Izglītības un zinātnes ministrija: Par Latvijas skolēnu lasītprasmes uzlabošanos

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) augstu vērtē faktu, ka OECD valstu starptautisko skolēnu novērtēšanas programmas 2009.gada pētījumā “Ko skolēni zina un prot – kompetence lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs”, salīdzinot ar 2006.gadu, Latvijas skolēniem būtiski uzlabojies viens no nozīmīgākajiem zināšanas raksturojošiem pamatrādītājiem – lasītprasme. Proti, mūsu skolēniem ir ceturtais augstākais rezultātu uzlabojums lasītprasmē, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, Latvijā ir vislielākais slikto lasītāju īpatsvara samazinājums (12,5%), salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) valstīm, tāpat pēc vidējiem sasniegumiem lasīšanas kombinētajā skalā mūsu skolēnu vidējie sasniegumi ir 484 punkti, kas nav statistiski nozīmīgi atšķirīgi no ES valstu vidējā rādītāja.

Viens no skaidrojumiem saistībā ar lasītprasmes uzlabošanos ir kopš 2007.gada izglītības politikā konsekventi īstenotā pieeja (iespēju robežās – arī finansējuma samazinājuma apstākļos) – individuālais darbs ar skolēniem, tajā skaitā ar tiem, kuriem ir grūtības mācībās. Tā, piemēram, no 2007./2008.mācību gada skolotājiem no valsts budžeta tiek apmaksātas konsultāciju stundas. IZM atbalsta pētījumā pausto viedokli, ka svarīgi turpināt darbu ar talantīgajiem bērniem, vienlaikus īpaši uzteicami ir tie Latvijas jaunieši, kuri gadu no gada iegūst godalgotas vietas starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs, tajā skaitā dabaszinībās un matemātikā.

Atzinīgi vērtējams, ka Latvijas pamatskolas beigu vecuma skolēnu lasītprasme un zināšanas dabaszinātnēs ir statistiski līdzvērtīgas ES valstu vidējam līmenim. Tāpat īpaši atzīmējami ir rezultāti, kas apliecina, ka Latvijas izglītības sistēma atšķirībā no vairuma pētījumā iesaistīto valstu spēj nodrošināt, ka skolēnu mācību sasniegumi kopumā nav atkarīgi no ģimenes sociāli ekonomiskā stāvokļa.

Pētījuma secinājumos minēts, ka daudzi starptautiski pētījumi apliecina Latvijas sākumskolu, t.sk. 3. un 4.klašu skolēnu, izglītības augsto kvalitāti un tās pieaugumu starptautiskajā salīdzinājumā. Lai nodrošinātu sākumskolas un pamatskolas pēctecību, pašlaik liela uzmanība tiek veltīta izglītības satura pārskatīšanai un pilnveidei bērniem vecumā no 5 līdz 12 gadiem. Būtiski ir atzīmēt Eiropas Sociālā fonda projektu 7.–9.klasēm dabaszinībās un matemātikā, kā ietvaros tiek pilnveidots mācību saturs, uzlaboti mācību līdzekļi, kā arī liela uzmanība pievērsta atbilstošai skolotāju tālākizglītībai.

Neraugoties uz apmēram 50% finanšu līdzekļu samazinājumu izglītībai pēdējo divu gadu laikā, Latvija spējusi uzrādīt salīdzinoši labus rezultātus, atsevišķās kategorijās pat pārsniedzot kopējo pētījuma dalībvalstu līmeni. Šie rezultāti ir viens no apliecinājumiem, ka Latvijas izglītība spējusi atbilstoši reaģēt uz krīzes laika izaicinājumiem.

Tajā pašā laikā IZM, pedagogiem, izglītībā iesaistītajiem un jomas ekspertiem būtiski ir analizēt šī pētījuma rezultātus, lai turpinātu uzlabot skolēnu zināšanas. Tādēļ svarīgas un turpināmas ir vairākas lietas, piemēram, gan jaunu un talantīgu pedagogu piesaiste darbam skolā, gan pedagogu sagatavošanas programmu pilnveide augstskolās, gan finansējuma palielinājuma nodrošināšana mācību līdzekļiem u.c.

Latvijas dalību šajā pētījumā finansiāli atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrija.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa