Saeimas 2010.gada 2.decembra sēdes stenogramma (nobeigums)

Stenogrammas nobeigums. Sākums - Saeimas materiālu 73.laidienā („LV”, Nr.193, 07.12.2010.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim 2.decembra sēdi.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Vilmāra Endzeļa atbrīvošanu no Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra lūgumu par Vilmāra Endzeļa atbrīvošanu no Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amata.

Juridiskā komisija ir izvērtējusi šo iesniegumu un aizklātā balsojumā nolēmusi atbalstīt minēto lēmuma projektu. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Vilmāra Endzeļa atbrīvošanu no Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amata”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Vilmāra Endzeļa atbrīvošanu no Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Ievas Čudinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Tātad Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra lūgumu par Ievas Čudinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi Ievu Čudinu, izvērtējusi visus apstākļus un aizklātā balsojumā vienbalsīgi nolēmusi virzīt lēmuma projektu apstiprināšanai Saeimā. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Ievas Čudinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ievas Čudinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Kristīnes Maikes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Paldies. Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra lūgumu par Kristīnes Maikes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi Kristīni Maiki, izvērtējusi visus apstākļus un aizklātā balsojumā vienbalsīgi nolēmusi atbalstīt minēto lēmuma projektu. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Kristīnes Maikes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Kristīnes Maikes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Vitas Puškundzes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Paldies. Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra lūgumu par Vitas Puškundzes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Juridiskā komisija ir izvērtējusi visus apstākļus, uzklausījusi pretendenti un aizklātā balsojumā vienbalsīgi nolēmusi virzīt lēmuma projektu „Par Vitas Puškundzes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” apstiprināšanai Saeimā. Juridiskās komisijas vārdā ir lūgums atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Vitas Puškundzes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Sanitas Rūtenas-Laizānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Paldies.

Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra lūgumu par Sanitas Rūtenas-Laizānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija ir uzklausījusi Sanitu Rūtenu-Laizāni, izvērtējusi visus apstākļus un aizklātā balsošanā pieņēmusi vienprātīgu lēmumu par minētā lēmuma projekta atbalstīšanu.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Sanitas Rūtenas-Laizānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Sanitas Rūtenas-Laizānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Centrālās zemes komisijas locekļu apstiprināšanu”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi lēmuma projektu, lai apstiprinātu par Centrālās zemes komisijas locekļiem šādus Saeimas deputātus...

Vai komisijas vārdā...?

Komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par Centrālās zemes komisijas locekļu apstiprināšanu” un ierosina apstiprināt par Centrālās zemes komisijas locekļiem šādus Saeimas deputātus: Gaidi Bērziņu, Andi Caunīti, Māri Kučinski, Artūru Rubiku, Laimi Šāvēju, Staņislavu Šķesteru, Jāni Tutinu un Aivaru Volfu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli mums par katru no kandidātiem ir jābalso atsevišķi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai apstiprinātu Saeimas deputātu Gaidi Bērziņu par Centrālās zemes komisijas locekli! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 3. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai apstiprinātu Saeimas deputātu Andi Caunīti par Centrālās zemes komisijas locekli! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 3. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai apstiprinātu Saeimas deputātu Māri Kučinski par Centrālās zemes komisijas locekli! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 2, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai apstiprinātu Saeimas deputātu Artūru Rubiku par Centrālās zemes komisijas locekli! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 9, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai apstiprinātu Saeimas deputātu Laimi Šāvēju par Centrālās zemes komisijas locekli! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai apstiprinātu Saeimas deputātu Staņislavu Šķesteru par Centrālās zemes komisijas locekli! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 5, atturas – 3. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai apstiprinātu Saeimas deputātu Jāni Tutinu par Centrālās zemes komisijas locekli! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 6, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai apstiprinātu Saeimas deputātu Aivaru Volfu par Centrālās zemes komisijas locekli! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 2, atturas – 3. Lēmums pieņemts.

Tātad darba kārtības jautājums par Centrālās zemes komisijas locekļiem ir izskatīts un lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par deputāta Staņislava Šķestera ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka ievēlēt par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju deputātu Staņislavu Šķesteru.

Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Staņislava Šķestera ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 1, atturas – 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā sadaļa – „Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.

Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu turpināt izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1889/Lp9).

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Šā likumprojekta mērķis ir nodrošināt autopārvadājumu kontroli visupirms uz Latvijas ceļiem un arī, otrkārt, autopārvadājumu uzņēmumos. Līdz ar šo likumprojektu tiek plānots paaugstināt administratīvo atbildību gan autotransporta vadītājiem, gan arī atsevišķos gadījumos autopārvadātāju uzņēmumiem par transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas laika pārkāpumiem un transportlīdzekļa ātruma ierobežošanas ierīces lietošanas noteikumu un transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas laika reģistrēšanas noteikumu pārkāpumiem. Likumprojektā minētajā jomā pārkāpumu sadalījums tiek saskaņots arī ar Eiropas Savienības attiecīgajā direktīvā noteikto.

Šo likumprojektu savulaik pirmajā lasījumā atbalstīja 9.Saeima, bet Juridiskajā komisijā par šiem jautājumiem vienmēr ir notikušas ārkārtīgi plašas debates, tostarp arī tagad, izvērtējot šo likumprojektu. Vērtējot šā likumprojekta aktualitāti, uz Juridiskās komisijas sēdi šā gada 17.novembrī tika aicinātas gan Tieslietu ministrijas, gan Iekšlietu ministrijas, gan Satiksmes ministrijas amatpersonas, gan arī transporta nozares organizāciju pārstāvji. Transporta nozares organizāciju pārstāvji komisijai pat piedāvāja alternatīvu likumprojektu, kur tika likts priekšā samazināt attiecīgās sankcijas, bet pret to savukārt iebilst šo nozaru arodbiedrības, aizsargājot savus darbiniekus.

Līdz ar to, tā kā šeit ir diezgan lielas domstarpības šo sankciju noteikšanā, es aicinu godāto Saeimu šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt salīdzinoši garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu – proti, līdz 2011.gada 27.janvārim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vispirms mums ir jābalso par lēmuma projektu – par to, vai mēs turpinām tā izskatīšanu. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 10.Saeimā.

9.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Komisija mainīta netiek.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu ziņotāja Čepānes kundze ieteica 2011.gada 27.janvāri. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – nākamā gada 27.janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu – turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1928/Lp9).

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins. (No zāles: „Mums nav iebildumu!”)

V.Agešins (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas vārdā aicinu un ierosinu turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimā neizskatīto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Likumprojekta būtība ir sekojoša. Likumprojektā tiek noteikta administratīvā atbildība iestāžu vadītājiem par informācijas par to, kura valsts amatpersona informējusi par interešu konfliktu vai citiem koruptīviem nodarījumiem, izpaušanu, kā arī par tiešu vai netiešu nelabvēlīgu seku radīšanu padotībā esošai amatpersonai, kura informējusi par interešu konfliktu vai citiem koruptīviem nodarījumiem.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu un noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 2010.gada 20.decembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 10.Saeimā.

9.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka arī 10.Saeimā šī komisija ir atbildīgā? Deputātiem iebildumu nav.

Ziņotājs informēja, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam varētu būt 20.decembris. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.decembris.

Nākamais darba kārtības jautājums – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas lūgums turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Labdien! Likumprojekta „Grozījumi Prokuratūras likumā” mērķis ir noteikt, ka gadījumos, kad, izbeidzoties ģenerālprokurora pilnvaru termiņam, Saeima nav iecēlusi jaunu ģenerālprokuroru, līdzšinējā ģenerālprokurora pilnvaru laiks turpinās līdz dienai, kad Saeima ieceļ jaunu ģenerālprokuroru.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā sēdē apsprieda šo likumprojektu un, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39.panta otro daļu, lūdz Saeimu turpināt šā likumprojekta izskatīšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 6, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 10.Saeimā.

9.Saeimā atbildīgā komisija par šo likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija turpina būt atbildīgā? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. 2011.gada 27.janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2011.gada 27.janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums – Ārlietu komisijas lūgums turpināt 10.Saeimā izskatīt 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Par Protokolu, ar ko groza 2007.gada 25. un 30.aprīlī parakstīto Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm”.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.114. Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu un, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu, lūdz turpināt izskatīt 10.Saeimā likumprojektu „Par Protokolu, ar ko groza 2007.gada 25. un 30.aprīlī parakstīto Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm”.

Likumprojekta būtība ir sekojoša. Tātad 2007.gada 25. un 30.aprīlī tika noslēgts Gaisa transporta nolīgums starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, lai atvērtu pieeju tirgum un maksimāli palielinātu patērētāju, aviosabiedrību darbaspēka un sabiedrību priekšrocības abām Atlantijas okeāna pusēm.

Tā kā ar 2009.gada 1.decembri ir stājies spēkā Lisabonas līgums, ar ko groza līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece. Un tā no minētās dienas uz Eiropas Savienību attiecas visas Eiropas Kopienas tiesības un pienākumi, kā arī visas atsauces uz Eiropas Kopienu.

Tāpēc šis likumprojekts tiek virzīts tālāk, un mēs lūdzam turpināt šā likumprojekta izskatīšanu 10.Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai turpinātu izskatīt 10.Saeimā 9.Saeimā nepabeigto likumprojektu „Par Protokolu, ar ko groza 2007.gada 25. un 30.aprīlī parakstīto Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 10.Saeimā.

9.Saeimā atbildīgā komisija par šo likumprojektu bija Ārlietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad lūdzu Šķestera kungu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Šķesters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 8.decembris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 8.decembris.

Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas – „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, otrais lasījums. Steidzams.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ilze Viņķele.

I.Viņķele (frakcija „Vienotība”).

Labdien, kolēģi! Šodien strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Esam komisijā saņēmuši 13 priekšlikumus.

1. – deputātes Lienes Liepiņas priekšlikums, kas paredz papildināt to personu loku, kurām ir tiesības uz maternitātes pabalstu. Tātad ir ierosināts papildināt ar vārdiem... ar kategoriju „bērns, kurš ir atradenis”.

Komisija ir atbalstījusi priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Viņķele. Arī 2.priekšlikums saņemts no deputātes Lienes Liepiņas. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Deputātes priekšlikums paredzēja papildināt paternitātes pabalstu saņēmēju loku ar personu, kura ir adoptējusi bērnu.

Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātes Lienes Liepiņas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 21, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Viņķele. 3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. Papildināt... Šis priekšlikums paredz atvieglot un vienkāršot paternitātes pabalsta piešķiršanas kārtību. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Viņķele. 4.priekšlikums, ko ir iesniegusi labklājības ministre Ilona Jurševska, papildina un precizē to personu kategoriju, kurām ir tiesības saņemt vecāku pabalstu līdz bērna viena gada vecumam, papildinot šo likuma pantu ar adoptētājiem un audžuģimenēm. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Viņķele. 5. – deputātes Ritas Strodes priekšlikums. Strodes kundze ierosina pagarināt vecāku pabalsta izmaksas termiņu no bērna viena gada līdz divu gadu vecumam. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ritai Strodei.

R.Strode (PLL frakcija).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šajā likumprojektā es esmu iesniegusi vairākus priekšlikumus – četrus. Un visu manu priekšlikumu mērķis ir tikai viens – apturēt Latvijas iedzīvotāju izmiršanu un jaunu ģimeņu aizceļošanu uz svešām zemēm.

Kamēr Latvijas demogrāfi runā par demogrāfisko krīzi un to, ka pēc simts gadiem aptuveni 300 tūkstošu latviešu kopiena šeit, Latvijā, cittautiešiem lūgs atļauju Mežaparkā svinēt Dziesmu svētkus, kamēr ik dienu no Latvijas uz ārzemēm aizbrauc vismaz viens autobuss ar Latvijas iedzīvotājiem, kamēr ik mēnesi dzimst par 200 bērniem mazāk nekā pagājušajā gadā, kas bija vissliktākais dzimstības ziņā pēdējos piecos gados, kamēr ik gadu no Latvijas teritorijas iedzīvotāju skaita ziņā pazūd kāda vidēji neliela pilsēta un kamēr no Latgales, manas dzimtās zemes, mana dzimtā reģiona, ir pazudusi piektā daļa iedzīvotāju, tā ka drīz mana dzimtene paliks par vienu tādu lielu veco ļaužu pansionātu, ko dara valdība? Mēs visi esam lasījuši deklarāciju. Valdība savā deklarācijā raksta, ka izstrādās īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa demogrāfisko politiku. Jautājums – kad? Nu laikam, kad pūcei aste sāks ziedēt!

Vai tiešām nepietiek rakstīt, plānot un solīt? Uzskatu, ka vajag reālu rīcību, reālus darbus, kas parāda tautai, cik tā ir svarīga un kam mēs šeit vispār strādājam. Es domāju par mums, cienījamie deputāti. Nepieciešama reāla rīcība, kas pasaka: „Mīļie tautieši, esiet droši un veidojiet ģimenes, laidiet bērnus pasaulē un audziniet tos par Latvijas pilsoņiem! Valsts par jums rūpēsies un palīdzēs it visā, cik iespējams, – ar atbalstu pirmajos gados, ar bērnudārzu, ar skolu un veselības aprūpi!” Tādēļ, cienījamie kolēģi, aicinu atbalstīt manus priekšlikumus. Jūsu acu priekšā tie visi ir.

Mani priekšlikumi paredz iespēju vecākiem, kuri strādā nepilnu slodzi vai ir pašnodarbināti un var apvienot darbu ar bērna audzināšanu, saņemt vecāku pabalstu 50 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta. Tāpat aicinu atbalstīt šādus priekšlikumus: no 2013.gada pagarināt vecāku pabalsta saņemšanas laiku līdz bērna pusotra gada vecumam – 50 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, no 2014.gada vecāku pabalsta saņemšanu līdz bērna divu gadu vecumam – 40 procentu apmērā, lai dotu iespēju vecākiem ilgāk būt kopā ar saviem bērniem un nodrošināt pilnvērtīgu bērna kopšanu.

Paredzu, cienījamie kolēģi, ka tūliņ nāks arī runāt par to, ka tas taču nav iespējams, valstī ir krīze, naudas nav. Protams, arī es to ļoti labi saprotu un tādēļ piedāvāju ieviest šos pabalstus pakāpeniski – triju gadu laikā. Cilvēkiem ir nepieciešams dot nepārprotamu signālu par to, ka viņi un viņu bērni ir vajadzīgi mūsu valstij, ka katrs, kurš aizbrauc, ir ļoti liels zaudējums, ka valsts darīs visu, lai cilvēki atgrieztos, lai bērni dzimtu un lai Latvijā būtu latviska nākotne.

Cienījamie kolēģi! Vēlreiz uzmanīgi izlasiet manus priekšlikumus! Un ļoti lūdzu atbalstīt tos un balsot „par” Latviju, kurā augs bērni arī nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Nacionālā apvienība atbalstīs šos priekšlikumus likumā, jo demogrāfiskā situācija valstī ir absolūti kritiska, un tas būtu viens no soļiem. Mēs saprotam, ka tas nav pietiekams solis un ka tas nav vienīgais, kas šos jautājumus varētu atrisināt. Šie jautājumi ir kompleksi un ir saistīti gan ar ekonomisko situāciju valstī, gan varbūt arī ar morālo situāciju valstī. Mums būs priekšlikumi arī šajā ziņā no mūsu puses, kā šos jautājumus risināt.

Taču šinī gadījumā mēs nevaram atļauties to, ka kaut kad... ka pat nākotnē, skatoties uz priekšu ilgākā gadu perspektīvā, faktiski šī perspektīva cilvēkiem nav iedota. Tāpēc Nacionālā apvienība atbalstīs šos priekšlikumus, bet gadījumā, ja valdošā koalīcija tos neatbalstīs, mēs gribam aicināt tomēr ļoti rūpīgi turpmāk analizēt un nākt klajā ar savu redzējumu, ar savu ilgtermiņa skatījumu, jo, teiksim, šie solījumi arī turpmāk būs ļoti būtiski. Nebūs jau tā, ka šī krīze būs mūžīga, ka mēs tikai griezīsim, griezīsim, samazināsim un brauksim prom. Šī lieta ir jāpārtrauc, un mēs esam pārliecināti, ka valsts spēs arī nopelnīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Ilzei Verginai.

I.Vergina (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Arī es ļoti gribētu šodien atbalstīt šo priekšlikumu, un tiešām – visu cieņu! Mēs ļoti ceram, ka Latvija turpmāk attīstīsies, un mēs ļoti ticam, ka tam, kam cilvēki šobrīd ir noticējuši, mēs varēsim ticēt arī divus gadus vēlāk.

Bet šobrīd ir jautājums: kur ņemt naudu? No kurienes? Un, ja ir skaidri redzams, kā mēs varam šo budžetu konsolidēt... kā mēs varam palīdzēt šobrīd vecākiem un ģimenēm, tad to varam atbalstīt. Bet cits jautājums ir par šiem šobrīd populistiskajiem priekšlikumiem, kuri tikai sašūpo vēl vairāk sabiedrību un vēl vairāk liek noticēt tam, ka kaut kas tomēr nebūs kārtībā. Cilvēki mums ticēs tad, ja mēs nepieņemsim šobrīd bez finansiāla seguma šādus populistiskus priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Komisijas apsvērumus es izklāstīšu vēl noslēgumā, bet es gribētu paust arī savu viedokli šajā jautājumā. Arī es esmu no Latgales, un arī es esmu mamma, un es absolūti atbalstu pēc būtības un gara šo priekšlikumu, bet mēs nevaram to skatīt atrauti no sociālā budžeta ilgtspējas. Pilnīgi noteikti! Ja mēs zinām šīs prognozes, ka, neko nemainot, 2012.gadā prognozējamais sociālā budžeta deficīts varētu sasniegt 432 miljonus latu... Ja šo atbalstu ģimenēm mēs neskatām kontekstā ar to, ko visas šeit, zālē, sēdošās partijas priekšvēlēšanu programmās ir definējušas kā savu absolūtu prioritāti –pensionāru aizsardzību... Ja mēs neskatām to kopsakarībā, tad mēs atkal... mēs norakstām to darbu, kas jau ir izdarīts pēdējo divu gadu laikā. Mēs ar milzīgām pūlēm esam uzsākuši diskusiju un arī spēruši pirmos soļus sociālā budžeta konsolidācijai. Šis priekšlikums, manuprāt, saplosa to budžetu atkal, ja mēs neskatām to kopsakarībā; ja mēs neskatām to, kas sociālajā budžetā tiek finansēts šobrīd un kas nav ietverts likmē.

Es aicinu būt atbildīgiem, es aicinu, protams, domāt par ģimeņu un bērnu atbalstu. Ir nupat pieņemtas Labklājības ministrijā ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam. Strādāsim ar šo dokumentu, skatīsimies, kā to iedzīvināt, bet rēķināsim, lūdzu, līdzi, ko mūsu šķietami skaistie priekšlikumi nodara sociālajam budžetam!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Labdien, godājamā priekšsēdētājas kundze! Labdien, godātie deputāti! Ziniet, likās jau, ka tā tēma būs izsmelta pēc tam, kad viens otrs deputāts, mūsu Nacionālās apvienības pārstāvis, izteicās. Bet tad, kad deputāte Verginas kundze vairākkārt pieminēja populismu, tad nu tā mazliet skumji palika. Ziniet, es saprotu, tas būtu tiešām populistiski, ja teiktu, ka šis priekšlikums ir jāpieņem, sākot ar 2011.gadu. Es tiešām jums pilnīgi piekristu. Savukārt, lai mēs varētu kaut ko sasniegt, noteikti ir jānosprauž mērķis. Tas taču mums visiem ir skaidrs! Ja mēs šobrīd runājam tikai par ikdienišķām lietām, kas tiešām šobrīd ir ļoti svarīgas, bez mērķa nospraušanas mēs nekur nevirzīsimies. Manuprāt, ļoti labs mērķis ir 2013.–2014.gads, un tieši šo iemeslu dēļ tas arī ir noteikts.

Savukārt attiecībā uz sociālo budžetu un visiem pārējiem pasākumiem, ko tikko pieminēja Viņķeles kundze, ir jāteic: kurš tad maksās sociālajā budžetā naudu, ja nebūs bērnu?

Šis priekšlikums ir izsvērts, pārdomāts, un es aicinu to atbalstīt un domāt par to, kā mēs varam šo mērķi sasniegt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Tiešām Verginas kundze ar savu debiju šajā tribīnē izprovocēja vairākus daudzu bērnu tēvus arī nākt šajā tribīnē, to skaitā arī mani.

Jā, taisnība Viņķeles kundzei par sociālā budžeta ilgtspēju. Un tas, ko valdība piedāvā, – šos 9 procentus darba ņēmējiem palielināt uz 11 procentiem, – es nezinu, vai tas veicinās šo ilgtspēju un vai tas ir pareizais risinājums. Es esmu pētījis visus šos jautājumus diezgan nopietni – gan saistībā ar to, ka 30.gados Latvijā bijis bezbērnu nodoklis, gan saistībā ar to, ka padomju okupācijas laikā bija bezbērnu nodoklis. Mūsdienās tāds, protams, nav iespējams. Netiešais bezbērnu nodoklis, protams, ir tās mazās naudiņas, kas nāk klāt pie neapliekamā minimuma. Bet tad parēķiniet, ka šo naudiņu pašvaldības neiegūs savā budžetā! Netieši sanāk tā, ka pašvaldības nav ieinteresētas, lai to teritorijā dzīvotu daudz bērnu. Un, to visu vērtējot un analizējot, nākas secināt, ka sociālā budžeta ilgtspēja ir atkarīga no tā, kādus principus mēs noteiksim sociālās apdrošināšanas iemaksu sadalē, respektīvi, cik daudz sociālās apdrošināšanas iemaksās maksās darba devējs un darba ņēmējs gadījumā, ja tas cilvēks ir pieradis bezrūpīgi dzīvot un ja viņam nav bērnu, vai arī gadījumā, ja viņam ir bērni un viņam ir apgādājamie. Un šeit paveras ļoti plašas iespējas.

Es vēršos tieši pie Barčas kundzes kā šajā parlamentā vispieredzējušākā cilvēka, apgalvodams, ka šeit paveras ļoti plašas iespējas noteikt šo nulles jeb cieto likmi. Piemēra pēc es saku: 15 procenti – darba ņēmējam, kurš ir pieradis pie bezrūpīgas dzīves, un 25 procenti – darba devējam... Vai piemēra pēc – 10 vai 5 procenti darba ņēmējam, kuram ir ģimene un kurš rūpējas par apgādājamiem, un 20 procenti vai pat vēl mazāk – darba devējam. Līdz ar to mēs izskaustu arī to cilvēku diskrimināciju darba tirgū, kuriem ir ģimene un kuriem ir bērni.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo, ja mēs šā sociālā budžeta ilgtspējas jautājumā spēsim kardināli mainīt situāciju, tad, es domāju, šo pieņemto lēmumu nevajadzēs atcelt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL–TB/LNNK frakcija).

Sveicināti, godātie kolēģi! Jau labu laiku iepriekš Nacionālā apvienība ir definējusi, ka tās prioritātes ir izglītība, demogrāfija un energoneatkarība. Diemžēl jau 2.novembra sēdē no bijušā Tautas partijas biedra dzirdēju citas prioritātes, ka bērni ir vajadzīgi, bet ne tagad – ne krīzes laikā, varbūt pēc pāris gadiem. Es neminēšu konkrētus vārdus... (No zāles dep. R.Strode: „Kāpēc ne? Gribētos zināt!” Troksnis zālē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunāties ar zāli...

J.Dombrava. Es vēlos turpināt.

Ja mēs neko nemainīsim pašreizējā Latvijas politikā, tad pēc vairākām desmitgadēm pensiju sistēma sabruks, jo demogrāfija vienkārši būs tik kritiska, ka darbspējīgo būs krietni mazāk par tiem, kas prasīs sociālo palīdzību. Es pensijas vecumu sasniegšu pēc 43 gadiem, ja saglabāsies esošā pensionēšanās vecuma sistēma. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nesaglabāsies! Nesaglabāsies!”)

Man ir svarīga Latvijas valsts nākotne, un es aicinu atbalstīt šos priekšlikumus, kas dod vismaz mazu cerības staru, ka Latvijas demogrāfiskās problēmas tiks atrisinātas. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Katram vīram četras sievas!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (frakcija „Vienotība”).

Labdien, kolēģi! Izskatās, ka mums te ir neliela daudzu tēvu sacensība, bet tomēr gribas dažus vārdus pateikt. Ar visām simpātijām pret nostāju, ka kāds rūpējas par valsts interesēm vairāk par pārējiem, būsim reālisti! Es absolūti atbalstu ģimeni un absolūti atbalstu to, lai ģimenēs būtu vairāk bērnu. Tas ir absolūti nepieciešams mūsu apstākļos. Un es arī piekrītu Parādnieka kungam, ka ir nepieciešams nospraust augstus mērķus. Tomēr viena lieta ir nospraust augstu mērķi, bet cita lieta ir uzņemties saistības.

Mēs te runājam par likumu, un, ja likumā tiks ierakstīts, ka pabalstam būs jābūt tādam un tādam pēc diviem, trim vai četriem gadiem, tad likums būs jāpilda. Tāpēc es aicinu visus paturēt prātā, ka mūsu starptautiskās saistības izplatās tālāk par Ziemassvētkiem un nepaies divi vai trīs gadi, kad mums būs jāatdod tā nauda, kuru mēs esam uzņēmušies atdot. Taču pat visoptimistiskākās prognozes ir tādas, ka mēs būsim spiesti pārfinansēt to aizdevumu un mūsu saistības turpināsies tālāk par 2014.gadu.

Nospraudīsim šo augsto mērķi, paturēsim to prātā, bet šodien es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Verginai, otro reizi.

I.Vergina (frakcija „Vienotība”).

Es tiešām saprotu, ka pirmā reize, runājot par šo jautājumu, ir diezgan bīstama, un es gribu teikt: nepārprotiet mani! Es esmu par to, ka Latvijai ir jāattīstās, esmu par to, ka tiešām šiem pabalstiem būtu jābūt lieliem un ilgāku laiku, bet man ir jautājums – kāpēc tik mazs procents iedzīvotāju Saeimai uzticas? Un es jums varu atbildēt: tāpēc, ka nemitīgi mēs mānām cilvēkus, mānām iedzīvotājus. Un tiešām Saeimā... iepriekšējās Saeimās ir bijuši vairāki likumprojekti, kuri it kā ir pieņemti, bet pēc tam grozīti. Tātad dodam kaut kādu cerību, bet pēc tam mēs izdarām citādi.

Man, strādājot iepriekšējās darbavietās gan kā skolas direktorei, gan kā domes priekšsēdētāja vietniecei, vienmēr ir bijis svarīgi, lai šīs attīstības koncepcijas, kas tiek pieņemtas, tiktu arī īstenotas. (Aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Viņķeles kundze vēlas ko piebilst?

I.Viņķele. Jā. Komisijas vārdā es vēlos nosaukt skaitļus, cik šis priekšlikums izmaksātu: papildus gadā sociālajā budžetā tie ir 38 miljoni latu. (No zāles: „Cik ilgā laikā? Cik gados?”) Tātad, kā jau es minēju, komisija to ir izskatījusi un šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātes Ritas Strodes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 22, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts, bet... Es aicinu tomēr nebalsot Aināra Šlesera vietā, kurš šobrīd neatrodas zālē, – pat tad, ja tāda ir viņa griba!

Lūdzu, turpiniet!

I.Viņķele. Deputātes Ritas Strodes iesniegtais 6.priekšlikums ir saistīts ar 5.priekšlikumu, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Viņķele. 7. – deputātes Lienes Liepiņas priekšlikums. Deputāte ierosina piešķirt vecāku pabalstu adoptētiem bērniem arī pēc viena gada vecuma, lai gan likumā ir noteikts, ka vecāku pabalsts tiek piešķirts pēc bērna dzimšanas... līdz bērns sasniedz viena gada vecumu.

Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Lienei Liepiņai.

L.Liepiņa (frakcija „Vienotība”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums faktiski ir šāds: adopcijas gadījumā maksāt vecāku pabalstu arī pēc gada vecuma, tātad neatkarīgi no bērna vecuma, bet tikai gada garumā. Tā ka pēc maksāšanas perioda tas neko nemaina...

Spēkā esošā redakcija noteic, ka maksā līdz bērna viena gada vecumam, bet mans priekšlikums būtu, ka viena gada garumā. Un šeit runa ir par adopcijām, tātad par bērniem, kas kļūst par īstu, reālu ģimeni. Skaitā viņu nav daudz: 2009.gadā bija 71 bērns. Pārsvarā viņi ir vecumā līdz trim gadiem; jau starp trīs un piecu gadu vecumu tie bija vairs tikai desmit bērni.

Lai pamatotu šo savu priekšlikumu, es jums gribu norādīt uz trim aspektiem. Viens ir kopšanas pabalsta jēga un būtība. Šī vecāku pabalsta – pabalsta par pirmo bērna dzīves gadu – būtība un jēga nav atvieglot vecākiem dzīvi fiziskās slodzes dēļ, bet gan tāpēc, ka bērna un vecāku starpā sāk dibināties attiecības – attiecības, kas būs būtiskas bērnam visas viņa dzīves garumā... Tas ietekmēs bērna attiecības ar vecākiem, kā arī ietekmēs vispār visu viņa nostāju pret dzīvi. Šīs attiecības jaundzimušajam rodas... Adoptētam bērnam divu un trīs gadu vecumā tās jau ir, bet diemžēl stipri greizas un stipri nestabilas. Līdz ar to tas būtu ārkārtīgi svarīgi, ka vecākiem, kas adoptē bērnu... ka viņiem ir šis gads, kad ir laiks strādāt ar šīm attiecībām, pēc iespējas vairāk kaut ko labot no tā, kas tam bērnam jau ir izveidojies.

Iespējams, ka adopcijas gadījumā šie pabalsti ir pat svarīgāki nekā jaunpiedzimuša bērna svarīgajā gadījumā, jo jaunpiedzimis bērns ir gaidīts, lolots un mīlēts jau no paša sākuma, turpretī šie bērni tādi nav.

Otrkārt, komisijā diskusijās izskanēja viedoklis, ka „jā, mēs gribam atbalstīt adoptētos bērnus, bet ne šajā likumā”. Piemērotāks esot Sociālo pabalstu likums. To es gribu atspēkot.

Valsts sociālo pabalstu izmaksā... kā 2.pantā ir teikts, tas ir valsts atbalsts naudas izmaksas veidā, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildizdevumi vai kad šī persona nespēj gūt ienākumus. Tās ir pilnīgi cita tipa izmaksas – tās ir paredzētas cilvēkiem, kas nonākuši grūtībās. Šie adoptētāji nav nonākuši grūtībās! Viņiem nav ienākumu tāpēc, ka viņi var pavadīt šo laiku ar saviem bērniem mājās.

Turklāt es varu pieminēt... Kamēr mums te bija balsošanas, man bija laiks, lai īsi ieskatītos internetā, kā tad ir Vācijā vai Zviedrijā šīs lietas. Un tās tur ir tieši tādas, kā ir rakstīts manā gadījumā, ka vecāku pabalstu saņem adopcijas gadījumā, sākot ar to dienu, kad bērns dzīvo pie adoptētājiem, – pat pirms adopcija ir notikusi, tikai ja ir doma par adopciju.

Tā ka pēc idejas, pēc būtības, es domāju, šī lieta ir pareiza.

Tad vēl trešais arguments. Protams, ir sociālais budžets, kā mēs to iepriekš dzirdējām, bet nav iezīmēta iemaksa – šī iemaksa sociālajā budžetā par apdrošināšanu... par šiem vecāku pabalstiem. Tas ir pareizi! Bet tā ir sistēmas kļūda, tā nav šo vecāku vaina, ne arī vispār vecāku pabalstu kā tādu būtības vaina. Turklāt es gribu teikt, atgādināt, kā tika sacīts, ka šo pabalstu 2009.gadā saņēma 16 804 vecāki, turklāt no sociālā budžeta mēs maksājām 400 000 cilvēku pensijas. Un tagad ir runa par 70! Pat tad, ja tie būtu 170, šis nebūs tas skaitlis, kas sagāzīs šo sociālo budžetu.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un rast adoptētājiem... dot viņiem to iespēju, lai viņi vienu gadu var būt ar šo mazo bērnu mājās un tik tiešām nodibināt ar viņu kaut cik stabilas attiecības, kas būs ļoti būtiskas visai ģimenei turpmāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS frakcija).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Pēc tā, kā mana kolēģe Liene Liepiņa skaidroja savu 7.priekšlikumu, es domāju, ka ir jānāk un jāievieš nedaudz lielāka skaidrība.

Vecāku pabalstu, kā mēs zinām, pašreiz piešķir līdz bērna viena gada vecumam. Gadījumā, ja mēs mainām šos noteikumus, mainām sistēmu vai arī samainām šodien kaut ko sistēmiski, tad tādā gadījumā adoptētājam ir tiesības vecāku pabalstu saņemt vienu gadu neatkarīgi no bērna vecuma. Tātad, ja kādā ģimenē adoptē bērnu 5, 8, 15 vai 17 gadu vecumā, tik un tā saglabājas viens gads.

Te ir arī otra norma – un tā ir Darba likuma norma –, kur darba devējam gadījumā, ja vecāks pieprasa atvaļinājumu bērna kopšanai līdz viena gada vecumam, šis atvaļinājums ir jāpiešķir. Nu, tad sakiet, lūdzu, kā var piešķirt tādā gadījumā atvaļinājumu bērna kopšanai līdz viena gada vecumam, ja bērnam jau sen viena gada vecums ir pāri?

Komisijas sēdē vairākkārt diskutējot par šo jautājumu, mēs aicinājām kolēģi Lieni Liepiņu šādu priekšlikumu iesniegt Valsts pabalstu likumā, kas attiecīgi uz šodienu jau regulē, ka adoptētāji saņem vienreizēju atbalstu 1000 latu apmērā. Šajā gadījumā mēs varam diskutēt par to, ka varbūt 1000 latu šajā gadījumā ir par maz, varbūt tur ir nepieciešams 1500 vai 2000 latu, zinot, ka šī problēma un šī lieta Latvijai ir ļoti svarīga, bet es ļoti aicinu to nedarīt šajā likumā – likumā „Par maternitātes un slimību apdrošināšanu”.

Otrkārt. Gan komisija, gan citi deputāti atbalstīja 4.priekšlikumu. Un 4.priekšlikums bija labklājības ministres Ilonas Jurševskas priekšlikums, un tur, lūk, šā panta pirmās daļas 2.punkts ir izteikts ļoti konkrēti. Likumdevējs ar šo grozījumu izsaka atbalstu arī tām ģimenēm, kuras gatavojas adopcijai. No tā brīža, kad adoptētāji ir izvēlējušies, kuru bērniņu adoptēt, līdz adopcijas akta pieņemšanai ir veseli seši mēneši, un šo sešu mēnešu laikā tagad būs noteikts arī šis atbalsts, ja bērns ir vecumā līdz vienam gadam.

Ja jūs lūkojaties 4.priekšlikumā, kuru komisija un Saeima ir atbalstījusi jau pirms šā, jūs redzat, ka tāds pats atbalsts ir noteikts arī tām ģimenēm, kur mazi bērni ir paņemti aizbildnībā. Un tāpat tas ir noteikts arī tad, ja bērns ir ievietots audžuģimenē.

Pilnībā izprotot Lienes Liepiņas kundzes viedokli, ka nepieciešams šos jautājumus sakārtot, es vēlreiz vēršu jūsu, kolēģi, uzmanību uz to, kas ir jādara likumā par valsts pabalstiem. Un tādēļ lūdzu šo priekšlikumu – 7.priekšlikumu – šajā likumā neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lienei Liepiņai, otro reizi.

L.Liepiņa (frakcija „Vienotība”).

Sākšu ar pēdējo argumentu, ka tas nav sistēmiski pareizi. Tieši tas ir sistēmiski pareizi, jo mēs runājam par šo pirmo gadu, ko vecāki dzīvo kopā ar bērnu. Šis pirmais gads attiecību veidošanai ir būtisks, un tas sistēmiski ļoti labi iederas šajā likumā.

Par Darba likumu. Es nolasīšu 156.panta „Bērna kopšanas atvaļinājums” redakciju. Pirmā daļa: „Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu.” Tātad pilnīgi nekādā pretrunā tas nav ar Darba likumu.

Tagad vēl par tiem skaitļiem. Tas šad un tad izskan: jā, tad, ja piecpadsmitgadīgu bērnu adoptēs, vecāki varēs dzīvot vienu gadu mājās. Nu, kolēģi, nebūs tā! Šie bērni, kas ir padsmit gadu vecumā, tika adoptēti, tie tiek adoptēti ģimenēs, kur vecāki bija šķīrušies un atkal precējušies... Un tad adoptēja viens otra bērnu... Un tāpēc manā priekšlikumā ir tas punkts ielikts: ja bērns nav dzīvojis vienā mājsaimniecībā ar adoptētāju. Tātad tas izslēdz šādus gadījumus.

Un nu es jums nolasīšu 2009.gada datus par to bērnu vecuma grupām, kas ir adoptēti. Līdz viena gada vecumam – 26; no viena gada līdz divu gadu vecumam – 18; no divu līdz triju gadu – 16; no triju līdz četru gadu vecumam – 7; no četru līdz piecu – 3; no piecu līdz sešu – 1; no sešu līdz septiņu – 1; tad ir nulle, nulle, nulle... no desmit līdz astoņpadsmit – 2. Nu, kolēģi, te ir runa tiešām par tiem bērniem, kuri ir starp divu un piecu gadu vecumu un kuriem ir ārkārtīgi vajadzīga saskarsme ar vecākiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā deputāte Viņķele ko piebilst vēlas?

I.Viņķele. Barčas kundze sniedza skaidrojumu par juridisko tehniku. Tātad komisija priekšlikumu nav atbalstījusi, un arī es aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātes Lienes Liepiņas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 10, atturas – 65. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Viņķele. 8. – deputātes Ritas Strodes priekšlikums, kas ir saistīts ar 5.priekšlikumu. Un līdz ar to, ka 5.priekšlikums nav atbalstīts, tas vairs nav balsojams. (No zāles: „Kāpēc nav balsojams?”)

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams, bet tas ir debatējams.

Deputāte Rita Strode ir pieteikusies debatēs.

Sākam debates.

R.Strode (PLL frakcija).

Ļoti cienījamie kolēģi! Mans paziņojums nav populistisks, jo tas ir izsvērts, atsaucoties uz valdības plāniem. Valdība 2014.gadā ir deklarējusi izaugsmi par 6 procentiem, tamdēļ arī es, ja uzmanīgi paskatāmies manus priekšlikumus, 12.13.punktā piedāvāju nevis šodien ieviest šīs normas, bet ar 2013. un 2014.gadu. Saskaitiet! Plus 6 procenti Labklājības ministrijas budžets, un paliks vēl kādām citām sociālajām aktivitātēm naudiņa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai Šķestera kungs vēl vēlējās...? Es jau nositu ar āmuru un slēdzu debates. Vai komisijas vārdā Viņķeles kundze ko vēlas piebilst?

I.Viņķele. Nē, man nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītāja. Tātad bija jautājums, kāpēc priekšlikums nav balsojams... Tāpēc, ka 5.priekšlikumā bija piedāvāts ieviest jaunu daļu, kura saturiski... par kuru ir runāts arī šajā priekšlikumā, un šis 5.priekšlikums netika atbalstīts.

Lūdzu, turpiniet, Viņķeles kundze!

I.Viņķele. 9. – labklājības ministres Ilonas Jurševskas priekšlikums, kas daļēji ir iekļauts 10. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā. Un tas precizē gadījumus, kad apdrošinātas personas nāves gadījumā ir tiesības saņemt apbedīšanas pabalstu saskaņā ar vairākiem likumiem, un šis priekšlikums paredz to, ka tiek saņemts apmēra ziņā lielākais, bet viens pabalsts.

Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Viņķele. 11. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas precizē kārtību... atviegloto kārtību, kādā ir pieprasāms apbedīšanas pabalsts. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Viņķele. 12. – deputātes Ritas Strodes priekšlikums – ir saistīts ar 5.priekšlikumu, kas ir noraidīts, līdz ar to arī nav atbalstāms un nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Viņķele. Tas pats attiecas uz 13. – deputātes Strodes priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Viņķele. Viss. Paldies.

Varu lūgt balsojumu otrajā lasījumā par likumprojektu galīgajā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (dokuments Nr.30).

Juridiskā... Es atvainojos, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 49 priekšlikumus.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Saistīts ar juridisko tehniku un atgriež likumā pirmajā lasījumā izslēgto 1.panta 38.punktu, kas ir saistīts ar pārejas noteikumu 48.punktu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 2.priekšlikums ir Juridiskā biroja ierosināts redakcionāls precizējums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 3. – Juridiskā biroja ierosināts redakcionāls precizējums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 4. – finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums, kurš paredz, ka ar PVN... PVN uzskaiti sāk veikt no 35 tūkstošu latu apmēra, nevis no 10 tūkstošiem. Šī norma vienkāršos PVN maksāšanu mazajiem uzņēmumiem un atvieglos PVN administrēšanu. Un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 5. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 6. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas saskaņo šo normu ar likumu „Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 9.priekšlikumā. Šī norma ir redakcionāli precizēta, lai noteiktu, ka personām, kurām ir paraksta tiesības, nedrīkst būt sodāmība par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzinātu maksājumu veikšanas un par citiem noziegumiem. Un 9.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 8. un 9. priekšlikumu.

J.Reirs. 10. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 11. – Juridiskā biroja terminoloģisks priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 12. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz, ka fiskālais pārstāvis pēc katra taksācijas perioda beigām ne tikai pārliecinās, bet arī nodrošina, ka uzkrātā summa atbilst šajā apakšpunktā izvirzītajiem nosacījumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls un saistīts ar 11.priekšlikumu, kuru mēs jau atbalstījām. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 15. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts. Šis priekšlikums ir saistīts ar 4.priekšlikumu, kuru mēs esam atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 16. – Juridiskā biroja ierosināts terminoloģisks precizējums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 17. – Juridiskā biroja ierosināts juridisks precizējums. Ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 18.priekšlikumā, kas paredz normu, kura vienādo fiskālā pārstāvja izslēgšanas procedūru no Valsts ieņēmumu dienesta ar PVN apliekamo personu reģistra... spēkā esošo procedūru izslēgšanai no Valsts ieņēmumu dienesta ar PVN apliekamo personu reģistra. Un arī 18.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 19. – Juridiskā biroja ierosināts precizējums. Ir atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 20. – Juridiskā biroja precizējums un saskaņojums ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”. Ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir redakcionāla rakstura, uzsverot – ja fiskālajam pārstāvim ir nodokļa parāds, kas ir lielāks par minēto uzkrājuma vai galvojuma apmēru, fiskālais pārstāvis tiek izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta ar PVN apliekamo personu reģistra. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Šī norma ir redakcionāli precizēta, lai noteiktu, ka personām, kurām ir paraksta tiesības, nedrīkst būt sodāmība par krāpšanu, dokumentu viltošanu un citiem ar finansiālu darbību saistītiem noziegumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Šis priekšlikums ir redakcionāli precizēts, un ir noteikts konkrēts termiņš nodokļu samaksai valsts budžetā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Lūdzu deputātus Kravcovu un Ribakovu nesarunāties tik skaļi! Jūs radāt tādu fonu, ka ir grūti dzirdēt to, kas notiek zālē.

J.Reirs. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 28. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums precizē jau pieņemtajā likumprojektā 8. un 9.punktā noteiktās normas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 29. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 30. – Juridiskā biroja redakcionāls... 30. – Juridiskā biroja precizējums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts. Un arī šis priekšlikums saistīts ar pārejas noteikumu 48.punktu un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 32. – Juridiskā biroja precizējums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas saistīts ar pārejas noteikumu 48.punktu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas saistīts ar terminoloģiju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 35. – Juridiskā biroja terminoloģiski saskaņojošs priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 36. – Juridiskā biroja redakcionāls precizējums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Norma ir iestrādāta jaunajā likuma 9.panta otrajā daļā un 38.priekšlikumā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 39. – Juridiskā biroja precizējums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 40. – finanšu ministra Vilka priekšlikums – ir saistīts ar 4.priekšlikumu, kuru mēs jau esam atbalstījuši. Un komisijā arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums – izslēdz 12.panta trešo prim daļu, jo šis aizliegums nav objektīvs pamatojums šādiem ierobežojumiem, kādi ir noteikti šajā daļā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 43. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir saistīts ar pārejas noteikumu 48.punktu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 44. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 45. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir saistīts ar pārejas noteikumu 48.punktu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 46. ir redakcionāls precizējums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 47. – Juridiskā biroja redakcionāls precizējums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 48. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts. Šis ir tehnisks grozījums, lai precizētu šajā daļā minētā pārskata nosaukumu un noteiktu, ka arī fiskālajam pārstāvim, sūtot preces uz citu dalībvalsti, jāuzrāda preču piegādes savā nodokļu deklarācijā un attiecīgajā pārskatā. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 49. – Juridiskā biroja priekšlikums par turpmāko pantu numerāciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Šis likumprojekts bija steidzams. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Preču un pakalpojumu drošuma likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, cienījamās deputātes un godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi likumprojektu „Grozījums Preču un pakalpojumu drošuma likumā”, kas paredz svītrot Satiksmes ministrijas dalību Tirgus uzraudzības padomē.

Ņemot vērā, ka nedz Satiksmes ministrijas padotībā ir tirgus uzraudzības iestādes Preču un pakalpojumu drošuma likuma izpratnē, nedz Satiksmes ministrijas kompetencē ir tirgus uzraudzība, atbilstoši noteikumiem (Ministru kabineta noteikumi ir Satiksmes ministrijas nolikums) secināms, ka Satiksmes ministrijas funkcijās neietilpst tirgus uzraudzības jautājumi. Līdz ar iepriekš minēto Satiksmes ministrija ir izslēdzama no Tirgus uzraudzības padomes sastāva.

Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Preču un pakalpojumu drošuma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 9.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likumā”, kurā tiek precizēts deleģējums Ministru kabinetam attiecībā uz noteikta daudzuma naftas produktu drošības rezervju pirkšanu no komersantiem, kuri ieguvuši tiesības sniegt drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu rezervju izveidei noteiktā apjomā.

Lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 13.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13.decembris. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kartības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Sēklu aprites likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 24.novembrī savā sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījumi Sēklu aprites likumā” un pieņēma lēmumu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Ar šiem grozījumiem tiks precizēta sēklu aprites kārtība, tiks pilnveidots šķirņu katalogs, kā arī tiks ieviesti vairāku Eiropas Savienības direktīvu nosacījumi. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Pirms balsojuma par pirmo lasījumu komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms ir jābalso par likumprojekta steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sēklu aprites likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu vēlreiz! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sēklu aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

E.Smiltēns. Komisija priekšlikumus gaidīs līdz šā gada 10.decembrim. Un likumprojekta izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – 2010.gada 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, izskatīšana galīgajā lasījumā – 16.decembrī.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Sakovskis.

A.Sakovskis (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā”. Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu pirms pirmā lasījuma un, pamatojoties uz to, ka likumprojekts jāpieņem līdz gada beigām, lai pārņemtu Eiropas Savienības direktīvu, lūdz piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms mums ir jābalso par to, lai atzītu likumprojektu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu vēlreiz! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

A.Sakovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, izskatīšana otrajā lasījumā – 16.decembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, izskatīšana galīgajā lasījumā – 16.decembrī.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Augstskolu likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā” un nolēma šo likumprojektu noraidīt tādēļ, ka nepieciešamos nosacījumus ir iespējams regulēt Ministru kabineta noteikumos, un līdz ar to šādi būtu radīts nevēlams precedents arī citos gadījumos. Līdzīgu lēmumu ir pieņēmusi arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Tāpēc komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Augstskolu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 76, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Komisija skatīja šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un nolēma, ka nozares speciālistu skaita noteikšana nav iestādes, bet ministrijas kompetences jautājums. Un tādēļ no sistēmiskā viedokļa būtu saglabājama Profesionālās izglītības likuma 31.panta otrās daļas norma, ka ministrija, šajā gadījumā Iekšlietu ministrija, nosaka valsts finansēto vietu skaitu izglītības iestāžu akreditētajās profesionālajās programmās.

Lūdzu šo likumprojektu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 78, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Konvenciju par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām un Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā... Kurš ir referētājs? Tātad Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies. (No zāles dep. J.Tutins: „Par ko bija likumprojekts? Nezinu, par ko balsot!”)

Sēdes vadītāja. Par ko bija likumprojekts, Šķestera kungs? Lūdzu, saskaņā ar Kārtības rulli informējiet deputātus par likumprojekta būtību.

S.Šķesters. Tiešām konvencija ir nopietni uzrakstīta un diezgan daudz...(Aplausi. Smiekli.) Tagad, cienījamie kolēģi, lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Konvenciju par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām un Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Šķesters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.septemb... oi, decembris. Šā gada.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas temriņš – šā gada 9.decembris.

Nākamais jautājums – likumprojekts „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”. Likumprojekts ir izstrādāts, lai pārņemtu direktīvas prasības attiecībā uz noguldītājiem izmaksājamo garantētās atlīdzības apmēru un ieviestu regulējumu attiecībā uz banku un ārvalstu filiāļu vienreizējo iemaksu noguldījumu garantiju fondā.

Likumprojekta pirmā daļa paredz visā likumā aizstāt vārdu „eiro” ar vārdu „euro” atbilstoši tam, ko mēs apņēmāmies saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu. Par šo jautājumu izraisījās debates, diskusija un bija dažādi viedokļi, bet komisija konceptuāli nolēma likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā un uz otro lasījumu gatavot priekšlikumus, lai grozītu šo „euro” ieviešanas kārtību.

Tā kā šis regulējums ir jāievieš līdz šā gada 31.decembrim, komisija lūdza piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Reirs. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz šā gada...

Sēdes vadītāja. Vispirms mums ir jāatbalsta likumprojekts pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 3.decembris pulksten 12.00 un izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.decembris, likumprojekta izskatīšana galīgajā lasījumā – 16.decembrī.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Kā jau es no rīta jums teicu, likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu atbilstoši pašlaik spēkā esošā Krimināllikuma 149.panta piemērošanu pēc tam, kad stāsies spēkā 2010.gada 21.oktobrī pieņemtais likums „Grozījumi Krimināllikumā”.

Ar Krimināllikuma pārejas noteikumu 9.punktu, ko jūs noteikti redzat, jo tas jums ir priekšā, tiek paredzēts, ka 2010.gada 21.oktobrī pieņemtā likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 1. un 2.punktā paredzētais regulējums daļā par tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem par noziedzīgiem nodarījumiem, kas kvalificēti pēc 149.panta, ir piemērojams tikai attiecībā uz tiem kriminālprocesiem, kuros noziedzīgais nodarījums kvalificēts pēc Krimināllikuma 149.panta pirmās daļas. Savukārt tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu lietvedībā esošajās krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti līdz 2010.gada 31.decembrim un kvalificēti pēc Krimināllikuma 149.panta otrās, trešās un ceturtās daļas, nodarījuma kvalifikācija atstājama negrozīta un personām sods piemērojams saskaņā ar likumu, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim.

Likumprojekts ir saistīts ar 9.Saeimas pieņemto likumu „Grozījumi Krimināllikumā”, kuram, kā es teicu, ir jāstājas spēkā 2011.gada 1.janvārī. Tā kā izskatāmajā likumprojektā ietvertajai normai jāstājas spēkā vienlaicīgi ar jau pieņemto likumu, likumprojektu es aicinu virzīt steidzamības kārtā, proti, piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs turpinām, es gribu jūs informēt, ka ir laiks pārtraukumam, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis 5 deputātu – Bendrātes, Viņķeles, Rībenas, Buiķa un Šadurska – iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas šodienas sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām Saeimas sēdi.

Komisijas vārdā Čepānes kundze lūdza atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Čepāne. Paldies, godātie kolēģi! Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

I.Čepāne. Godātie kolēģi! Ja Saeimai nav iebildumu, ņemot vērā to, ka šī neprecizitāte ir pēc iespējas ātrāk jānovērš, es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un, nenododot to komisijai, izskatīt šodien arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 3, atturas – 1. Likums pieņemts. Paldies.

I.Čepāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamā sadaļa – „Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Tātad ir Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sagatavotais patstāvīgais priekšlikums „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Cienītie kolēģi! Šis ir ceturtais piegājiens, un cerēsim, ka tas būs pozitīvs salīdzinājumā ar iepriekšējo Saeimu... Saskaņā ar Satversmi un saskaņā ar likumiem Publisko izdevumu un revīzijas komisija izskatīja Valsts kontroles pabeigtu finanšu revīziju par Latvijas Republikas 2009.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem, kā rezultātā tā ir sniegusi atzinumu ar iebildēm.

Līdz ar to pašlaik jūsu priekšā ir Saeimas lēmums ar diviem punktiem.

1. Atzīt, ka Ministru kabinets nav nodrošinājis Saeimas 2009.gada 29.oktobra lēmuma izpildi, un tas bija sekojošs... Tas ir daļēji izpildīts... Viens punkts bija saistīts ar to, par ko mēs, uzņēmēji un sabiedriskās organizācijas ļoti plaši diskutējām presē un sabiedrībā, un tas bija saistīts ar budžetu un finanšu vadību, tajā nosakot, ka budžeta pieprasījumā ir norādāms, kādi rezultāti tika sasniegti, izlietojot valsts budžeta līdzekļus, kā arī paredzot sasniegto valsts budžeta mērķu izvērtēšanas mehānismu un kritērijus.

Jāteic, ka iepriekšējā Saeimas sasaukumā tika izveidota no vairākām likumdevēju... ne likumdevēju komisijām... no pārstāvjiem komisija, kuru vadīja Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, un kopā ar Valsts kontroli tika izstrādāti vairāki priekšlikumi, kā šo jautājumu sakārtot, un arī tas viss daļēji tika iekļauts šajā likumprojektā. Cerēsim, ka tas arī tiks pieņemts un ka jau 2012.gada budžets tiks veidots, pieņemot likumdošanā izmaiņas, kuras varētu skaidrāk saprast gan deputāti, gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji, – to, par ko mēs tiešām plaši diskutējam pašlaik sabiedrībā, un to, ko sabiedrība arī prasa visu laiku.

Mēs skatījāmies vakar raidījumu „Kas notiek Latvijā?”, un arī tur katrs no raidījuma dalībniekiem izteicās arī par to jautājumu – kad būs šī plānošana.

Otrs jautājums, kas ir ļoti būtisks, ir saistīts ar to, par ko mēs sabiedrībā ļoti plaši diskutējam, un to, ko arī Valsts kontrole ir atzinusi; tas ir saistīts ar valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām: definēt valsts kapitāla ieguldījumu mērķus, sagaidāmos valsts kapitālsabiedrību darbības rezultātus un metodes, ar kurām tos sasniegt, vienotus kritērijus valsts kapitāla atdeves noteikšanai un mērīšanai, un pilnveidot gada pārskatā iekļauto vadības ziņojumu, papildinot to ar informāciju par valsts kapitāla atdevi. Respektīvi, ja tās ir valsts kapitālsabiedrības, tad pirmais nosacījums: lai tās ir caurspīdīgas! Otrais: lai šajās kapitālsabiedrībās ieguldītie valsts līdzekļi nestu arī atdevi un peļņu!

Tāpēc, augsti godātā Saeima, man ir lūgums – pieņemt šo Publisko izdevumu un revīzijas komisijas lēmumu, kas sastāv no diviem punktiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 2009.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš, ievēlēts no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Paldies par iepriekšējo lēmumu.

Un tagad saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 66.pantu Saeima apstiprina Ministru kabineta iesniegto Latvijas Republikas 2009.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem, ko ir revidējusi Valsts kontrole. Lūgums šo lēmuma projektu apstiprināt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Droši vien ir radusies tāda pieredze Saeimā, ka šis lēmums tiek uzskatīts par pilnīgi formālu, kur tātad valdībai nav nekas jāstāsta, valdībai arī nav jāapmeklē Saeimas sēde, izskatot šos jautājumus, un deputāti vienkārši nobalso. Manuprāt, šī prakse, kāda ir radusies šinī jautājumā un, iespējams, arī virknē citu jautājumu, pamazām attīstās: sākotnēji valdībai nepatīk apmeklēt Saeimas sēdes, un vēlāk jau arī ierēdņi dažkārt ar grūtībām nāk uz komisiju sēdēm, un liekas, ka Saeima ir kaut kas nenozīmīgs. Bet, redziet, – Satversmes 66.pants! Tātad Satversmes tēvi, to paredzot, nav domājuši, ka šis ir pilnīgi formāls lēmums. Acīmredzot, Satversmi rakstot, ir domāts, ka Saeima arī izvērtē šos jautājumus. Un jāsaka, ka Valsts kontroles ziņojums par 2009.gada budžeta pārskatu ir ļoti detalizēts un patiešām tur ir konstatēti diezgan daudzi būtiski pārkāpumi un par tiem... Var būt, ka daļa no tiem tiek novērsta, bet daļa no tiem arī netiek novērsta, un tas turpinās tālāk. Es minēšu tikai vienu piemēru laika trūkuma dēļ. Valsts kontrole ir norādījusi, ka 2009.gadā 69 miljoni ir izmaksāti kā līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, un tas ir bijis faktiski neatbilstoši tam, ka tie ir kādi neparedzētie izdevumi... Tātad faktiski ievērojama budžeta daļa pāriet tādā kā valdības kompetencē. Un es esmu diezgan pārliecināts, ka, apskatot 2010.gadu, mēs nonāksim pie vēl daudz lielākas summas par šiem 69 miljoniem.

Bija vēl arī vesela virkne citu būtisku jautājumu, un atsevišķi kā ierobežotas pieejamības dokuments šajā pārskatā bija jautājums par „Parex” bankas pārņemšanu. Valsts kontrole arī tur konstatēja veselu virkni būtisku pārkāpumu, un es pieņemu, ka valdība ir to analizējusi. Var būt, ka kaut kas jau ir sakārtots un ka kaut kam nepiekrīt vai tamlīdzīgi, bet šie jautājumi nav diskutēti vismaz ar šā sasaukuma deputātiem. Un līdz ar to šādā veidā akli, neiepazīstoties, neizdiskutējot un nobalsojot par šo lēmuma projektu, mēs faktiski lielā mērā akceptējam to, ka viss tas ir bijis pareizi un likumīgi, par ko Nacionālajai apvienībai šinī brīdī nav pārliecības. Līdz ar to arī par šo lēmuma projektu mēs nevaram balsot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Viens no mūsu uzdevumiem, protams, ir uzklausīt to, ko mums saka mūsu vēlētāji, un atbalstīt savu vēlētāju viedokli. Un es gribu pateikt, ko man pēdējā mēneša laikā ir teikuši vēlētāji gan šajā sakarā, gan arī sakarā tieši ar „Parex” bankas pārņemšanas procedūru, ko veica toreizējā valdība. Un mani vēlētāji uzskata, ka parlamentam ir jāveido izmeklēšanas komisija un jārīkojas tāpat, kā rīkojās Īslandē, un jāizdara viss darbs no A līdz Z.

Apstiprinot šo dokumentu, man ir pamatotas bažas, vai ar to es neleģitimēju to, kas notika 2009.gada nogalē „Parex” bankas pārņemšanas sakarā. (No zāles dep. S.Bendrāte: „Tas bija 2008.gadā!”) Līdz ar to, protams, es balsošu „pret”, bet, ja mani kāds pārliecinās par pretējo, tad es tā varbūt arī nedarīšu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Bērziņa kungs vēlas ko piebilst?

A.Bērziņš. Kolēģi! Man tiešām ir liels prieks, jo varbūt kādu laiku atpakaļ bieži uzskatīja, ka, apstiprinot šo viena gada budžetu, šis ir formāls moments... Protams, neapstiprinot šo budžetu, es pat nezinu... Tur Kusiņa kungs varētu mums pastāstīt, kādas varētu būt tās letālās sekas pēc tam...

Bet, ja mēs runājam konkrēti, tad, ja nebūtu apstiprināts iepriekšējais lēmums un ja nebūtu apstiprināts iepriekšējā Saeimā arī tāds pats lēmums, ko mēs uzdodam veikt Ministru kabinetam, skatoties cauri un strādājot ar Valsts kontroli kopā, tad es varbūt arī piekristu iepriekšējam cilvēkam, kas te uzstājās, ka tas būtu formāls... formāls akts. Bet, ja mēs esam kopīgi pieņēmuši to lēmumu, kas attiecas uz vairākiem punktiem, tad es domāju, ka šo formālo aktu mēs esam stipri stipri pietuvinājuši neformālam aktam.

Es piekrītu Cilinska kungam, jo arī jūs bijāt klāt. Mēs izsūtījām šo budžeta redzamo daļu, bet tie, kas gribēja iepazīties, teiksim, ar to, kas bija slēgtā daļa budžetam... katrs no deputātiem varēja to izlasīt un iepazīties... Es baidos, ka varbūt daudzi arī laika trūkuma dēļ nav iepazinušies ar šo biezo un saturīgo materiālu, bet cerēsim, ka mēs to visi izlasīsim kopā.

Cilinska kungam es varu piekrist attiecībā uz to un to. Mēs arī darbosimies komisijā, tiešām nākamajā sasaukumā arī aicinot premjeru... mēs varam komisijā aicināt klāt tad, kad tuvosies jau budžeta gads, bet es negribētu piekrist tam, ka... Es saku: ja iepriekšējais lēmums nebūtu pieņemts, tad es varētu piekrist, ka mēs pieejam formāli. Ja mēs pieņemam iepriekšējo lēmumu, tad mēs nevaram uzskatīt, ka mēs esam piegājuši formāli šā budžeta apstiprināšanai.

Tāpēc es lūdzu apstiprināt šo 2009.gada... Valsts kontroles revīziju par 2009.gada budžeta izpildi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 2009.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 31, atturas – 7. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Pirms mēs reģistrējamies, es gribu jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Kabanova, Rubika, Holostova, Tutina un Zemļinska – jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim „Par pasažieru vilciena satiksmes atjaunošanu starp Latviju un Baltkrieviju”. Jautājums tiks nodots satiksmes ministram.

Paziņojumam vārds deputātam Vitautam Staņam.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Godājamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc piecām minūtēm parastajā – 307.telpā.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 13.15 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Pirmkārt, liels paldies par izteikto uzticību. Otrkārt, lūdzu par Centrālās zemes komisijas locekļiem ievēlētos deputātus uz nelielu, īsu informatīvu sēdīti, tepat blakus, Dzeltenajā zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (SC frakcija).

Lūdzu Latvijas un Baltkrievijas parlamentārās sadarbības grupas locekļus uz īsu darba sēdi Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Es jūs aicinu uzreiz pēc Saeimas sēdes pulcēties Dzeltenajā zālē, kur tiks dibināta deputātu grupa sadarbībai ar Japānas parlamentu un uzreiz pēc tam – arī ar Dienvidkorejas parlamentu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu! Vārds paziņojumam... Paldies.

Lūdzu zvanu deputātu klātbūtnes reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Mazu uzmanību! Es saprotu, ka visi ļoti steidzas dibināt jaunas sadarbības grupas, taču varu jūs informēt, ka nav reģistrējušies deviņi deputāti (klausieties uzmanīgi, jo varbūt starp viņiem ir arī kāds no jums): Imants Jānis Bekešs, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Gundars Daudze, Ivans Klementjevs, Sergejs Mirskis, Dana Reizniece, Jānis Strazdiņš un Ainārs Šlesers.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to 2.decembra sēdi pasludinu par slēgtu.