Par kopēju drošību Eiropā un pasaulē

1.decembrī Astanā, Kazahstānā, EDSO valstu un valdību vadītāju sanāksmes laikā notika ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska un EDSO augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Knuta Vollebeka tikšanās.

Ministrs ar komisāru tikās, lai apmainītos viedokļiem par pēdējā laika sabiedrības integrācijas tendencēm Latvijā. Ģ.V.Kristovskis iepazīstināja komisāru ar Latvijas izglītības reformas mērķiem un sasniegumiem. Par tiem liecina pieaugošais mazākumtautību skolu beidzēju skaits, kuri spēj kvalificēties pilsonības iegūšanas prasībām bez papildu kritēriju piemērošanas. Sekmīga valodas apguve vienlaikus paplašina mazākumtautību skolu beidzēju skaitu, kuri var sekmīgi konkurēt darba tirgū.

Ārlietu ministrs sarunā raksturoja Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pieņemšanas nepieciešamību un gaitu kā priekšnoteikumus latviešu valodas un mazākumtautību valodas ietekmes saprātīgai sabalansēšanai, kam piekrīt arī ieinteresētās sabiedrības grupas un profesionālās organizācijas.

Ģ.V.Kristovskis sarunā ar K.Vollebeku uzsvēra, ka tas viss liecina par Eiropas nesenās totalitārās pagātnes seku sekmīgas pārvarēšanas pazīmēm Latvijā, kas komisāram atstāja pozitīvu iespaidu. Viņš to vērtēja kā nozīmīgu progresu.

1.decembrī Astanā EDSO samita laikā notika ārlietu ministra Ģ.V.Kristovska iepazīšanās tikšanās ar Norvēģijas ārlietu ministru Jūnasu Gāru Stēri, Kirgizstānas ārlietu ministru Ruslanu Kazakbajevu, Uzbekistānas ārlietu ministru Vladimiru Norovu un Baltkrievijas ārlietu ministru Sergeju Martinovu.

Tikšanās laikā ar Norvēģijas ārlietu ministru J.G.Stēri abi ministri augstu novērtēja Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbībā sasniegto un esošo potenciālu. Ārlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis iepazīstināja Norvēģijas kolēģi ar Latvijas valdības centieniem ekonomikas stabilizācijā. Ar atzinību tika raksturota abu valstu militārā sadarbība ISAF operācijas ietvaros Afganistānā. Abi sarunu partneri atzina, ka valstu attiecības ir labas, tas ļauj arī tālāk padziļināt divpusējās attiecības, tostarp ekonomiskos sakarus.

Tikšanās laikā ar Uzbekistānas ārlietu ministru V.Norovu tika pārrunātas valstu divpusējās attiecības. Ārlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta padziļināt ekonomisko sadarbību ar Centrālāzijas valstīm, it īpaši Uzbekistānu, kas ir nozīmīgs un perspektīvs sadarbības partneris šajā reģionā. Ārlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis piedāvāja apsvērt domu par tirdzniecības namu atvēršanu. Tika arī akcentēta ISAF valstu nemilitāro kravu tranzīta nozīme, kas iet uz Afganistānu caur šā reģiona valstīm. Abas puses piekrita, ka pastāv arī citi jautājumi, kuros abas valstis var sekmīgi sadarboties, tai skaitā izglītības jomā.

Tikšanās laikā ar Kirgizstānas ārlietu ministru R.Kazakbajevu ārlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis pauda cerību, ka Kirgizstāna panāks iekšpolitiskās situācijas stabilizāciju valstī. Ārlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis uzsvēra, ka Centrālāzijas reģiona stabilitāte ir arī mūsu interesēs, jo šis ir ne tikai reģions ar augstu ekonomiskās sadarbības potenciālu, bet arī Afganistānai piegulošs reģions. Ārlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis uzsvēra, ka Kirgizstānas varas iestādēm ir jāpilda starptautiskās saistības, tai skaitā attiecībā uz Latvijas uzņēmēju veiktajām investīcijām Kirgizstānas ekonomikā. Kirgizstānas ārlietu ministrs pauda savas valsts interesi attīstīt sadarbību starp valstu parlamentiem, kuras ietvaros Kirgizstāna ir ieinteresēta pārņemt Saeimas darba pieredzi.

Tiekoties ar Baltkrievijas ārlietu ministru S.Martinovu, tika pārrunātas valstu divpusējās attiecības, kā arī starptautiskās aktualitātes. Abi ministri piekrita, ka valstis vieno kopīgas ekonomiskās intereses un pastāv daudzi saskarsmes punkti. Ārlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis uzsvēra, ka Latvija savas attiecības ar Baltkrieviju veidos gan kā Baltkrievijas kaimiņvalsts, gan ņemot vērā ES politiskās nostādnes, tai skaitā Austrumu partnerības politiku. Ministri pārrunāja Baltkrieviju interesējošo jautājumu par Ventspils–Polockas naftas vada esošo tehnisko naftu. Ārlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis atzīmēja, ka Latvijas interesēs ir, lai naftas vads būtu darbotiesspējīgs un, risinot problēmas, tiek panākts ātrs un tiesisks risinājums.

Ārlietu ministrijas
Preses un informācijas nodaļa