Par Eiropas Savienības iekšējās drošības stratēģiju

22.novembrī pieņemtā “ES iekšējās drošības stratēģija darbībā” ietver 41 darbību, ar ko pievēršas vissteidzamāk risināmajiem drošības draudiem, kas skar Eiropu. Starp tām ir kopīga programma, kā izjaukt noziedznieku un teroristu tīklus, aizsargāt iedzīvotājus, uzņēmumus un sabiedrības pret kibernoziegumiem, uzlabot ES drošību, modernizējot robežu pārvaldību, un uzlabot Savienības gatavību un reaģēšanu krīzes situācijā.

“ES iekšējai drošībai tradicionāli bijusi raksturīga vienpatņu pieeja, pievēršoties katrai jomai atsevišķi. Tagad mēs veidojam kopīgu pieeju, kā reaģēt uz turpmākiem draudiem un pārbaudījumiem drošības jomā. Terorisms, organizētā, pārrobežu un kibernoziedzība, krīzes situācijas un katastrofas ir tās jomas, kurās mums jāapvieno spēki un jādarbojas kopā, lai uzlabotu mūsu iedzīvotāju, uzņēmumu un sabiedrību drošību visā ES. Šajā stratēģijā ir izklāstīti draudi, ar kādiem mums būs jāsaskaras, un darbības, kādas mums jāveic, lai varētu ar tiem cīnīties. Es rosinu visus attiecīgos dalībniekus uzņemties savus pienākumus, lai īstenotu šīs darbības un līdz ar to stiprinātu ES drošību,” sacīja iekšlietu komisāre Sesīlja Malmstrēma.

Automašīnu zādzības, laupīšanas, narkotiku tirdzniecība un krāpšanās ar kredītkartēm bieži ir vietējā mēroga izpausmes tam, kā globālie noziedznieku tīkli darbojas pāri robežām un kibertelpā. Noziedznieki internetu izmanto arvien vairāk – gan sīkiem noziegumiem, gan liela mēroga uzbrukumiem. ES ārējās robežas tiek izmantotas narkotiku, viltotu preču, ieroču un cilvēku tirdzniecībai, un noziedznieku tīkli gūst lielus ienākumus, saviem mērķiem izmantojot publiskās finanses. Starptautiskais Valūtas fonds lēš, ka finanšu noziegumos gūtā peļņa vien veido līdz pat pieciem procentiem no pasaules IKP. Krīzes un katastrofas – gan zemestrīces un plūdi, gan cilvēku kļūdainas rīcības vai ļaunprātības izraisītas – var nest postu cilvēkiem un radīt kaitējumu ekonomikai un videi. Vienlaikus arī teroristi rod jaunus veidus, kā nodarīt kaitējumu mūsu sabiedrībām, tostarp pakļaujot svārstīgus indivīdus vardarbīgai ekstrēmistu propagandai.

Komisija attiecīgi ierosina pasākumus, lai risinātu šīs problēmas. Viens no tiem ir tiesību akta priekšlikums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju. Turklāt ES būtu jāsekmē iespēju radīšana kopienām vērsties pret radikalizēšanos un vervēšanu un jānosaka, kā labāk aizsargāt pret teroristiem transporta infrastruktūru, jo īpaši gaisa transportu. Ir ierosināts Eiropas kibernoziedzības centrā pulcēt vienkopus ekspertus kibernoziegumu izmeklēšanas un novēršanas jomā, un pašlaik tiek izstrādāti vairāki pasākumi, lai modernizētu pieeju robežu pārvaldībai un gatavībai un reaģēšanai krīzes un katastrofu situācijās.

“ES iekšējās drošības stratēģijā darbībā” ir noteikti pieci stratēģiskie mērķi un katra mērķa sasniegšanai norādīti vairāki pasākumi, no kuriem daži minēti turpmāk.

1. Izjaukt starptautiskos noziedznieku tīklus, kas apdraud mūsu sabiedrību.

• Vairāki priekšlikumi, kā ātri un efektīvi uzlikt arestu noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un tos konfiscēt (2011.gads).

• Priekšlikums par ES Pasažieru datu reģistru izmantošanu (2011.gads).

• Priekšlikums par dalībvalstu uzraudzību un palīdzību tām cīņā pret korupciju (2011.gads).

2. Novērst terorismu un risināt jautājumus saistībā ar radikalizēšanos un vervēšanu.

Politika, kā ES iegūt un analizēt finanšu ziņojumapmaiņas datus, ES TFTP (2011. gads)

• ES radikalizēšanās apzināšanās tīkla izveide un pasākumu noteikšana, lai sniegtu atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai vardarbīgas ekstrēmistu propagandas atklāšanā, tulkošanā un apstrīdēšanā (2011.gads).

• ES transporta drošības politikas stiprināšana (2011.gads).

3. Uzlabot iedzīvotāju un uzņēmumu drošību kibertelpā.

• ES kibernoziedzības centra izveide (2013.gads).

• Reaģēšanas grupu datorapdraudējumu gadījumos tīkla izveide (2012.gads)

• Eiropas informācijas apmaiņas un brīdināšanas sistēmas (EISAS) izveide (2013.gads)

4. Stiprināt drošību, izmantojot robežu pārvaldību.

• Eiropas ārējās robežas uzraudzības sistēmas EUROSUR izveide (2011.gads).

• Labāka analīze, lai noteiktu “karstos punktus” pie ārējām robežām (2011.gads).

• Kopīgie ziņojumi par cilvēku tirdzniecību, cilvēku kontrabandu un nelegālu preču kontrabandu, kuri kalpo par pamatu kopīgām operācijām (2011.gads).

5. Uzlabot Eiropas izturētspēju krīzes un katastrofu gadījumos.

• Priekšlikums par solidaritātes klauzulas īstenošanu (2011.gads).

• Priekšlikums par Eiropas reaģēšanas spējām ārkārtas situācijās (2011.gads).

• Riska pārvaldības politikas izveide, sasaistot draudu un riska novērtējumu ar lēmumu pieņemšanu (2014.gads).

Komisija katru gadu iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei progresa ziņojumu. Komisija sniegs atbalstu Pastāvīgajai komitejai operatīvai sadarbībai iekšējās drošības jautājumos, kurai būs būtiska loma stratēģijas efektīvas īstenošanas nodrošināšanā.

Iekšējās drošības stratēģija ir būtisks Stokholmas programmas elements. Spānija kā ES prezidentvalsts 2010.gada februārī Iekšējās drošības stratēģijā izklāstīja ES pārbaudījumus drošības jomā un aicināja Komisiju noteikt uz darbību vērstus priekšlikumus tās īstenošanai.