Konkurences padomes lēmums Nr.83

Lēmuma publiskojamā versija

Rīgā 2010.gada 13.novembrī (prot. Nr.50, 2.§)

Par tirgus dalībnieku apvienošanos

Lieta Nr.1492/10/03.01.-01./13

"Par Baltkom grupas, Izzi grupas un SIA "EST Risinājumi" apvienošanos"

Konkurences padome 2010.gada 30.jūnijā saņēma sabiedrības Mackonar Impex Limited un sabiedrības Contaq Latvian Cable Holding I S.a.r.l. ziņojumu par BALTKOM grupas, IZZI grupas, kā arī SIA "EST Risinājumi" apvienošanos (turpmāk – Ziņojums).

Iepazīstoties ar Ziņojumu un tam pievienotajiem dokumentiem, tika secināts, ka Ziņojums neatbilst Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumu Nr.800 "Kārtība, kādā iesniedz un izskata pilno un saīsināto ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos" (turpmāk – Noteikumi) prasībām, un tika pieprasīta trūkstošā informācija.

Konkurences padome 2010.gada 15.jūlijā saņēma trūkstošo informāciju un secināja, ka Ziņojuma saņemšanas diena Konkurences padomē ir 2010.gada 15.jūlijs.

Sabiedrība Mackonar Impex Limited ir reģistrēta Kipras Republikā ar reģistrācijas (*), juridiskā adrese: 55 Ptolemaion Street, Office 1, Zenon Court, Limassol, 3041, Kipra.

AS "New Life Holding" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr. 40103234558, juridiskā adrese: Rīga, Maskavas iela 322, LV–1063.

SIA "Baltkom TV SIA" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003005264, juridiskā adrese: Rīga, Maskavas 322, LV–1063.

AS "TV LATVIJA" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003892235, juridiskā adrese: Rīga, Vecpilsētas iela 19, LV–1050.

SIA "Aldems" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.43603015111, juridiskā adrese: Jelgava, Lielā iela 7, LV–3001.

SIA "Baltinet Data" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003626473, juridiskā adrese: Rīga, Anniņmuižas bulvāris 43–170, LV–1067.

SIA "MFL Serviss" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003553095, juridiskā adrese: Rīga, Mazā Nometņu iela 47, LV–1002.

SIA "LV DATS" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003526449, juridiskā adrese: Limbažu nov., Limbaži, Cēsu iela 5, LV–4001.

SIA "TV 24" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003756835, juridiskā adrese: Rīga, Vecpilsētas iela 19, LV–1050.

SIA "TELEVIDEOTĪKLS" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003069941, juridiskā adrese: Rīga, Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 1, LV–1050.

SIA "Technonet" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.45403012869, juridiskā adrese: Jēkabpils, Čiekuru iela 6, LV–5202.

SIA "Multitone Balt" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003075810, juridiskā adrese: Jelgava, Loka maģistrāle 17, LV–3004.

SIA "Neonets" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003148103, juridiskā adrese: Rīga, Maskavas iela 322, LV–1063.

SIA "IZZI" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003215809, juridiskā adrese: Rīga, Ieriķu iela 67a, LV–1084.

SIA "IZZI COM" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003403962, juridiskā adrese: Rīga, Ieriķu iela 67a, LV–1084.

SIA "IZZI Ethernet" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr. 40003650899, juridiskā adrese: Rīga, Ieriķu iela 67a, LV–1084.

SIA "COM4TEL Sakari" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.50003293171, juridiskā adrese: Rīga, Ieriķu iela 67a, LV–1084.

AS "IZZI FAO" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40103061592, juridiskā adrese: Rīga, Ieriķu iela 67a, LV–1084.

SIA "IZZI Ultracom" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003668458 juridiskā adrese: Rīga, Ieriķu iela 67a, LV–1084.

SIA "DT Komunikācijas" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003481897, juridiskā adrese: Rīga, Ieriķu iela 67a, LV–1084.

SIA "MAKSINETS" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003535085, juridiskā adrese: Rīga, Ieriķu iela 67a, LV–1084.

SIA "FASTNETS" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003488645, juridiskā adrese: Rīga, Ieriķu iela 67a, LV–1084.

SIA "LCOM" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.42403016628, juridiskā adrese: Rīga, Ieriķu iela 67a, LV–1084.

SIA "A Technologies" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.42403015162, juridiskā adrese: Rīga, Ieriķu iela 67a, LV–1084.

SIA "Intentus Inkaso" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.45403016540, juridiskā adrese: Rīga, Ieriķu iela 67a, LV–1084.

SIA "Tella Capital" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003676597, juridiskā adrese: Rīga, Ieriķu iela 67a, LV–1084.

SIA "Contaq Latvian Cable" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40103177804, juridiskā adrese: Rīga, Lāčplēša iela 20A, LV–1011.

SIA "Contaq Latvian Participation" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40103186169, juridiskā adrese: Rīga, Lāčplēša iela 20A, LV–1011.

Sabiedrība Contaq Latvian Cable Holding I S.a.r.l. ir Luksemburgā reģistrēta kapitālsabiedrība ar reģistrācijas Nr.RCS 413.141, juridiskā adrese: 412F route d’Esch, L-1030, Luksemburga.

SIA "EST Risinājumi" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40103226122, juridiskā adrese: Rīga, Maskavas iela 322, LV–1063.

Izvērtējot Ziņojumā ietverto informāciju, apvienošanās dalībnieku papildus sniegto informāciju, vairāku tirgus dalībnieku, sabiedrisko organizāciju, valsts iestāžu sniegto u.c. informāciju, Konkurences padome

k o n s t a t ē j a:

1. Apvienošanās dalībnieki

1.1. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju (*) īsteno izšķirošu ietekmi (pieder 100% pamatkapitāla) pār sabiedrību Mackonar Impex Limited, kā arī pār AS "New Life Holding" (100%).

Savukārt AS "New Life Holding" īsteno izšķirošu ietekmi (pieder 99,92% kapitāla daļu) pār SIA "Baltkom TV SIA". SIA "Baltkom TV SIA" (turpmāk – BALTKOM) ir tieša izšķiroša ietekme pār:

AS "TV Latvija" (100%);

SIA "Aldems" (100%);

SIA "Baltinet Data" (100%);

SIA "MFL Serviss" (100%);

SIA "LV DATS" (100%);

kopīga izšķiroša ietekme pār SIA "TV 24" (50%).

BALTKOM šobrīd realizē izšķirošu ietekmi arī sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "TELEVIDEOTĪKLS". SIA "TELEVIDEOTĪKLS" īsteno tiešu izšķirošu ietekmi pār:

SIA "Technonet" (100%);

SIA "Multitone Balt" (100%);

SIA "Neonets" (100%).

Konkurences likuma 1.panta 9.punkta izpratnē visas iepriekš uzskaitītās komercsabiedrības ir uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku (BALTKOM grupa).

BALTKOM ir saņēmusi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk – NEPLP) speciālo atļauju (licenci) Nr.K-002 kabeļtelevīzijas darbībai un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) publiskā fiksētā telekomunikācijas tīkla operatora individuālo licenci Nr.T10092 telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai Rīgā, Rīgas rajonā, Jūrmalā, Jelgavā, Jelgavas rajonā, Gulbenē, Balvos, Limbažu rajonā, Bauskā, Bauskas rajonā, Aizkraukles rajonā, Ogrē, Ogres rajonā, Tukuma rajonā. BALTKOM darbības veidi pēc Vispārējās ekonomiskās darbības kvalifikācijas un sabiedrības statūtiem ir kabeļu telekomunikācijas pakalpojumi (61.1 NACE 2.red), kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu izplatīšana (59.13 NACE 2.red), citi telekomunikāciju pakalpojumi (61.9 NACE 2.red), televīzijas programmu izstrāde un apraide (60.2 NACE 2.red). 2005.gada 15.novembrī SPRK individuālo licenci pārreģistrēja par elektrisko sakaru komersanta reģistrācijas apliecību Nr.S10268 ar tiesībām sniegt sekojošus elektronisko sakaru pakalpojumus: fiksētas vietējās balss telefonijas pakalpojumi, datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi, nomāto līniju pakalpojumi, interneta piekļuves pakalpojumi, televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumi, mobilo balss telefonijas pakalpojumi. NEPLP izsniegtā speciālā atļauja (licence) Nr.K-002 kabeļtelevīzijas darbībai, 2007.gada 4.jūlijā ir pārreģistrēta uz nākamo 10 gadu termiņu.

1.2. SIA "IZZI COM" dalībnieks ir SIA "Tella Capital" (100%), savukārt SIA "Tella Capital" dalībnieks SIA "Contaq Latvian Cable" (100%). SIA "Contaq Latvian Cable" dalībnieks SIA "Contaq Latvian Participation" (100%), kurā, savukārt, izšķirošu ietekmi īsteno sabiedrība "Contaq Latvian Cable Holding I S.a.r.l." ar 100% no pamatkapitāla. Sabiedrības "Contaq Latvian Cable Holding I S.a.r.l." dalībnieki ir (*).

SIA "IZZI COM" dalībnieks SIA "IZZI" (turpmāk – IZZI) (100%). IZZI ir izšķiroša ietekme pār:

SIA "IZZI Ethernet (100%);

SIA "COM4TEL Sakari" (100%);

AS "IZZI FAO" (100%);

SIA "IZZI Ultracom" (100%);

SIA "DT Komunikācijas" (100%);

SIA "MAKSINETS" (100%);

SIA "FASTNETS" (100%);

SIA "LCOM" (100%);

SIA "A Technologies" (100%);

SIA "Intentus Inkaso" (100%).

Konkurences likuma 1.panta 9.punkta izpratnē visas iepriekš 1.2.punktā uzskaitītās komercsabiedrības ir uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku (IZZI grupa).

IZZI 2003.gada 19.februārī ir saņēmusi no SPRK publiskā fiksētā telekomunikācijas tīkla operatora individuālo licenci Nr.T10066 publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla izveidošanai, attīstīšanai un ekspluatēšanai un publisko telekomunikācijas pakalpojumu sniegšanai Latvijas Republikā. 2006.gada 9.janvārī SPRK ir izsniegusi IZZI elektronisko sakaru komersanta reģistrācijas apliecību Nr.S10291 ar tiesībām sniegt sekojošus elektronisko sakaru pakalpojumus: televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumi publiskajos elektronisko sakaru tīklos, publiskos interneta piekļuves pakalpojumos, balss telefonijas pakalpojumos, datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi. 1997.gada 3.jūlijā IZZI ir saņēmusi NEPLP speciālo atļauju (licenci) Nr.K-019 kabeļtelevīzijas darbībai, kura 2007.gada 5.jūlijā ir pārreģistrēta uz nākamo 10 gadu termiņu, saskaņā ar NEPLP lēmumu Nr.62.

IZZI darbības veidi pēc Vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijas ir:

– Telekomunikācijas (64.20 NACE 1.1 red);

– Kabeļu telekomunikācijas pakalpojumi (6.10 NACE 2.0 red).

1.3. SIA "EST Risinājumi" dalībnieki pirms apvienošanās ir fiziskas personas I.J. un A.K. attiecīgi ar 51% un 49% no pamatkapitāla.

SIA "EST Risinājumi" galvenais darbības veids saskaņā ar sabiedrības statūtiem ir televīzijas un interneta tīklu celtniecība un apkalpošana. SIA "EST Risinājumi" nav plānojusi mainīt darbības veidu.

Ievērojot Ziņojumā norādīto apvienošanās darījumu, par tiešajiem apvienošanās dalībniekiem ir uzskatāmas sabiedrības Mackonar Impex Limited un Contaq Latvian Cable Holding I S.a.r.l., kā arī SIA "EST Risinājumi".

2. Apvienošanās veids

Saskaņā ar Konkurences likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto: "Tirgus dalībnieku apvienošanās ir: (..) tāds stāvoklis, kad viena vai vairākas fiziskās personas, kurām jau ir izšķiroša ietekme pār vienu vai vairākiem tirgus dalībniekiem, vai viens vai vairāki tirgus dalībnieki iegūst (..) tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku vai citiem tirgus dalībniekiem". Apvienošanos paredzēts īstenot, sabiedrībai (*) kontroli pār holdinga sabiedrību (uz Ziņojuma iesniegšanas brīdi šī sabiedrība vēl nav izveidota), kas, savukārt, kļūs par BALTKOM grupas, IZZI grupas, kā arī SIA "EST Risinājumi" kapitāla daļu turētāju.

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome konstatē, ka sabiedrības Mackonar Impex Limited un sabiedrības Contaq Latvian Cable Holding I S.a.r.l., kā arī SIA "EST Risinājumi" darījums ir uzskatāms par apvienošanos atbilstoši Konkurences likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktam.

3. Paziņošanas pienākums

Konkurences likuma 15.panta otrajā daļā noteikts: Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei par to ziņojumu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks kā 25 miljoni latu;

2) apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus.

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju, BALTKOM grupas, IZZI grupas un SIA "EST Risinājumi" kopējais apgrozījums pārsniedz Konkurences likuma 15.panta otrās daļas 1.punktā noteikto kritēriju – 25 miljonu latu slieksni.

Vienlaicīgi Ziņojuma iesniedzēji norāda, ka BALTKOM grupas tirgus daļa vienā no elektronisko sakaru pakalpojumu tirgiem – maksas televīzijas pakalpojumu tirgū – Rīgas pilsētā varētu būt (*) % un Jelgavas pilsētā varētu būt (*) %. Savukārt, IZZI grupas tirgus daļa maksas televīzijas pakalpojumu tirgū pārsniedz (*) %, Ludzas pilsētā – tā varētu būt (*) %.

Līdz ar to izpildās Konkurences likuma 15.panta otrās daļas 1. un 2.punktā paredzētie kritēriji un sabiedrībām pirms apvienošanās bija pienākums iesniegt Ziņojumu Konkurences padomē. Vienlaikus, Konkurences padome, ņemot vērā, ka tiešie apvienošanās dalībnieki ir trīs: Mackonar Impex Limited un Contaq Latvian Cable Holding I S.a.r.l. un SIA "EST Risinājumi", secina, ka šajā lietā nav piemērojams Konkurences likuma 15.panta otrajā prim daļā noteiktais 1,5 miljonu latu kritērijs.

4. Konkrētie tirgi

Konkrētais tirgus Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 5.punktam "konkrētās preces tirgus – noteiktās preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības". Savukārt atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 3.punktam "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus – ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām".

Saskaņā ar apvienošanās dalībnieku sniegto informāciju BALTKOM grupas un IZZI grupas apvienošanās var ietekmēt trīs konkrētos tirgus, proti, Ziņojumā norādīti šādi ietekmētie konkrētie tirgi: maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Ludzas, Jēkabpils, Balvu un Rīgas pilsētā, interneta piekļuves pakalpojuma tirgus un datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus Ludzā un Rīgā.

Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 1.panta 9.punktu "elektronisko sakaru pakalpojums ir pakalpojums, kuru parasti nodrošina par atlīdzību un kurš pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklos", piemēram, interneta piekļuves pakalpojumi, publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi, nomāto līniju pakalpojumi, fiksētās telefonijas pakalpojumi, televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumi, mobilās telefonijas pakalpojumi u.c. Elektronisko sakaru pakalpojumi pēc to raksturojošām īpašībām un pielietojuma iespējām nav savstarpēji aizvietojami no pieprasījuma viedokļa (apmierina dažādas patērētāja vajadzības), bet daļēji ir aizvietojami no piedāvājuma puses. Tādējādi Konkurences padome uzskata, ka šajā lietā ir pamatoti elektronisko sakaru pakalpojumus sadalīt sīkākos konkrētās preces tirgos un izvērtējot konkrēto preču aizvietojamības iespēju par primāro atzīt pieprasījuma pusi.

Vienlaikus Konkurences padome konstatē, ka šajā lietā ir pamatoti izvērtēt apvienošanos šādos ietekmētajos konkrētajos tirgos:

1) maksas televīzijas pakalpojuma tirgus Rīgā, Balvos, Ludzā, Jēkabpilī;

2) maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgus Latvijas teritorijā;

3) vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgus Rīgā, Ludzā;

4) balss telefonijas pakalpojuma tirgus Latvijas teritorijā.

Konkurences padome secina, ka SIA "EST Risinājumi" nedarbojas nevienā no ietekmētajiem konkrētajiem tirgiem. SIA "EST Risinājumi" pievienošana BALTKOM un IZZI grupai būtiski nestiprinās apvienošanās dalībnieku pozīcijas nevienā no konkrētajiem tirgiem.

4.1. Maksas televīzijas pakalpojuma tirgus

4.1.1. Konkrētas preces tirgus

Konkurences padome izvērtēja televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumu. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1.panta 18.punkts nosaka, ka programmu izplatīšana ir programmu nogādāšana līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem un raidīšana publiskai uztveršanai atklāta vai aizsargāta pakalpojuma veidā, izmantojot publiskos elektronisko sakaru tīklus. Savukārt raidīšana ir programmu izplatīšana publiskai uztveršanai (Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1.panta 23.punkts).

Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju televīzijas un skaņas izplatīšanā pastāv šādas tehnoloģijas jeb platformas:

1) kabeļtelevīzija (kabeļtelevīzijas pakalpojumi);

2) individuālo mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēma (MMDS jeb TV dekodera pakalpojumi);

3) virszemes ciparu televīzijas sistēma (DVB-T)¹ (virszemes ciparu televīzijas pakalpojumi);

4) satelīta signālu uztveršanas iekārta tieši pakalpojuma saņēmējam (satelīttelevīzijas pakalpojumi);

5) Interneta Protokola tehnoloģija, kas nosacīti var tikt pieskaitīta pie pārraides, izmantojot kabeļtīklu.

1) "Kabeļtelevīzija (..) programmu un raidījumu izplatīšana, izmantojot galvenokārt kabeli" (Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1.panta 12.punkts).

Kabeļtelevīzijas pakalpojuma nodrošināšanai ir nepieciešams kabeļtīkls. Kabeļtīkla iekārtošana ir saistīta ar projektēšanas un izbūves izmaksām. Elektronisko sakaru komersants (šajā gadījumā – kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniedzējs) saņem kodēto satelīta signālu savā uztveršanas punktā, dekodē signālu un pārraida to pa elektronisko sakaru tīklu pieslēgtajiem abonentiem (individuālām mājsaimniecībām, juridisko personu pakalpojumu sniedzējiem, viesnīcām, kafejnīcām utt.). Šajā gadījumā abonentam nav nepieciešamas iekārtas, lai dekodētu signālu, kā arī papildu iekārtas signāla uztveršanai. Kabeļtelevīzijas tīklā, ņemot vērā noteiktus kabeļtīkla tehniskos parametrus, var izplatīt analogu un ciparu televīzijas signālu. Vienlaikus ar kabeļtelevīzijas pakalpojumu ir iespējams sniegt arī interneta pieslēguma pakalpojumu.

Rīgā kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas lielākās komercsabiedrības: BALTKOM, IZZI, SIA "MiTS", SIA "TELEVIDEOTĪKLS" (turpmāk tekstā – TVT), SIA "Livas KTV", SIA "L.A.T." u.c.

Ludzā kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas komercsabiedrības: IZZI, TVT.

Balvos kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas komercsabiedrības: IZZI, BALTKOM.

Jēkabpilī kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas komercsabiedrības: IZZI, BALTKOM.

2) MMDS sistēmas darbība ir līdzīga ciparu televīzijas sistēmas (DVB-T) darbībai. Galvenā atšķirība it tāda, ka MMDS ir analogā sistēma, bet DVB-T – ciparu. MMDS tiek nodrošināts sekojošā veidā: elektronisko sakaru komersants (šajā gadījumā – MMDS vai ciparu televīzijas pakalpojumu sniedzējs) saņem kodēto satelīta signālu savā uztveršanas punktā (televīzijas tornī) un pārraida to pieslēgtajiem abonentiem ar uztverošās antenas un konvertora palīdzību, kuri tiek uzstādīti pie abonenta. Signāla dekodēšana notiek pie abonenta ar dekodera palīdzību. Saskaņā ar SPRK 2007.gada 19.decembra lēmumu Nr.607 "Par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām" BALTKOM tiek piešķirtas radiofrekvenču spektra joslas 2500MHz – 2692MHz lietošanas tiesības ar darbības termiņu līdz 2013.gada 31.decembrim izmantošanai MMDS sistēmā.

Saskaņā ar Ministra kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumiem Nr.1151 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmās, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgajiem nosacījumiem (Nacionālais radiofrekvenču plāns)" radiofrekvenču spektra joslas 2500MHz – 2690MHz iedalījums MMDS sistēmām ir spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim. Tas nozīmē, ka BALTKOM 2014.gada 1.janvārī būs jāpārtrauc signāla pārraidi, izmantojot MMDS tehnoloģiju.

Izņemot BALTKOM, nav zināmi citi tirgus dalībnieki, kas sniedz televīzijas pakalpojumus, izmantojot MMDS tehnoloģiju.

BALTKOM MMDS pakalpojumus sniedz Rīgā.

3) Virszemes ciparu televīzija – virszemes signāla raidīšanai (kā analogā formātā, tā arī ciparu formātā) ir nepieciešamas radiofrekvences. Virszemes ciparu televīzijas priekšrocības, salīdzinot ar virszemes analogo televīziju, ir nemainīgi augsta attēla kvalitāte, neatkarīgi no uztveršanas apstākļiem (kamēr vien ir signāls), kā arī tas, ka vienā frekvenču joslā ir iespējams izvietot vairākus kanālus. Ministru kabinets 2009.gada 17.februārī izdeva rīkojumu Nr.115 "Par elektronisko sakaru komersanta apstiprināšanu televīzijas programmu zemes apraidei ciparformātā", ar kuru SIA "Lattelecom" tika apstiprināta par komersantu, kurš nodrošinās televīzijas programmu apraidi ciparformātā. Pēc analogās televīzijas raidīšanas pilnīgas pārtraukšanas, kad tiks atbrīvotas radiofrekvences, SIA "Lattelecom" būs iespēja paplašināt ciparu virszemes televīzijas kanālu klāstu līdz pat 70 kanāliem².

Saskaņā ar pieejamo informāciju uz 2010.gada oktobri maksas virszemes ciparu televīziju skatās jau vairāk nekā (*) abonentu un no tiem ap 30 000 ir mājsaimniecības, kas skatās bezmaksas virszemes ciparu televīziju.

4) Satelīttelevīzijas pakalpojumus nodrošina sekojoši: abonents saņem kodēto signālu tieši no satelīta ar individuālo satelītuztvērēja un tas tiek atkodēts ar dekodera palīdzību. Papildus programmu atkodēšanai ir nepieciešams dekodējošais līdzeklis – karte, ko var nopirkt no plašsaziņas līdzekļiem (raidorganizācijām). Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju šādu satelīta televīzijas pakalpojumu (tehnoloģisks risinājums un programmu dekodēšana) abonentiem Latvijā sniedz komercsabiedrība VIASAT.

5) Interneta protokola televīzija (turpmāk – IPTV)³– televīzijas signāls tiek raidīts, izmantojot platjoslas interneta pieslēgumu. Tādā veidā var nodrošināt gan interneta, gan televīzijas pieslēgumu. Tas nozīmē, ka dzīvojamās mājās nav jāvelk atsevišķi papildus kabeļi, tāpat arī mājas ārpusē nav jāuzstāda satelītuztvērēji.

Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju interneta protokola televīzijas pakalpojumus sniedz sekojošas komercsabiedrības: SIA "Lattelecom" Latvijā un SIA "Livas KTV", kā arī citi mazie IPTV operatori Rīgā. Pašlaik IPTV piedāvājums tiek uzskatīts par vienu no perspektīvākajiem piedāvājumiem nākotnē maksas televīzijas tirgū, daudzas mājsaimniecības izvēlas tieši šo pakalpojumu, jo tas ir ļoti ērti pieslēdzams un var izmantot viena veida ierīci, lai lietotu gan internetu, gan skatītos televīziju, kā arī lietotājiem papildus ir iespējas lietot televīzijas gidu, videonomas pakalpojumus, atgādinājumus, iespēju apstrādāt dažādus augstās kvalitātes grafiskus pielikumus u.c. pakalpojumus.

Galvenie faktori, kas jāņem vērā, nosakot konkrētās preces tirgus robežas, ir patērētāju un piegādātāju viedoklis par preču aizstājamību. No patērētāju puses galvenais aizvietojamību noteicošais faktors ir dažādu tehnoloģiju izmantošanas izmaksas atšķirības, kā arī t.s. "pārslēgšanas izmaksas" (t.i., resursi (arī naudas ziņā), kas nepieciešami, lai pārslēgtos no vienas tehnoloģijas izmantošanas un citas tehnoloģijas izmantošanu), jo to apmērs var atturēt patērētājus no pārslēgšanās uz citas tehnoloģijas izmantošanu. No piegādātāju viedokļa ir vērtējams, cik viegli tie var pārorientēties uz pakalpojuma sniegšanu, izmantojot citas tehnoloģijas.

Lietas ietvaros dažādu tirgus dalībnieku-televīzijas operatoru ⁴sniegtā informācija liecina, ka pārorientēties uz televīzijas pakalpojuma sniegšanu, izmantojot citu tehnoloģiju, ir iespējams tikai teorētiski, bet praktiski neiespējams, jo:

– nepieciešamas lielas investīcijas;

– tirgus ir piesātināts;

– nav ekonomiski pamatoti dublēt infrastruktūru (piemēram, ja teritoriju jau pārklāj kāds televīzijas tīkls, tad būvēt šajā teritorijā kabeļtīklu ir ekonomiski nepamatoti, vai arī atdeve nebūs pietiekama, lai segtu izmaksas samērīgā periodā)⁵.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka no piegādātāja viedokļa starp dažādām tehnoloģijām, kas nodrošina televīzijas signāla raidīšanu, pastāv būtiski aizvietojamības šķēršļi.

Attiecībā par dažādu tehnoloģiju savstarpējo aizvietojamību, nodrošinot televīzijas signāla raidīšanu, no patērētāju viedokļa Konkurences padome uzskata, ka patērētājiem ir svarīgi, kāda ir maksa par pakalpojumu (ņemot vērā arī kvalitāti un apjomu), salīdzinoši svarīgi, ar kādas tehnoloģijas palīdzību pakalpojums tiks nodrošināts. Šis viedoklis papildus ir pamatojams ar notikumiem, kas ir vērojami maksas televīzijas tirgū kopš brīža, kad SIA "Lattelecom" sāka aktīvi piedāvāt patērētājiem virszemes ciparu televīzijas pakalpojumus un interneta protokola televīzijas pakalpojumus – ir redzams, ka tirgū saasinājās konkurence un arī citi maksas televīzijas operatori ir kļuvuši aktīvi savu pakalpojumu piedāvāšanā.

Tabula Nr.1. Dažādu televīzijas operatoru maksas televīzijas piedāvājumu patērētājiem salīdzinošā tabula⁶, kurā iekļauts lētākais televīzijas kanālu paku piedāvājums operatora piedāvātajā attiecīgajā tehnoloģijā atsevišķi Balvos, Jēkabpilī, Ludzā, Rīgā

Pakalpojuma sniedzējs	Kanālu skaits	Abonēšanas maksa mēnesī (lētākā)	Papildus izmaksas patērētājam
IZZI grupa :
1) BALVOS	11 (Ētera plus paka, kabeļtelevīzija)7	4,50 Ls	14,90 Ls (pieslēguma maksa)
2) JĒKABPILĪ	11 (Ētera plus paka, kabeļtelevīzija)8	4,50 Ls	14,90 Ls (pieslēguma maksa)
3) LUDZĀ	11 (Ētera plus paka, kabeļtelevīzija)9	4,50 Ls	14,90 Ls (pieslēguma maksa)
4) RĪGĀ	13 (Ētera plus paka, kabeļtelevīzija)10	5,50 Ls	14,90 Ls (pieslēguma maksa)
	28 (ciparu kabeļtelevīzija, (Bāzes paka))11	6,00 Ls	3 Ls/mēn. par dekodera īri
BALTKOM grupa:
1) BALVOS	11 (Ētera plus paka, kabeļtelevīzija)12	3,50 Ls	9,99 Ls vienreizējs maksājums par pieslēgumu
2) JĒKABPILĪ	11 (Ētera plus paka, kabeļtelevīzija)13	4,50 Ls	9,99 Ls vienreizējs maksājums par pieslēgumu
	16 (Sociālais bloks)14	2,99 Ls/24 mēneši 4,49 Ls	Fiziskām personām bezmaksas
3) LUDZĀ	14 (kabeļtelevīzija)15	5,49 Ls	9,99 Ls vienreizējs maksājums par pieslēgumu
4) RĪGĀ	21 (MMDS tehnoloģija)16	8,51 Ls	35,00 Ls (dekoders)
SIA "Lattelecom"	18 kanāli (virszemes ciparu televīzija) Ekonomiskā paka17	3,50 Ls	44,50 Ls (dekoders)
"VIASAT AS Latvia filiāle"	20 (DVB – S)18	5,90 Ls	16,60 Ls (pieslēgums)
SIA "Livas KTV":
RĪGĀ	11 (kabeļtelevīzija (Ētera bloks))19	4,50 Ls
	48 (ciparu kabeļtelevīzija)20	6,00 Ls	35,00 Ls (dekoders)

Atšķirības pakalpojumu cenās:

1) kabeļtelevīzijas (t.sk., MMDS) pakalpojumu ikmēneša (turpmāk – abonēšanas) maksas svārstās no Ls 2,99 līdz Ls 8,51 atkarībā no tirgus dalībnieka, pakalpojuma sniegšanas vietas un TV kanālu pakā iekļauto kanālu skaita. Abonēšanas maksā nav iekļauta maksa par pieslēgumu un dekoderu.

2) ciparu kabeļtelevīzijas abonēšanas maksa svārstās no Ls 3,50 līdz Ls 12,60 atkarībā no komersanta pakalpojuma sniegšanas vietas un TV kanālu pakā iekļauto kanālu skaita. Šajā cenā nav iekļauta maksa par dekodera iegādi Ls 35,00.

3) SIA "Lattelecom" piedāvā saviem klientiem pakalpojumu Bezmaksas paku²¹, kā arī virszemes maksas televīzijas paku, kas sevī ietver 18 kanālus un cena par šo pakalpojumu ir Ls 3,50. Šajā cenā nav iekļauta maksa par dekodera un viedkartes iegādi aptuveni Ls 44,50.

4) satelīttelevīzijas pakalpojumu abonēšanas maksa svārstās atkarībā no komersanta televīzijas kanālu pakā iekļauto kanālu skaita. VIASAT piedāvājumā abonēšanas maksa svārstās robežās no Ls 5,90 līdz Ls 15,50. Piedāvājumā nav iekļautas maksas par pieslēgumu un karti.

Tā kā kopējos maksājumus par televīzijas pakalpojumu patērētājam veido gan abonēšanas maksa, gan pieslēguma maksa vai maksa par dekoderu (viedkarti (atkarībā no tehnoloģijas)), kas tiek maksāta vienu reizi atšķirībā no abonēšanas maksas, tad salīdzinājumam Konkurences padome aprēķināja patērētāja maksājumu par televīzijas pakalpojumiem, iekļaujot arī televīzijas operatoru norādītos vienreizējos maksājumus. Objektīvākam salīdzinājumam, aprēķinot patērētāja kopējo gala maksājumu, ir pamatoti attiecināt vienreizējas maksas uz ilgstošāku nekā viens mēnesis periodu, t.i., uz vienu gadu (neiekļaujot līgumsodus par līguma laušanu u.tml.).

Tabula Nr.2. Dažādu televīzijas operatoru piedāvājumu salīdzinošā tabula (apkopotie dati), par Balviem, Jēkabpili, Ludzu un Rīgu

Platforma	Operators	Pilsēta	Kanālu skaits	Gada maksa, Ls
Kabeļtelevīzija	IZZI grupa	Balvi Jēkabpils Ludza Rīga	11 11 11 13	68,90 68,90 68,90 80,90
	BALTKOM grupa	Balvi Jēkabpils Ludza Rīga	11 11 16 14	51,99 63,99 35,88-53,88 75,87
	SIA "Livas KTV"	Rīga	11	54,00
MMDS	BALTKOM grupa	Rīga	21	137,12
Virszemes ciparu televīzija	SIA "Lattelecom"	Balvi Jēkabpils Ludza Rīga	5	39,00
			18	86,5
Satelīttelevīzija	VIASAT	Balvi Jēkabpils Ludza Rīga	20	87,4

No minētā konstatējams, ka:

1) kabeļtelevīzijas (analogās un ciparu) piedāvājumi atšķiras cenu un kanālu skaita ziņā. Nepastāv korelācija starp kanālu skaitu un cenas lielumu: par līdzīgu (kanālu skaita ziņā) piedāvājumu cena var būtiski atšķirties. Kopējā tendence tomēr ir tāda, ka jo vairāk piedāvājumā iekļautu televīzijas kanālu, jo augstāka ir cena;

2) kabeļtelevīzijas piedāvājumi kopumā ir lētāki par satelīttelevīzijas un virszemes televīzijas piedāvājumiem, tomēr jāņem vērā televīzijas kanālu skaits pakās, kuru cenas salīdzina;

3) satelīttelevīzijas pakalpojuma piedāvājums cenas un satura ziņā ir aizvietojams ar virszemes ciparu televīzijas piedāvājumu (maksas paku);

4) atšķirības saturā un apjomā:

– kabeļtelevīzijas pakalpojumu saņēmējiem tiek piedāvātas dažādas pēc kanāla skaita televīzijas kanālu pakas.

BALTKOM grupa:

Balvos piedāvā vienu televīzijas kanālu paku – 11;

Jēkabpilī piedāvā divas televīzijas kanālu paku – 11, 28;

Ludzā piedāvā vienu televīzijas kanālu paku – 16;

Rīgā piedāvā trīs televīzijas kanālu pakas – 14, 59, 38.

IZZI grupa:

Balvos, Jēkabpilī un Ludzā piedāvā divas televīzijas kanālu pakas – 11, 31;

Rīgā piedāvā četras televīzijas kanālu pakas – 13, 21, 29, 52.

SIA "Livas KTV":

Rīgā piedāvā četras televīziju kanālu pakas – 11, 19, 38, 63.

– DVB–T pakalpojumu saņēmējiem tiek piedāvātas dažādas pēc kanāla skaita TV kanālu pakas:

Baltkom grupa:

Balvos, Jēkabpilī, Ludzā un Rīgā piedāvā trīs televīziju programmu pakas – 21, 68, 94, kā arī četrus izvēles blokus;

IZZI grupa:

Rīgā piedāvā vienu bāzes paku ar 28 kanāliem un divpadsmit izvēlēs blokiem;

SIA "Lattelecom" piedāvā četras televīziju programmu pakas – 4, 5, 18, 32.

SIA "Livas KTV" piedāvā Rīgā vienu televīzijas kanālu bāzes paku ar 49 kanāliem un četriem papildu blokiem.

– satelīttelevīzijas pakalpojumu saņēmējiem ir iespējas skatīties visus kanālus, kurus uztver satelītuztvērējs un atkodē dekoders. Parasti tie ir vairāki desmiti kanālu.

Ziņojuma iesniedzēji uzskata, ka kabeļtelevīzijas pakalpojumi Latvijā ir aizvietojami ar citu maksas televīzijas operatoru sniegtajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tehnoloģiskās platformas, ar kādu televīzijas pakalpojums tiek nodrošināts, piemēram, virszemes digitālās (ciparu) televīzijas, IPTV vai satelīttelevīzijas sistēmu izmantošanas. Digitālās (ciparu) televīzijas sistēmas, IPTV un satelīttelevīzija patērētājiem šobrīd ir aizvietojamas ar kabeļtelevīzijas pakalpojumiem un otrādi ar piedāvāto televīzijas programmu klāstu un cenas ziņā, jo televīzijas programmu paketes ar līdzīgu skaitu ir līdzīgās cenās. Kabeļtelevīzijas pakalpojumu var aizvietot ar virszemes digitālo (ciparu) televīziju, IPTV televīziju un satelīta televīziju, savukārt ciparu televīziju un satelīttelevīziju ar kabeļtelevīziju ir aizvietojama tikai kabeļtelevīzijas un IPTV tīklu pārklājuma zonās.

Televīzijas operatori piedāvā arī dažādas atlaides, piemēram, pirmajiem diviem pakalpojuma izmantošanas mēnešiem, vai samazinātu cenu, gadījumā, ja pakalpojums tiks nodrošināts ne mazāk kā divus gadus. Šāda rīcība liecina par savstarpējo konkurenci (klientu piesaistīšanā), kā arī par dažādu tehnoloģiju savstarpējo aizvietojamību no patērētāju viedokļa.

Ievērojot minēto, šajā apvienošanās lietā Konkurences padome nosaka maksas televīzijas tirgu kā ietekmēto konkrētās preces tirgu, kurā ietverti visi maksas televīzijas pakalpojumu veidi, neatkarīgi no tehnoloģijas (kabeļtelevīzijas (t.sk. MMDS), ciparu virszemes maksas televīzija, satelīttelevīzija), ar kuru tie tiek nodrošināti (ar nosacījumu, ka šo aizvietojamību vienīgi tehniski ierobežo tīklu pārklājuma neesamība).

4.1.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

Nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, tiek ņemta vērā teritorija, kurā patērētājiem ir ekonomiska iespēja nopirkt konkrētās preces. Ārpus šīs teritorijas patērētājs nevar iegādāties konkrētas preces vai to iegāde rada tam būtiskus papildu izdevumus; preču piegādātājs nevar pārdot konkrētās preces vai var to darīt uz ievērojami neizdevīgākiem nosacījumiem.

Ziņojuma iesniedzēji saistībā ar maksas televīzijas tirgu norāda, ka BALTKOM grupai un IZZI grupai elektronisko sakaru tīkli pārklājas Ludzā, Jēkabpilī, Balvos un Rīgā.

Konkurences padome norāda, ka konkrētās preces – maksas televīzijas – tirgū dažādi operatori darbojas dažādos konkurences apstākļos dažādās teritorijās. Tā, piemēram, SIA "Lattelecom" konkurē visā Latvijas teritorijā, jo virszemes ciparu televīzijas signāls tiek izplatīts visā Latvijā. Visā Latvijas teritorijā konkurē arī VIASAT, bet kabeļtelevīzijas operatori konkurē ierobežotās teritorijās – kurās ir izbūvēts kabeļtelevīzijas tīkls.

Konkurences padome iepriekšējos savos lēmumos ir konstatējusi, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus kabeļtelevīzijas pakalpojumiem ir pilsētas, kurā izbūvēts tīkls, teritorija²². Ievērojot potenciālo konkurenci un tīkla paplašināšanas iespējas, nav pamata sašaurināt konkrēto ģeogrāfisko tirgu līdz vienas ielas robežām, ne paplašināt to, nosakot to robežās plašākās par pilsētas teritoriju. Arī šajā lietā Konkurences padome pieturas pie minētā viedokļa, t.i., kabeļtelevīzijas pakalpojumu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir pilsētas, kurā sniegts attiecīgs maksas televīzijas pakalpojums. Vienlaikus Konkurences padome, nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, ņēma vērā, ka tas ietver arī tādus maksas televīzijas operatorus, kuri nav ierobežoti infrastruktūras tehnoloģiskā risinājuma ziņā un spēj piedāvāt savu maksas televīzijas pakalpojumu plašākā teritorijā kā pilsēta. Šis viedoklis ir pamatojams ar to, ka kabeļtelevīzijas operatori konkurē konkrētā pilsētā ne tikai ar citiem kabeļtelevīzijas operatoriem, t.i., kabeļtelevīzijas platformas ietvaros, bet arī ar maksas televīzijas operatoriem, kas darbojas citās platformās.

Ņemot vērā, ka apvienošanās dalībnieku maksas televīzijas infrastruktūras tīkli pārklājas Rīgā, Ludzā, Jēkabpilī un Balvos, ievērojot iepriekšējo praksi un pamatojoties uz Konkurences likuma 1.panta 3.punktu, Konkurences padome definē konkrēto ģeogrāfisko tirgu maksas televīzijas pakalpojumam kā Ludzas, Jēkabpils, Balvu un Rīgas teritoriju.

Papildus jau iepriekš definētajiem maksas televīzijas konkrētajiem ģeogrāfiskajiem tirgiem, kā arī ņemot vērā, ka SIA "Lattelecom" un "VIASAT AS Latvia filiāle" televīzijas pakalpojumi konkurē savā starpā visā Latvijas teritorijā, kā arī ņemot vērā, ka BALTKOM grupa un IZZI grupa sniedz maksas televīzijas pakalpojumus vairākās Latvijas pilsētās (BALTKOM grupa Bauskā, Iecavā, Jelgavā, Koknesē, Ogrē, Salacgrīvā, Salaspilī, Saulkalnē, Skrīveros, Skultē, Vangažos, Gulbenē, Zilupē un IZZI grupa Aiviekste, Aizkraukle, Alūksne, Bauska, Birzgale, Dobele, Druva, Ikšķile, Kalnciems, Kuldīga, Lielvārde, Liepa, Ludza, Madona, Pļaviņas, Preiļi, Rēzekne, Ropaži, Sigulda, Skrunda, Talsi, Tukums, Valdlauči, Valmiera, Viesīte, Viļaka, Žīguri u.c. apdzīvotās vietās), Konkurences padome uzskata, ka nav pamats šajā lietā kā atsevišķu ģeogrāfisko tirgu noteikt visu Latvijas teritoriju, bet ir vērtējamas arī apvienošanās ietekmes tendences, kas ietekmēs maksas televīzijas tirgu visā Latvijas teritorijā.

Ņemot vērā, ka BALTKOM grupas un IZZI grupas maksas televīzijas tirgi pārklājas tikai Rīgā, Balvos, Ludzā un Jēkabpilī, lietā par konkrētajiem tirgiem tiek noteikti:

1) maksas televīzijas pakalpojuma tirgus Rīgā;

2) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Balvos;

3) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Ludzā;

4) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Jēkabpilī.

4.2. Maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgus Latvijas teritorijā

Konkurences padome norāda, ka faktiski visi maksas televīzijas pakalpojumu sniedzēji Latvijā ir noslēguši līgumus ar lielākajiem TV programmdevējiem (NTV, MTV, Pirmais Baltijas kanāls, Eurosport, Pro 7, RTL utt.)²³, tādējādi retranslējamo kanālu saraksts abonentiem ir līdzīgs. Var droši apgalvot, ka abonentu pieprasītākos televīzijas kanālus retranslē visi maksas televīzijas operatori. Analizējot maksas televīzijas piedāvājumus, jāsecina, ka visiem maksas televīzijas operatoriem TV programmu piedāvājums abonentiem Rīgā, Balvos, Jēkabpilī un Ludzā ir līdzīgs, bet TV kanālu pakā iekļauto "noteicošo" jeb "pieprasītāko" TV kanālu ziņā ir vienāds.

Nosakot konkrēto preces tirgu kā maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgu, Konkurences padome uzskata par pamatotu atsaukties uz tās 18.06.2009. lēmumu Nr.E02-19 lietā Nr.2164/08/10/8 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu "VIASAT AS" (Igaunija) un SIA "TV3 Latvia" darbībās"²⁴. Norādītā lēmuma 1.punktā tika konstatēts, ka maksas televīzijas kanāli ir nodalāmi no brīvas pieejas kanāliem (1.1.2.), kā arī ir nodalāmi nespecializētu tēmu kanāli ("general interest") un specializētu tēmu kanāli ("special interest") (1.1.3.). Turpat – norādītajā lēmumā, Konkurences padome secināja, ka TV3 kanāls kā nespecializētu tēmu komerctelevīzijas kanāls veido atsevišķu konkrēto tirgu un TV3 kanāls no maksas televīzijas operatoru viedokļa nav aizvietojams ar tādu nespecializētu tēmu kanālu kā LNT (1.1.4.).

Vienlaikus Konkurences padome ņem vērā arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19.panta sesto un septīto daļu, kas pēc būtības nosaka, ka kabeļtelevīziju operatori nodrošina nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu, kuras, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, galalietotājam ir pieejamas bez maksas, pievadīšanu saviem abonentiem nemainītā veidā. Tāpat minētās normas nosaka, ka ne kabeļtelevīzijas operators, ne elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura programmas tiek retranslētas, viens no otra neiekasē maksu par minēto programmu retranslēšanu.

Apvienošanās dalībnieki-elektronisko pakalpojumu komersanti darbojas pieprasījuma jeb iepirkuma pusē maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgū. Tie veic maksas televīzijas kanālu iepirkumu, lai retranslētu šos kanālus visos savos tīklos. Pēc apvienošanās tās dalībnieku pozīcija tirgū kļūs stiprāka. Tāpēc apvienošanās var ietekmēt konkurences situāciju šajā tirgū.

Ievērojot iepriekš minēto, Konkurences padome šajā lietā kā konkrēto tirgu nosaka maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgu Latvijas teritorijā.

4.3. Interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus

4.3.1. Konkrētās preces tirgus

Saskaņā ar SPRK 12.11.2008. apstiprinātiem noteikumiem Nr.425 "Par elektronisko sakaru komersantu reģistrēšanu un elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sarakstu" publiskais interneta piekļuves pakalpojums ir definēts kā "publiskais elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina pieeju nacionāliem un starptautiskajiem interneta resursiem". Tādējādi interneta piekļuves pakalpojums dod lietotājam iespēju piekļūt jebkuram punktam globālajā tīklā.

Saskaņā ar minētajiem noteikumiem interneta piekļuves pakalpojums tiek detalizētāk definēts kā:

1) platjoslas interneta piekļuves pakalpojums, tas ir: "publiskais interneta piekļuves pakalpojums ar datu augšupielādes un lejupielādes ātruma starp elektronisko sakaru tīkla punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu ne mazāk kā 144 kilobiti sekundē";

2) šaurjoslas interneta piekļuves pakalpojums, tas ir: "publiskais interneta piekļuves pakalpojums ar datu augšupielādes vai lejupielādes ātrumu starp elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu līdz 144 kilobiti sekundē".

Publiskie interneta piekļuves pakalpojumi saskaņā ar SPRK 26.01.2005. noteikumiem "Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu starp gala iekārtu un interneta pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju u.c.) datu lejupielādei vai augšupielādei interneta datu pārraides tīklā.

Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 1.panta 11.punkta a) apakšpunktu, interneta piekļuves pakalpojumi var tikt nodrošināti:

– fiksētos elektronisko sakaru tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos);

– mobilo zemes elektronisko sakaru tīklos;

– tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai;

– kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos;

– elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantojamas, lai pārraidītu signālus.

Interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanas tirgu ir iespējams sadalīt interneta vietējās piekļuves pakalpojumu tirgū un interneta starptautiskās piekļuves pakalpojuma tirgū. Papildus, Konkurences padome, tāpat kā savos iepriekšējos lēmumos²⁵, kuros bija izvērtēti konkurences apstākļi interneta pieslēguma pakalpojumu tirgū, uzskata, ka pašreiz interneta pieslēgumi, izmantojot fiksēto elektronisko sakaru tīklu, nav savstarpēji aizvietojami ar interneta pieslēguma pakalpojumiem, izmantojot mobilo elektronisko sakaru tīklu. Kā viens no galvenajiem argumentiem, ka pašlaik mobilais internets nevar sasniegt tādu ātrumu kā fiksētais internets (pašlaik fiksētais internets ir pieejams ar maksimālo ātrumu līdz 200 Mbit/s, bet mobilā interneta lejupielādes ātrums ir ap 3 MB/s).

BALTKOM grupas uzņēmumi – SIA "Baltinet Data", SIA "MFL Serviss", SIA "LV Dats", SIA "Aldems", SIA "Multitone Balt", SIA "Neonets", SIA "Technonet" darbojas interneta vietējā piekļuves pakalpojumu tirgū, t.i., pakalpojumi tiek sniegti galalietotājiem.

IZZI grupa interneta vietējās piekļuves pakalpojumus sniedz Rīgā un Rēzeknē savos elektronisko sakaru tīklos. IZZI grupa sniedz interneta piekļuves pakalpojumus arī Ludzā (SIA "LCOM"), Rēzeknē (SIA "A Technologies"), izmantojot saistīto tirgus dalībnieku elektronisko sakaru tīklus.

Publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi ir "publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu publiskajos elektronisko sakaru tīklos, izņemot publiskos interneta piekļuves, balss telefonijas, radio un televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus publiskajos elektronisko sakaru tīklos". Datu pārraides pakalpojums ir tehnoloģiski vienkāršākais un plašāk izmantotais pakalpojuma veids. Datu pārraides pakalpojums nodrošina ātru un drošu vietējā mēroga vai starptautisku datu pārraidi.

Ņemot vērā abu pakalpojumu tehnisko risinājumu, nav iespējams strikti nošķirt datu pārraides pakalpojumus no interneta piekļuves pakalpojumiem. Datu pārraides gadījumā līgums tiek slēgts ar klientu (parasti tie ir lielie vai vidēji uzņēmumi), kurš pieprasa saslēgt datu pārsūtīšanas punktus, t.i., Virtual Private Network ("Virtuālais privātais tīkls", turpmāk tekstā – VPT). VPT ir publiska datora tīkla kopa, kas, izmantojot dažādas sistēmas, izveidota tā, lai datu pārsūtīšanas videi izmantotu interneta tīklu. Šīs sistēmas izmanto šifrēšanu un citus drošības pasākumus, lai piekļuve tīklam būtu nodrošināta tikai autorizētiem lietotājiem. Par papildu samaksu klients var saņemt interneta piekļuves pakalpojumu. Interneta piekļuves pakalpojumu parasti izmanto nelielie klienti un privātpersonas, taču tas nenozīmē, ka klienti nevar saņemt arī datu pārraides pakalpojumus. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome šīs lietas ietvaros nenodala interneta piekļuves un datu pārraides pakalpojumus.

Tādējādi konkrētās preces tirgus atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 5.punktam ir interneta vietējā pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgus.

4.3.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

BALTKOM grupa sniedz interneta vietējās piekļuves pakalpojumus Rīgas teritorijā, Salaspilī un Ludzā, izmantojot savus elektroniskos tīklus. Citās Latvijas pilsētās un rajonos BALTKOM grupa interneta pakalpojumus nesniedz, izņemot pilsētas, kurās interneta vietējās piekļuves pakalpojumus sniedz saistītie tirgus dalībnieki – Jelgavā (SIA "Aldems", SIA "Multitone Balt"), Limbažos, Salacgrīvā, Valmierā un Viļķenē (SIA "LV Dats"), Jūrmalā (SIA "Baltinet Data"), Jēkabpilī (SIA "Technonet").

IZZI grupa interneta vietējās piekļuves pakalpojumus sniedz Rīgā un Rēzeknē savos elektronisko sakaru tīklos. IZZI grupa sniedz interneta piekļuves pakalpojumus arī Ludzā (SIA "LCOM"), Rēzeknē (SIA "A Technologies").

Interneta starptautiskās piekļuves pakalpojumu tirgū darbojas: SIA "Lattelecom", kas savu pakalpojumu sniedz interneta vietējās piekļuves pakalpojumu sniedzējiem. BALTKOM grupa un IZZI grupa nesniedz starptautiskās interneta piekļuves pakalpojumus un izmanto to elektronisko sakaru komersantu pakalpojumus, kuri to nodrošina.

Ņemot vērā minēto, apvienošanās dalībnieku darbība pārklājās Rīgas teritorijā un Ludzas teritorijā. Ietekmētais tirgus līdz ar to būtu vērtējams kā vietējais tirgus, t.i., teritorijas, kurās pārklājās apvienošanās dalībnieku elektronisko sakaru tīkli, kas to klientiem nodrošina interneta pieslēgumu.

Tādējādi Konkurences padome secina, ka konkrētie ģeogrāfiskie tirgi atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 3.punktam ir Rīga un Ludza.

Šajā lietā Konkurences padome uzskata, ka BALTKOM grupas un IZZI grupas apvienošanās rezultātā to tīkla pārklājumi nevar radīt ietekmi uz vietējā interneta pieslēguma pakalpojuma tirgu visā Latvijas teritorijā kopumā, tāpēc nav pamats kā konkrēto ģeogrāfisko tirgu noteikt kā visu Latvijas teritoriju.

Ņemot vērā minēto, par konkrētajiem tirgiem tiek definēti:

1) vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgus Rīgā;

2) vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgus Ludzā.

4.4. Balss telefonijas pakalpojuma tirgus

Balss telefonijas pakalpojums ir publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru galiekārtām reālajā laikā. Atkarībā no tā, kāds elektronisko sakaru tīkls tiek izmantots balss telefonijas pakalpojumu sniegšanai, ir iespējams izdalīt balss telefoniju fiksētajā elektronisko sakaru tīklā un balss telefoniju mobilajā elektronisko sakaru tīklā.

Līdz šim, vērtējot balss telefonijas mazumtirdzniecības pakalpojumu fiksētajā elektronisko sakaru tīklā un mobilajā elektronisko sakaru tīklā savstarpēju aizvietojamību, Konkurences padome ir secinājusi, ka minētie pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami.

Saskaņā ar Ziņojumā norādīto informāciju BALTKOM grupa un IZZI grupa sniedz fiksētās balss telefonijas pakalpojumus (BALTKOM grupa tikai Rīgā un Salaspilī), kā arī balss telefonijas pakalpojumus mobilajā elektronisko sakaru tīklā Latvijā.

Izvērtējot Ziņojumā norādīto informāciju, Konkurences padome secina, ka apvienošanās ietekme uz balss telefonijas tirgu (gan fiksētās, gan mobilās telefonijas pakalpojumu tirgū) ir niecīga un nav pamatoti vērtēt konkrēto tirgu un apvienošanās ietekmi uz to.

5. Apvienošanās ietekmes izvērtējums

5.1. Apvienošanās ietekmes izvērtējums maksas televīzijas tirgos Rīgā, Balvos, Jēkabpilī, Ludzā un Latvijā

5.1.1. Barjeras komercdarbības uzsākšanai un paplašināšanai

Lai uzsāktu kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanu, komercsabiedrībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir jāsaņem NEPLP licence kabeļtelevīzijas darbībai un SPRK publiskā fiksētā telekomunikācijas tīkla operatora individuālā licence telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai. Elektronisko sakaru likuma 16.panta otrajā daļā ir noteikts, ka "elektronisko sakaru komersantiem ir tiesības ierīkot publiskos elektronisko sakaru tīklus un izbūvēt to infrastruktūras būves (..) valsts, pašvaldības un privātajā īpašuma teritorijā, iepriekš saskaņojot projektu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai vadītāju". Elektronisko komunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtību nosaka Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumi Nr.256 "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība". No iepriekš minētā var secināt, ka nepieciešamo dokumentu izstrādāšana, saskaņošana un atļauju saņemšana kabeļtīklu ierīkošanai var tikt uzskatīti par šķēršļiem kabeļtelevīzijas pakalpojuma attīstībai.

Kā vienu no galvenajiem šķēršļiem jānorāda, ka kabeļtīkla izbūvēšanai ir nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi. Turklāt komercsabiedrībai ienākot jaunajā teritorijā, kur jau darbojas viens vai vairāki kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniedzēji, ir jārēķinās ar to, ka, lai piesaistītu potenciālo abonentu uzmanību, tai skaitā to, kas jau izmanto kabeļtelevīzijas pakalpojumus, jāpiedāvā akcijas vai jārīko cenu atlaižu pasākumi, kas savukārt samazina sagaidāmo ienākumu līmeni un var palielināt ieguldījumu atgūšanas laiku.

Jāpiemin arī, ka šķēršļi kabeļtelevīzijas infrastruktūras izbūvei dzīvojamās mājās var veidot nama apsaimniekotāja rīcība, ierobežojot operatoriem tīkla izbūves iespējas.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka konkrētajā tirgū pastāv barjeras jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai.

5.1.2. Lai izvērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurences apstākļiem, t.sk., vai apvienošanās rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence maksas televīzijas pakalpojumu tirgū, Konkurences padome pieprasīja informāciju no vairākiem tirgus dalībniekiem. Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, Konkurences padome izvērtēja maksas televīzijas pakalpojuma sniedzēja ekonomisko stāvokli Rīgā, Balvos, Jēkabpilī un Ludzā, ņemot vērā abonentu skaitu, apgrozījumu un tirgus daļas, kas norādītas tabulās Nr. 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10.²⁶.

Tirgus daļas maksas televīzijas pakalpojumu tirgū var tikt aprēķinātas pēc tirgus dalībnieku apgrozījumiem no maksas televīzijas pakalpojumu sniegšanas un pēc tirgus dalībnieku abonentu skaita. Ņemot vērā to, ka katram tirgus dalībniekam pakalpojumu cenas atšķiras, Konkurences padome uzskata, ka tirgus daļu atspoguļojums pēc abonentu skaita šajā lietā sniedz objektīvāku ainu par tirgus struktūru.

Rīga

Maksas televīzijas pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā bez apvienošanās dalībniekiem – BALTKOM grupas un IZZI grupas – sniedz arī šādi lielākie tirgus dalībnieki: SIA "Lattelecom", VIASAT, SIA "Livas KTV", SIA "L.A.T." u.c.

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju BALTKOM grupas un IZZI grupas kopējā tirgus daļa Rīgā 2009.gadā ir (*) %, pēc abonentu skaita, bet pēc apgrozījuma (*) %.

Tabula Nr.3. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Rīgā 2007.–2010.gada 1.ceturksnim

TV pakalpojumu tirgus lielums pēc abonentu skaita Rīgā
Operators	2007.gads		2008.gads		2009.gads			2010.gada 1.ceturksnis
	Abonentu skaits	Tirgus daļa %	Abonentu skaits	Tirgus daļa %	Abonentu skaits	Tirgus daļa %		Abonentu skaits	Tirgus daļa %
Baltkom 1	(*)	(*) (>40)	(*)	(*) (>40)	(*)	(*) (>40)	(*)			(*) (<30)
Baltkom 2 MMDS 3	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)			(*) (<10)
TVT 4	(*)	(*) (<20)	(*)	(*) (<20)	(*)	(*) (<20)	(*)			(*) (<10)
KOPĀ 1+2+3+4						(*) (>50)				(<40)
IZZI 5	(*)	(*) (<20)	(*)	(*) (<20)	(*)	(*) (<20)	(*)			(*) (<10)
IZZI FAO 6	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)			(*) (<10)
KOPĀ 5+6						(*) (<20)				(*) (<20)
IZZI grupa un Baltkom grupa KOPĀ 1+2+3+4+5+6						(*) (>70)				(*) (>50)
Livas	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)			(*) (<10)
L.A.T.	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)			(*) (<10)
Lattelecom interaktīvā TV 7	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)			(*) (<20)
Lattelecom virszemes TV – maksas 8	_	_	_	_	(*)	(*) (<10)	(*)			(*) (<30)
KOPĀ 7+8						(*) (<20)				(*) (<40)
Citi IPTV pakalpojuma sniedzēji	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)			(*) (<10)
Pārējie kabeļu televīzijas operatori	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)			(*) (<10)
PAVISAM KOPĀ	(*)	100%	(*)	100%	(*)	100%	(*)			100%

Tabula Nr.4. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc apgrozījuma Rīgā 2007.–2010.gada 1.ceturksnim

TV pakalpojumu tirgus lielums pēc apgrozījuma Rīgā
Operators	2007.gads		2008.gads		2009.gads		2010.gada 1.ceturksnis
	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa %	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa %	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa %	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa %
Baltkom 1	(*)	(*) (>40)	(*)	(*) (<40)	(*)	(*) (>40)	(*)	(*) (<40)
Baltkom MMDS 2	(*)	(*) (<20)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
TVT 3	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<20)	(*)	(*) (<10)
KOPĀ 1+2+3						(*) (>60)		(*) (>50)
IZZI 4	(*)	(*) (<20)	(*)	(*) (<20)	(*)	(*) (<30)	(*)	(*) (<30)
IZZI FAO 5	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
KOPĀ 4+5						(*) (<30)		(*) (<30)
IZZI grupa un Baltkom grupa KOPĀ 1+2+3+4+5						(*) (>80)		(*) (>70)
Livas	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
L.A.T.	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
Lattelecom Interaktīvā TV (6)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
Lattelecom Virszemes TV – maksas (7)	_	_	_	_	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<10)
KOPĀ 6+7						(*) (<10)		(*) (<10)
Citi IPTV pakalpojuma sniedzēji	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
Pārējie Kabeļu televīzijas operatori	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
PAVISAM KOPĀ	(*)	100%	(*)	100%	(*)	100%	(*)	100%

Konkurences padome secina, ka Rīgā 2009.gadā tirgus līderis pēc abonentu skaita bija BALTKOM grupa, kuras tirgus daļa pēc abonentu skaita bija (*) (>50) %, otrs lielākais uzņēmums, ņemot vērā tirgus daļu pēc abonenta skaita, bija IZZI grupa ar (*) (<20) %. Kā trešais pēc abonentu skaita ir SIA "Lattelecom", kura tirgus daļa pēc abonentu skaita bija (*) (<20) %, kas ir gandrīz četras reizes mazāka nekā tirgus līderim BALTKOM grupai.

Analizējot datus par 2010.gada 1.ceturksni, secināms, ka BALTKOM grupas tirgus daļa pēc abonentu skaita ir (*) (<40) %, IZZI grupas – (*) (<20) %, bet SIA "Lattelecom" – (*) (<40) % .

Apskatot datus par tirgus daļām pēc apgrozījuma, secināms, ka 2009.gadā BALTKOM grupai ir (*) (>60) %, IZZI grupai – (*) (<30) %, bet SIA "Lattelecom" – (*) (<10) %. 2010.gada 1.cetruksnī BALTKOM grupai tirgus daļa pēc apgrozījuma bija (*) (>50) %, IZZI grupai – (*) (<30) %, bet SIA "Lattelecom" – (*) (<10) %.

Izvērtējot kopējos BALTKOM grupas un IZZI grupas datus par tirgus daļām Rīgā, Konkurences padome konstatē, ka BALTKOM grupai un IZZI grupai 2009.gadā kopēja tirgus daļa Rīgā: pēc abonentu skaita – (*) (>70) %, pēc apgrozījuma – (*)(>80) %. Analizējot aktuālos datus par 2010.gada 1.ceturksni BALTKOM grupai un IZZI grupai, kopējā tirgus daļa ir: pēc abonentu skaita – (*) (>50) %, pēc apgrozījuma – (*) (>70) %.

Salīdzinot aktuālos datus par 2010.gadu 1.ceturksni, Konkurences padome secina, ka pārējo tirgus dalībnieku tirgus daļas, salīdzinot ar 2009.gadu, ir pieaugušas minimāli, izņemot SIA "Lattelecom" – tās tirgus daļa palielinājās par (*) % pēc abonenta skaita un (*) % pēc apgrozījuma, salīdzinot ar 2009.gada kopējo tirgus daļu. Pašreiz SIA "Lattelecom" tirgus daļas Rīgā pēc abonentu skaita ir (*) (<40) %, bet pēc apgrozījuma – (*) (<10)%. Apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa 2009.gada–2010.gada 1.ceturksnī pēc abonentu skaita samazinājās straujāk nekā tirgus daļa pēc apgrozījuma. SIA "Lattelecom" tirgus daļa palielinājās ievērojami.

Analizējot tirgus daļas par Rīgu, Konkurences padome norāda, ka aprēķinu tabulās nav norādīti dati par VIASAT tirgus daļām, jo VIASAT neveic abonentu uzskaiti atsevišķi par pilsētām, bet 04.10.2010 saņemtā informācija no SIA "TNS Latvia" liecina, ka saskaņā ar Establishment Survey datiem šī gada aprīlī, maijā un jūnijā VIASAT tirgus daļa Rīgā ir aptuveni 3,6%.

Balvi

Balvos maksas televīzijas pakalpojumus sniedz sekojoši tirgus dalībnieki²⁷: BALTKOM grupa, IZZI grupa, SIA "Lattelecom".

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju BALTKOM grupas un IZZI grupas kopējā tirgus daļa Balvos 2009.gadā ir (*) % pēc abonenta skaita, bet pēc apgrozījuma (*) %.

Tabula Nr.5. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Balvos 2007.–2010.gada 1.ceturksnim

TV pakalpojumu tirgus lielums pēc abonentu skaita Balvos
Operators	2007.gads		2008.gads		2009.gads		2010.gada 1.ceturksnis
	Abonentu skaits	Tirgus daļa %	Abonentu skaits	Tirgus daļa %	Abonentu skaits	Tirgus daļa %	Abonentu skaits	Tirgus daļa %
Baltkom 1	(*)	(*) (>40)	(*)	(*) (>40)	(*)	(*) (<40)	(*)	(*) (<40)
IZZI 2	(*)	(*) (>50)	(*)	(*) (>50)	(*)	(*) (>50)	(*)	(*) (>40)
kopā 1+2						(*) (>80)		(*) (>70)
Lattelecom Interaktīvā TV3	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<20)	(*)	(*) (<20)
Lattelecom Virszemes TV – maksas4	_	_	_	_	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<20)
kopā 3+4						(*) (<20)		(*) (<30)
PAVISAM KOPĀ	(*)	100%	(*)	100%	(*)	100%	(*)	100%

Tabula Nr.6. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc apgrozījuma Balvos 2007.–2010.gada 1.ceturksnim

TV pakalpojumu tirgus lielums pēc apgrozījuma Balvos
Operators	2007.gads		2008.gads		2009.gads		2010.gada 1.ceturksnis
	Apgrozī-jums, Ls	Tirgus daļa %	Apgrozī-jums, Ls	Tirgus daļa %	Apgrozī-jums, Ls	Tirgus daļa %	Apgrozīj-ums, Ls	Tirgus daļa %
Baltkom 1	(*)	(*) (<30)	(*)	(*) (<30)	(*)	(*) (<30)	(*)	(*) (<30)
IZZI 2	(*)	(*) (>70)	(*)	(*) (>70)	(*)	(*) (>50)	(*)	(*) (>50)
KOPĀ 1+2						(*) (>80)		(*) (>80)
Lattelecom Interaktīvā TV3	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<20)	(*)	(*) (<20)
Lattelecom Virszemes TV – maksas4	_	_	_	_	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<10)
KOPĀ 3+4						(*) (<20)		(*) (<20)
KOPĀ	(*)	100%	(*)	100%	(*)	100%	(*)	100%

Konkurences padome secina, ka Balvos 2009.gadā tirgus līderis pēc abonentu skaita bija IZZI grupa, kuras tirgus daļa pēc abonentu skaita bija (*) (>50) %, otrs lielākais uzņēmums, ņemot vērā tirgus daļu pēc abonenta skaita, bija BALTKOM grupa ar (*) (<40) %. Kā trešais pēc abonentu skaita ir SIA "Lattelecom", kuras tirgus daļa pēc abonenta skaita bija (*) (<20) %.

Analizējot datus par 2010.gada 1.ceturksni, secināms, ka IZZI grupas tirgus daļa pēc abonenta skaita ir (*) (>40) %, BALTKOM grupai (*)(<40) %, bet SIA "Lattelecom" – (*) (<30) % .

Apskatot datus par tirgus daļām pēc apgrozījuma, secināms, ka 2009.gadā IZZI grupai ir (*) (>50) %, BALTKOM grupai – (*) (<30)%, bet SIA "Lattelecom" – (*) (<20) %. 2010.gada 1.ceturksnī IZZI grupai tirgus daļa pēc apgrozījuma bija (*) (>50) %, BALTKOM grupai – (*) (<30) %, bet SIA "Lattelecom" – (*) (<20) %.

Izvērtējot kopējos BALTKOM grupas un IZZI grupas datus par tirgus daļām Balvos, Konkurences padome konstatē, ka BALTKOM grupai un IZZI grupai kopējā tirgus daļa 2009.gadā Balvos ir bijusi (*) (>80) % pēc abonentu skaita, bet pēc apgrozījuma – (>80) (*) %.

Vērtējot aktuālos datus par 2010.gada 1.certuksni, BALTKOM grupai uz IZZI grupai kopējā tirgus daļa Balvos pēc abonentu skaita ir (*) (>70) %, bet pēc apgrozījuma – (>80) (*) %.

Konkrētajā tirgū Balvos ir novērojams samazinājums BALTKOM grupas tirgus daļai pēc abonentu skaita par (*) %, IZZI grupai – par (*) %, bet pēc apgrozījuma IZZI grupai novērojams pieaugums par (*) %, BALTKOM grupai novērojams samazinājums par (*) %, salīdzinot ar 2009.gadu.

Vienlaicīgi SIA "Lattelecom" tirgus daļa 2010.gada 1.certuksnī ir pieaugusi par (*) % pēc abonentu skaita, bet pēc apgrozījuma par (*) %, salīdzinot ar 2009.gadu.

IZZI grupas abonentu tirgus daļa pirms apvienošanās ir vislielākā. 2010.gada 1.ceturkšņa dati norāda, ka IZZI samazinās abonentu skaits.

Balvos pēc apvienošanās būs tikai divi tirgus dalībnieki.

Jēkabpils

Jēkabpilī maksas televīzijas pakalpojumus sniedz sekojoši tirgus dalībnieki²⁸: BALTKOM grupa, IZZI grupa un SIA "Lattelecom".

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju BALTKOM grupas un IZZI grupas kopējā tirgus daļa Jēkabpilī 2009.gadā ir (*) % pēc abonenta skaita, bet pēc apgrozījuma – (*) %.

Tabula Nr.7. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Jēkabpilī 2007.–2010.gada 1.ceturksnim

TV pakalpojumu tirgus lielums pēc abonentu skaita Jēkabpilī
Operators	2007.gads		2008.gads		2009.gads		2010.gada 1.ceturksnis
	Abonentu skaits	Tirgus daļa %	Abonentu skaits	Tirgus daļa %	Abonentu skaits	Tirgus daļa %	Abonentu skaits	Tirgus daļa %
Baltkom 1	(*)	(*) (>50)	(*)	(*) (>50)	(*)	(*) (>40)	(*)	(*) (<40)
IZZI 2	(*)	(*) (>40)	(*)	(*) (>40)	(*)	(*) (>40)	(*)	(*) (<40)
KOPĀ 1+2						(*) (>80)		(*) (>60)
Lattelecom Interaktīvā TV (3)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<20)	(*)	(*) (<20)
Lattelecom Virszemes TV – maksas 4	_	_	_	_	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<20)
KOPĀ 3+4						(*) (<20)		(*) (<40)
PAVISAM KOPĀ	(*)	100%	(*)	100%	(*)	100%(*)	(*)	100%

Tabula Nr.8. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc apgrozījuma Jēkabpilī 2007.–2010.gada 1.ceturksnim

TV pakalpojumu tirgus lielums pēc apgrozījuma Jēkabpilī
Operators	2007.gads		2008.gads		2009.gads		2010.gada 1.ceturksnis
	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa %	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa %	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa %	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa %
Baltkom 1	(*)	(*) (>50)	(*)	(*) (>40)	(*)	(*) (>40)	(*)	(*) (>40)
IZZI 2	(*)	(*) (>40)	(*)	(*) (>40)	(*)	(*) (<40)	(*)	(*) (>40)
KOPĀ 1+2						(*) (>80)		(*) (>80)
Lattelecom Interaktīvā TV 3	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<20)	(*)	(*) (<20)
Lattelecom Virszemes TV – maksas 4	_	_	_	_	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<10)
KOPĀ 3+4						(*) (<20)		(*) (<20)
PAVISAM KOPĀ	(*)	100%	(*)	100%	(*)	100%	(*)	100%

Konkurences padome secina, ka Jēkabpilī 2009.gadā tirgus līderis pēc abonentu skaita bija BALTKOM grupa, kuras tirgus daļa pēc abonentu skaita bija (*) (>40) %, otrs lielākais uzņēmums, ņemot vērā tirgus daļu pēc abonentu skaita, bija IZZI grupa ar (*)(>40) %. Kā trešais pēc abonentu skaita ir SIA "Lattelecom", kuras tirgus daļa pēc abonentu skaita bija (*) (<20) %.

Analizējot datus par 2010.gada 1.ceturksni, secināms, ka IZZI grupas tirgus daļa pēc abonentu skaita ir (*) (<40) %, BALTKOM grupai – (*) (<40) %, bet SIA "Lattelecom" – (*)(<40) %.

Apskatot datus par tirgus daļām pēc apgrozījuma, secināms, ka 2009.gadā IZZI grupai ir (*) (>40) %, BALTKOM grupai – (*) (<40), bet SIA "Lattelecom" – (*) (<20). 2010.gada 1.ceturksnī IZZI grupai tirgus daļa pēc apgrozījuma bija (*) (>40) %, BALTKOM grupai – (*) (>40) %, bet SIA "Lattelecom" – (*) (<20) %.

Izvērtējot kopējos BALTKOM grupas un IZZI grupas datus par tirgus daļām Jēkabpilī, Konkurences padome konstatē, ka BALTKOM grupai un IZZI grupai kopējā tirgus daļa 2009.gadā Jēkabpilī bija (*) (>80) % pēc abonentu skaita, bet pēc apgrozījuma – (*) (>80) %, kur BALKOM grupai ir nedaudz spēcīgākas pozīcijas, ievērojot tirgus daļas pēc apgrozījuma.

Aktuālie dati par 2010.gada 1.ceturksni liecina, ka BALTKOM grupai uz IZZI grupai kopējā tirgus daļa Jēkabpilī pēc abonentu skaita ir (*) (>60)%, bet pēc apgrozījuma –(*) (>80) %.

Vērtējot tirgus tendences konkrētajā tirgū Jēkabpilī, ir novērojams tirgus daļu samazinājums BALTKOM grupai un IZZI grupai pēc abonentu skaita, attiecīgi BALTKOM grupai par (*) %, bet IZZI grupai par (*) %, salīdzinot ar 2009.gadu, bet pēc apgrozījuma IZZI grupai ir novērojams tirgus daļu palielinājums par (*) %, BALTKOM grupai samazinājums par (*) %, salīdzinot ar 2009.gadu. Tomēr, salīdzinot abu grupu tirgus daļas pēc abonentu skaita un apgrozījuma 2010.gada 1.ceturksnī, secināms, ka apstākļos, kad tirgus daļa pēc abonentu skaita samazinājās par aptuveni (*) %, tirgus daļa pēc apgrozījuma minimāli, bet palielinājās (par (*) %). Tas liecina par to, ka SIA "Lattelecom" nerada pietiekamu konkurences spiedienu, lai apvienošanās dalībnieki būtu spiesti samazināt cenas, lai noturētu abonentus. SIA "Lattelecom" tirgus daļa 2010.gada 1.ceturksnī pieauga par (*) % pēc abonenta skaita, bet pēc apgrozījuma par (*) % samazinājās, salīdzinot ar 2009.gadu.

Jēkabpilī, līdzīgi kā Balvos, pēc apvienošanās būs tikai divi tirgus dalībnieki.

Ludza

Ludzā maksas televīzijas pakalpojumus sniedz šādi tirgus dalībnieki²⁹: BALTKOM grupa, IZZI grupa un SIA "Lattelecom".

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju BALTKOM grupas un IZZI grupas kopējā tirgus daļa Ludzā 2009.gadā ir (*) % pēc abonenta skaita un arī pēc apgrozījuma (*) %.

Tabula Nr.9. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Ludzā 2007.–2010.gada 1.ceturksnim

TV pakalpojumu tirgus lielums pēc abonentu skaita Ludzā
Operators	2007.gads		2008.gads		2009.gads		2010.gada 1.ceturksnis
	Abonentu skaits	Tirgus daļa %	Abonentu skaits	Tirgus daļa %	Abonentu skaits	Tirgus daļa %	Abonentu skaits	Tirgus daļa %
IZZI 1	(*)	(*) (<40)	(*)	(*) (>60)	(*)	(*) (>50)	(*)	(*) (>40)
TVT BALTKOM grupa 2	(*)	(*) (<30)	(*)	(*) (<40)	(*)	(*) (<40)	(*)	(*) (<30)
KOPĀ 1+2						(*) (>90)		(*) (>70)
Lattelecom Interaktīvā TV3	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<20)
Lattelecom Virszemes TV – maksas4	_	_	_	_	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<20)
KOPĀ 3+4						(*) (<10)		(*) (<30)
PAVISAM KOPĀ	(*)	100%	(*)	100%	(*)	100%	(*)	100%

Tabula Nr.10. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc apgrozījuma Ludzā 2007.–2010.gada 1.ceturksnim

TV pakalpojumu tirgus lielums pēc apgrozījuma Ludzā
Operators	2007.gads		2008.gads		2009.gads		2010.gada 1.ceturksnis
	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa %	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa %	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa %	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa %
IZZI 1	(*)	(*) (>60)	(*)	(*) (>60)	(*)	(*) (>50)	(*)	(*) (>60)
BALTKOM grupa 2	(*)	(*) (<40)	(*)	(*) (<40)	(*)	(*) (<40)	(*)	(*) (<30)
KOPĀ 1+2						(*) (>90)		(*) (>90)
Lattelecom Interaktīvā TV3	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
Lattelecom Virszemes TV – maksas4	_	_	_	_	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<10)
PAVISAM KOPĀ	(*)	100%	(*)	100%	(*)	100%	(*)	100%

Konkurences padome secina, ka Ludzā 2009.gadā tirgus līderis pēc abonentu skaita bija IZZI grupa, kura tirgus daļa pēc abonentu skaita bija (*) (>50) %, otrs lielākais uzņēmums, ņemot vērā tirgus daļu pēc abonentu skaita, bija BALTKOM grupa ar (*) (<40) %. Kā trešais pēc abonentu skaita ir SIA "Lattelecom", kuras tirgus daļa pēc abonenta skaita bija (*) (<10) %.

Analizējot datus par 2010.gada 1.ceturksni, secināms, ka IZZI grupas tirgus daļa pēc abonentu skaita ir (*)(>40) %, BALTKOM grupai – (*) (<30) %, bet SIA "Lattelecom" – (*) (<30) % .

Apskatot datus par tirgus daļām pēc apgrozījuma, secināms, ka 2009.gadā IZZI grupai ir (*) (>50)%, BALTKOM grupai – (*) (<40) %, bet SIA "Lattelecom" – (*) (<10)%. 2010.gada 1.ceturksnī IZZI grupai tirgus daļa pēc apgrozījuma bija (*) (>60) %, BALTKOM grupai – (*) (<30)%, bet SIA "Lattelecom" – (*) (<10)%.

Izvērtējot kopējos BALTKOM grupas un IZZI grupas datus par tirgus daļām Ludzā, Konkurences padome konstatē, ka BALTKOM grupai un IZZI grupai kopējā tirgus daļa 2009.gadā Ludzā bija (*) (>90)% pēc abonentu skaita un pēc apgrozījuma (*)(>90) %.

Informācija par 2010.gada 1.ceturksni liecina, ka BALTKOM grupai un IZZI grupai tirgus daļa Jēkabpilī pēc abonentu skaita ir (*) (>70)%, bet pēc apgrozījuma (*) (>90)%.

Vienlaicīgi, salīdzinot augstāk minētos datus ar SIA "Lattelecom" tirgus daļām, ir secināms, ka SIA "Lattelecom" tirgus daļas 2010.gada 1.ceturksnī pieauga par (*) % pēc abonentu skaita, bet pēc apgrozījuma par (*) %, salīdzinot ar 2009.gadu.

Līdzīgi kā Balvos un Jēkabpilī ir konstatējams, ka Ludzā katrai no grupām 2010.gada 1.ceturksnī tirgus daļa pēc apgrozījuma pārsniedz attiecīgo tirgus daļu pēc abonentu skaita. Konkurences padome norāda, ka Ludzā, salīdzinot ar Rīgu, Balviem un Jēkabpili, ir novērojama vislielākā BALTKOM grupas un IZZI grupas tirgus daļa. Pēc apvienošanās Ludzā būs tikai divi tirgus dalībnieki.

Kopumā par iepriekšminētajiem tirgiem ir jānorāda, ka, veicot aprēķinus par tirgus daļām Rīgā, Jēkabpilī, Ludzā un Balvos, aprēķinu tabulās netika iekļauti dati par VIASAT abonentiem un apgrozījumu, jo VISASAT informācijas apkopošana atsevišķās pakalpojumu sniegšanas teritorijās netiek veikta. Konkurences padome, vadoties no VIASAT sniegtajiem datiem, secina, ka 2009.gadā VISASAT abonentu skaits Latvijā bija (*), bet apgrozījums – (*), 2010.gada 1.ceturksnī VIASAT abonentu skaits ir (*).

Izvērtējot iesniegtos datus par VIASAT abonentu skaitu 2010.gada 1.ceturksnī, Konkurences padome konstatē, ka katru mēnesi novērojams VIASAT abonentu skaita pieaugums, kas liecina, ka BALTKOM grupas un IZZI grupas tirgus daļas minētajās pilsētās varētu būt nedaudz zemākas 2010.gada 1.ceturksnī, nekā tās norādītas tabulās.

Tajā pašā laikā 2010.gada 1.ceturksnī ir novērojama SIA "Lattelecom" tirgus daļu izaugsme (galvenokārt Rīgā), bet izaugsme Jēkabpilī, Ludzā un Balvos novērojama mazāk.

5.1.3. Maksas televīzijas operatoru abonentu skaita dinamika Rīgā, Balvos, Jēkabpilī un Ludzā

Visos četros definētajos konkrētajos maksas televīzijas tirgos ir vērojama tendence, ka apvienošanās dalībnieku tirgus daļas pēc abonentu skaita samazinās, bet pēc apgrozījuma – vai nedaudz samazinās, vai tieši pretēji – pieaug. Konkurences padome secina, ka apstākļos, kad abonenti atsakās no BALTKOM grupas un IZZI grupas maksas televīzijas pakalpojumiem un palielinās to galvenā konkurenta tirgus daļa, apvienošanās dalībnieki nesamazina pakalpojumu cenas. Tas liecina par to, ka apvienošanās dalībnieku pakalpojumu cenas ir samērā stabilas un tās maz ietekmē konkurentu aktivitātes.

Lai noskaidrotu abonentu plūsmu starp BALTKOM grupu, IZZI grupu un SIA "Lattelecom", Konkurences padome izvērtēja minēto tirgus dalībnieku abonentu skaita dinamiku pa mēnešiem laika posmā no 01.12.2009.–01.09.2010., lai noskaidrotu, vai SIA "Lattelecom" pārņem citu operatoru klientus, t.i., vai notiek tirgus pārdale starp konkurentiem un cik liela mērā tas notiek.

Maksas televīzijas operatoru abonentu skaita dinamika Rīgā, Balvos, Jēkabpilī un Ludzā, kas aprēķināta no 2007.–2009.gadam un no 01.12.2010.– 01.09.2010.:

Tabula Nr.11. RĪGA

Operators

2007

2008

2009

12.09

01.10

02.10

03.10

04.10

05.10

06.10

07.10

08.10

09.10

BALTKOM

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

BALTKOM MMDS

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Kopā Baltkom grupa

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

TVT

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

IZZI

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Kopā apv.dal.

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Lattelecom interaktīvā TV(1)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Lattelecom virszemes TV(2)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(1)+(2)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Tabula Nr.12. BALVI

Operators

2007

2008

2009

12.09

01.10

02.10

03.10

04.10

05.10

06.10

07.10

08.10

09.10

BALTKOM

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

IZZI

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Lattelecom interaktīvā TV(1)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Lattelecom virszemes TV (2)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(1)+(2)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Tabula Nr.13. JĒKABPILS

Operators

2007

2008

2009

12.09

01.10

02.10

03.10

04.10

05.10

06.10

07.10

08.10

09.10

BALTKOM

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

IZZI

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Lattelecom interaktīvā TV(1)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Lattelecom virszemes TV (2)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(1)+(2)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Tabula Nr.14.LUDZA

Operators

2007

2008

2009

12.09

01.10

02.10

03.10

04.10

05.10

06.10

07.10

08.10

09.10

BALTKOM

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

IZZI

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Lattelecom interaktīvā TV(1)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Lattelecom virszemes TV (2)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(1)+(2)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

Konkurences padome, izvērtējot datus par abonentu skaita dinamiku, secina, ka laika periodā no 01.12.2009. – 01.09.2010. ir izteikta tendence, ka SIA "Lattelecom" strauji palielina savu tirgus daļu, it īpaši šī tendence redzama 2010.gadā. Dati par abonentu plūsmu liecina, ka SIA "Lattelecom" palielināja savu tirgus daļu šajā periodā, pārsvarā piesaistot lietotājus, kuri līdz tam nebija maksas televīzijas pakalpojuma lietotāji. Tajā pašā laikā BALTKOM grupas un IZZI grupas tirgus daļām bija tendence krist, tomēr kritums nebija proporcionāls SIA "Lattelecom" tirgus daļas pieaugumam. Par to liecina fakts, ka SIA "Lattelecom" abonentu skaits palielinājās vairāk nekā samazinājās BALTKOM grupas un IZZI grupas maksas televīzijas abonentu skaits. Savukārt laika periodā no 01.03.2010. – 01.09.2010. ir novērojams, ka SIA "Lattelecom" tirgus daļas palielinājums notiek jau vairāk uz BALTKOM grupas un IZZI grupas abonentu rēķina, nevis piesaistot abonentus, kas pirms tam maksas televīzijas pakalpojumus neizmantoja. Tādējādi secināms, ka Rīgā, Balvos, Ludzā un Jēkabpilī pašreiz novērojama tirgus pārdale, kas izpaužas, gan pateicoties tirgus izaugsmei (pievienojot jaunus maksas televīzijas abonentus), gan esošajiem maksas pakalpojumu abonentiem mainot operatorus.

No informācijas par abonentu dinamiku, secināms, ka, SIA "Lattelecom" uzsākot sniegt virszemes ciparu televīzijas pakalpojumus vasaras periodā, tieši BALTKOM grupa zaudē daudzus abonentus visās minētajās pilsētās. Kā piemēru var minēt Rīgas pilsētu, kur BALTKOM grupa laika posmā no 01.12.2009. – 01.09.2010. vidēji mēnesī zaudē (*) abonentus.

Vienlaicīgi IZZI grupas abonentu kritums nav tik liels kā BALTKOM grupai, IZZI grupas abonentu kritums Rīgā šajā laika periodā vidēji ir (*) abonenti mēnesī.

Konkurences padome norāda, ka šajos mēnešos ir novērojams SIA "Lattelecom" abonentu pieaugums, kas vidēji Rīgā ir (*) abonenti mēnesī, kas arī apstiprina augstāk minēto informāciju, ka SIA "Lattelecom" daļēji pārņem BALTKOM grupas un IZZI grupas abonentus. Ņemot vērā tabulās no Nr. 11–14 ietverto informāciju, šī tendence turpinās – SIA "Lattelecom" turpina palielināt savas tirgus daļas. Saistībā ar SIA "Lattelecom" tirgus daļas pieaugumu uz jaunu lietotāju rēķina, jānorāda, ka šis process nav saistīts ar BALTKOM, IZZI grupas un SIA "Lattelecom" konkurenci: lietotāji, kuri izvēlas SIA "Lattelecom", lielā mērā BALTKOM grupai un IZZI grupai nekad nebūtu pieejami kabeļtelevīzijas tīkla pārklājuma neesamības dēļ. Tāpēc konkurenci starp SIA "Lattelecom" un apvienošanās dalībniekiem nedrīkst vērtēt kā noteicošo. Tā pastāv, bet tā nevar būt noteicoša, vienīgi analizējot tirgus daļu sadalījumu starp tirgus dalībniekiem. Konkurences padome secina, ka tempi, kādos SIA "Lattelecom" pievieno abonentus (gan pārņemot no konkurentiem, gan "jaunus" lietotājus), samazinās.

Konkurences padome, pamatojoties uz informāciju par abonentu skaita dinamiku un plūsmu, uzskata, ka BALTKOM grupas un IZZI grupas apvienošanās rezultātā apvienotais tirgus dalībnieks spēs ilgstoši saglabāt savas pozīcijas (tirgus varu, t.i., ievērojamu skaitu abonentu) tirgū, savukārt SIA "Lattelecom" tirgus daļa maksas televīzijas pakalpojumu tirgū mazāk strauji, bet turpinās palielināties, kas pārsvarā būs saistīts ar SIA "Lattelecom" iespējamo cenu politiku (akcijas).

Ņemot vērā augstāk minēto, Konkurences padome uzskata, ka BALTKOM grupai un IZZI grupai pirms apvienošanās atsevišķi ir vērā ņemamas tirgus daļas maksas televīzijas tirgū Rīgā, Ludzā, Jēkabpilī un Balvos. Šādi tirgus daļu apmēri liecina, ka pēc apvienošanos tiks būtiski samazināta konkurence konkrētajos tirgos Ludzā, Jēkabpilī un Balvos. Apvienošanās rezultātā apvienojas tuvākie konkurenti un Latvijā kopumā pēc apvienošanās būs tikai divi ievērojami konkurenti maksas televīzijas tirgū – BALTKOM/IZZI grupa un SIA "Lattelecom". Rezultātā būtiski palielināsies maksas televīzijas tirgus caurskatāmība Latvijā kopumā.

Informācija par abonentu skaita dinamiku 2010.gada deviņos mēnešos maksas televīzijas tirgū Rīgā norāda, ka SIA "Lattelecom" deviņos mēnešos tirgus daļa pieaug, kā arī nākotnes tendences liecina, ka SIA "Lattelecom" tirgus daļa mazāk strauji, bet varētu vēl palielināties.

Tabula Nr.15. Kopējais IZZI, BALTKOM grupas un SIA "Lattelecom" abonentu skaits 2009.gadā un 2010.gada 1.ceturksnī

Operators	2009.gads	2010.gada 1.ceturksnis	Uz 2010.gada 1.septembri
	Abonentu skaits	Abonentu skaits	Abonentu skaits
	RĪGA
BALTKOM grupa	(*)	(*)	(*)
IZZI grupa	(*)	(*)	(*)
SIA "Lattelecom"	(*)	(*)	(*)
SIA "Livas KTV"	(*)	(*)	(*)
	BALVI
BALTKOM grupa	(*)	(*)	(*)
IZZI grupa	(*)	(*)	(*)
SIA "Lattelecom"	(*)	(*)	(*)
	JĒKABPILS
BALTKOM grupa	(*)	(*)	(*)
IZZI grupa	(*)	(*)	(*)
SIA "Lattelecom"	(*)	(*)	(*)
	LUDZA
BALTKOM grupa	(*)	(*)	(*)
IZZI grupa	(*)	(*)	(*)
SIA "Lattelecom"	(*)	(*)	(*)

5.1.4. Maksas televīzijas pakalpojumi Latvijā kopumā

Izvērtējot kopējo situāciju maksas televīzijas tirgū Latvijā, norādāms, ka saskaņā ar SIA "TNS Latvia" sniegto informāciju maksas televīzijas tirgū Latvijā ir 30 000 mājsaimniecību, kurās ir vismaz viens televizors un nav iespējams skatīties nacionālos Latvijas televīzijas kanālus. Lielākā daļa šo mājsaimniecību uztver kaimiņvalstu analogajā virszemes apraidē raidītos kanālus.

Tādējādi pašlaik maksas televīzijas tirgū Latvijā ir 30 000 brīvie lietotāji, ko tirgus dalībniekiem ir iespējams piesaistīt. Situācija maksas televīzijas tirgū kopumā pašlaik (pēc straujām ar ciparu ētera platformas ienākšanu saistītām izmaiņām 2009.–2010.gadā) vērtējama kā stabila³⁰, tirgus situācijas maiņa varētu notikt pēc 2013.gada, kad tiks izsludināts jauns konkurss par tiesībām nodrošināt televīzijas programmu apraidi ciparu formātā.

Konkurences padome, ņemot vērā minēto, uzskata, ka maksas televīzijas tirgū Latvijā nav gaidāmas straujas izmaiņas, t.sk. nav gaidāms, ka SIA "Lattelecom" pārņems lielu daļu kabeļtelevīzijas abonentu. Kopumā tas būtiski neietekmēs kabeļtelevīzijas operatoru darbību, bet jānorāda, ka situāciju var ietekmēt SIA "Lattelecom" cenu politika. Atšķirībā no kabeļtelevīzijas operatoriem, SIA "Lattelecom" neizjūt tīkla pārklājuma ierobežojumus maksas televīzijas tirgus ietvaros.

Konkurences padomes 20.05.2010. lēmumā Nr.42³¹, kurā tika izvērtēta TVT un SIA "Baltkom TV SIA" apvienošanās, konstatēja, ka SIA "Lattelecom" ietekmē konkurentiem samazināsies tirgus daļas.

Konkurences padome uzskata, ka arī šajā lietā BALTKOM un IZZI grupas pēc apvienošanas darījuma būs pakļautas SIA "Lattelecom" konkurencei, bet ne tik lielā mērā kā TVT un BALTKOM apvienošanās.

No lietas izpētes gaitā iegūtās informācijas Konkurences padome secina, ka SIA "Lattelecom" arī ilgtermiņā, visdrīzāk, nespēs pārņemt lielāko daļu apvienošanās dalībnieku klientus (maksas televīzijas pakalpojumu lietotājus). Tāpat, nostabilizējoties tirgus struktūrai, pastāv risks, ka pēc apvienošanās darījuma ilgtermiņā palielināsies koordinējoša darbība starp SIA "Lattelecom" un apvienoto tirgus dalībnieku par pakalpojumu cenu noteikšanu, vai cita veida darbībām, jo pēc apvienošanās darījuma vērā ņemamu konkurentu, kas varētu veidot nopietnu konkurenci apvienotajiem tirgus dalībniekiem un SIA "Lattelecom", Latvijā kopumā nebūs.

Vērtējot apvienošanās ietekmi uz maksas televīzijas pakalpojuma tirgu Latvijā, secināms, ka Latvijā kopumā IZZI grupa un BALTKOM grupa ir tuvākie konkurenti ar lielām tirgus daļām. Apvienošanās rezultātā palielināsies tirgus caurskatāmība ne tikai iepriekš norādītajos Rīgas, Balvu, Ludzas un Jēkabpils tirgos, bet arī Latvijā kopumā.

5.1.5. Apvienošanās ietekme un patērētāju intereses

Konkurences padome 19.08.2010. pieprasīja informāciju no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk tekstā – PTAC) un SPRK par patērētāju sūdzībām, kas saņemtas par IZZI un BALTKOM grupas sniegtajiem pakalpojumiem.

Konkurences padome, vadoties no saņemtās informācijas, kā arī apskatot publiski pieejamo informāciju³², secināja, ka no abonentiem ir saņemtas arī vairākas sūdzības par maksas televīzijas pakalpojumu kvalitāti, vienlaicīgi abonentiem ir grūtības pierādīt zemo pakalpojuma kvalitāti, kas sagādā grūtības atteikties no pakalpojumiem, jo šādā gadījumā ir jāmaksā ievērojamas soda naudas. Tādēļ Konkurences padome, pamatojoties uz iegūto informāciju, veica apvienošanās dalībnieku abonentu līgumu analīzi, lai izvērtētu līgumu slēgšanas prakses un tajos ietverto noteikumu ietekmi uz konkurences situāciju apvienošanās kontekstā.

Konkurences padome konstatēja, ka esošajos līgumos nav pilnvērtīgi atrunāta sniegtā pakalpojuma (signāla) kvalitāte, ko operators apņemas nodrošināt abonentam.

Attiecībā uz iespējamām negatīvām apvienošanās sekām izvērtētajos maksas televīzijas tirgos Rīgā, Balvos, Jēkabpilī un Ludzā Konkurences padome norāda, ka, ņemot vērā to, ka pēc apvienošanās apvienotam tirgus dalībniekam būs ļoti liela tirgus daļa, apkalpojamo abonentu skaits, kā arī to, ka SIA "Lattelecom" nerada pietiekami lielu konkurences spiedienu šajos konkrētajos tirgos, Konkurences padome uzskata, ka apvienošanās rezultātā palielināsies apvienotā tirgus dalībnieka iespēja darboties neatkarīgi no patērētājiem. Šajā ziņā no konkurences viedokļa ir negatīvi vērtējami apvienošanās dalībnieku esošie līgumi ar abonentiem, kuros abonenti ilgtermiņā tiek piesaistīti apvienošanās dalībnieku sniegtajiem pakalpojumiem. Operatoru–apvienošanās dalībnieku struktūra ir sarežģīta (ar daudziem meitas uzņēmumiem vienas grupas ietvaros), šīs sistēmas struktūras administrēšana, Konkurences padomes ieskatā ietekmē pakalpojuma kvalitāti, informācijas apmaiņu un bojājumu novēršanas efektivitāti.

Ir novērojams, ka apvienošanās dalībnieku abonentu tirgus daļas samazinās straujāk nekā tirgus daļas pēc apgrozījuma. Laikā, kad tirgū kļuva pieejama virszemes ciparu televīzija, tas nozīmē, ka ne vienmēr SIA "Lattelecom" ar minēto pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu veicināja cenu samazināšanos. Ievērojot iepriekš norādīto, ir pamatoti uzskatīt, ka apvienošanās ietekmē apvienotais tirgus dalībnieks, lai noturētu (vai palielinātu) tirgus daļu pēc abonentu skaita, nepazeminās maksas televīzijas pakalpojuma cenu.

Šis apstāklis izskaidrojams ar to, ka pastāv abonentiem neizdevīgi līguma laušanas noteikumi ar BALTKOM grupas un IZZI grupas tirgus dalībniekiem. Tas, savukārt, norāda, ka apvienošanās dalībnieku tirgus vara pēc apvienošanās nostiprināsies, izpaužoties kā pakalpojuma cenas atstāšana iepriekšējā līmenī vai paaugstināšana, kā arī piemērojot vai uzspiežot tiem nelabvēlīgus nosacījumus līgumos.

Vienlaicīgi Konkurences padome norāda, ka apvienošanās pozitīvi ietekmēs tirgus situāciju, piemēram, resursu apvienošana var veicināt jaunu pakalpojumu veidošanu, kā arī apvienotā tirgus dalībnieka konkurētspēju citos tirgos.

5.2. Apvienošanās ietekmes izvērtējums maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgos Latvijas teritorijā

Konkurences padome secina, ka apvienošanās ietekmēs maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgu Latvijas teritorijā, jo apvienošanās rezultātā apvienotais tirgus dalībnieks iegūs ievērojamu tirgus varu maksas televīzijas kanālu iepirkumā un tādējādi ietekmējot maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgu. Apvienošanās ietekme būs jūtama attiecībā uz reģionālajiem televīzijas kanāliem, nevis starptautiskajiem televīzijas kanāliem. AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" (turpmāk – LNT) 10.09.2010. vēstulē Nr.226 norādīja:

"Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma, kas stājās spēkā 2010.gada 11.augustā, 19.panta sesto daļu kabeļtelevīzijām ir jānodrošina Latvijā izplatītās sabiedriskās televīzijas programmu pievadīšana visiem kabeļtelevīzijas abonentiem, kā arī to nacionālo televīziju programmu pievadīšana visiem kabeļtelevīzijas abonentiem, kuras, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, galalietotājiem ir pieejamas bez maksas. Šo programmu izplatīšanai retranslācijas atļauja nav vajadzīga. Savukārt likuma 19.panta septītajā daļā noteikts, ka par sabiedriskās televīzijas programmu un to nacionālo televīzijas programmu, kuras, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, galalietotājiem ir pieejamas bez maksas, retranslāciju kabeļtelevīzijām nav jāmaksā. Ņemot to vērā, LNT ir izteikusi piedāvājumu gan BALTKOM, gan IZZI kabeļtelevīzijām vienoties par TV kanāla "TV5 Latvija" programmas turpmākās retranslācijas noteikumiem un paudusi vēlmi no kabeļtelevīzijām saņemt atlīdzību par atļauju retranslēt TV kanāla "TV5-Latvija" programmu. Diemžēl ne BALTKOM, ne IZZI kabeļtelevīzijas uz šo LNT piedāvājumu nav atsaukušās, lai gan TV kanāla "TV5-Latvija" programma šo kabeļtelevīziju tīklos tiek retranslēta. LNT arī norāda, ka ir tiesīgs saņemt atlīdzību par tiesībām retranslēt TV kanāla "TV-5 Latvija" programmu, jo uzskata, ka visiem tirgus dalībniekiem, kuru TV programmas tiek retranslētas kabeļtelevīzijas tīklos, ir jānodrošina vienādi konkurences nosacījumi. Pēc LNT rīcībā esošās informācijas par ārvalstu TV kanālu programmu retranslāciju BALTKOM un IZZI kabeļtelevīziju tīklos šiem TV kanālu īpašniekiem maksā atlīdzību un tāpat arī atsevišķiem Latvijas jurisdikcijas esošo TV kanālu īpašniekiem."

Konkurences padome secina, ka apvienošanās rezultātā var rasties vairāki riski, kas negatīvi ietekmēs maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgu Latvijas teritorijā:

– pastāv risks, ka tuvākajā nākotnē BALTKOM un IZZI grupa varētu izmantot savu tirgus varu, lai ierobežotu satura piegādātājus, uzspiežot tiem samazināt licences cenu, jo BALTKOM un IZZI grupas tīkli ir ne tikai Rīgā, Ludzā, Jēkabpilī un Balvos, bet arī citās Latvijas pilsētās;

– BALTKOM grupa un IZZI grupa, esot tirgus līderis abonentu skaita ziņā, varētu kļūt par paraugu citiem operatoriem, cenu, kanālu klāsta un televīzijas kanālu paketēšanas ziņā, kā arī attiecībās ar satura piegādātājiem.

– rezultātā var tikt negatīvi ietekmēta (samazināsies) piedāvājuma dažādība maksas televīzijas tirgū potenciālajiem abonentiem.

Tāpat pastāv iespēja, ka televīzijas kanāli LNT un TV3 varētu iziet no virszemes nacionālās apraides. Tas padara tirgu mazāk prognozējamu, tomēr Konkurences padomei ir pamats uzskatīt, ka šādas situācijas attīstība varētu palielināt BALTKOM grupas un IZZI grupas tirgus varu pret šiem televīzijas kanāliem.

5.3. Apvienošanas ietekmes izvērtējums vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgos Rīgā, Ludzā un Latvijā

Elektronisko sakaru pakalpojumu līmeņa attīstība un tirgus situācija nosaka interneta pieslēgumu tehniskās iespējas un tarifu dažādību, piedāvājot klientiem lielāku pakalpojumu izvēli. Pateicoties elektronisko sakaru pakalpojumu attīstībai, lietotājiem ir pieejami visdažādākie tehnoloģiskie risinājumi interneta pieslēgumu jomā.

Latvijā ir izplatīti visi Eiropā pieejamie tehnoloģiju un interneta pieslēgumu veidi, sākot no iezvanpieejas līdz optiskajiem pieslēgumiem. Latvijā strauji pieaug to cilvēku skaits, kas internetu izmanto mājās, pieprasījums pēc minētā pakalpojuma pieaug, un tirgus nav piesātināts.

Lai izvērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurences apstākļiem, t.sk., vai apvienošanās rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence interneta pakalpojuma un datu pārraides tirgū, Konkurences padome pieprasīja informāciju no vairākiem tirgus dalībniekiem. Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, Konkurences padome izvērtēja interneta pakalpojuma un datu pārraides sniedzēja ekonomisko stāvokli Rīgā un Ludzā, ņemot vērā abonentu skaitu, apgrozījumu un tirgus daļas, kas norādītas tabulās Nr. 16., 17., 18., 19.

Tabula Nr.16. Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums Rīgā pēc privāto abonentu skaita 2007.–2010.gada 1.ceturksnim

INTERNETA pakalpojumu un datu pārraides tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita RĪGĀ
Operators	2007.gads		2008.gads		2009.gads		2010.gada 1.ceturksnis
	Abonentu skaits	Tirgus daļa %	Abonentu skaits	Tirgus daļa %	Abonentu skaits	Tirgus daļa %	Abonentu skaits	Tirgus daļa %
Lattelecom	(*)	(*) (>60)	(*)	(*) (>50)	(*)	(*) (>50)	(*)	(*) (>50)
Balticom A/S	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<20)	(*)	(*) (<20)
Baltkom	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
Promaks	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
Baltinet Data	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
MFL Serviss	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
Tekalats	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
Uninet	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*)(<1)	(*)	(*) (<1)
SV Net	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
ProNets	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
Latbūvserviss	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
Neonet	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
VIS IT	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
IZZI	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
IZZI FAO	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
Con4tel sakari	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
DT Komunikācijas	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
Fastnets	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
IZZI Ethernet	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
Maksinets	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
IZZI Ultracom	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
IZZI COM	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
Livas	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
Edan, ProMedia, 4Net	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
MP Elektronika	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
Gravis Net	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
City Net	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
Global DVA	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
Šilale, LTD	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
Purvciema interneta tīkls	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
MiTs	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	5(*) (<10)
Citi operatori kopā Rīgā	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
PAVISAM KOPĀ	(*)	100%	(*)	100%	(*)	100%	(*)	100%

Tabula Nr.17. Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums Rīgā pēc apgrozījuma 2007.–2010.gada 1.ceturksnim

INTERNETA pakalpojumu un datu pārraides tirgus lielums un sadalījums pēc apgrozījuma RĪGĀ
Operators	2007.gads		2008.gads		2009.gads		2010.gada 1.ceturksnis
	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa %	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa %	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa %	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa %
Lattelecom	(*)	(*) (>50)	(*)	(*) (>50)	(*)	(*) (>40)	(*)	(*) (<30)
Balticom A/S	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<20)
Baltkom	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
Promaks	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
Baltinet Data	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
MFL Serviss	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
Tekalats	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
Uninet	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
SV Net	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
ProNets	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
Latbūvserviss	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
Neonet	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
VIS IT	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
IZZI	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
IZZI FAO	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
Con4tel sakari	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
DT Komunikā-cijas	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
Fastnets	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
IZZI Ethernet	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
Maksinets	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
IZZI Ultracom	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
IZZI COM	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
Livas	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<1)
Edan, ProMedia, 4Net	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
MP Elektronika	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
Gravis Net	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
City Net	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<10)
Global DVA	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<10)
Šilale, LTD	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
Purvciema interneta tīkls	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)	(*)	(*) (<1)
MiTs	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
Citi operatori kopā Rīgā	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*)
PAVISAM KOPĀ	(*)	100%	(*)	100%	(*)	100%	(*)	100%

Tabula Nr.18. Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Ludzā 2007.–2010.gada 1.ceturksnim

Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Ludzā
Operators	2007.gads		2008.gads		2009.gads		2010.gada 1.ceturksnis
	Abonentu skaits	Tirgus daļa %	Abonentu skaits	Tirgus daļa %	Abonentu skaits	Tirgus daļa %	Abonentu skaits	Tirgus daļa %
IZZI	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<20)	(*)	(*) (<20)
LCOM	(*)	(*) (<30)	(*)	(*) (<20)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
TVT	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)
Lattelecom	(*)	(*) (>70)	(*)	(*) (>70)	(*)	(*) (>70)	(*)	(*) (>70)
KOPĀ	(*)	100%	(*)	100%	(*)	100%	(*)	100%

Tabula Nr.19. Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc apgrozījuma Ludzā 2007.–2010.gada 1.ceturksnim

Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc apgrozījuma Ludzā
Operators	2007.gads		2008.gads		2009.gads		2010.gada 1.ceturksnis
	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa %	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa %	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa %	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa %
IZZI	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<20)
LCOM	(*)	(*) (<30)	(*)	(*) (<20)	(*)	(*) (<20)	(*)	(*) (<20)
TVT	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<10)	(*)	(*) (<20)
Lattele-com	(*)	(*) (>70)	(*)	(*) (>70)	(*)	(*) (>70)	(*)	(*) (>50)
KOPĀ	(*)	100%	(*)	100%	(*)	100%	(*)	100%

Tabula Nr.20. Kopējais IZZI, BALTKOM grupas un SIA "Lattelecom" abonentu skaits Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgū 2009.gadā un 2010.gada 1.ceturksnī

Operators	2009.gads	2010.gada 1.ceturksnis
	Abonentu skaits	Abonentu skaits
	RĪGA
BALTKOM grupa	(*)	(*)
IZZI grupa	(*)	(*)
SIA "Lattelecom"	(*)	(*)
	LUDZA
BALTKOM grupa	(*)	(*)
IZZI grupa	(*)	(*)
SIA "Lattelecom"	(*)	(*)
	LATVIJA
BALTKOM grupa	(*)	(*)
IZZI grupa	(*)	(*)
SIA "Lattelecom"	(*)	(*)

Tabula Nr.21. Datu izvērtējums par tirgus daļām Rīgā un Ludzā

Operators	2009.gads		2010.gada 1.ceturksnis
	RĪGA
	Tirgus daļa pēc abonentu skaita	Tirgus daļa pēc apgrozījuma	Tirgus daļa pēc abonentu skaita	Tirgus daļa pēc apgrozījuma
BALTKOM un IZZI grupa	(*) % (<20)	(*)% (<20)	(*)% (<30)	(*)% (<40)
SIA "Lattelecom"	(*) % (>50)	(*)% (>40)	(*)% (>50)	(*)% (<30)
	LUDZA
BALTKOM un IZZI grupa	(*) % (<30)	(*) % (<30)	(*) % (<30)	(*) % (>50)
SIA "Lattelecom"	(*) % (>70)	(*) % (>70)	(*) % (>70)	(*) % (>40)

Konkurences padome, izvērtējot minēto informāciju, secina, ka SIA "Lattelecom" tīkla pārklājums šajos konkrētajos tirgos ir daudz lielāks un aptver arī teritorijas daļas, kurās nav apvienošanās dalībnieku tīkla pārklājuma. Tāpēc, pat ja konkrētajās teritorijās apvienošanās dalībnieki nekonkurē savā starpā, tie konkurē šajās teritorijās ar SIA "Lattelecom", kas ir ļoti efektīvs konkurents, spēj piedāvāt pakalpojumus komplektus, ieskaitot bezmaksas televīziju vai IPTV, internetu un bezmaksas vietējās telefonsarunas.

Apvienošanās dalībnieki Ziņojumā norāda: "saistībā ar SIA "Lattelecom" dominējošo stāvokli interneta pakalpojumu tirgū, konkurence ir spēcīga tieši starp alternatīvajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem, tomēr tikai privāto abonentu pieslēguma ziņā. Kā rāda tendences, kaut arī SIA "Lattelecom" tirgus daļa pēdējo gadu laikā ir nedaudz samazinājusies un palielinājusies alternatīvo operatoru tirgus daļa, tomēr konkurēt ar SIA "Lattelecom" ir problemātiski. SIA "Lattelecom" būtiskākā konkurences priekšrocība ir sava optiskā tīkla pārklājums Rīgā un Ludzā un citur Latvijā, kā rezultātā patērētājiem tiek nodrošināts plašs tīkla kompleksais piedāvājums. Rīgā un Ludzā konkurences apstākļi būtiski neatšķiras no citām vietām Latvijā. Pakalpojumus sniedz dominējošais operators SIA "Lattelecom", kuram pieder Latvijas teritoriju visaptverošs elektronisko sakaru tīkls (vairāk nekā 80% Latvijas teritorijas – gan Rīgā, gan ģeogrāfiski attālinās teritorijās un teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu) un vairāk nekā 60–70 mazie interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji. Rīgas un Ludzas iedzīvotājiem vienas mājas robežās ir izvēle starp vismaz diviem interneta pakalpojumu sniedzējiem. Turpmākā interneta tirgus attīstība Rīgas un Ludzas teritorijā būs līdzīga kā Latvijā kopumā. Kopējais privāto interneta piekļuves pakalpojums abonentu skaits līdz 2010.gada beigām Rīgā pieaugs līdz 192 000 tūkstošiem, Ludzā līdz 2000 tūkstošiem. Proporcionāli abonentu dalījums starp interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem būtiski nemainīsies".

Interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pozitīvo un negatīvo faktoru analīze par BALTKOM grupas un IZZI grupas apvienošanos

Konkurences padome, analizējot interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides tirgu, papildus tirgus daļas analīzei ņēma vērā konkurences situāciju raksturojošus apstākļus.

– SIA "Lattelecom" interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides tirgū ir ļoti spēcīgs konkurents pārējiem tirgus dalībniekiem, jo, pateicoties optisko kabeļu esamībai, un plašai infrastruktūrai (pārklājumam), pārējiem tirgus dalībniekiem ir ļoti grūti konkurēt ar SIA "Lattelecom" piedāvājumu;

– strauji attīstās mobilais internets, kas nākotnē varētu būt aizvietojams fiksētajam internetam;

– interneta tirgū darbojas ļoti daudz mazo operatoru, kas arī veido konkurenci lielajiem operatoriem;

– barjeras, ienākot interneta tirgū, ir līdzīgas, kā norādītas 5.1.1. punktā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome secina, ka paziņotā apvienošanās neietekmēs interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus.

6. Tehnoloģiju attīstība Latvijā tuvākajos piecos gados

Konkurences padome, lai izvērtētu apvienošanās ietekmi, ņēma vērā tehnoloģiju iespējamo attīstību Latvijā tuvākajos piecos gados maksas televīzijas tirgū, interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides tirgū.

6.1. Interneta tehnoloģijas attīstība Latvijā tuvākajos piecos gados

No publiski pieejamās informācijas, kā arī no tirgus dalībnieku sniegtās informācijas un informācijas, kas ietverta dokumentā "Eiropas Savienības digitālā darba kārtība" (Digital Agenda)³³, kas izstrādāta līdz 2020.gadam, Konkurences padomes secina, ka nākotnē gan Latvijā, gan Eiropā tieši interneta tehnoloģijas piedzīvos ļoti strauju attīstību. Arī Eiropas Komisijas "Progresa ziņojumā par Eiropas vienoto elektronisko sakaru tirgu" īpaši atzīmēts pakalpojums "optika līdz mājoklim", ko Latvijā pašlaik piedāvā BALTKOM, IZZI un SIA "Lattelecom". Pašlaik Latvijā ātrāko fiksēto internetu nodrošina SIA "Lattelecom", ko arī pierāda nokļūšana populārās pasaules interneta ātruma mērījumu vietnes www.speedtest.net otrajā vietā³⁴ kā ar otro ātrāko internetu pasaulē. Pateicoties SIA "Lattelecom" investīcijām optiskā tīkla izveidē, kas šobrīd jau ir 10 miljoni latu ³⁵, SIA "Lattelecom"spēj nodrošināt saviem klientiem Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās ļoti augstas kvalitātes un ātru optisko internetu.

Optisko internetu Latvijā arī nodrošina BALTKOM grupa, bet tikai ierobežotās teritorijās, Rīgā: Centrā, Imantā, Iļģuciemā, Zolitūdē, Juglā, Mežciemā, Ķengaragā, Dārzciemā, Pļavniekos, kā arī Jelgavā un Jēkabpilī.

Konkurences padome norāda, ka interneta ātrums tāpat kā citi interneta pakalpojumu raksturojošie parametri ir viens no būtiskākajiem tehnoloģiju attīstības elementiem. Tieši interneta ātrums ir kļuvis par vienu no straujāk augošajiem parametriem datortehnikas attīstībā, un viens no galvenajiem šīs attīstības elementiem noteikti ir optiskā tehnoloģija. Kopš optikas tehnoloģijas parādīšanās to uzskata par vienu no perspektīvākajiem interneta ātruma progresa pamatiem. Tehnoloģijas dārdzības dēļ sākotnēji to izmantoja tikai kā lielo tīkla maģistrāļu savienošanas posmu, kas atļāva sasniegt ātrumus desmitos gigabitu sekundē. Taču pēdējos gados arī šī tehnoloģija ir kļuvusi arvien pieejamāka individuālai lietošanai, kas būtiski ļauj palielināt atsevišķu pieslēgumu ātrumus, to stabilitāti un kvalitāti. Uz DSL tehnoloģijas bāzēts interneta pieslēguma ātrums ir atkarīgs no pieslēguma attāluma no centrāles un maksimālo ātrumu pieļauj 10Mbit/sek robežās. DSL jaunākā versija VDSL tehnoloģija pieļauj ātrumus līdz 50Mbit/sek. Kabeļu internets, kādu galvenokārt izmanto, nodrošina pieslēgumus ar maksimālo ātrumu 100Mbit/sek. Taču optikas pieslēgumi ļauj sasniegt pat 2.4 Gb/sek ātrumu uz vienu dzīslu un, visticamāk, attīstība turpināsies. Individuālam pieslēgumam pašlaik nav lielas nepieciešamības pēc šāda ātruma, tāpēc optimālais ātrums, kas ļauj pilnvērtīgi izmantot visas mūsdienu interneta iespējas, ir 50-100Mbit/sek. Taču, zinot līdzšinējo praksi par to, kā attīstījušās prasības pēc resursiem datortehnikas jomā (pirms dažiem gadiem pietika pat ar 5-10Mbit/sek ātrumu praktiski visām interneta piedāvātajām iespējām³⁶), var secināt, ka tuvākajos gados, attīstoties augstās izšķirtspējas HD video un online spēļu grafisko resursu prasībām, aktuālāki kļūs pieslēgumi ar 0.5-1Gbit/sek. Šādus ātrumus varēs nodrošināt tikai individuālā optiskā pieslēguma tehnoloģija, ko pašreiz Latvijā izvērš SIA "Lattelecom".³⁷

Kā otru straujāko attīstību interneta tehnoloģiju jomā aiz fiksētā interneta pašlaik Latvijā piedzīvo mobilais internets. Mobilo sakaru operatori testē ātrāko un jaudīgāko mobilo internetu Latvijā. To nodrošina tehnoloģija 4G jeb ceturtās paaudzes mobilo sakaru tīkls. Pašreiz ar 4G tehnoloģiju ir iespējams sasniegt ātrāko mobilo internetu pasaulē. Maksimālais ātrums, ko šis internets var sasniegt, ir 100 Mbit/s. Šāds ātrums jau tuvākajā nākotnē var aizstāt fiksēto mājas internetu. Tuvākā piecu gadu prognoze liecina, ka patērētājs visas funkcijas, ko kādreiz izpildīja savā mājās datorā, varēs veikt savā mobilajā tālrunī. Pašlaik SIA "Latvijas Mobilais Telefons" mobilā interneta klientiem vairāk nekā 40% Latvijas teritorijas ir pieejams ātrgaitas mobilo sakaru tīkls. Arī pārējie mobilo sakaru operatori – SIA "Tele2" un SIA "Bite Latvija" piedāvā konkurētspējīgus interneta pieslēguma pakalpojumus uz mobila elektronisko sakaru tīkla pamata.

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka tuvākajos piecos gados ir paredzama strauja interneta tehnoloģiju attīstība, kas veicinās konkurenci starp tirgus dalībniekiem. Elektronisko sakaru tirgus attīstību Latvijā pašlaik nosaka galvenokārt investīcijas. Operators, kas spēj ieguldīt lielākās investīcijas, arī iegūs lielāku auditoriju tieši interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides tirgū. Tajā skaitā savstarpēji konkurēs mobilie un fiksētie interneta tīkli.

6.2. Televīzijas attīstība Latvijā tuvākajos piecos gados

Konkurences padome secina, ka, attīstoties interneta tehnoloģijām, paralēli attīstīsies arī televīzija. Prognozējams, ka tuvākajos piecos gados Latvijā attīstīsies interneta protokola televīzija (turpmāk tekstā - IPTV), kas nozīmē "Digitālā televīzija, kur signāls tiek raidīts, izmantojot interneta pieslēgumu un nodrošinot atgriezenisko saiti, kas klientam nozīmē dažādas interaktivitātes iespējas". ³⁸

Tuvākajā piecgadē pieaugs IPTV operatoru skaits, kuri pie IPTV varētu piedāvāt tādus pakalpojumus kā televīzijas pārraižu arhīvs, videonoma, raidījumu un filmu ieraksta funkcija, balsošana par favorītiem, skatoties savu iemīļoto televīzijas šovu, picas pasūtīšana utt. Latvijā IPTV pakalpojums ir tikai attīstības procesā, un daudzas no minētajām funkcijām vēl nav pieejamas. Galvenā prasība, lai nodrošinātu stabilu un kvalitatīvu IPTV darbību, ir nepieciešamība pēc stabila ātrgaitas interneta pieslēguma. IPTV tiek nodrošināta ar to pašu plūsmu, kas tiek izmantota arī cita veida datu nosūtīšanai un saņemšanai. Tas nozīmē, ka televīzijas signāls laiku pa laikam var pazust vai aizkavēties, ja IPTV pieslēgums netiek nodrošināts ar pietiekami ātru un stabilu interneta pieslēgumu, kā, piemēram, optiku.

Konkurences padome secina, ka elektronisko sakaru tirgus ir dinamisks, un šie apstākļi ir vērtējami, kā faktors, kas var samazināt BALTKOM grupas un IZZI grupas apvienošanās negatīvās sekas.

7. Trīs vienā pakalpojumi

Konkurences padome, izpētot tehnoloģiju attīstību Latvijā, papildus apskatīja pakalpojuma "Triple play" jeb tulkojumā – "Trīs vienā" – ieviešanu, kad ar viena operatora pieslēgumu klientam iespējams iegūt trīs pakalpojumus – balss telefoniju (telefona sakarus), internetu un televīziju. "Trīs vienā" pakalpojumi ieviesti Latvijā 2006.gadā un pašreiz strauji attīstītas, gūstot plašu pieprasījumu starp Latvijas iedzīvotājiem, un ir pieejami operatoru piedāvājumos. Tiem ir perspektīva, jo īpaši Rīgā, kur jau ir plaši sazarots optiskās šķiedras kabeļu tīkls. Pašlaik “Trīs vienā" pakalpojumu piedāvā SIA "Lattelecom", BALTKOM grupa, IZZI grupa.

Cenas par šo pakalpojumu atkarībā no piedāvājuma ietilpstošajām komponentēm:

– SIA "Lattelecom" 19,84Ls; 26,32Ls;

– BALTKOM grupa 12Ls; 13,70Ls;16,40Ls; 18,40Ls; 20,40Ls;

– IZZI grupa 13,50Ls; 16,50Ls; 18,30Ls; 19,50Ls; 23,10Ls; 26,40Ls; 34,20Ls.

Konkurences padome secina, ka pašlaik pakalpojumu "Trīs vienā" viszemākā cena ir BALTKOM grupai, bet visaugstākā IZZI grupai. Savukārt SIA "Lattelecom" piedāvājums atrodas pa vidu. Salīdzinot ar BALTKOM grupas piedāvājumu, par labāko “Trīs vienā" piedāvājumu varētu uzskatīt SIA "Lattelecom", jo SIA "Lattelecom" piedāvājumā ietilpst 95 interaktīvas televīzijas kanāli, ātrgaitas internets līdz 500 Mbit/s, kā arī balss telefonija un pakalpojuma komplekta cena ir 19,84Ls. BALTKOM grupas "Trīs vienā" piedāvājums ir 94 interaktīvas televīzijas kanāli, interneta pieslēgums ar 10 Mbit/s ātrumu un balss telefonija. Pakalpojums "Trīs vienā" pagaidām nav vēl ieguvis lielu popularitāti starp abonentiem, galvenokārt lielās mēneša maksas dēļ.

Konkurences padome secina, ka ar šī pakalpojuma piedāvājumu saistītie apstākļi papildus apliecina, ka SIA "Lattelecom" ir spēcīgs konkurents un šāda spēcīga konkurence samazina apvienošanās iespējamās negatīvās sekas.

8. IZZI grupas, BALTKOM grupas un SIA "Lattelecom" platformu salīdzinājums

Konkurences padome, veicot apvienošanās lietas izvērtēšanu, papildus salīdzināja trīs lielāko operatoru tehniskās iespējas SIA "Lattelecom", BALTKOM un IZZI grupas pakalpojumu sniegšanai izmantotās platformas, lai noteiktu, kādas platformas iepriekšminētajiem operatoriem pašlaik ir pieejamas, kā arī kuru operatoru rīcībā ir modernākas un progresīvākas tehnoloģijas.

SIA "Lattelecom" platformas:

– interneta protokola televīzijas platforma (IP TV);

– virszemes ciparu televīzijas platforma (DVB-T).

BALTKOM platformas:

– kabeļtīkls (analogais + ciparu);

– MMDS (līdz 01.01.2014.).

IZZI platformas:

– kabeļtīkls (analogais + ciparu).

Konkurences padome secina, ka, salīdzinot SIA "Lattelecom", BALTKOM un IZZI grupas pieejamās platformas, pašlaik tehnoloģiski attīstītākās platformas ir SIA "Lattelecom" rīcībā.

Konkurences padome norāda, ka, pateicoties DVB-T, SIA "Lattelecom" pakalpojums virszemes televīzija pārklāj 99,6 % Latvijas teritorijas, tā ir ģeogrāfiski pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem. Televīzijas signāls tiek izplatīts no televīzijas torņiem pa gaisu ar radioviļņiem.

SIA "Lattelecom" otra tehnoloģija, kas prognozējams nākotnē strauji attīsties, ir IPTV, ļaujot būt efektīvākai par konkurentiem.

Pašlaik SIA "Lattelecom" ir spēcīgs konkurents BALTKOM un IZZI grupai, jo SIA "Lattelecom" priekšrocība pagaidām ir attīstītāka un plašāka infrastruktūra, kas rada konkurences spiedienu uz apvienošanās dalībniekiem.

9. Tirgus dalībnieku un nozares asociācijas un citu ieinteresēto pušu viedokļi par apvienošanos

Konkurences padomes interneta vietnē – www.kp.gov.lv saistībā ar BALTKOM grupas un IZZI grupas apvienošanos tika publicēts uzaicinājums tirgus dalībniekiem sniegt viedokli par BALTKOM un IZZI grupas apvienošanās ietekmi uz konkurenci. Konkurences padome izvērtēja tirgus dalībnieku (to asociāciju) viedokļus, kuri darbojas kādā no šajā lietā noteiktajiem tirgiem. Vienlaikus Konkurences padome saistībā ar šo apvienošanos lūdza sniegt viedokli Patērētāju interešu aizstāvības asociācijai (PIAA).

Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija (LEKA) (29.08.2010. vēstulē Nr.05-08) uzskata, ka BALTKOM grupas un IZZI grupas apvienošanās gadījumā Jēkabpilī, Balvos un Ludzā konkurences nebūs kā tādas, jo tirgū darbosies viens monopolists un tāpēc plānotā apvienošanās kabeļtelevīzijas pakalpojumu jomā būtu jāuzskata par nevēlamu. Bet šis viedoklis ir attiecināms tikai uz šīm trim nosauktajām pilsētām un tikai analogās kabeļtelevīzijas tehnoloģijas pakalpojumiem. Citās apdzīvotajās vietās, kur darbojas tikai viens vai neviens no minētajiem tirgus dalībniekiem, iespējamā apvienošanās neradīs izmaiņas konkurences situācijā. Tāpat LEKA norāda, ka minētā apvienošanās neietekmē konkurenci maksas televīzijas pakalpojumu tirgū attiecībā pret citām televīzijas programmu izplatīšanas tehnoloģijām, tādām kā satelītu televīzija vai virszemes ciparu televīzija, kas pieejamas visā Latvijas teritorijā.

PIAA (26.08.2010. vēstulē Nr.34) uzskata, ka BALTKOM grupas, IZZI grupas un SIA "EST Risinājumi" apvienošanās būtiski un negatīvi ietekmēs gan konkurenci šajā pakalpojumu nozarē, gan pakalpojuma kvalitāti un izvēles iespējas, gan patērētāju tiesības saņemt pienācīgas kvalitātes pakalpojumu par pakalpojuma kvalitātei atbilstošu cenu, gan patērētāju tiesības nepiekrist pakalpojuma sniedzēja vienpusēji uzspiestiem līguma noteikumiem.

VIASAT (31.08.2010. vēstulē Nr.2/10-202) nesaskata risku BALTKOM grupas, IZZI grupas un SIA "EST Risinājumi" apvienošanās darījumā. Ievērojot to, ka VIASAT sniedz maksas televīzijas pakalpojumu visā Latvijas teritorijā, neizdalot atsevišķi kādas noteiktas teritorijas, norādīt iespējamās apvienošanās darījuma sekas maksas televīzijas tirgū atsevišķās Latvijas pilsētās (Rīgā, Ludzā, Jēkabpilī, Balvos) nav iespējams.

TV3 (31.08.2010. sarunu protokolā) uzskata, ka, salīdzinot ar Lietuvu, Latvijas tirgus ir mazs, pēc apvienošanās darījuma konkurence saglabāsies. Pašlaik Latvijā pastāv liela konkurence starp SIA "Lattelecom", BALTKOM grupu un IZZI grupu.

SIA "Livas KTV" (27.08.2010. sarunu protokolā) norādīja, ka BALTKOM grupas un IZZI grupas apvienošanās sakarā nevar viennozīmīgi komentēt, vai tas pozitīvi, vai negatīvi ietekmēs konkurenci maksas televīzijas tirgū. Ja apvienošanās darījums tiks pabeigts un atļauts, tad SIA "Lattelecom" būs nopietns konkurents maksas televīzijas tirgū, bet, apvienojoties BALTKOM grupai un IZZI grupai, kabeļtelevīzijas tirgū minētie tirgus dalībnieki aizņems 80% visā Latvijā.

SIA "Lattelecom" (13.08.2010. vēstulē Nr.17290) uzskata, ka šādas apvienošanas rezultātā var tikt radīta situācija, kurā vienam maksas televīzijas pakalpojumu sniedzējam izveidojas dominējošais stāvoklis šo pakalpojumu tirgū un tādējādi apvienotais tirgus dalībnieks, kā to nosaka Konkurences likuma 1.panta 1.punkts, ne tikai spētu ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem, bet arī ir izvērtējami draudi normālai attīstībai elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, nacionālajai drošībai, tautsaimniecībai un reģionu attīstībai.

LNT (10.09.2010. vēstulē Nr.226) norādīja, ka pret apvienošanos neiebilst, ja vien tiek nodrošinātas AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" tiesības uz taisnīgas atlīdzības saņemšanu par tiesībām retranslēt TV kanāla "TV5 - Latvija" programmu, jo visiem tirgus dalībniekiem, kuru TV programmas tiek retranslētas kabeļtelevīzijas tīklos, ir jānodrošina vienādi nosacījumi.

SIA "Baltijas Mediju Alianse" (16.09.2010. vēstulē Nr.10/567 BMA) uzskata, ka klientiem būs mazāk iespēju izvēlēties savām prasībām atbilstošāko pakalpojumu, izmantot konkurējošā uzņēmuma pakalpojumus. Līdz ar to, samazinoties klienta izvēles iespējai, pastāv pakalpojuma cenu paaugstināšanas risks. Ja cenas pieaug, atsevišķas cilvēku grupas, neatrodot lētākas alternatīvas, var attiekties no pakalpojuma vispār, kas savukārt novedīs pie skatītāju auditorijas daļas zaudēšanas.

Konkurences padome ņēma vēra minētos viedokļus apvienošanās iespējamo seku izvērtēšanā.

10. Secinājumi

Izvērtējot Ziņojumā sniegto un papildus iegūto un pārbaudīto informāciju, viedokļus un citus faktorus, Konkurences padome secina, ka paredzētā BALTKOM grupas, IZZI grupas un SIA "EST Risinājumi" apvienošanās būtiski ietekmēs maksas televīzijas pakalpojumu tirgu Rīgā, Jēkabpilī, Ludzā un Balvos un maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgu Latvijas teritorijā, bet ietekme balss telefonijas tirgū Latvijā interneta un datu pārraides tirgū iepriekš norādītajās pilsētās un Latvijā kopumā nebūs būtiska.

Konkurences padome, veicot tirgus izpēti saistībā ar šo apvienošanos, norāda, ka apvienošanās maksas televīzijas pakalpojumu tirgū Rīgā, Jēkabpilī, Ludzā un Balvos BALTKOM grupai un IZZI grupai ievērojami palielinās kopējo tirgus daļu un ļaus ievērojami nostiprināt savas pozīcijas konkrētajos tirgos – maksas televīzijas pakalpojumu tirgū Rīgas, Jēkabpils, Ludzas un Balvu pilsētā – un izveidos iepirkuma varu maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgū Latvijā attiecībā pret Latvijas maksas (arī potenciālajiem) televīzijas kanāliem, būtiski samazinot konkurenci.

Tirgus daļas un to sadalījums maksas televīzijas pakalpojumu tirgū Ludzā, Jēkabpilī un Balvos pašas par sevi norāda uz dominējošo stāvokli. Lēmuma 5.1.1.punktā konstatēts, ka maksas televīzijas tirgū pastāv ienākšanas barjeras. BALTKOM grupas un IZZI grupas rīcība, jo īpaši saistībā ar minēto uzņēmumu apgrozījuma tendencēm, pat pēc tam, kad SIA "Lattelecom" aktīvi ienāca maksas televīzijas pakalpojumu tirgū, uzsākot sniegt virszemes ciparu televīzijas pakalpojumus (šī lēmuma 5.1.punkts un apakšpunkti), norāda uz apvienošanās dalībnieku spēju darboties maksas televīzijas pakalpojumu tirgū vismaz daļēji neatkarīgi no konkurentiem un patērētājiem. BALTKOM un IZZI grupas tirgus pozīciju noturēšana ir balstīta uz apvienošanos, kas stiprinās apvienotā tirgus dalībnieka tirgus varu.

Apvienojoties tuvākajiem konkurentiem (kuri vienlaikus ir arī lielākie kabeļtelevīzijas operatori), būtiski palielināsies maksas televīzijas tirgus caurskatāmība ne tikai Rīgā, Jēkabpilī, Ludzā un Balvos, bet arī Latvijā kopumā (šī lēmuma 5.1.4.punkts).

Līgumu noteikumi, kas ierobežo abonentu iespējas mainīt maksas televīzijas operatoru, veicina tirgus caurskatāmību no apvienošanās dalībnieku viedokļa, vienlaikus šāda prakse nesniedz atbilstošu labumu patērētājam, jo ilgstoši piesaista patērētājus konkrētam operatoram un kavē efektīvu konkurenci. Ierobežojumi abonentiem mainīt maksas televīzijas operatoru paaugstina apvienošanās dalībnieku iespēju darboties tirgū neatkarīgi no patērētājiem (šī lēmuma 5.1.5.punkts).

Visi iepriekš minētie apsvērumi ļauj secināt, ka apvienošanās radīs nekoordinētas ietekmes risku maksas televīzijas pakalpojumu tirgū ne tikai Rīgā, Jēkabpilī, Ludzā un Balvos, bet arī Latvijā kopumā.

Papildus Konkurences padome uzskata, ka pēc apvienošanās esošie tirgus apstākļi ilgtermiņā var veicināt apvienošanās dalībnieku un SIA "Lattelecom" tirgus daļu un tirgus struktūras stabilizēšanos, radot koordinētas ietekmes risku.

Iepriekš norādītie apvienošanās nekoordinētās un koordinētās ietekmes riski radīs būtisku konkurences samazināšanos, kas izpaudīsies kā lielāka patērētāju atkarība, mazāka izvēle un, iespējams, arī dārgāks piedāvājums.

Apvienošanās ietekme maksas televīzijas tirgū ir vērtējama kā ilglaicīga. Tajā pašā laikā šo tirgu var ietekmēt likumdošanas izmaiņas saistībā ar frekvenču izmantošanu. Tā kā ir konstatēti vairāki riski konkurencei un patērētājiem, kas ir pamats Konkurences likuma 16.panta trešās daļas piemērošanai, kas paredz atļaut apvienošanos, ja tiek piedāvāti un noteikti saistošie noteikumi, kas novērš negatīvo ietekmi uz konkurenci, Konkurences padome uzskata, ka IZZI grupas un BALTKOM grupas apvienošanās ir atļaujama, nosakot apvienošanās dalībniekiem saistošus noteikumus, kas novērš apvienošanās negatīvās sekas konkurencei.

11. Saistošie noteikumi

Konkurences padomes Izpilddirekcija 26.10.2010. vēstulē Nr.2324 apvienošanās dalībniekiem norādīja uz faktiem, kas liecina par apvienošanās negatīvo ietekmi uz konkurenci maksas televīzijas tirgū Rīgā, Ludzā, Balvos un Jēkabpilī, kā arī Latvijā un maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgū Latvijā.

Apvienošanās dalībnieku pārstāvji 01.11.2010. vēstulē Nr.01-397/2010 sniedza atbildi uz iepriekš norādīto vēstuli, 04.11.2010. notika apvienošanās dalībnieku pārstāvju un Konkurences padomes amatpersonu tikšanās. Apvienošanās dalībnieki (Mackonar Impex Limited un Contaq Latvian Cable Holding I S.a.r.l. 11.11.2010. vēstule Nr.01-417/2010) iesniedza saistošos noteikumus, kurus izvērtējot, Konkurences padome secina, ka tie, ar nepieciešamajiem grozījumiem un papildinājumiem, novērsīs apvienošanās negatīvo ietekmi uz maksas televīzijas tirgu ne tikai Rīgā, Ludzā, Balvos un Jēkabpilī, bet arī Latvijā kopumā, kā arī mazinās BALTKOM un IZZI grupas iepirkuma varas potenciālo negatīvo ietekmi maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgū.

Ņemot vērā apvienošanās dalībnieku iesniegtos saistošos noteikumus, kā arī ievērojot patērētāju intereses, Konkurences padome uzskata par pamatotu atbalstīt un noteikt saistošo noteikumu, ar kuru apvienošanās dalībnieki līgumos ar jaunajiem abonementiem atrunās vienotas maksas televīzijas pakalpojumu kvalitātes prasības, kas nodefinētas vispārējās atļaujas noteikumos, kā arī ietvers vienotus noteikumus par kompensācijas mehānismiem maksas televīzijas abonentiem, gadījumā, ja pakalpojums netiek nodrošināts atbilstoši kvalitātes standartiem.

Ievērojot, ka apvienošanās būtiski samazinās konkurenci, Konkurences padome uzskata, ka ir jānosaka saistošie noteikumi, ar kuriem tiek mazināta esošo un jauno klientu piesaistīšana, kā arī noteiktu laiku tiek ievēroti uzvedības noteikumi attiecībā uz cenu politikas piemērošanu un ierobežojumi saistībā ar akciju un piedāvājumu, kuru mērķis ir piesaistīt klientus, rīkošanu, kas mazinās apvienošanās negatīvo ietekmi saistībā ar apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļu nostiprināšanos un nekoordinēto ietekmi uz maksas televīzijas tirgu kopumā.

Ievērojot, ka apvienošanās ietekmē tiek stiprināta apvienošanās dalībnieku iepirkuma vara maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgū Latvijas teritorijā, Konkurences padome uzskata par pamatotu apstiprināt saistošos noteikumus, ko apvienošanās dalībnieki uzņemtos, ja TV3 un LNT kanāls pārtrauktu darboties bezmaksas virszemes apraidē. Ņemot vērā, ka uz šī lēmuma pieņemšanas brīdi nav zināms datums, kad un vai norādītie kanāli pārtrauks darboties bezmaksas virszemes apraidē, kā arī ņemot vērā, ka tirgus apstākļi var mainīties, šādu apņemšanos ir pamatoti ievērot līdz 2013. gada 15. aprīlim.

Konkurences padome uzskata, ka nepieciešams apvienošanās dalībniekiem uzlikt minētos saistošos noteikumus, kurus izpildot, apvienošanās mazinās negatīvas sekas konkurencei šajā lēmumā minētajos konkrētajos tirgos.

Konkurences padome atzīst par pamatotu apvienošanās dalībnieku apņemšanos izpildīt saistošos noteikumus, sākot no apvienošanās darījuma juridiskā pabeigšanas datuma līdz katram no noteikumiem noteiktajam beigu datumam. Gadījumā, ja apvienošanās darījums juridiski tiek pabeigts starp 2010.gada 31.decembri un 2011.gada 15.aprīli, saistošo noteikumu izpildes termiņš nosakāms, aizstājot lēmuma nolemjošās daļas 2.5. un 2.8.punktā noteikto 15.aprīli, ar datumu, kad pabeigta apvienošanās darījuma juridiskā īstenošana. Ja apvienošanās darījums juridiski tiek pabeigts līdz 2010.gada 31.decembrim, saistošo noteikumu izpilde uzsākama ar 2011.gada 1.janvāri un līdz ar to 1.janvāris attiecīgajos gados ir nosakāms par lēmuma nolemjošās daļas 2.5. un 2.8.punktā noteikto izpildes beigu termiņu.

Vienlaikus, ņemot vērā lietā konstatētos apstākļus konkrētajos tirgos un tirgus mainīgo situāciju, kā arī apvienošanās dalībnieku iesniegtos saistošos noteikumus, Konkurences padome konstatē, ka apvienošanās, ievērojot apvienošanās dalībniekiem noteiktos saistošos noteikumus, ir atļaujama, ja apvienošanās darījums tiek īstenots Ziņojumā norādītajā veidā līdz 2011.gada 15.aprīlim.

Ņemot vērā šajā lēmumā, jo īpaši tā 10.sadaļā "Secinājumi" norādīto un iepriekš minēto, Konkurences padome uzskata par samērīgu un lietderīgu noteikt šādus saistošos noteikumus:

1. nodrošināt, ka līgumos ar jaunajiem abonentiem tiek ietvertas maksas televīzijas pakalpojumu kvalitātes prasības, kas nodefinētas vispārējās atļaujas noteikumos, un ietverti vienoti noteikumi par kompensācijas mehānismiem maksas televīzijas abonentiem, gadījumā, ja pakalpojums netiek nodrošināts atbilstoši kvalitātes standartiem.

2. līgumos par maksas televīzijas pakalpojumiem ar jaunajiem abonentiem ietvert divas iespējas attiecībā uz līguma noslēgšanu:

a) līgums bez minimālā termiņa un līgumsoda par tā pirmstermiņa izbeigšanu, kuru slēdzot, abonents maksā par maksas televīzijas ierīkošanu pilnu summu;

b) līgums bez minimālā termiņa un līgumsoda par tā pirmstermiņa izbeigšanu, bet ar iespēju abonentam maksas televīzijas ierīkošanas maksu sadalīt, nepārsniedzot 24 mēnešus, un par līguma pirmstermiņa izbeigšanu abonents maksā atlikušo ierīkošanas maksu, kas ir proporcionāla atlikušajam periodam. Vidējai ierīkošanas maksai, kas tuvināta ierīkošanas izmaksām, ir jābūt norādītai līgumā.

3. izstrādāto līgumu par maksas televīzijas pakalpojumiem ar jaunajiem abonentiem un vidējo ierīkošanas maksu, kas tuvināta ierīkošanas izmaksām, ar izmaksu pamatojumu vienu mēnesi pirms piemērošanas iesniegt Konkurences padomē saskaņošanai.

4. 2. punkta b) apakšpunktā ietverto noteikumu attiecināt arī uz esošajiem abonentiem, kas kļuvuši par BALTKOM vai IZZI grupas klientiem pēdējo 12 mēnešu laikā no apvienošanās darījuma juridiskā pabeigšanas datuma, ievērojot, ka:

4.1. līgumā noteikto līgumsoda samaksu drīkst prasīt tikai tādā apmērā, kas sedz atlikušo ierīkošanas maksu, kas nedrīkst pārsniegt vidējo un

4.2. 4.1.punktā atlikusī ierīkošanas maksa nedrīkst pārsniegt esošā līgumā noteikto līgumsoda par līguma pārtraukšanu pirms termiņa apmēru.

5. 2. un 4.punkta noteikumi ir jāievēro līdz 2013.gada 15.aprīlim. Apvienošanās dalībniekiem pie būtiskām izmaiņām tirgus struktūrā ir tiesības ierosināt Konkurences padomi pārskatīt šo termiņu, bet ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem no apvienošanās darījuma juridiskā pabeigšanas datuma.

6. lai nodrošinātu esošo abonementu informēšanu par darījumu un 4. punktā ietvertā noteikuma efektīvu īstenošanu, divu nedēļu laikā no apvienošanās darījuma juridiskā pabeigšanas datuma patērētājiem saprotamā un viegli uztveramā veidā televīzijas kanālos Pirmais Baltijas kanāls, LTV1 un LNT skatītākajā laikā no plkst.19.00 līdz plkst.22.00 (prime time) divas dienas pēc kārtas izvietot paziņojumu par apvienošanās darījumu. Paziņojumu izplatīt, izmantojot audiovizuālu (skaņa un teksts) pasniegšanas formu.

Paziņojuma tekstā ietvert sekojošu minimālo informācijas apjomu: informācija par Konkurences padomes lēmumu, apvienošanās darījumu, kādas sakarā ar apvienošanās darījumu izmaiņas tiek noteiktas līgumos ar patērētājiem, kuri kļuvuši par BALTKOM vai IZZI grupas klientiem pēdējo 12 mēnešu laikā, vietu, kur var iegūt detalizētu papildu informāciju (interneta vietnes adrese, klientu apkalpošanas centri).

Par šī noteikuma izpildi iesniegt pierādījumus Konkurences padomei 5 darba dienu laikā no pēdējā paziņojuma izplatīšanas dienas.

7. nodrošināt informācijas par apvienošanās darījuma, tai skaitā, par saistošajiem noteikumiem, kas noteikti ar šo Konkurences padomes lēmumu, publicēšanu. Informācijas publicēšana jānodrošina nedēļas laikā no apvienošanās darījuma juridiskā pabeigšanas datuma. Paziņojums ir jāizplata apvienošanās dalībnieku galvenajā interneta vietnē pirmajā lapā 3 mēnešus, nepārtraukti visu diennakti. Vienu mēnesi pirms paziņojuma publicēšanas tā teksts un izvietojums jāiesniedz saskaņošanai Konkurences padomē.

8. līdz 2012.gada 15.aprīlim nepiemērot uz konkurentu izslēgšanu vērstu cenu politiku Rīgā, Balvos, Jēkabpilī un Ludzā attiecībā uz maksas televīzijas pakalpojumu sniegšanu, kā arī nodrošināt, ka akcijas vai piedāvājumi, kas vērsti uz potenciālajiem maksas televīzijas pakalpojumu klientiem, ir vienādi visā Latvijas teritorijā.

9. ja līdz 2013.gada 15.aprīlim tiks pārtraukta LNT un TV3 kanāla bezmaksas virszemes apraide, apvienošanās dalībnieki ne vēlāk kā mēneša laikā piedāvās LNT un TV3 noslēgt licences līgumus ar minētiem plašsaziņas līdzekļiem ar nediskriminējošiem noteikumiem.

Ievērojot visu iepriekš minēto, pamatojoties uz Konkurences likuma 6.panta pirmās daļas 4.punktu, 8.panta pirmās daļas 5.punktu, 15.panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu un 16.panta trešo daļu, Konkurences padome

nolēma:

1. Atļaut SIA "EST Risinājumi", Mackonar Impex Limited un Contaq Latvian Cable Holding I S.a.r.l. apvienošanos saskaņā ar Konkurences likuma 16.panta panta trešās daļas otro teikumu, nosakot Mackonar Impex Limited un Contaq Latvian Cable Holding I S.a.r.l. saistošos noteikumus, kas jāievēro minētajām sabiedrībām, apvienojot IZZI un BALTKOM grupu.

2. Noteikt šādus saistošos noteikumus:

2.1. nodrošināt, ka līgumos ar jaunajiem abonentiem tiek ietvertas maksas televīzijas pakalpojumu kvalitātes prasības, kas nodefinētas vispārējās atļaujas noteikumos, un ietverti vienoti noteikumi par kompensācijas mehānismiem maksas televīzijas abonentiem, ja pakalpojums netiek nodrošināts atbilstoši kvalitātes standartiem;

2.2. līgumos par maksas televīzijas pakalpojumiem ar jaunajiem abonentiem ietvert divas iespējas attiecībā uz līguma noslēgšanu:

a) līgums bez minimālā termiņa un līgumsoda par tā pirmstermiņa izbeigšanu, kuru slēdzot, abonents maksā par maksas televīzijas ierīkošanu pilnu summu;

b) līgums bez minimālā termiņa un līgumsoda par tā pirmstermiņa izbeigšanu, bet ar iespēju abonentam maksas televīzijas ierīkošanas maksu sadalīt, nepārsniedzot 24 (divdesmit četrus) mēnešus, un par līguma pirmstermiņa izbeigšanu abonents maksā atlikušo ierīkošanas maksu, kas ir proporcionāla atlikušajam periodam. Vidējai ierīkošanas maksai, kas tuvināta ierīkošanas izmaksām, ir jābūt norādītai līgumā;

2.3. izstrādāto līgumu par maksas televīzijas pakalpojumiem ar jaunajiem abonentiem un vidējo ierīkošanas maksu, kas tuvināta ierīkošanas izmaksām, ar izmaksu pamatojumu vienu mēnesi pirms piemērošanas iesniegt Konkurences padomē saskaņošanai;

2.4. 2.2.punkta b) apakšpunktā ietverto noteikumu attiecināt arī uz esošajiem abonentiem, kas kļuvuši par BALTKOM vai IZZI grupas klientiem pēdējo 12 (divpadsmit) mēnešu laikā no apvienošanās darījuma juridiskā pabeigšanas datuma, ievērojot, ka:

2.4.1. līgumā noteikto līgumsoda samaksu drīkst prasīt tikai tādā apmērā, kas sedz atlikušo ierīkošanas maksu, kas nedrīkst pārsniegt vidējo un

2.4.2. 2.4.1.punktā atlikusī ierīkošanas maksa nedrīkst pārsniegt esošā līgumā noteikto līgumsoda par līguma pārtraukšanu pirms termiņa apmēru;

2.5. 2.2. un 2.4.punkta noteikumi ir jāievēro līdz 2013.gada 15.aprīlim. Apvienošanās dalībniekiem pie būtiskām izmaiņām tirgus struktūrā ir tiesības ierosināt Konkurences padomi pārskatīt šo termiņu, bet ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem no apvienošanās darījuma juridiskā pabeigšanas datuma;

2.6. lai nodrošinātu esošo abonementu informēšanu par darījumu un 2.4.punktā ietvertā noteikuma efektīvu īstenošanu, divu nedēļu laikā no apvienošanās darījuma juridiskā pabeigšanas datuma patērētājiem saprotamā un viegli uztveramā veidā televīzijas kanālos Pirmais Baltijas kanāls, LTV1 un LNT skatītākajā laikā no plkst.19.00 līdz plkst.22.00 (prime time) divas dienas pēc kārtas izvietot paziņojumu par apvienošanās darījumu. Paziņojumu izplatīt, izmantojot audiovizuālu (skaņa un teksts) pasniegšanas formu.

Paziņojuma tekstā ietvert sekojošu minimālo informācijas apjomu: informācija par Konkurences padomes lēmumu, apvienošanās darījumu, kādas izmaiņas sakarā ar apvienošanās darījumu tiek noteiktas līgumos ar patērētājiem, kuri kļuvuši par BALTKOM vai IZZI grupas klientiem pēdējo 12 (divpadsmit) mēnešu laikā, vietu, kur var iegūt detalizētu papildu informāciju (interneta vietnes adrese, klientu apkalpošanas centri).

Par šī noteikuma izpildi iesniegt pierādījumus Konkurences padomei 5 (piecu) darba dienu laikā no pēdējā paziņojuma izplatīšanas dienas;

2.7. nodrošināt informācijas par apvienošanās darījuma, tai skaitā par saistošajiem noteikumiem, kas noteikti ar šo Konkurences padomes lēmumu, publicēšanu. Informācijas publicēšana jānodrošina nedēļas laikā no apvienošanās darījuma juridiskā pabeigšanas datuma. Paziņojums ir jāizplata apvienošanās dalībnieku galvenajā interneta vietnē pirmajā lapā 3 (trīs) mēnešus, nepārtraukti visu diennakti. Vienu mēnesi pirms paziņojuma publicēšanas tā teksts un izvietojums jāiesniedz saskaņošanai Konkurences padomē;

2.8. līdz 2012.gada 15.aprīlim nepiemērot uz konkurentu izslēgšanu vērstu cenu politiku Rīgā, Balvos, Jēkabpilī un Ludzā attiecībā uz maksas televīzijas pakalpojumu sniegšanu, kā arī nodrošināt, ka akcijas vai piedāvājumi, kas vērsti uz potenciālajiem maksas televīzijas pakalpojumu klientiem, ir vienādi visā Latvijas teritorijā;

2.9. ja līdz 2013.gada 15.aprīlim tiks pārtraukta LNT un TV3 kanāla bezmaksas virszemes apraide, apvienošanās dalībniekiem ne vēlāk kā mēneša laikā piedāvāt LNT un TV3 noslēgt licences līgumus ar minētiem plašsaziņas līdzekļiem ar nediskriminējošiem noteikumiem.

3. Ņemot vērā konkrētā tirgus specifiku un dinamiku, apvienošanās atļauja ar minētajiem saistošajiem noteikumiem ir spēkā līdz 2011.gada 15.aprīlim.

4. Ja apvienošanās darījums juridiski tiek pabeigts starp 2010.gada 31.decembri un 2011.gada 15.aprīli, saistošo noteikumu izpildes termiņš nosakāms, aizstājot lēmuma nolemjošās daļas 2.5. un 2.8.punktā noteikto 15.aprīli, ar datumu, kad pabeigta apvienošanās darījuma juridiskā īstenošana. Ja apvienošanās darījums juridiski tiek pabeigts līdz 2010.gada 31.decembrim, saistošo noteikumu izpilde uzsākama ar 2011.gada 1.janvāri un līdz ar to 1.janvāris attiecīgajos gados ir nosakāms par lēmuma nolemjošās daļas 2.5. un 2.8.punktā noteikto izpildes beigu termiņu.

Konkurences padomes lēmumu saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

 

---

(*) – Ierobežotas pieejamības informācija

¹ DVB – T Digital Video Broadcasting – Terrestrial

² http://www.lattelecom.lv/Lattelecom_grupa/preses_telpa/?action=news&objects_id=85489 (skatīts 06.10.2010). Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 7. un 8.punktu līdz 2011.gada 1.decembrim reģionālie un vietējie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi var turpināt savu televīzijas programmu zemes apraidi analogajā formātā ar saviem tehniskajiem līdzekļiem. Pēc 2011.gada 1.decembra, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim reģionālie un vietējie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi var turpināt savu televīzijas programmu zemes apraidi analogajā formātā ar saviem tehniskajiem līdzekļiem, ja tas attiecīgajā frekvencē ir tehniski iespējams un netraucē televīzijas programmu apraidei ciparformātā, iepriekš saskaņojot to ar Elektronisko sakaru direkciju.

³ http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/2010/A042_2705.pdf

⁴ Maksas televīzijas tirgus uzraudzība

⁵ http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/2010/A042_2705.pdf

⁶ Informācija no televīzijas operatoru interneta mājas lapām

⁷ http://www.izzi.lv/lv/programmu_paketes/rajons:7 (skatīts 09.09.2010)

⁸ http://www.izzi.lv/lv/programmu_paketes/rajons:46 (skatīts 09.09.2010)

⁹ http://www.izzi.lv/lv/programmu_paketes/rajons:51 (skatīts 09.09.2010)

¹⁰ http://www.izzi.lv/lv/programmu_paketes/rajons:36 (skatīts 09.09.2010)

¹¹ http://www.izzi.lv/lv/digitalas-televizijas-programmas (skatīts 09.09.2010)

¹²http://www.baltkom.lv/lv/privatpersonam/televizijasprogrammas.html?baltcom.services_gid=62 (skatīts 09.09.2010)

¹³ http://www.baltkom.lv/lv/privatpersonam/televizijas-programmas.html?baltcom.services_gid=77 (skatīts 09.09.2010)

¹⁴ http://www.tvt.lv/?tool=addr&house=20&s=1 (skatīts 09.09.2010)

¹⁵http://www.baltcom.lv/lv/privatpersonam/televizijas_programmas.html?baltcom.services_gid=34 (skatīts 09.09.2010)

¹⁶http://www.baltcom.lv/lv/privatpersonam/televizijas_programma.html?baltcom.services_gid=28&baltcom.services_pid=1&baltcom.services_pid2=1 (skatīts 09.09.2010)

¹⁷ http://www.lattelecom.lv/majai/virszemes_tv_new/TV_kanali/?service_id=51 (skatīts 09.09.2010)

¹⁸ http://www.viasat.lv/pakalpojumi-un-cenas/starta-pakete1/ (skatīts 09.09.2010)

¹⁹ http://www.livas.lv/index.php?parent=1&cid=17&lang=lat (skatīts 09.09.2010)

²⁰ http://www.livas.lv/index.php?parent=1&cid=18&lang=lat (skatīts 09.09.2010)

²¹ http://www.lattelecom.lv/majai/virszemes_tv_new/TV_kanali/?service_id=51 (skatīts 09.09.2010). Konkurences padome, izvērtējot šo apvienošanos (nosakot konkrēto tirgu, apvienošanās ietekmi), uzskata par pamatotu vērtējumā ietvert arī SIA "Lattelecom" virszemes televīzijas pakalpojumu, kas ietver 5 bezmaksas kanālu nodrošināšanu, jo šī pakalpojuma sniegšana sniedz zināmas priekšrocības SIA "Lattelecom" virszemes maksas televīzijas tirgū, proti, noteiktos dekoderos patērētājs var izmantot viedkarti, tādā veidā viegli pārslēgties no bezmaksas kanālu skatīšanās uz virszemes ciparu maksas televīzijas skatīšanos.

²² http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/2008/A11_2301.pdf.

²³ Ziņojumā norādītā informācija un SIA "Lattelecom" 28.09.2010. vēstulē Nr. 19853-1 norādītā informācija.

²⁴ http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/2009/DE02-19_1806.pdf.

²⁵ http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/2010/A042_2705.pdf

²⁶ Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 10.punktu "tirgus daļa – tirgus dalībnieka piedāvāto preču daļa konkrētajā tirgū attiecībā pret visu šajā tirgū piedāvāto preču apjomu".

²⁷ Nav ietverta VIASAT tirgus daļa

²⁸ Nav ietverta VIASAT tirgus daļa.

²⁹ Nav ietverta VIASAT tirgus daļa.

³⁰ SIA “TNS Latvia" viedoklis vēstulē Nr.10 – 10/01

³¹ http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/2010/A042_2705.pdf

³² http://www.sudzibas.lv/?search=izzi&x=17&y=3 (skatīts 07.09.2010)

³³ http://ec.europa.eu/information_society/digital-agenda/index_en.htm

³⁴ http://www.lattelecom.lv/majai/internets/optiskais_internets/ (skatīts 05.10.2010)

³⁵ http://easyget.lv/tehnologijas/read/26078/ (skatīts 05.10.2010)

³⁶ http://optika.lattelecom.lv/aktualitates/optisko_tehnologiju_nakotne?no-cookies (skatīts 06.10.2010)

³⁷ http://optika.lattelecom.lv/aktualitates/optisko_tehnologiju_nakotne?no-cookies (skatīts 06.10.2010)

³⁸ http://www.tveksperti.lv/lv/IP_telev%C4%ABzija/ (skatīts 06.06.2010)

Konkurences padomes priekšsēdētāja I.Jaunzeme