Kultūras ministre: Par nozares budžetu nākamajā gadā

Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu radošā procesa pilnvērtīgai darbībai nākamajā gadā, Kultūras ministrija (KM) plāno daļu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecībā virs plāna ietaupītajiem līdzekļiem novirzīt kultūras nozares finansējumam. Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte par to 1.decembrī sanāksmē informēja kultūras iestāžu vadītājus un nozares nevalstisko organizāciju pārstāvjus, īpaši uzsverot, ka tas neapdraud nedz bibliotēkas jaunās ēkas būvniecības pabeigšanas termiņu, nedz tās kvalitāti. Sanāksmes dalībnieki šo risinājumu atbalstīja, atzīstot, ka tas ir būtiski nozares turpmākai pastāvēšanai, jo divu gadu laikā finansējums kultūrai samazinājies jau par aptuveni 54%, un turpmāki samazinājumi vairs nav iespējami.

Sanāksmē piedalījās Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis, Laikmetīgās kultūras NVO asociācijas valdes priekšsēdētāja Gundega Laiviņa, Laikmetīgās kultūras NVO asociācijas valdes locekle, Latvijas Jaunā teātra institūta programmas kuratore Zane Kreicberga, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktora vietniece Dzintra Mukāne, kā arī biedrības “Laiks kultūrai” pārstāvji: Valmieras drāmas teātra direktore Evita Sniedze, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars un izpilddirektore Selga Laizāne, Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) priekšsēdētājs Edgars Vērpe, Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, Nacionālā kino centra direktore Ilze Gailīte-Holmberga un VSIA “Latvijas koncerti” direktors Guntars Ķirsis. Sanāksmes dalībnieki vienojās turpmāk tikties vismaz reizi mēnesī, pārrunājot nozares aktualitātes, kā arī sīkāk apspriežot kādu kultūras nozari. Nākamreiz tā būs radošās industrijas attīstība, apzinot līdzšinējos sasniegumus un turpmākās iespējas. Uz sarunu plānots uzaicināt arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas pārstāvjus.

No LNB projekta īstenošanā virs plāna ietaupītajiem līdzekļiem vienu miljonu latu KM novirzīs valsts budžeta kopīgajai konsolidācijai, kā arī daļu ietaupījumu izmantos kultūras nozares finansējumam. Šie līdzekļi paredzēti Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējuma palielinājumam, kultūras mantojuma pieejamības nodrošināšanai, kultūrizglītībai, kā arī materiāltehniskās bāzes uzlabošanai kultūras un kultūrizglītības iestādēs.

Kultūras projektiem un investīcijām kopumā novirzīs 310 000 latu: Valsts Kultūrkapitāla fondam 300 000 latu un UNESCO 10 000 latu. 30.novembrī, informējot Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus, kultūras ministre atgādināja, ka divu gadu laikā VKKF finansējums samazinājies no aptuveni septiņiem miljoniem latu līdz 2,3 miljoniem latu, tāpēc nākamā gada finansējuma pieaugums “vēl joprojām uzskatāms par simbolisku”.

Kultūras mantojumam iekšējās pārdales rezultātā nākamgad paredzēti papildu 301 044 lati, savukārt kultūrizglītībai papildus nākamgad piešķirs 58 740 latus, kas paredzēti pedagogu darba samaksai KM padotībā esošajās 14 profesionālās vidējās kultūrizglītības iestādēs un kultūras koledžā. Lai nodrošinātu minimālās algas pieaugumu, kultūras nozarē plānots papildus piešķirt 185 301 latu.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanā plānots iegūt izmaksu ekonomiju, tehniski ekonomiskās izvērtēšanas rezultātā veicot izmaiņas ēkas jumta sistēmas risinājumā, kā arī īstenojot citus inženierekonomijas pasākumus. Šādas izmaiņas neapdraud valdības noteikto projekta īstenošanas termiņu, kā arī būvniecības kvalitāti.

Valsts izdevumi kultūras funkciju veikšanai nākamgad plānoti 51,3 miljonu latu apmērā, KM resora kopējais budžets, ieskaitot ES fondu projektu finansējumam, LNB projekta īstenošanai un kultūras iestāžu nomas maksām VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) programmas “Mantojums–2018” ietvaros paredzēto finansējumu, plānots 88,3 miljoni latu.

Kultūras pakalpojumiem no Kultūras ministrija budžeta nākamgad plānots novirzīt 29,1 miljonu latu.

No šīs summas plānotas dotācijas 8 miljonu latu apmērā valsts teātriem un koncertorganizācijām, kā arī literatūras un grāmatniecības jomā strādājošām institūcijām, finansējums Latvijas Nacionālajai operai – 3,7 miljoni latu, finansējums KM padotībā esošajām bibliotēkām – Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un Neredzīgo bibliotēkai – 2,3 miljoni latu, finansējums Latvijas Nacionālā arhīva darbības nodrošināšanai – 3,2 miljoni latu, finansējums kultūras nozares muzejiem – 5,8 miljoni latu, filmu nozarei – 1 miljons latu, Valsts Kultūrkapitāla fondam – 2,4 miljoni latu, kas ir par 0,3 miljoniem latu vairāk nekā 2010.gada budžetā, pārējām kultūras iestādēm un pasākumiem paredzēti 2,4 miljoni latu.

Kultūrizglītībai paredzēts 20,1 miljons latu, no kuriem 8,1 miljons latu plānots KM padotībā esošajām 14 kultūrizglītības profesionālajām vidusskolām un Latvijas Kultūras koledžai, 7,6 miljoni latu, tāpat kā šogad, paredzēti pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksas un sociālo iemaksu nodrošināšanai, bet 4,4 miljoni latu – KM padotībā esošajām kultūras un mākslas augstskolām.

Kultūras iestādēm nomas maksu segšanai VAS “VNĪ” programmas “Mantojums–2018” ietvaros nākamā gada budžetā plānoti 1,9 miljoni latu, kultūrpārvaldībai un nozares politikas plānošanai, kā arī datorprogrammu licenču iegādei un nomai kultūras un kultūrizglītības iestādēm – 1,8 miljoni latu. Līdzfinansējumam klimatu pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanai, ko veic Latvijas Kultūras koledža, plānots piešķirt 159 524 latus.

Saskaņā ar MK lēmumu papildus no valsts budžeta 235 000 lati tiks piešķirti Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja ārzemju mākslas kolekcijas eksponēšanai Biržas ēkā.

Andris Saulītis,
kultūras ministres padomnieks