Ministru kabineta rīkojums Nr.713

Rīgā 2010.gada 8.decembrī (prot. Nr.71 6.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts zemesgabalu "Priedkalne" Garkalnes novadā

1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību "BALTIJAS DIZAINA GRUPA" (reģistrācijas Nr.40103137093) 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.2.2453) un Aleksandra Nozdrina (adrese –Brīvības iela 354–12, Rīga, LV-1006) 2006.gada 30.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.2.3229).

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "BALTIJAS DIZAINA GRUPA" ierosina privatizēt valsts zemesgabalu "Priedkalne" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8060 002 0021) Garkalnes novadā. Aleksandrs Nozdrins ierosina privatizēt daļu no valsts zemesgabala "Priedkalne" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8060 002 0021) Garkalnes novadā.

3. Pēc privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. saskaņā ar Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas 2007.gada 10.janvāra kadastra izziņu Nr.10B-1.1./17714 nekustamais īpašums "Priedkalne" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8060 002 0021) Garkalnes novadā sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8060 002 0021) 2,2975 ha platībā (turpmāk – valsts zemesgabals). Īpašuma tiesības uz valsts zemesgabalu nostiprinātas Garkalnes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.39 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā;

3.2. saskaņā ar Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas 2007.gada 10.janvāra kadastra izziņu Nr.10B-1.1./17714 valsts zemesgabala daļu 0,0704 ha platībā aizņem pagalmi, zemesgabala daļu 0,7661 ha platībā – ceļi (ielas) un zemesgabala daļu 1,461 ha platībā – pārējās zemes;

3.3. saskaņā ar Garkalnes novada domes 2007.gada 8.oktobra izziņu Nr.3-09/844 valsts zemesgabala lietošanas mērķi ir "dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas" (kods 0501, platība –1,53 ha) un "zeme ceļu zemes nodalījuma joslā" (kods 1101, platība –0,7661 ha). Minētie mērķi ir noteikti arī Garkalnes novada teritorijas plānojumā;

3.4. 2001.gada 6.septembrī starp valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi" un sabiedrību ar ierobežotu atbildību "BALTIJAS DIZAINA GRUPA" noslēgts līgums par valsts zemesgabala daļas 2,1363 ha platībā nomu uz 10 gadiem. Nomas maksa noteikta atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai – 10,86 lati (tai skaitā pievienotās vērtības nodoklis) gadā. Līgums var tikt izbeigts pirms termiņa, pusēm vienojoties divus mēnešus iepriekš;

3.5. likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka pašvaldībai ir autonoma funkcija gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana);

3.6. Garkalnes novada domes 2008.gada 27.februārī pieņemtajā lēmumā "Par zemes gabalu "Priedkalne"" (prot. Nr.2   7.§) norādīts, ka valsts zemesgabals kalpo kā infrastruktūras objekts 18 nekustamajiem īpašumiem (Senču sila un Gulbju ielas apbūve) atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajām pašvaldību funkcijām – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību. Valsts zemesgabalu aizņem ceļu infrastruktūra un neapbūvēta Lielā Baltezera (publiskais ezers) krastmala. Saskaņā ar zemes robežu plānu valsts zemesgabals 2,2975 ha platībā atrodas Lielā Baltezera aizsargjoslā. Nododot privatizācijai valsts zemesgabalu, tiktu traucēta sabiedrības iespēja izmantot Lielā Baltezera krastmalu, kā arī tiktu ierobežota pašvaldības iespēja īstenot likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto autonomo funkciju;

3.7. likuma "Par pašvaldībām" 77.panta otrā daļa nosaka, ka pašvaldības īpašums izmantojams attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, gan nododot to publiskā lietošanā (ceļi, ielas, laukumi, parki), gan veidojot iestādes un pašvaldības kapitālsabiedrības, kas nodrošina iedzīvotāju tiesības un sniedz tiem nepieciešamos pakalpojumus (pārvaldes iestādes, sociālās un veselības aprūpes, izglītības, kultūras, sporta un citas iestādes);

3.8. ņemot vērā šā rīkojuma 3.2., 3.3. un 3.6.apakšpunktu, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punktu privatizācijas ierosinātāju viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets, lemjot par nekustamā īpašuma, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektā daļa nosaka, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šā valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā minētajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 13.pantu un 66.panta pirmās daļas 4.punktu labumam, ko sabiedrība iegūst, atsakot nodot privatizācijai valsts zemesgabalu, ir jābūt lielākam nekā privatizācijas ierosinātāja tiesisko interešu ierobežojumam.

Valsts zemesgabalu aizņem neapbūvēta Lielā Baltezera krastmala, un tā ir publiski pieejams objekts. Nododot privatizācijai valsts zemesgabalu, sabiedrībai tiktu liegta iespēja piekļūt krastmalai, kā arī tiktu ierobežota pašvaldības iespēja īstenot likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto autonomo funkciju – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību. Atsakot nodot privatizācijai valsts zemesgabalu, tiek ievērots samērīguma princips, un labums, ko sabiedrība iegūst, ir lielāks nekā indivīda tiesisko interešu ierobežojums.

6. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta otro un piekto daļu, 16.panta trešās daļas 3.punktu un likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 2.punktu, Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai valsts zemesgabalu.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā pēc šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents,
reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs A.Kampars