Par ekonomikas prognozi 2010.–2012.gadam

Komisijas rudens prognozē paredzēts, ka turpināsies pašlaik Eiropas Savienībā sākusies ekonomikas atlabšana. Paredzams, ka 2010.–2011.gadā IKP palielināsies par aptuveni 1,75% un 2012. – par apmēram 2%. Līdz šim šajā gadā ir veicies labāk, nekā cerēts, 2010.gadā bija vērojams nozīmīgs gada pieaugums salīdzinājumā ar pavasara prognozi.

Tomēr, situācijai uzlabojoties un fiskālajai konsolidācijai sākoties pasaules mērogā, gada beigās un 2011.gadā ir paredzama mērena aktivitāte, bet rosība atsāksies 2012.gadā, kad nostiprināsies privātais pieprasījums. Ekonomikas atlabšanas laikā paredzams, ka prognozes periodā ES darba tirgus nosacījumi, kā arī budžeta stāvoklis pamazām uzlabosies. Prognozē, ka bezdarba līmenis 2012.gadā samazināsies līdz aptuveni 9% un valsts budžeta deficīts samazināsies līdz aptuveni 4,25% no IKP. Attīstība visās dalībvalstīs tomēr joprojām būs nevienmērīga.

ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns teica: “Ekonomikas atlabšana ir sākusies. Mani iedrošina prognoze, ka nodarbinātība Eiropā nākamgad beidzot sāks uzlaboties. Valsts budžeta deficīts sāk samazināties, pateicoties konsolidācijas pasākumiem un izaugsmes atjaunošanai. Tomēr atlabšana ir nevienmērīga, un daudzas dalībvalstis ir grūtajā pielāgošanās posmā. Būtiski ir mērķtiecīgi turpināt fiskālo konsolidāciju un politiku, kas atbalsta attīstību, lai nodrošinātu pamatu ilgtspējīgai attīstībai un darba vietām. Valsts parāda tirgus svārstības saasina nepieciešamību pēc stingriem politikas pasākumiem.”

Līdz šim attīstība kopumā labvēlīga

Pieredze no iepriekšējiem atlabšanas posmiem pēc finanšu krīzes liecina, ka pašreizējā augšupeja kopumā ir diezgan lēna. Tomēr ekonomiskā situācija ES pēdējā laikā ir būtiski uzlabojusies un IKP pieaugums 2010.gadā līdz šim bijis pārsteidzoši liels, īpaši otrajā ceturksnī. Šķiet, ka atlabšana arī izvēršas plašāk. Lai gan eksporta izaugsme – tradicionālā atlabšanas modeļa pirmais posms – kādu laiku ir stabila, tomēr ES ekonomika tagad sāk nākamo posmu, kad eksporta pieaugums sāk stimulēt pieprasījumu investēt iekārtās.

Pakāpeniska un nevienmērīga atlabšana

Situācijā, kad paredzamās vispārējās aktivitātes palēnināšanās izraisa negatīvu eksporta pieaugumu un notiek pagaidu atbalsta pasākumi, tuvākajā laikā Eiropas Savienības ekonomikas perspektīvas ir pieticīgas. Neto eksporta devumam IKP izaugsmē ir tendence samazināties prognozes periodā, iekšzemes pieprasījuma ieguldījumam ir tendence palielināties, jo pakāpeniski nostiprinās ieguldījumi un privātā patēriņa pieaugums. Ieguldījumu ziņā ir paaugstinājies jaudas izmantošanas līmenis, kā arī uzņēmumu peļņas situācija ir viens no faktoriem, kas, cerams, atbalstīs izaugsmi laikā.

Par ekonomikas prognozi 2010.–2012.gadam

Attiecībā uz privāto patēriņu lēnām uzlabojas izredzes uz nodarbinātību, notiek mērena ienākumu izaugsme, un inflācijas samazināšanās ir prognozētās uzlabošanās pamatā, bet dažu mājsaimniecību konsolidācija un parādsaistības arī šeit ir kavējošs faktors.

Kaut arī kopumā atlabšana kļūst arvien pašpietiekamāka, progress visās dalībvalstīs joprojām ir nevienmērīgs, dažās atlabšana notiek salīdzinoši strauji, bet citās atpaliek. Tas atspoguļo pielāgošanās problēmu atšķirības dažādās ekonomikās un notiekošo līdzsvara atjaunošanu ES un eirozonā.

Sāk uzlaboties situācija darba tirgū un valsts finanses

Norises darba tirgū parasti atpaliek no IKP izmaiņām par pusgadu vai vairāk. Tā arī notiek, pēdējo mēnešu laikā situācija ES darba tirgū sāk stabilizēties, un prognozes periodā gaidāms neliels uzlabojums. 2011.gadā gaidāms nodarbinātības pieaugums par gandrīz 0,5% un 2012.gadā attiecīgi par aptuveni 0,75%, taču tiek prognozēts, ka bezdarba līmenis pakāpeniski samazināsies no aptuveni 9,5% šajā gadā līdz aptuveni 9% līdz 2012.gadam. Kopumā situācija saglabāsies neapmierinoša, lai gan atspoguļos cita starpā politikas pasākumus, kas sākti, reaģējot uz lejupslīdi, un notiekošās strukturālās korekcijas, lielā mērā arī valsts sektorā.

Daži uzlabojumi ir redzami arī fiskālajā jomā – apmēram pusē ES dalībvalstu šogad paredzams mazāks valsts budžeta deficīts nekā 2009.gadā. Stimulēšanas pasākumiem beidzoties un konsolidācijas posmam nostiprinoties, nākamajā gadā 24 dalībvalstīs deficīts samazināsies. Attiecībā uz ES kopumā 2011.gadā gaidāms budžeta deficīts nedaudz virs 5% no IKP, kas, atlabšanai nostiprinoties, 2012.gadā turpinās samazināties par apmēram vienu procentpunktu. Parāda attiecība prognozes periodā tomēr joprojām augs.

Inflācija saglabājas zema

Nākamajā periodā gan ES, gan eirozonā paredzama salīdzinoši zema patēriņa cenu inflācija. Šajā un nākamajā gadā SPCI inflācija vidēji ES paredzama 2%, un 2012.gadā tā samazināsies līdz aptuveni 1,75% (eirozonā 2011.–2012.gadā gaidāms 1,75% līmenis). Sagaidāms, ka ekonomikā vēl jūtamā stagnācija, kā arī diezgan mazais algu un vienības darbaspēka izmaksu pieaugums turpinās ierobežot inflāciju, neskatoties uz nedaudz augstākām preču cenām un pieaugošajiem netiešajiem nodokļiem un administratīvi regulējamajām cenām dažās dalībvalstīs.

Liela nenoteiktība, bet kopumā riski ir līdzsvaroti

Tā kā nenoteiktība joprojām ir liela, riski ES izaugsmes perspektīvai ir ievērojami, tomēr tie šķiet līdzsvaroti. Turklāt IKP pieauguma un iekšējā pieprasījuma līdzsvarošana un sekojoša rosības pārnešana no Vācijas arī uz citām dalībvalstīm var notikt lielākā mērā, nekā šobrīd paredzēts. Politikas pasākumi, kas risina lielo budžeta deficīta un parāda problēmu, tirgus bažu izkliedēšanā arī var izrādīties efektīvāki, nekā cerēts, kā arī veicināt uzticēšanos starp uzņēmējiem un patērētājiem. Diemžēl finanšu tirgu stāvoklis joprojām rada bažas, un iespējama turpmāka spriedze, uz ko norāda nesenā spriedzes atjaunošanās valstu vērtspapīru tirgos. Turklāt nevar izslēgt, ka ārējais pieprasījums var būt mazāks, nekā prognozēts, bet fiskālā konsolidācija varētu negatīvāk, nekā gaidīts, ietekmēt attiecīgo valstu iekšzemes patēriņu. Arī riski attiecībā uz inflācijas perspektīvām kopumā ir līdzsvaroti.