• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta ārkārtas sēdē: 2010.gada 6.decembrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.12.2010., Nr. 193 https://www.vestnesis.lv/ta/id/222313

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 2.decembrī

Vēl šajā numurā

07.12.2010., Nr. 193

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta ārkārtas sēdē: 6.decembrī

FM: Par 2011.gada valsts budžeta projektu

Ministru kabinets 6.decembrī ir akceptējis 2011.gada valsts budžeta likumprojektu, kas paredz nākamgad Latvijā valsts budžetā 4,2 miljardus latu lielus ieņēmumus, 4,79 miljardus latu lielus izdevumus un 584 miljonus latu deficītu, kas ir 4,5% no iekšzemes kopprodukta (pēc naudas plūsmas metodoloģijas). 2011.gadā valsts budžeta ieņēmumi palielināsies par 341,9 miljoniem latu jeb 8,9% salīdzinājumā ar 2010.gadu, bet izdevumi – par 402,1 miljonu latu jeb 9,2%.

“Pašreizējā Latvijas ekonomiskajā situācijā valsts budžeta projekts 2011.gadam raksturojams kā stabilizācijas budžets. Kopumā, veidojot nākamā gada budžetu, valdības lēmumi bija vērsti uz ekonomikas stabilizāciju, lai nodrošinātu būtiskākos priekšnosacījumus mūsu valsts tautsaimniecības atveseļošanai, kā arī konkurētspējas atjaunošanai un vienlaikus maksimāli aizsargātu sociāli jutīgākās sabiedrības grupas,” uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.

Jau 7.decembrī 2011.gada budžeta projektu ar pavadošo likumprojektu paketi ir plānots iesniegt Saeimā, lai parlaments varētu likumus pieņemt jau šogad un nākamo gadu Latvija sāktu ar spēkā esošu valsts budžeta likumu.

Savukārt plānotie konsolidētā kopbudžeta (valsts budžets un pašvaldību budžeti) kopējie ieņēmumi 2011.gadā ir 5,1 miljards latu, izdevumi – 5,7 miljardi latu, deficīts pēc EKS 95 metodoloģijas – 5,4% no IKP.

Lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas izaugsmes atjaunošanos, valsts budžetā plānotie izdevumi ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības apguvei ir 1,167 miljardi latu.

Gatavojot budžeta projektu, valdība ir panākusi būtiskas vienošanās ar Latvijas Pašvaldību savienību par pašvaldību finanšu jautājumiem. Lai nākamā gada pašvaldību budžeti tiktu veidoti stabili un prognozējami, valdība ir apņēmusies garantēt pašvaldībām 96% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes. Tāpat arī pirmo reizi kopš 2001.gada Ministru kabinets ir palielinājis valsts budžeta dotāciju pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam, un būtiski ir palielināta dotācija tām pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (5,7 miljoni latu).

Valsts pamatbudžetā plānotie nodokļu ieņēmumi ir 1,76 miljardi latu, lielākie no tiem ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa (939,3 miljoni latu), akcīzes nodokļa (476,8 miljoni latu), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (129,6 miljoni latu) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (111,2 miljoni latu). Savukārt speciālajā budžetā plānotie ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir 1,17 miljardi latu.

Kā zināms, lai ievērotu fiskālos mērķus, valdība, gatavojot 2011.gada budžeta projektu, akceptēja fiskālās konsolidācijas pasākumus 292 miljonu latu apmērā – par 88,8 miljoniem latu izdevumu daļā, par 158,1 miljonu latu ieņēmumu daļā un par 44,9 miljoniem latu, saglabājot nemainīgu iemaksu likmi fondēto pensiju shēmā. Par atsevišķiem konsolidācijas pasākumiem turpinās sarunas ar aizdevējiem, tādēļ gala skaitļi varētu tikt precizēti.

Tāpat Ministru kabinets akceptēja arī Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2011.–2013.gadam, kas paredz, ka 2010.gadā Latvijā vēl būs neliels ekonomikas kritums 0,4% apmērā. Tiek prognozēts, ka 2011.gadā Latvijas tautsaimniecība pieaugs par 3,3%, 2012.gadā – par 4%, bet 2013.gadā – par 3,9%. Inflācijas prognoze 2011.gadam – gada laikā (decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri) patēriņa cenas pieaugs par 1%, savukārt, salīdzinot 2011.gada vidējo cenu līmeni ar 2010.gada vidējo cenu līmeni, patēriņa cenas pieaugs par 1,1%.

Līdz ar 2011.gada budžeta likumprojektu Saeimā tiks iesniegta arī pavadošo likumprojektu pakete, kurā ir 94 likumi. Lielākā daļa no tiem – 53 likumi – nodrošinās valdības strukturālās izmaiņas, likvidējot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. No pārējiem pavadošajiem likumiem būtiskākie ir grozījumi nodokļu likumos – grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” paredz no 21% uz 22% palielināt PVN pamatlikmi un no 10% uz 12% palielināt samazināto likmi; grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz no 26% uz 25% samazināt IIN likmi (paredzēts, ka nākamgad IIN sadales proporcija starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem būs 18% un 82%); grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” paredz piešķirt UIN atlaides lielajiem investīciju projektiem; grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz palielināt nodokli mājokļiem; grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” paredz piemērot vispārējo likmi degvielai ar 5% biodegvielas piejaukumu un palielināt akcīzi bezalkoholiskajiem dzērieniem; kā arī tiek virzīti divi jauni likumi – par transportlīdzekļu nodokli un uzņēmumu transportlīdzekļu nodokli un par finanšu stabilitātes nodevu.

MK apstiprinātie 2011.gada valsts budžeta izdevumi (latos):

• Valsts prezidenta kanceleja – 2,29 miljoni;

• Saeima – 11,47 miljoni;

• Ministru kabinets – 4,66 miljoni;

• Korupcijas novēršanas un

apkarošanas birojs – 2,4 miljoni;

• Tiesībsarga birojs – 559 tūkstoši;

• Aizsardzības ministrija – 147,7 miljoni;

• Ārlietu ministrija – 25,34 miljoni;

• Ekonomikas ministrija – 108,15 miljoni;

• Finanšu ministrija – 518,1 miljons;

• Iekšlietu ministrija – 150 miljoni;

• Izglītības un zinātnes ministrija – 313 miljoni;

• Zemkopības ministrija – 371,63 miljoni;

• Satiksmes ministrija – 279,98 miljoni;

• Labklājības ministrija:

– pamatbudžets – 209,56 miljoni;

– speciālais budžets – 1,198 miljardi;

• Tieslietu ministrija – 106,84 miljoni;

• Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrija – 127,88 miljoni;

• Kultūras ministrija – 88,34 miljoni;

• Veselības ministrija – 449,56 miljoni;

• Valsts kontrole – 2,67 miljoni;

• Augstākā tiesa – 2,9 miljoni;

• Satversmes tiesa – 704,7 tūkstoši;

• Prokuratūra – 14,18 miljoni;

• Centrālā vēlēšanu komisija – 255 tūkstoši;

• Centrālā zemes komisija – 71 tūkstotis;

• radio un televīzija – 11,15 miljoni;

• mērķdotācijas pašvaldībām – 216,2 miljoni;

• dotācijas pašvaldībām – 15,49 miljoni;

• gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums – 338,19 miljoni.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par grozījumiem Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā

Lai novērstu situāciju, ka valsts budžetā nepietiek naudas zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, turpmāk iecerēts kompensācijas apjomu paredzēt pasūtījuma līgumā.

Tādējādi valsts budžetā būs iespējams paredzēt noteiktu un nemainīgu kompensācijas apjomu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem. Jaunu kompensāciju maksājumu kārtību paredz 6.decembrī valdības ārkārtas sēdē apstiprinātie grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā. Lai stātos spēkā, tie jāpieņem Saeimā.

Šobrīd ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālajos starppilsētu un reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos saistītos zaudējumus pārvadātājiem kompensē pilnā apmērā. Kompensācijas maksājumu apmēri nav ierobežoti un tiek aprēķināti, balstoties uz pārvadātāju iesniegtajām atskaitēm par faktiski gūtajiem ieņēmumiem un faktiskajām izmaksām.

Samazinoties pasažieru skaitam un pieaugot pārvadātāju izmaksām, nereti rodas situācija, ka prognozētais kompensācijas apmērs atšķiras no faktiskā un valsts budžetā šim mērķim paredzētais finansējums ir nepietiekams.

Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā atbilst regulai par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, kas kopš 2009.gada 3.decembra ir piemērojama arī Latvijā. Saskaņā ar tajā ietvertajiem principiem atlīdzības jeb kompensācijas apjoms jāparedz pasūtījuma līgumā.

Lai nodrošinātu zaudējumu kompensāciju maksājumu apmēru ierobežošanu jau no 2011.gada, ņemot vērā sabiedriskā transporta dotācijām paredzēto valsts budžeta līdzekļu samazinājumu, likumprojektā ir paredzēts, ka pārvadātājam maksājamās kompensācijas apmērs ir jāparedz arī sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumos, kas noslēgti līdz šā likuma pieņemšanai.

Kompensācijām pārvadātājiem par 2010.gadā sniegtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem valsts budžetā paredzēts 61,1 miljons latu, bet par 2011.gadā sniegtajiem pakalpojumiem – 51,9 miljoni latu.

Pēc likumprojekta pieņemšanas tiks izstrādāti grozījumi MK noteikumos “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu un izdevumu kompensēšanas un sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifa noteikšanas kārtība”.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!