Latvijas Zinātņu akadēmija: Par nopietnu, satraucošu situāciju Latvijas zinātnē

Pirms pusotras nedēļas, 25.novembrī, notika Zinātņu akadēmijas Rudens pilnsapulce, kas saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Hartu (5.pants) ir akadēmijas augstākais lēmējorgāns. Pilnsapulce līdz ar citiem jautājumiem (“LV”, 2.12.2010., nr.191, 36.lpp.) pamatotā satraukumā sprieda par izveidojušos situāciju mūsu zinātnē un vēršas pie sabiedrības un visām lēmējinstitūcijām un izpildinstitūcijām ar savu paziņojumu un aicinājumu, ko tās pilnvarojumā parakstījuši LZA prezidents akadēmiķis Juris Ekmanis un LZA ģenerālsekretārs akadēmiķis Valdis Kampars:

“Ekonomiskā un finansiālā krīze un tās izsauktā zinātnes finansējuma samazināšana valsts budžetā vairāk nekā divas reizes (no 36 miljoniem latu 2008.gadā uz 16,5 miljoniem 2010.gadā) radījusi nopietnu situāciju Latvijas zinātnē. Mēs atpaliekam, ne tikai salīdzinot ar tā sauktajām vecajām Eiropas Savienības valstīm, bet arī salīdzinot ar tuvākajiem kaimiņiem. Kopējais Latvijas zinātnes finansējums ir divas reizes mazāks nekā Igaunijas zinātnes finansējums. Tas samazinājies līdz aptuveni 0,45% no IKP kādreiz plānoto 1,5% vietā. Zinātnes finansējums no privātajiem līdzekļiem mūsu valstī, kurā nav lielo ražotāju, ir niecīgs. Par būtisku regresa līdzsvarojumu varētu uzskatīt ES struktūrfondu līdzekļus, taču līdz 2010.gada beigām labākajā gadījumā tiks apgūti tikai aptuveni 10% no iespējamā 2010.–2013.gada finansējuma. Tie neapšaubāmi dod un dos jūtamu efektu atsevišķu zinātnes raksturojumu uzlabošanai. Piemēram, pateicoties šim finansējumam, 2010.gadā ir aizstāvētas vairāk nekā 200 doktora disertācijas. Ar ES struktūrfondu atbalstu sākti arī citi būtiski projekti, t.sk. 2012.–2013.gadā notiks zinātnes infrastruktūras modernizācija valsts nozīmes pētniecības centros.

Latvijas zinātnes attīstības perspektīvas vairāk nosaka nevis kāds atsevišķs rādītājs, bet efektīvi strādājošas zinātniskas institūcijas, kuru darba rezultāti kalpos Latvijas valsts attīstībai un starptautiskajai atzinībai. Krīzes laikā uz šo mērķi var virzīties, ideāli saskaņojot atsevišķas finansējuma plūsmas: saturā, teritoriāli, laikā. Nepieciešama valsts ieinteresētība, pozitīvā attieksme un pietiekams zinātnes finansējums no budžeta līdzekļiem. Plāni turpināt valsts budžeta finansējuma samazināšanu zinātnē var novest tikai pie tā, ka sagatavotie jaunie zinātņu doktori Latvijā darbu neatradīs un atsevišķi panākumi sinerģisku efektu neizraisīs.

Aicinām atbildīgās ministrijas atsākt pakāpenisku valsts budžeta finansējuma palielināšanu zinātnei, precizēt Latvijas zinātnes mērķus un uzdevumus ilgstošā periodā, kā arī ātrāk un bez liekas birokratizācijas realizēt ES finansējuma apguvi.”

Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātniskais sekretariāts