Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”

• Kalvis Torgāns. Prettiesiski iegūta īpašuma tālākpārdošanas sekas

Tikai studentiem dotos kāzusos kāds praksē noticis gadījums ir vienkāršots, uzsverot vienu, divus risināmos jautājumus. Tiesu praksē šāda vienkāršošana nenotiek, kaut arī jāizceļ mezglu punkti. Kā liecina profesora Jāņa Rozenfelda plašā spriedumu kolekcija lietās par tādu īpašumu atsavināšanu, kurā pirmais darījums atzīstams par spēkā neesošu (Tiesu prakse lietu tiesību jomā // Jurista Vārds, 26.10.2010., Nr.43), stabila judikatūra vēl nav izveidojusies. Tas izskaidrojams gan ar teorētiskām neskaidrībām, gan Civillikuma dažādās nodaļās izvietoto normu pretrunām un atšķirīgu iztulkošanu, neizslēdzot arī kādu tiesas kļūdu. Pēc pamatīgā teorētiskā ievada, ko “Jurista Vārdā” devis profesors J.Rozenfelds, apskatīsim principu un argumentu sadursmes četrās konkrētās lietās, kurās spriedumus 2008.–2010.gadā taisījis Augstākās tiesas Senāts, iezīmējot judikatūras attīstības virzienus.

• Aldis Gobzems. Tiesnešu atalgojuma noteikšana Atlīdzības likumā – Satversmes pārkāpums

Viena no pēdējā laika aktuālākajām diskusijām ir par tiesnešu amata atlīdzībām. Saeima pašlaik izskata vairāku likumu grozījumus, lai radītu vienotu tiesisko regulējumu, kurā cita starpā noteiks arī tiesnešu algas. Tiesiskā regulējuma pieņemšana šādā redakcijā, kādā tas šobrīd tiek izskatīts Saeimā, autoraprāt, ir pretrunā ar tiesiskas valsts principu trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, tādēļ, ka tiesnešu amata atlīdzību samazināšana (kas tiks panākta ar grozījumu iekļaušanu Atlīdzības likumā) ir prettiesiska, kā to jau norādījusi Satversmes tiesa, otrkārt, tiesnešu amata algas noteikšanas princips ir neatbilstošs un nesamērīgs tiesneša amatam un samaksas apmērs nav “pietiekams”, lai nodrošinātu neatkarīgas tiesas principa ievērošanu, un visbeidzot, treškārt, jo ar tiesnešu amata atlīdzību iekļaušanu Atlīdzības likumā tiks panākta iespēja izvairīties no Satversmes tiesas sprieduma izpildes, kas ir klaji pretrunā ar tiesiskas un demokrātiskas valsts principu.

• Dzintra Pededze. Leģendāra personība Latvijas juristu vidū

Aivars Endziņš. Bez šī vārda nav iedomājama nedz Latvijas neatkarības atjaunošana, nedz arī Latvijas tiesību sistēmas izveidošana un attīstība. Aivars Endziņš ir leģendāra personība Latvijas juristu vidū: viens no Neatkarības deklarācijas autoru kolektīva, Latvijas Republikas Augstākās padomes Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētājs, Augstākās padomes Prezidija loceklis, 5. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Republikas Satversmes tiesas priekšsēdētājs, ilggadējs Eiropas Padomes komisijas “Demokrātija caur tiesībām” (Venēcijas komisijas) loceklis, juridisko zinātņu doktors, pasniedzējs, docents, katedras vadītājs, profesors, starptautiski atzīts eksperts konstitucionālo tiesību jomā. Šo uzskaitījumu varētu vēl turpināt. Vērtējums, ko nācies dzirdēt par viņu no dažādiem cilvēkiem, ir līdzīgs: Endziņš ir apbrīna vērta personība. Cilvēks, uz kuru var paļauties. Izcils jurists, lielisks kolēģis, gādīgs vīrs, tēvs un vectētiņš.

“Jurista Vārda” redakcija