• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2010. gada 23. novembra noteikumi Nr. 1071 "Prasības jūras vides stāvokļa novērtējumam, laba jūras vides stāvokļa noteikšanai un jūras vides mērķu izstrādei". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.12.2010., Nr. 193 https://www.vestnesis.lv/ta/id/222270

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.1075

Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs

Vēl šajā numurā

07.12.2010., Nr. 193

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 1071

Pieņemts: 23.11.2010.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.1071

Rīgā 2010.gada 23.novembrī (prot. Nr.67 22.§)

Prasības jūras vides stāvokļa novērtējumam, laba jūras vides stāvokļa noteikšanai un jūras vides mērķu izstrādei

Izdoti saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma
8.panta trešo daļu, 9.panta otro daļu un 10.panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. jūras vides stāvokļa novērtējumā (turpmāk – jūras novērtējums) ietveramās informācijas saturu un veidu;

1.2. kvalitatīvos raksturlielumus laba jūras vides stāvokļa noteikšanai;

1.3. jūras vides stāvokli raksturojošo iezīmju, slodžu un ietekmju sarakstu;

1.4. prasības jūras vides mērķu un ar tiem saistīto rādītāju izstrādei.

2. Pēc Latvijas Hidroekoloģijas institūta pieprasījuma valsts institūcijas, pašvaldības, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, kā arī citas institūcijas bez maksas vai saskaņā ar maksas pakalpojumu cenrādi sniedz tām pieejamo informāciju, kas nepieciešama jūras novērtējuma izstrādei un jūras vides mērķu noteikšanai, tai skaitā:

2.1. ģeotelpisko informāciju un digitālās kartes;

2.2. virszemes ūdeņu, gaisa un bioloģiskās daudzveidības monitoringa, kā arī citu veidu vides monitoringa datus;

2.3. informāciju, kas iegūta, izpildot Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 13.panta pirmajā daļā minētajos normatīvajos aktos noteiktās prasības;

2.4. īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānus.

II. Jūras novērtējumā ietveramās informācijas saturs un veids

3. Jūras novērtējumu izstrādā Latvijas jūras ūdeņiem Baltijas jūras Austrumgotlandes baseinā un Rīgas jūras līcī.

4. Izstrādājot jūras novērtējumu, veic jūras faktiskā stāvokļa analīzi un raksturo jūras svarīgākās īpašības, ņemot vērā šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā minētās un citas Baltijas jūras reģiona jūras ūdeņiem raksturīgās iezīmes, kā arī to izmaiņu tendences. Atjaunojot jūras novērtējumu, atsevišķi izvērtē tendences, kas novērotas kopš iepriekšējā jūras novērtējuma izstrādes.

5. Analizējot jūrai radītās slodzes un to savstarpējo ietekmi, kā arī cilvēka darbības ietekmi uz jūras vidi:

5.1. kvalitatīvi un kvantitatīvi raksturo šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā minēto antropogēno slodžu lielumu, izplatību un to izraisītās sekas un izmaiņasjūras vidē, kā arī iespējamās tendences;

5.2. novērtē jūras videi nodarīto kaitējumu, tai skaitā norādot, vai novērtētajos jūras ūdeņos un ekosistēmās konstatētas šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā minēto fizikālo, hidroloģisko, ķīmisko un bioloģisko traucējumu vai kaitējumu izraisītas izmaiņas, kā arī šādu izmaiņu izplatību un apmērus;

5.3. atsevišķi izvērtē galveno slodžu kumulatīvo un sinerģisko (savstarpējo) ietekmi;

5.4. apraksta pašreiz novēroto un prognozēto klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi uz jūras ūdeņiem un jūras ekosistēmu kopumā, kā arī klimata pārmaiņu veicinātās citu slodžu izmaiņas.

6. Veicot pārrobežu piesārņojuma ietekmes analīzi, izvērtē pārrobežu gaisa un ūdeņu piesārņojuma pārnesi, norāda šā piesārņojuma avotus Baltijas jūras sateces baseinā, tā apjomus un īpatsvaru kopējā jūras piesārņojumā, kā arī pārrobežu piesārņojuma izmaiņu tendences.

7. Analizējot jūras izmantošanas sociālekonomiskos aspektus, kā arī zaudējumus, kas radušies jūras vides kvalitātes iespējamas pakāpeniskas pasliktināšanās dēļ un jūras ekosistēmas kapacitātes pavājināšanās dēļ, sagatavo:

7.1. jūras ekosistēmas nodrošināto pakalpojumu un resursu, kā arī to lietotāju aprakstu un attiecīgo pakalpojumu vērtības novērtējumu, norādot:

7.1.1. pakalpojumu un resursu ekonomisko, sociālo, kultūras un ekoloģisko vērtību;

7.1.2. jūras izmantošanas veidu tiešo un netiešo pievienoto vērtību un nodarbinātību;

7.1.3. pakalpojumus un resursus, ko ietekmē cilvēka darbība;

7.2. īsu Latvijas vispārējo sociālekonomisko raksturojumu. Minētā raksturojuma kontekstā norāda tautsaimniecības nozares, kas rada šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā minētās slodzes, tai skaitā inženierbūvniecību (piemēram, hidrotehnisko objektu būvniecību), ostu un kuģu piestātņu darbību, jūras transportu un cauruļvadu transportu, zvejniecību un zivsaimniecību, apstrādes un ieguves rūpniecību (derīgo izrakteņu ieguvi jūrā), lauksaimniecību, enerģētiku, tūrismu, komunālos pakalpojumus, raksturojot šo nozaru pašreizējo un paredzēto attīstību un izaugsmes potenciālu, kā arī kvalitatīvi un, ja iespējams, kvantitatīvi novērtējot šo nozaru radītās slodzes, sociālekonomisko nozīmi un to sagaidāmās attīstības tendences, galveno ietekmi uz jūras vidi, laba jūras vides stāvokļa un jūras ekosistēmas nodrošināto pakalpojumu un resursu nozīmību šo nozaru darbībai un attīstībai;

7.3. kopsavilkumu par jūras izmantošanas veidu radītajām slodzēm un to sagaidāmajām attīstības tendencēm, kā arī ietekmi uz jūras vidi, kvalitatīvi un kvantitatīvi novērtējot jūras vides kvalitātes pakāpeniskas pasliktināšanās izraisītās sekas šobrīd un nākotnē, ja slodzes netiktu samazinātas, kā arī jūras vides kvalitātes pasliktināšanās radītos zaudējumus;

7.4. kopsavilkumu par spēkā esošajos normatīvajos aktos un attīstības plānošanas dokumentos paredzētajiem pasākumiem, kas pozitīvi ietekmēs jūras vides kvalitāti, un ar tiem saistītajām investīciju programmām, tai skaitā par šādu pasākumu sagaidāmo efektu un to īstenošanai nepieciešamajiem resursiem.

8. Jūras novērtējumā ietver Latvijas jūras ekosistēmas un jūras vides stāvokli raksturojošu ģeotelpisko informāciju un digitālās kartes, norādot vismaz:

8.1. Latvijas Republikas jūras robežas kopējā Baltijas jūras kartē;

8.2. jūras dibena topogrāfiju, jūras ūdeņu dziļumu un sāļumu;

8.3. aizsargājamās jūras teritorijas, tai skaitā aizsargājamos jūras biotopus;

8.4. galveno slodžu ietekmētās jūras teritorijas, kā arī saimnieciskās darbības un citu slodžu veidus;

8.5. analīzes rezultātā iegūto jūras vides stāvokļa raksturojumu (tai skaitā sniedzot informāciju par eitrofikāciju, bioloģisko daudzveidību, piesārņojumu).

III. Kvalitatīvie raksturlielumi laba jūras vides stāvokļa noteikšanai un prasības jūras vides mērķu izstrādei

9. Nosakot labu jūras vides stāvokli, ņem vērā jūras novērtējumu, kas izstrādāts saskaņā ar šo noteikumu II nodaļu, kā arī šo noteikumu:

9.1.  1.pielikuma 1.tabulā minētās jūras vides stāvokli raksturojošās iezīmes un 2.tabulā minētās slodzes un ietekmes;

9.2.  2.pielikumā minētos kvalitatīvos raksturlielumus.

10. Jūras vides mērķus (turpmāk – mērķi) un ar tiem saistītos rādītājus nosaka, ņemot vērā jūras novērtējumu, kas izstrādāts saskaņā ar šo noteikumu II nodaļu, un ievērojot šādas prasības:

10.1. ņem vērā šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā minētās slodzes un ietekmes;

10.2. mērķus nosaka tā, lai:

10.2.1. mērķi norāda vēlamo situāciju, kas atbilst laba jūras vides stāvokļa pazīmēm;

10.2.2. mērķi un ar tiem saistītie rādītāji ir izmērāmi un ļauj veikt jūras vides monitoringu un jūras novērtējumu;

10.2.3. konkrētiem īstenojamiem pasākumiem laba jūras vides stāvokļa panākšanai vai saglabāšanai noteiktie darbības mērķi veicina to izpildi;

10.3. norāda, kāds vides stāvoklis jāsasniedz vai jāsaglabā. Attiecīgo stāvokli izsaka ar izmērāmiem lielumiem, kas atbilst Latvijas jūras vides stāvokli raksturojošajām iezīmēm;

10.4. nodrošina visu mērķu savstarpēju saskaņotību un novērš pretrunas starp tiem;

10.5. norāda noteikto mērķu sasniegšanai nepieciešamos resursus;

10.6. nosaka mērķu, arī starpposma mērķu, ja tādi ir izvirzīti, sasniegšanas termiņu;

10.7. norāda, kādus rādītājus paredzēts izmantot, lai kontrolētu mērķu sasniegšanas gaitu un sekmētu to sasniegšanu;

10.8. ja nepieciešams, norāda bāzes līmeni vai references apstākļus (mērķiem un robežvērtībām);

10.9. nosakot mērķus, ievēro sociālekonomiskos apsvērumus;

10.10. lai sasniegtu labu jūras vides stāvokli un īstenotu Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā noteiktos mērķus, nodrošina mērķu saderību ar Eiropas Savienības un tās dalībvalstu noteiktajiem mērķiem saskaņā ar Helsinku konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību un citiem atbilstošiem starptautiskiem nolīgumiem.

11. Pēc mērķu un ar tiem saistīto rādītāju kopuma, kā arī bāzes līmeņa vai references apstākļu (mērķiem un robežvērtībām) noteikšanas tos kompleksi izvērtē, salīdzinot ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā noteiktajiem mērķiem, lai novērtētu, vai mērķu sasniegšana nodrošinās atbilstīgu jūras vides stāvokli.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 17.jūnija Direktīvas 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva).

Ministru prezidents,
reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs V.Dombrovskis

Vides ministrs R.Vējonis



 

1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 23.novembra
noteikumiem Nr.1071

Jūras stāvokli raksturojošo iezīmju, slodžu un ietekmju indikatīvie saraksti

1.tabula

Jūras ūdeņu iezīmes

Nr.p.k.

Iezīmes

1. Fizikālās un ķīmiskās īpašības:
1.1. jūras dibena topogrāfija un dziļums
1.2. gada un sezonālais temperatūras režīms un ledus apstākļi, galveno straumju virzieni un ātrumi, apvelings, pakļautība viļņu iedarbībai, ūdens stratifikācija, duļķainība, ūdens apmaiņas laiks
1.3. sāļuma izmaiņas laikā un telpā
1.4. biogēnu (izšķīdušais neorganiskais slāpeklis, kopējais slāpeklis (NKop), izšķīdušais neorganiskais fosfors, kopējais fosfors (PKop), izšķīdušais neorganiskais silīcijs, kopējais organiskais ogleklis) un skābekļa koncentrācijas dinamika laikā un telpā
1.5. pH, pCO2 profili vai līdzvērtīga informācija, ko izmanto jūras ūdeņu paskābināšanās novērtēšanai
2. Biotopu veidi:
2.1. jūras dibena un ūdens staba dominējošie biotopu veidi un tiem raksturīgie fizikālie un ķīmiskie apstākļi, piemēram, dziļums, ūdens temperatūras režīms, straumes un cita ūdens kustība, sāļums, jūras dibena struktūra un substrāts
2.2. konkrēti biotopi un to atrašanās vietas, jo īpaši tādi, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību vai starptautiskajām konvencijām atzīti vai noteikti kā īpaši nozīmīgi no zinātniskā vai no bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas viedokļa
2.3. biotopi teritorijās, kas nozīmīgas tām raksturīgo iezīmju, atrašanās vietas vai stratēģiskās nozīmes dēļ, piemēram, teritorijās, kurās konstatētas intensīvas vai specifiskas slodzes vai kurās būtu jānosaka īpašs aizsardzības režīms (aizsargājamās jūras teritorijas)
3. Bioloģiskās īpašības:
3.1. ar jūras dibena vai ūdens staba dominējošajiem biotopiem saistītās dzīvo organismu sabiedrības, tai skaitā informācija par fitoplanktona un zooplanktona sabiedrībām, tās veidojošām sugām un to sezonālo un ģeogrāfisko dinamiku
3.2. fitobentosa, makroskopisko ūdensaugu un makrozoobentosa sugu sastāvs, biomasa, gada un sezonālā dinamika un cita atbilstoša informācija
3.3. zivju populāciju struktūra, tai skaitā sastopamība, izplatība un populāciju vecuma un ķermeņa izmēru struktūra
3.4. Latvijas jūras ūdeņos un Baltijas jūras reģionā sastopamo jūras zīdītāju un rāpuļu populāciju dinamika, sugu dabiskais un faktiskais izplatības areāls un stāvoklis
3.5. Latvijas jūras ūdeņos un Baltijas jūras reģionā sastopamo jūras putnu populāciju dinamika, sugu dabiskais un faktiskais izplatības areāls un stāvoklis
3.6. to citu Latvijas jūras ūdeņos un Baltijas jūras reģionā sastopamo sugu populāciju dinamika, sugu dabiskais un faktiskais izplatības areāls un stāvoklis, uz kurām attiecas Latvijas un Eiropas Savienības tiesību akti vai starptautiskie nolīgumi
3.7. Latvijas jūras ūdeņos un Baltijas jūras reģionā sastopamās svešās, neraksturīgās sugas vai vietējo sugu ģenētiski atšķirīgas pasugas/ populācijas, to pastāvēšanas ilgums, sastopamība un izplatība
4. Citas iezīmes:
4.1. situācija ar ķīmiskajām vielām vai vielu grupām, tai skaitā bīstamās un kaitīgās ķīmiskās vielas un savienojumi, sedimentu piesārņojums, piesārņotās vietas, to izraisītās dzīvo organismu veselības problēmas un piesārņojums (jo īpaši cilvēku uzturā izmantojamo dzīvo organismu piesārņojums)
4.2. jebkuras citas Latvijas jūras ūdeņiem, jūras ekosistēmai un Baltijas jūras reģionam tipiskas vai raksturīgas īpašības vai iezīmes

2.tabula

Jūrai radītās slodzes un to ietekme

Nr.p.k.

Slodzes veids un ietekme

1. Fiziski zaudējumi (neatgriezeniskas vai ilgstošas izmaiņas):
1.1. noslāpšana, piemēram, cilvēku veidotās konstrukcijās un būvēs vai bagarētās grunts izgāztuvēs
1.2. jūras dibena pārklāšana, piemēram, ar pastāvīgām konstrukcijām
2. Fizisks kaitējums (izmaiņas, kas pasliktina jūras vides stāvokli):
2.1. pārmaiņas sanešu veidošanās, pārvietošanās un izvietošanas procesos (piemēram, izplūžu, palielinātas upju noteces, bagarēšanas vai bagarēšanas darbos izņemtās grunts izvietošanas dēļ)
2.2. abrāzija (piemēram, rūpnieciskās zvejas, kuģu un enkurvietu ietekme uz jūras dibenu)
2.3. selektīva dabas resursu atdalīšana no to dabiskās vides (piemēram, jūras dibena, bioloģisko un zemes dzīļu resursu izpēte un izmantošana)
3. Citu veidu fiziski traucējumi:
3.1. zemūdens troksnis, piemēram, kuģošanas vai zemūdens akustisko ierīču radītais troksnis
3.2. jūras piesārņošana ar atkritumiem
4. Hidroloģisko procesu traucējumi:
4.1. temperatūras režīma būtiskas pārmaiņas, piemēram, vietās, kur novada spēkstaciju un citu ražotņu dzesēšanas ūdeņus
4.2. sāļuma režīma būtiskas pārmaiņas, piemēram, ūdens apmaiņu traucējošu būvju, ūdens ieguves dēļ
5. Piesārņojums ar bīstamām vielām:
5.1. sintētisko savienojumu ieplūdes, piemēram, jūras videi kaitīgās prioritārās vielas, kas noteiktas normatīvajos aktos par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību, tai skaitā pesticīdi, pretapaugšanas līdzekļi, farmaceitiskie produkti, kas jūrā nonāk no izkliedētā piesārņojuma avotiem, no kuģiem, ar atmosfēras nokrišņiem, kā arī bioloģiski aktīvas vielas
5.2. dabīgas izcelsmes vielu un savienojumu ieplūdes, piemēram, smagie metāli, ogļūdeņraži, kas jūrā nonāk no kuģiem, naftas, gāzes un derīgo izrakteņu ieguves vai izpētes rezultātā, ar atmosfēras nokrišņiem, ar upju nestajiem ūdeņiem
5.3. radionuklīdu ieplūdes 
6. Sistemātiska vai tīša vielu novadīšana:
6.1. cietu, šķidru vai gāzveida vielu nonākšana jūras ūdeņos, ko izraisa to sistemātiska vai tīša novadīšana jūras vidē, kas atļauta saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai starptautiskajām konvencijām
7. Eitrofikācija un bagātināšanās ar organiskajām vielām:
7.1. mēslošanas līdzekļu un citu slāpekli un fosforu bagātīgi saturošu vielu ieplūdes, piemēram, no punktveida un izkliedētā piesārņojuma avotiem, tai skaitā no lauksaimnieciskiem un akvakultūras objektiem un atmosfēras nokrišņiem
7.2. organisko vielu ieplūdes, piemēram, notekūdeņu izlaides vietās, jūras akvakultūras objektos, ar upju nestajiem ūdeņiem
8. Bioloģiski traucējumi:
8.1. patogēno mikroorganismu ievadīšana un potenciāli toksisko aļģu toksīnu iedarbība uz dzīvajiem organismiem
8.2. svešo sugu introdukcija un transportēšana
8.3. sugu selektīvā ieguve, tai skaitā nejauša piezveja (piemēram, rūpnieciskās zvejas un amatierzvejas laikā)

Vides ministrs R.Vējonis



 

2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 23.novembra
noteikumiem Nr.1071

Kvalitatīvie raksturlielumi laba jūras vides stāvokļa noteikšanai

Nr.p.k.

Kvalitatīvie raksturlielumi

Raksturojums

1. Bioloģiskā daudzveidība Bioloģiskā daudzveidība saglabājas. Biotopu kvalitāte un sastopamība, kā arī sugu izplatība un daudzveidība atbilst dominējošajiem fizioģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem
2. Svešās sugas Cilvēka introducētās svešās sugas nelabvēlīgi neietekmē ekosistēmu
3. Komerciāli izmantotās sugas Komerciāli izmantotās zivju, vēžveidīgo un molusku populācijas raksturojošie bioloģiskie rādītāji ir bioloģiski drošās robežās, populāciju vecuma un ķermeņa izmēra struktūra liecina par zivju, vēžveidīgo un molusku krājumu labu stāvokli
4. Barības ķēdes Visiem zināmajiem jūras barības ķēžu elementiem novērota normāla sastopamība un daudzveidība tādā līmenī, kas nodrošina sugu sastopamību ilgtermiņā un to pilnīgas reproduktīvās spējas saglabāšanu
5. Eitrofikācija Līdz minimumam ir samazināta cilvēka darbības izraisītā eitrofikācija un tās nelabvēlīgās sekas, piemēram, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, ekosistēmu degradācija, pārmērīga aļģu ziedēšana un skābekļa deficīts piedibens slānī
6. Jūras dibena integritāte Jūras dibena integritāte nodrošina nepieciešamo ekosistēmu struktūru un funkcijas un nerada nelabvēlīgu ietekmi uz bentiskajām ekosistēmām
7. Hidrogrāfiskie apstākļi Hidrogrāfisko apstākļu neatgriezeniskas pārmaiņas nelabvēlīgi neietekmē jūras ekosistēmu
8. Piesārņojošās vielas un savienojumi Piesārņojošo vielu un savienojumu koncentrācija neizraisa piesārņojumam raksturīgās sekas
9. Piesārņojošās vielas un savienojumi pārtikā izmantojamos organismos Piesārņojošās vielas un savienojumi zivīs un citās pārtikā izmantojamās jūras veltēs nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktos līmeņus
10. Atkritumi Jūru piesārņojošo atkritumu īpašības un daudzums nekaitē piekrastes un jūras videi
11. Enerģija Jūrā ievadītā enerģija, tai skaitā zemūdens trokšņa līmenis, nelabvēlīgi neietekmē jūras vidi

Vides ministrs R.Vējonis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!