• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 2.decembrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.12.2010., Nr. 193 https://www.vestnesis.lv/ta/id/222314

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Ministru prezidenta darba vizīti Polijā

Vēl šajā numurā

07.12.2010., Nr. 193

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 2.decembrī

AM: Par grozījumiem Nacionālās drošības likumā

2.decembrī Ministru kabinetā (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt valsts augstāko amatpersonu un institūciju efektīvu rīcību valsts apdraudējuma gadījumā, lai tās spētu aizsargāt iedzīvotājus un teritoriju no apdraudējuma situācijas vai tās sekām.

Mūsdienās pastāvošie apdraudējumi, ar kuriem Latvija saskaras kā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, pieprasa, lai valsts amatpersonu rīcību reglamentējošās tiesību normas veicinātu dinamisku un efektīvu lēmumu pieņemšanu militāru draudu gadījumā.

Grozījumos tiek noteikta atbildīgo amatpersonu un institūciju kompetence, pilnvaras un lēmumu pieņemšanas procedūras militāra apdraudējuma gadījumā Latvijas Republikā un NATO, veicot konsultācijas par dalībvalstu kolektīvo aizsardzību.

AM: Par grozījumiem Civilās aizsardzības likumā

2.decembrī Ministru kabinetā (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt valsts institūciju efektīvu rīcību katastrofu gadījumā, lai tās spētu aizsargāt iedzīvotājus un teritoriju no apdraudējuma situācijas vai tās sekām.

Grozījumi tiek veikti, lai novērstu nepilnības vai neprecīzu interpretāciju pašlaik spēkā esošajos normatīvajos aktos, kā arī lai pilnveidotu lēmumu pieņemšanas mehānismu atbilstoši mūsdienu situācijai.

Likumprojektā noteikta atbildīgo amatpersonu un institūciju kompetence, pilnvaras un lēmumu pieņemšanas procedūras katastrofu gadījumā.

 

AM: Par atsavināšanai paredzēto valsts kustamo mantu

2.decembrī Ministru kabinetā (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais rīkojuma projekts “Par atsavināšanai paredzēto valsts kustamo mantu”.

Projekta ietvaros AM atsavinās AM un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) 666 transportlīdzekļus, kas vairs netiek izmantoti. Liela daļa šo transportlīdzekļu ir sliktā stāvoklī. Tie nav militāra rakstura, un visas ar militāro jomu saistītās ierīces no tiem ir demontētas.

Valsts un pašvaldību iestādes, kurām ir nepieciešams kāds no minētajiem transportlīdzekļiem savu tiešo funkciju nodrošināšanai, trīs nedēļu laikā pēc ziņojuma izskatīšanas valsts sekretāru sanāksmē var pieteikties atsavināmā transportlīdzekļa pārņemšanai bez atlīdzības, Aizsardzības ministrijai iesniedzot rakstisku pieteikumu.

Transportlīdzekļu pārreģistrācijas izdevumus un transportēšanas izdevumus sedz nākamais transportlīdzekļu turētājs.

Uz transportlīdzekļiem, uz kuriem nepieteiksies valsts un pašvaldību iestādes, varēs pretendēt sabiedriskā labuma organizācijas.

AM: Par ģeodēziskās atskaites sistēmas izveidi, izmantošanu un uzturēšanu

2.decembrī Ministru kabinetā (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Ģeodēziskās atskaites sistēmas izveides, izmantošanas un uzturēšanas, Latvijas 1992.gada ģeodēziskās koordinātu sistēmas, Baltijas 1977.gada normālo augstumu sistēmas un 1993.gada topogrāfisko karšu sistēmas parametri un piemērošanas kārtība”.

Projekta tiesiskais regulējums ietver ģeodēziskās atskaites sistēmas izveides, izmantošanas un uzturēšanas kārtību, kā arī valsts ģeodēziskā tīkla izveides pamatnosacījumus, raksturlielumus un precizitāti.

Projektā noteikti ģeodēziskās atsaites matemātiskā modeļa parametri un piemērošanas kārtība, TKS-93 parametri un piemērošanas kārtība, kā arī LatPos sistēmas izveides nosacījumi, parametri un pamatnosacījumi.

TKS-93 ir matemātiska sistēma, kas parāda Latvijas Republikas teritorijas topogrāfisko karšu lapu sadalījumu dažādos mērogos.

LatPos jeb Latvijas pozicionēšanas sistēma ir pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēma.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

FM: Par publiskas personas mantas atsavināšanas kārtību

2.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts par kārtību, kādā atsavināma publiskas personas manta.

Šobrīd spēkā esošo noteikumu normas attiecas tikai uz valsts un pašvaldību mantas atsavināšanu, taču tie neattiecas uz citu atvasinātu publisku personu, piemēram, valsts dibināto augstskolu, plānošanas reģionu, zinātnisko institūtu, mantas atsavināšanu.

Līdz ar to noteikumu projekts paredz, ka atbilstoši grozījumiem Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā, kas stāsies spēkā ar 2011.gada 1.janvāri, vienota mantas atsavināšanas kārtība tiks attiecināta uz visām publiskajām personām, ne tikai uz valsti un pašvaldībām.

Ir veikti grozījumi, lai uzlabotu atsavināšanas regulējumu gadījumiem, kad uz publiskai personai piederoša vai piekrītoša zemesgabala ir divi vai vairāki patstāvīgi ēku īpašumi, kas pieder dažādiem īpašniekiem:

• kuri savas īpašuma tiesības ir nostiprinājuši zemesgrāmatā. Šādā gadījumā atsavināšanas ierosinājumam pievieno notariāli apliecinātu vienošanos par to, kādās domājamās daļās katrs īpašnieks iegūst zemesgabalu vai Valsts zemes dienesta (VZD) izziņu par zemesgabala sadalījumu domājamās daļās kopā ar kāda no ēku īpašniekiem notariāli apliecinātu atteikumu slēgt šādu vienošanos;

• no kuriem tikai viens savas īpašuma tiesības ir nostiprinājis zemesgrāmatā un iesniedzis atsavināšanas ierosinājumu, tad atsavināšanas ierosinājumam būs jāpievieno VZD izziņa par zemesgabala sadalījumu domājamās daļās;

• no kuriem daži ēku īpašnieki savas īpašuma tiesības ir nostiprinājuši zemesgrāmatā, izņemot iepriekšējā gadījumā minēto, tad atsavināšanas ierosinājumam būs jāpievieno notariāli apliecināta vienošanās par to, kādās domājamās daļās katrs īpašnieks iegūst zemesgabalu, paredzot, ka zemesgrāmatā neierakstītajām ēkām tiek rezervēta tām piekrītoša, proporcionāla zemesgabala domājamā daļa, pamatojoties uz VZD izdotu izziņu par zemesgabala sadalījumu domājamās daļās vai VZD izziņa par zemesgabala sadalījumu domājamās daļās kopā ar kāda no ēku īpašniekiem, kurš savas īpašuma tiesības ir nostiprinājis zemesgrāmatā, notariāli apliecinātu atteikumu slēgt šādu vienošanos.

Ņemot vērā, ka šobrīd nav regulējuma, kā rīkoties, ja persona vēlas precizēt vai apstrīdēt nekustamā īpašuma vērtību, noteikumu projektā paredzēts, ka atsavināšanas process tiek apturēts, ja persona ir vērsusies biedrībā “Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija”. Tāpat ir uzlabots arī mehānisms, kā pirms kustamās mantas nodošanas atsavināšanai tiek noskaidrotas publisko personu vai to iestāžu vajadzības pēc kustamās mantas.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par Darba aizsardzības attīstības plānu 2011.–2013.gadam

Lai noteiktu konkrētus pasākumus turpmākajai darbā notikušo letālo nelaimes gadījumu skaita samazināšanai, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi Darba aizsardzības jomas attīstības plānu 2011.–2013.gadam.

Šis plāns 2.decembrī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Labklājības ministrija norāda, ka galvenās darba aizsardzības jomā pastāvošās problēmas ir informācijas un kapacitātes trūkums darba aizsardzības politikas attīstībai, zemais normatīvo aktu ievērošanas līmenis uzņēmumos un sabiedrības neinformētība par darba aizsardzību.

Lai novērstu šīs problēmas, darba aizsardzības politikas pamatmērķis ir droša un veselībai nekaitīga darba vide. Tā veicinātu darba mūža pagarināšanos, valsts un uzņēmumu ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos un visas sabiedrības labklājības līmeņa paaugstināšanos.

Pamatmērķis paredz četrus apakšmērķus:

• darba aizsardzības politikas pilnveidošanu,

• valsts uzraudzības un kontroles mehānisma stiprināšanu un efektivitātes celšanu,

• sabiedrības izglītošanu un informēšanu par darba aizsardzību,

• darba apstākļu uzlabošanu ar likumdošanas un citām iniciatīvām.

Šo mērķu sasniegšanai plānā ir iekļauti 40 pasākumi.

Paredzēts, ka par plānā noteikto pasākumu izpildi LM līdz 2014.gada 1.jūlijam būs jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums. Plānā noteikto pasākumu īstenošanai netiek paredzēts papildu finansējums no valsts budžeta. Visi pasākumi tiks īstenoti ESF un ERAF līdzfinansēto projektu ietvaros, kā arī piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

Plānu izstrādāja darba grupa, kurā piedalījās eksperti no LM, Valsts darba inspekcijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta. Atsevišķās darba grupas sanāksmēs piedalījās arī Veselības inspekcijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra un Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvji.

LM: Par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras publisko maksas pakalpojumu cenrādi

Precizējot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) maksas pakalpojumu cenrādi, plānots samazināt maksu par zvērinātu advokātu vai zvērināta tiesu izpildītāja pieprasītajām izziņām par sociāli apdrošinātu personu.

Lai noteiktu maksu par izziņām atbilstoši to pašreizējai pašizmaksai, cenas izziņām ar pasta starpniecību plānots samazināt par 45%, savukārt elektroniskajām izziņām – par 35%.

Līdz ar to izziņām ar pasta starpniecību cenas tiks samazinātas no 1,27 latiem līdz 0,70 latiem, bet elektroniskajām izziņām no 0,80 latiem līdz 0,52 latiem.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais noteikumu projekts “Noteikumi par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi”. Projekts 2.decembrī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Pēc VSAA sniegtās informācijas, no 2010.gada 1.janvāra līdz 31.oktobrim pēc zvērinātu advokātu un zvērinātu tiesu izpildītāju pieprasījuma tika izsniegts 51,3 tūkstoši izziņu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par izmaiņām teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanā

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) izstrādājusi grozījumus noteikumos par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām, iekļaujot Rojas un Mērsraga novadus kā atsevišķas administratīvās teritorijas un nosakot tām atsevišķas teritorijas attīstības indeksa vērtības.

Teritorijas attīstības indeksa vērtības tiek izmantotas Eiropas Savienības (ES) fondu iesniegto projektu vērtēšanā, dodot noteiktu punktu skaitu attiecībā no projekta īstenošanas vietas (pašvaldības). Tāpat teritorijas attīstības indekss var būt kā papildu kritērijs projekta vērtēšanā, proti, vienāda projekta novērtējuma gadījumā.

Grozījumi noteikumos bija nepieciešami, jo, konsultējoties ar nozaru ministrijām, tika konstatēts, ka šobrīd Rojas un Mērsraga novada pašvaldību teritorijas attīstības indeksus tiek plānots izmantot projektu vērtēšanā gandrīz desmit ES fondu aktivitātēs, piemēram, daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanā, daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanā, tūrisma aktivitāšu veicināšanā vai pamatpakalpojumu īstenošanā ekonomikai un iedzīvotājiem.

Ņemot vērā, ka teritorijas attīstības indekss tiek aprēķināts teritoriju grupā, papildinot ar jaunu novadu – Mērsraga novadu, un veicot pārrēķinu, noteikumos veiktas izmaiņas arī pārējo novadu attīstības indeksos.

Rojas un Mērsraga novadu teritorijas attīstības indeksa vērtības aprēķina veikšanai tika izmantotas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts kases sniegtie dati.

Grozījumi noteikumos par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām 2.decembrī tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par aizliegumu būvēt jaunas ēkas valsts autoceļu aizsargjoslās

Satiksmes ministrija (SM) rosina aizliegt jaunu ēku būvniecību valsts autoceļu aizsargjoslās, lai nodrošinātu no apbūves brīvu laukumu gar tiem.

Tāpat būs aizliegts esošās nedzīvojamās būves rekonstruēt par dzīvojamām ēkām.

Tādā veidā tiktu veicināta autoceļa pārredzamība un satiksmes drošība un samazināta transportlīdzekļu radītā piesārņojuma ietekme uz iedzīvotājiem.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi Aizsargjoslu likumā, ko 2.decembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl lems valdība un Saeima.

Pašlaik aizsargjoslās gar valsts autoceļiem aizliegts veikt būvniecību un derīgo izrakteņu ieguves darbus. Tāpat bez saskaņošanas ar autoceļa īpašnieku 30 metru joslā no ceļa malas aizliegts cirst kokus un izvietot kokmateriālu krautuves, kā arī ieaudzēt mežu. Aizsargjoslas gar autoceļiem nepieciešamas, lai vajadzības gadījumā varētu veikt ceļu rekonstrukciju, un to platums gar valsts galvenajiem autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir 100 metri, gar valsts reģionālajiem – 60 metri, bet gar valsts vietējiem vai pašvaldību – 30 metri.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

SM: Par Pasta politikas pamatnostādnēm 2011.–2017.gadam

2.decembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātas Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātās Pasta politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam.

Tajās definēti galvenie rīcības virzieni pasta politikas mērķa – nodrošināt kvalitatīvu un ērtu pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā – sasniegšanai.

Pasta politikas pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments un ietver pamatprincipus, mērķus un prioritātes nākamajam plānošanas periodam, veidojot stabilu vidi konkurētspējīgiem pakalpojumiem pilnīgi atvērta pasta pakalpojumu tirgus apstākļos.

No šā gada 2.decembra līdz 2011.gada 7.janvārim SM aicina sabiedrību piedalīties pamatnostādņu publiskajā apspriešanā. To var izdarīt, sūtot priekšlikumus un iebildumus pa pastu vai elektroniskā formā SM Sakaru departamentam (pasta adrese: Gogoļa iela 3, Rīga, LV–1743; e-pasta adrese: sakari@sam.gov.lv). Pamatnostādņu projekts pieejams arī SM mājaslapā.

Viens no galvenajiem turpmākās rīcības virzieniem pasta jomā ir pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošana un pasta tīkla darbības efektivizēšana, kā arī iedarbīga tirgus regulēšana, radot uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei labvēlīgus apstākļus, un uz klientu vajadzībām orientētu pasta pakalpojumu sniegšanas un jaunu pasta pakalpojumu veidu attīstības veicināšana.

Izstrādātajā politikas plānošanas dokumentā iezīmētas galvenās problēmas pasta nozarē – klientu neapmierinātība ar pasta sūtījumu piegādes pakalpojumiem, nepietiekama pakalpojumu kvalitāte, šķēršļi jaunu komersantu ienākšanai tradicionālo pasta pakalpojumu tirgū, universālā pakalpojuma pieejamības nodrošināšana, tirgus uzraudzība, kā arī atšķirīgu nosacījumu noteikšana pasta komersantu sniegtajiem pakalpojumiem PVN izņēmumu piemērošanas un sniegto maksājumu pakalpojumu uzraudzības jomā.

Pamatnostādņu izstrādes procesā tika uzklausīti pasta nozares nevalstisko organizāciju un pamatnostādņu īstenošanā iesaistīto valsts pārvaldes institūciju viedokļi, kā arī izskatīti priekšlikumi pamatnostādņu projekta precizēšanai.

Pasta politikas pamatnostādņu 2011.–2017.gadam sekmīga realizēšana kalpos vairāku citu nacionālās pārvaldes līmeņa politikas plānošanas dokumentu, piemēram, Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, Nacionālā attīstības plāna 2007.–2013.gadam, kā arī vairāku dokumentu patērētāju tiesību aizsardzības jomā mērķu sasniegšanai.

Pasta pakalpojumu tirgū tiek sniegti tradicionālie pasta pakalpojumi, eksprespasta un kurjerpasta pakalpojumi, kā arī abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumi. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datubāzē līdz 2010.gada 25.oktobrim bija reģistrēts 61 pasta komersants.

Pamatnostādnes vēl ir jāapstiprina Ministru kabinetā.

SM: Par zemes iegādi valsts autoceļa E22 (Tīnūži–Koknese un Ludza–Terehova posmu) rekonstrukcijai

Lai realizētu valsts autoceļa E22 posmu Rīga (Tīnūži)–Koknese un Ludza–Terehova rekonstrukcijas projektus, Satiksmes ministrija (SM) iegādāsies vairākus zemesgabalus.

Valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese rekonstrukcijai tiks iegādāti trīs zemesgabali Ikšķiles, Lielvārdes un Ogres novadā par 18 046 latiem. To kopējā platība ir aptuveni 2,25 ha.

Savukārt šā autoceļa posma Ludza–Terehova rekonstrukcijai par 14 097 latiem paredzēts iegādāties vairākas zemes vienības Zilupes novadā, kuru kopējā platība ir aptuveni 1,2 ha.

Minēto zemesgabalu īpašnieki ir piekrituši pārdot valstij īpašumus par taisnīgu atlīdzību, kas noteikta, pamatojoties uz sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja atzinumu.

Līdz ar to pēc zemesgabalu iegādes tie tiks ierakstīti zemesgrāmatā uz Satiksmes ministrijas vārda.

Izdevumi, kas saistīti ar zemes vienību pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiktu segti no SM budžeta apakšprogrammas “Kohēzijas fonda finansētie ierobežotās atlases VAS “Latvijas valsts ceļi” realizētie projekti (2007–2013)” attiecīgo projektu – “E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese būvniecība” un “E22 posma Ludza–Terehova būvniecība” īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem.

Rekonstrukcijas projekta gaitā tiks izbūvēti krustojumi, kas atvieglos un padarīs drošāku uzbraukšanu vai nogriešanos no šosejas.

To paredz 2.decembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekti “Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai” un “Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa E22 posma Ludza–Terehova rekonstrukcijas projekta īstenošanai”. Par to vēl lems valdība.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par Malienas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2008.–2013.gadam

2.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Grozījumi Malienas reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā 2008.–2013.gadam”.

Rīkojuma projekta mērķis ir nodrošināt Malienas atkritumu apsaimniekošanas reģionā radīto atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši vides aizsardzības prasībām, kā arī veicināt Malienas atkritumu apsaimniekošanas reģiona atkritumu apsaimniekošanas komersantu iesaistīšanos ES Kohēzijas fonda līdzekļu apguvē.

Tā kā kopš plāna sagatavošanas un apstiprināšanas ir pagājuši vairāki gadi, ir mainījušās atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģijas.

Tieši tāpēc ir jāveic grozījumi Malienas reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā, lai mainītu investīciju sadalījumu poligonā “Kaudzītes” un paredzētu papildu infrastruktūras izveidi, veicinot atkritumu šķirošanu un apglabājamā atkritumu apjoma samazināšanu.

Minēto grozījumu rezultātā būs iespējams paildzināt poligona darbības termiņu.

VidM: Par siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšanu un pilotprojektu īstenošanu

2.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana un pilotprojektu īstenošana” nolikums”.

Noteikumu projekts nosaka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana un pilotprojektu īstenošana” (konkurss) nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas, kā arī finansējuma piešķiršanas kārtību.

Šā konkursa īstenošanas mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas samazinošo produktu un tehnoloģiju attīstību, veicināt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, atbalstot pilotprojektu īstenošanu Latvijā un nodrošinot SEG emisiju samazināšanu.

Paredzēts, ka konkursa ietvaros tiks atbalstītas šādas projekta aktivitātes:

• jauna un inovatīva produkta vai tehnoloģijas (tehnoloģija) izveide, testēšana un demonstrēšana, kā arī esošas tehnoloģijas pilnveidošana, testēšana un demonstrēšana, ja šādai tehnoloģijai ir SEG samazinājuma potenciāls, kā arī tehnoloģijai ir praktiska pielietojuma iespējas;

• tehnoloģiju nacionālās un starptautiskās pieredzes un zināšanu pārnese pilotprojektu veidā, lai demonstrētu ilgtspējīgus risinājumus praksē, tajā skaitā zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju ieviešana un efektīvāku atjaunojamo energoresursu izmantošana, kas ietver:

– transportlīdzekļu iegādi vai pielāgošanu, kas izmanto no atjaunojamiem resursiem iegūtu degvielu, kā arī tikai ar elektrību darbināmu transportlīdzekļu iegādi vai pielietošanu;

– papildu ieguldījumu veikšanu atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas veicināšanai;

– papildu ieguldījumu veikšanu vides aizsardzībā, kas ļauj ietaupīt siltumenerģiju vai elektroenerģiju.

Projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai arī Latvijas Republikā reģistrēts komersants.

Konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir 2 793 646 lati.

Par konkursa organizēšanu atbildīgā iestāde ir Vides ministrija. Projektu īstenošanas uzraudzību veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds”.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par ziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam par sezonas darbinieku skaitu komercdārzos

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli””, ko 2.decembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekta mērķis ir samazināt administratīvo slogu un atvieglot mazo un vidējo uzņēmumu darbības regulējumu.

Saskaņā ar patlaban spēkā esošo kārtību darba devējs katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem ne vēlāk kā vienu dienu, pirms persona sāk darbu. Tā kā lauksaimniecības darbiem ir sezonāls raksturs, pie augļu, ogu un dārzeņu audzētājiem pastāvīgi strādā neliels skaits darbinieku. Toties izaudzētās produkcijas novākšanas laikā ir jānodarbina daudz lielāks skaits personu. Strādnieki tiek aicināti darbā ar sludinājumu starpniecību vai personas pašas ierodas komercdārzos, izsakot vēlmi dienu vai pat mazāku laikposmu pastrādāt, novācot augļus, ogas vai dārzeņus, lai gūtu papildu ienākumus. Tādējādi darba devējam pat vienu dienu pirms darba sākšanas nav skaidrs, cik personu ieradīsies darbā nākamajā dienā, un līdz ar to viņš nevar nosūtīt VID iesniedzamo informāciju norādītajā termiņā.

Tādējādi noteikumu projektā iekļautajā tiesību normā par darba ņēmēja reģistrēšanu VID tiek pieļauts izņēmums dažos sezonas darbos lauksaimniecībā, tas ir, augļu, ogu un dārzeņu ražošanas komercdārzos, kuros notiek bieža, liela skaita darbinieku rotācija, par darba ņēmējiem ziņot dienā, kad persona faktiski sāk darbu.

Tāpat noteikumi papildināti ar tabulu “Ziņu kods un tā atšifrējums”, kurā fiksēti ziņu kodi konkrētiem sezonas darbu kodiem augļkoku, ogulāju un dārzeņu audzēšanas nozarē.

Šī kārtība, kad darba devējs noteiktos gadījumos par darbinieku var ziņot VID dienā, kad darbs uzsākts, ļaus precīzāk uzskaitīt lauksaimniecības sezonas darbos nodarbināto skaitu, mazinās ēnu ekonomiku, padarot iespējamu precīzu nodarbināto skaita paziņošanu VID, kā arī nodrošinot nodarbināto personu sociālās garantijas.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par izmaiņām Latvijas augu šķirņu katalogā

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumos Nr.1247 “Latvijas izcelsmes laukaugu ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes un atzīšanas un sēklu aprites noteikumi””, ko 2.decembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai pārņemtu attiecīgās Komisijas direktīvas prasības, kas attiecas uz dārzeņu ģenētisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, tos audzējot un pārdodot. Direktīva arī paredz atkāpes no vispārpieņemtās prakses attiecībā uz šķirņu atzīšanu, šķirņu pārbaudi, sēklu sertificēšanu un iekļaušanu katalogā. Šobrīd spēkā esošie Latvijas un Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti nepieļauj dārzeņu ģenētisko resursu izmantošanu, tos audzējot un pārdodot.

Grozījumu projektā precizētas institūcijas, kas var veikt atviegloto šķirņu atšķirīguma un viendabīguma pārbaudi, kā arī nosacījumi dārzeņu saglabājamās šķirnes iekļaušanai Latvijas augu šķirņu katalogā. Tāpat noteiktas sēklu kvalitātes prasības dārzeņu saglabājamajām šķirnēm, noteikti dārzeņu saglabājamo šķirņu sēklu maksimālie vienā gadā atļautie daudzumi tirdzniecībā, kā arī precizēta uz saglabājamo šķirņu etiķetēm norādāmā informācija.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā izskatīšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par mikrobioloģisko preparātu reģistrācijas un tirdzniecības prasībām

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.530 “Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi””, ko 2.decembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Normatīvā akta grozījumu projektā noteiktas mikrobioloģisko preparātu identifikācijas, reģistrācijas, tirdzniecības un uzraudzības prasības, kā arī noteikts organiskajos un organominerālajos mēslošanas līdzekļos ietilpstošais augu barības elementu minimālais saturs.

Patlaban Latvijā tiek ražoti, ievesti un izplatīti mikrobioloģiskie preparāti, ko lieto mikrobioloģisko procesu atjaunošanai, aktivizēšanai un regulēšanai augsnē vai citā substrātā. Lai kontrolētu šo procesu un pasargātu patērētāju no nekvalitatīvu un, iespējams, arī Latvijas augsnēm nepiemērotu mikroorganismu lietošanas, jānosaka mikrobioloģisko preparātu identifikācijas, reģistrācijas, tirdzniecības prasības, uzraudzības un kontroles prasības.

Šobrīd spēkā esošajos normatīvos nav noteikts minimālais augu barības elementu saturs organiskajos un organominerālajos mēslošanas līdzekļos, tāpēc arvien biežāk tiek iesniegti dokumenti tādu mēslošanas līdzekļu reģistrācijai, kuriem ir ļoti zems augu barības elementu saturs (zem 0,5 procentiem). Tādējādi, nosakot mēslošanas līdzekļu minimālo normu, patērētāji tiks pasargāti no nekvalitatīviem mēslošanas līdzekļiem, kuru efektivitāte ir apšaubāma.

Mēslošanas līdzekļi, kuriem augu barības elementu saturs ir ļoti zems, tiks iekļauti atsevišķā grupā “Netipiskie mēslošanas līdzekļi”. Lai reģistrētu mikrobioloģiskos preparātus un netipiskos mēslošanas līdzekļus, būs jāveic to efektivitātes pārbaude.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc izskatīšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par administratīvā sloga samazināšanu lauksaimniecības un zivsaimniecības atbalsta saņēmējiem

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra noteikumos Nr.186 “Kārtība, kādā administrē un uzrauga valsts atbalstu, ko piešķir saskaņā ar Komisijas 2007.gada 24.jūlija Regulu (EK) Nr.875/2007 par EK Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam zivsaimniecības nozarē un par Regulas (EK) Nr.1860/2004 grozīšanu”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumos Nr.872 “Kārtība, kādā administrē un uzrauga valsts atbalstu, ko piešķir saskaņā ar Komisijas 2007.gada 20.decembra Regulu (EK) Nr.1535/2007 par EK līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē””, ko 2.decembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē, tādējādi plānojot samazināt administratīvo slogu lauksaimniecības un zivsaimniecības atbalsta saņēmējiem.

Patlaban de minimis (uzskaites kārtība tam neliela apjoma atbalstam, kas netiek saskaņots ar Eiropas Komisiju) atbalsta saņēmējiem zivsaimniecības un lauksaimniecības nozarē ar savu parakstu ir jāapliecina viņam piešķirtā de minimis atbalsta apmērs.

Tomēr praksē, administrējot de minimis atbalstu, administrējošās institūcijas ir konstatējušas, ka šī prasība ir lieka un rada papildu administratīvo slogu gan atbalsta saņēmējam, gan administrējošajai institūcijai, organizējot dokumentu apmaiņu.

Veicot grozījumus atbilstošajos normatīvajos aktos, plānots, ka atbalsta saņēmējs par atbalsta apmēru tiks informēts, saņemot atbalsta sniedzēja lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu.

ZM: Par valsts pamatnostādnēm zivju resursu saglabāšanai

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi pamatnostādņu projektu “Zivju resursu mākslīgās atražošanas valsts programmas pamatnostādnes 2011.–2016.gadam”, kā arī plāna projektu “Zivju resursu mākslīgās atražošanas rīcības plāns 2011.–2013.gadam”, ko 2.decembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt vērtīgo zivju resursu ilgtspējību un daudzveidību publiski izmantojamajos ūdeņos, lai mazinātu cilvēka darbības negatīvās ietekmes un vides faktoru radītos zaudējumus un sekmētu ilgtspējīgas zvejas un makšķerēšanas attīstības iespējas Latvijā. Pamatnostādnēs ir paredzēts, ka tiks īstenota Gaujas, Ventas un mazo upju baseinu ceļotājzivju dabisko resursu papildināšana, publisko ūdenstilpju ihtiofaunas struktūras pilnveidošana, Daugavas baseina zivju resursu pavairošana to zaudējumu kompensācijai, kā arī zivju resursu mākslīgās atražošanas zinātniskā novērtējuma nodrošināšana.

Savukārt rīcības plāns izstrādāts, lai pirmajā posmā īstenotu zivsaimniecības nozares vidēja termiņa plānošanas dokumentu “Zivju resursu mākslīgās atražošanas valsts programmas pamatnostādnes 2011.–2016.gadam”. Plāna projektā ir noteikti rīcības virzieni 2011.–2013.gadam, plānotie darbības rezultāti, optimāli nepieciešamais finansējums pa gadiem un tā paredzamie avoti, kā arī atbildīgās institūcijas.

Paredzams, ka no 2011.gada līdz 2013.gadam Gaujas, Ventas un mazo upju baseinos tiks papildināti zivju resursi, ik gadu ielaižot tajos 5,76 miljonus zivju kāpuru, mazuļu un smoltu. Plānots pilnveidot publisko ūdenstilpju ihtiofaunas struktūru un palielināt iekšējo ūdeņu zivsaimniecisko produktivitāti, katru gadu ielaižot vidēji 28 miljonus zivju kāpuru un mazuļu.

Tāpat tiks nodrošināta Daugavas baseina zivju resursu pavairošana, kompensējot Daugavas HES kaskādes darbības izraisītos zaudējumus un papildinot zivju krājumus par 6,37 miljoniem kāpuru, mazuļu un smoltu gadā.

Pamatnostādņu izpilde 2011.–2016.gadā būs atkarīga no finanšu līdzekļu pieejamības un to apmēra, kas ikgadēji tiks noteikts valsts budžeta veidošanas procesā.

ZM: Par veterināro zāļu reģistrēšanu Pārtikas un veterinārajā dienestā

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2006.gada 18.jūlija noteikumos Nr.600 “Veterināro zāļu reģistrēšanas kārtība”, ko 2.decembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi noteikumos paredz, ka turpmāk veterināro zāļu reģistrāciju nacionālajā, decentralizētajā un savstarpējās atzīšanas procedūrā, kā arī izmaiņu izskatīšanu un apstiprināšanu veterināro zāļu reģistrācijas dokumentācijā Latvijā veic Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Izmaiņas noteikumos izstrādātas saskaņā ar valdībā apstiprināto koncepciju “Vienota valsts uzraudzība veterināro zāļu apritē”.

Zemkopības ministrijas izstrādātās koncepcijas mērķis ir nodrošināt augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni, vienotu valsts uzraudzību veterināro zāļu apritē, kā arī optimizēt veterināro zāļu apriti kontrolējošo iestāžu funkcijas.

Plānots, ka izmaiņas noteikumos stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī.

ZM: Par izmaiņām dzīvnieku ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtībā

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2003.gada 16.decembra noteikumos Nr.712 “Dzīvnieku ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība”, ko 2.decembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Lai mazinātu administratīvo slogu ganāmpulku īpašniekiem vai turētājiem, izmaiņas noteikumos paredz, ka visiem liellopu sugas dzīvniekiem pases tiek izsniegtas tikai gadījumos, kad dzīvnieks tiek izvests uz citu ES valsti vai trešajām valstīm, ja to pieprasa trešās valsts kompetentā iestāde. Informācija par liellopiem, kas tiek turēti un pārvietoti valsts teritorijā, tiek uzskaitīta elektroniskajā datubāzē.

Savukārt dzīvnieku īpašnieki vai turētāji, kas audzē cūkas un izmanto tās tikai pašpatēriņam, varēs sniegt kopsavilkumu par cūku kustību tikai tajos gadījumos, kad dzīvnieks pirmoreiz ir ievietots novietnē, un turpmāk divas reizes gadā, nevis katru mēnesi. Tāpat grozījumi noteikumos paredz vienkāršot cūku apzīmēšanas kārtību, atļaujot vaislas cūkas apzīmēt arī ar tetovējumu, turklāt pārraudzības ganāmpulkos vaislas cūku apzīmēšanai būs vienkāršāka numura piešķiršana – tas ietvers novietnes numuru un papildus pievienoto individuālo numuru, kas norādīts augošā secībā. Pārējos ganāmpulkos cūkas pirms pārvietošanas tiks apzīmētas tikai ar novietnes numuru.

Vienlaikus grozījumi paredz noteikt, ka valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs”, kas līdz šim dzīvnieku īpašniekus un turētājus ir nodrošinājusi ar parastām krotālijām, turpmāk aitu un kazu ganāmpulku īpašniekiem un turētājiem izsniegs elektroniskās apzīmēšanas līdzekļus, t.i., ar elektronisko krotāliju pirms dzīvnieku izvešanas no valsts. Tā tiks sekmēta dzīvnieku precīza uzskaite un apzīmēšana.

Plānotās izmaiņas noteikumos samazinās administratīvo slogu gan ganāmpulku īpašniekiem, gan dzīvnieku turētājiem, vienkāršos administrēšanas funkcijas, kā arī uzlabos pakalpojumu sniegšanas kvalitāti starp dzīvnieku reģistrēšanas un apzīmēšanas sistēmā iesaistītajām nevalstiskajām organizācijām, valsts administrējošajām un kontrolējošajām institūcijām.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!