Ministru prezidents:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 24.maijā

Intervija Latvijas Radio 24. maija raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08.

Vada žurnālists Aidis Tomsons.

— … Sāksim ar tiem problēmu risinājumiem, kas ir atlikuši no pagājušās reizes…. Viena klausītāja zvanīja un jautāja tā: strādājošie saņems pilnu pensiju, priekšlaikus nevarēs vairs neko saņemt, vai tas nebūs netaisnīgi?

A.Bērziņš: — Priekšlaicīgas pensionēšanās ierobežošana ir viena no tām saistībām, kuras Latvija ir savulaik uzņēmusies, parakstot ar Pasaules banku saistības, un tas ir arī pensiju stratēģijas jautājumus. Katrā gadījumā, ja ekonomika iet uz augšu tā kā pašlaik, ja bezdarbs samazinās nepārtraukti, tas nozīmē, ka ir jaunas darbavietas, iespējas strādāt un ka vienkārši šīs iespējas ir jāizmanto.

— Rīgā jau ir, bet ārpus Rīgas, it sevišķi kādos lauku rajonos?

A.Bērziņš: — Es negribētu teikt, ka tikai Rīgā. Ja paskatāmies to dinamiku, kāda ir, piemēram, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī...

— Es piekrītu, ka pilsētās, bet kādās stipri mazākās — Bebros, Koknesē ...?

A.Bērziņš: — Jā, ir nepieciešams kaut kādā veidā no uzņēmējdarbības viedokļa padarīt uzņēmējdarbību daudzveidīgāku laukos. Protams, lauksaimniecībā tik daudz strādājošo jeb nodarbināto kā padomju laikā vairs nebūs vajadzīgs, bet tur ir jāmācās, jāveido atbalsta formas — valdība ar to visu darbojas.

— Tad man jautājums no interneta, Aldis Mende jautā: 19.maijā Latvijas Radio 1.programmā runāja Valkas mērs Vents Krauklis un bija ļoti sašutis par to, ka Latvijas valdība neko nedara, lai noturētu iedzīvotājus rajonos un lauku apvidos; ko jūs par to domājat, un ko valdība plāno darīt, lai cilvēki neskrietu prom uz Rīgu vai lielpilsētām?

A.Bērziņš: — Šis ir tāds process, ko administratīvi ietekmēt nevar; un, pēc manām domām, viena no lietām, kas mums ir jādara, lai cilvēki nemuktu prom no mazākām apdzīvotām vietām Latvijā, ir šī administratīvi teritoriālā reforma. Tad, kad pašvaldības kļūst lielākas, lielāka kļūst arī viņu iespēja ietekmēt procesus, piesaistīt līdzekļus, attīstīt infrastruktūru, un tas jau ir tas pamats, kāpēc cilvēki paliek tajā vai citā vietā.

— Administratīvi teritoriālā reforma, jūsuprāt, varētu būt viens no tādiem veicinātājiem?

— Administratīvi teritoriālā reforma, jūsuprāt, varētu būt viens no tādiem veicinātājiem?

A.Bērziņš: — Jā, veicinātājiem, viens no instrumentiem.

— Kas vēl?

A.Bērziņš: — Piemēram, mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalsta fondi, teiksim, tāds kā Reģionālās attīstības fonds, kurš faktiski veicina daudzveidību uzņēmējdarbībā, palīdz tiem cilvēkiem, kuri izbrīvējas no padomju tipa lauksaimnieciskās ražošanas un sāk attīstīt kādus pakalpojumus, mazo, sīko ražošanu. Tā ka tāda veida instrumenti ir jālieto.

— Mendes kungs te jautā: kāpēc nevarētu izmantot Igaunijas pieredzi, maksājot lielākas algas tiem, kas strādā nevis Tallinā vai kādā lielā pilsētā, bet gan tiem, kas strādā laukos?

A.Bērziņš: — Šādu praksi, protams, var izmantot attiecībā uz dažādām valsts iestādēm un dažādām valsts programmām. Piemēram, ja ir problēmas ar latviešu valodas skolotāju kaut vai kādā lauku rajonā vai ar informātikas skolotāju, tad jau šodien mācību iestādes vadītāja rokās ir šis instruments. Viņam ir 10 procenti tā sauktais prēmiju fonds jeb intereses fonds, ko viņš var izlietot atbilstoši saviem ieskatiem, vai nu piemaksājot kādam skolotājam vai kā savādāk. To var izmantot arī attiecībā uz uzņēmējiem — uzņēmēji izvietos savu biznesu tur, kur darbaspēks ir lētāks, kur viņam izdevīgāk.

— Jautājums bija arī par pensijām. Sākotnēji solīja indeksēt pensijas, tagad nesola vairs, viņš nesaprot.

A.Bērziņš: — Pašlaik Labklājības ministrija strādā pie šīs jaunās indeksācijas shēmas, kur būs iekšā gan inflācija, gan arī vidējās darba algas pieaugums jeb apdrošināšanas iemaksu pieaugums, un tā indeksācija būs jau pēc jaunas kārtības, atbilstoši likumam.

— Šogad arī?

A.Bērziņš: — Jā. Tur laikam likums saka — vienreiz gadā indeksācijai jābūt.

— Jautājums: kāpēc bremzē plānveida vispārīgo dzīvokļu privatizāciju? Te ir jautājums par to, ka vietām, it sevišķi Rīgā laikam, kur tā lieta neiet īsti tā, kā vajag.

A.Bērziņš: — Tas ir katras pašvaldības jautājums. Katra pašvaldība, pildot likumu “Par privatizāciju”, var pieņemt tos vai citus lēmumus atkarībā no tā, cik tā ir gatava šim privatizācijas procesam. Es negribētu piekrist, ka Rīgā ir slikti, Rīgā laikam 84 procenti visas dzīvojamās platības ir privatizēti. Tas, ka pašvaldības rokās paliks, teiksim, 10–15 procenti apdzīvojamās platības kā pašvaldības īpašums, nemaz nav slikti, jo pašvaldības rīcībā ir jābūt kādam īpašumam, ar ko palīdzēt trūcīgākajiem cilvēkiem, nelaimē nonākušajiem cilvēkiem.

— Man ir jautājums par garajām rindām zemesgrāmatu nodaļās, reizēm ir tā, ka cilvēki vienkārši nespēj ierakstīt, jo jāstrādā ir, nav laika izstāvēt tās trakās rindas, kuras ilgst mēnešiem.

A.Bērziņš: — Tas arī droši vien atkarībā no tā, kā kurā vietā.

— Rīgā?

A.Bērziņš: — Rīgā droši vien situācija ir sarežģītāka, jo cilvēki nu beidzot ir tikuši pie īpašuma, viens otrs atguvis īpašumu, cits privatizējis dzīvokli un grib ierakstīt to zemesgrāmatā. Jārēķinās, ka kādu brītiņu tas tā var būt, bet kopumā, es domāju, zemesgrāmatu tiesnešu skaits ir diezgan optimāls.

— Te Bērtulsones kundze zvanīja un jautāja tā: katrai precei ir pievienotās vērtības nodoklis — 18 procenti — par to, ko mēs pērkam veikalā; iedots viņai rokā čeks, un tajā ir minēts — 18 procenti plus vēl šāda un tāda summa. Viņa nesaprot, kāpēc...

A.Bērziņš: — To viņai vajadzēja jautāt šajā veikalā, kas tā par summu.

— Nē, parasti čekā ir tā un tā, plus vēl 18 procenti.

A.Bērziņš: — Tur ir jābūt tikai pievienotās vērtības nodoklim. Ja veikals uzliek vēl kādus citus papildu maksājumus, tad jājautā šajā veikalā tam cilvēkam, kurš šo čeku ir izsitis.

— Vēl man bija no interneta atsūtīta intervija ar Valēriju Karginu, “Pareksa bankas” vadītāju; un te ir runa par kuģniecību. Šajā intervijā ir diezgan smags “uzbrauciens” Latvijas valdībai, viņš saka, ka valdība ir rīkojusies tik neprofesionāli un slikti, cik vien slikti var to izdarīt.

A.Bērziņš: — Kargina kungam ir tiesības uz savu viedokli, un es respektēju šīs viņa tiesības, tāpat kā es respektēju arī viņa tiesības šo viedokli paust internetā vai jebkurā citā masu informācijas līdzeklī. Es tikai gribu teikt, ka šajā gadījumā Privatizācijas aģentūra ir strādājusi roku rokā ar starptautiskiem konsultantiem, ar Pasaules bankas konsultantiem un ir mēģinājusi darīt to, ko var izdarīt. Un, ja kompānijas nepiesakās, tad ir citādi. Domāju, ka Kargina kungs pēc kāda brīža noteikti mainīs savu viedokli.

— Vai tur var būt kāda personiskā ieinteresētība, jo viņš saka, ka arī piedalījies, firmas “Lukoil Arktik” konsultants bijis.

A.Bērziņš: — Es pēc dokumentiem nekur neredzēju, ka Kargina kungs būtu piedalījies kādā konsultēšanā, vismaz nekur viņa paraksta nebija.

— Jautājums arī par kuģniecību, cilvēks saka: es gaidīju, ka varēs ieguldīt savus sertifikātus kuģniecības privatizācijā? Kāds būs tās liktenis, jo tagad viss ir galīgi neskaidrs?

A.Bērziņš: — Šai iespējai jebkurā gadījumā ir jāpaliek. Mēs valdībā droši vien visā drīzumā lemsim, kā rīkoties tālāk. Es domāju, ka paspēs šie cilvēki ieguldīt savus sertifikātus, vismaz tie, kas vēlējās, tie bija jūrnieki, kuri vēlējās savus sertifikātus izmantot kuģniecības privatizācijā.

— Bet tam būtu jānotiek šogad?

A.Bērziņš: — Es tā ceru, jā.

— Nagļa kungs teica: lai arī kāds būtu kuģniecības privatizācijas temps, sertifikātu derīguma termiņš būtu jāpagarina.

A.Bērziņš: — Es atturēšos pagaidām no jebkuriem komentāriem. Ir jāsagaida sertifikātu darbības beigas un jāpaskatās, kas noticis ar sertifikātiem. Katrā gadījumā es gribētu aicināt visus cilvēkus, kam ir sertifikāti, uzmanīgi sekot līdzi visiem privatizācijas publiskajiem piedāvājumiem, kā arī izlietot sertifikātus, vai nu iegādājoties īpašumā zemi, to zemi, kas ir palikusi brīva pēc zemes reformas, vai arī iegādājoties īpašumā savus dzīvokļus.

— Vēl viens cits klausītājs zvanīja un interesējās par “Latvijas kuģniecības” peļņu un nodokļiem. Viņš saka: nodokļos kuģniecība šobrīd maksā ļoti minimāli, bet peļņa — 12 miljoni. Arī tas taču pieder valstij, tā kā tas ir valsts uzņēmums, tātad valstij tomēr nāk šī peļņa no kuģniecības?

A.Bērziņš: — Katrā gadījumā jāsaka tā, ka valsts šobrīd nodokļos saņem tikai apmēram par 240 cilvēkiem samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas maksājumus plus netieši tos līdzekļus, kurus cilvēki, kas strādā uz kuģiem, netieši atsūta savām ģimenēm un kurus šīs ģimenes iztērē šeit, Latvijā. Par šo skaitli konkrēti mēs neko pagaidām precīzi nevaram teikt, tās lietas nav uzskaitītas.

— Tas jā, bet kuģniecībai ir peļņa, tā strādā ar katru gadu labāk, un šogad tā peļņa ir 12 miljoni, vismaz tā klausītāja sacīja. Tā taču arī ir valsts nauda!

A.Bērziņš: — Nu, tā ir valsts nauda, bet kuģniecībai ir arī ļoti daudzas vajadzības. Šajā biznesā ar peļņu ir tā: tad, kad kopējā konjunktūra jūras tirdzniecībā ir laba, tad peļņa ir liela; savukārt, kad nāk atkal recesija jeb lejupslīde ekonomikā, tad šī peļņa samazinās. Jāņem vērā arī, ka kuģos visu laiku ir jāiegulda, paaugstinot to drošību, pērkot jaunus, remontējot vecos, jo ir ļoti stingras un noteiktas prasības visos “Lloyds” reģistros, apdrošināšanā un tā tālāk. Un mūsu kuģniecība nav tādā ekonomiskā stāvoklī, lai valdība varētu atļauties no tās rēķiniem izņemt naudu, tad mēs paralizētu šo uzņēmumu, tas nevarētu normāli funkcionēt. Tā nauda aiziet pašas kuģniecības attīstībā atbilstoši tam, kā to nolemj galvenais akcionārs, īpašnieks.

— Mēs te runājām par ceļu lietām, ceļu akcīzi, ir vairāki jautājumi. Jums vakar bija tikšanās ar ceļinieku pārstāvjiem, viņi šeit bija arī raidījumā par šo pašu jautājumu. Kur tomēr ir tā problēma, šobrīd situācija ir salīdzinoši saspringta — lietosim šādu vārdiņu?

A.Bērziņš: — Ja jūs domājat iekasēšanu, tad tiešām — šobrīd ir iekasēti tikai 74 procenti no plānotā. Jāsaka, ka tas ir vairāk nekā tādā pašā laika periodā iepriekšējā gadā. Es gribu teikt tā — mēs darīsim pilnīgi visu, pat līdz ļoti nepopulāriem pasākumiem, lai plānotais akcīzes nodoklis tiktu iekasēts un lai mums būtu līdzekļi, par ko sakopt lauku ceļus un visus pārējos reģionālos ceļus, jo, ja var ticēt tam, ko stāsta paši ceļinieki, stāvoklis nav ļoti jauks un iepriecinošs.

— Kas ir nepopulāri lēmumi?

A.Bērziņš: — Es domāju, mēs administratīvi ļoti nopietni vērsīsimies pret tiem, kas mēģina krāpties, kā arī pret tiem, kuru pienākumos ir iekasēt nodokļus.

— Jautājums par Valsts ieņēmumu dienestu. Mēs runājām ar īpašu uzdevumu ministru Robertu Zīli, kurš uzskata, ka Valsts ieņēmumu dienesta dēļ situācija ir tāda.

A.Bērziņš: — Gan jā, gan nē. Likumdošanā ir bijuši nepieciešami labojumi, pieņemsim, tas labojums, kad mēs ieviesām akcīzes nodokli arī degeļļai, tā saucamajam krāšņu kurināmajam, zem kura markas tika ievesta dīzeļdegviela un pēc tam netika akcizēta. Te sava vaina jāuzņemas arī likumdevējam, kurš raugās, kā šie procesi tiek veidoti. Katrā gadījumā mēs katru mēnesi izskatām visus nodokļus, un uz nākamo skatīšanu ir palūgts, lai Finansu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests īpaši sagatavojas jautājumā par akcīzes nodokli, par tiem iemesliem, kāpēc akcīze pildās tā, kā tas ir šobrīd; kas būtu jādara, lai akcīze pildītos labāk, kuras personālijas jāmaina un...

— Tas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienestā kāds varētu zaudēt savu amatu?

A.Bērziņš: — Es gribētu teikt tā — ja cilvēki netiek galā ar saviem pienākumiem, tad viņiem jādomā, kur sevi realizēt citā formā.

— Kaut vai arī Sončika kungu ieskaitot?

A.Bērziņš: — Es negribu neko sliktu teikt par Sončika kungu. Es ticu, ka Sončika kungs izpildīs savus pienākumus.

— Studijā bija Ministru prezidents Andris Bērziņš.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

— tiekoties ar Pasaules bankas pārstāvi

Vakar, 24.maijā, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Pasaules bankas Programmatiskā un strukturālā aizdevuma misijas vadītāju Džosu Verbēku. Sarunas gaitā Pasaules bankas pārstāvis atzina, ka savstarpējās vienošanās, kas saistītas ar aizdevuma nosacījumu izpildi, tiek pildītas. Vienlaikus J.Verbēks atzinīgi novērtēja valdības darbu ilgtermiņa budžeta veidošanas principu ieviešanā, kā arī pozitīvi novērtēja Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta darbu.

V.Verbēks izteica gandarījumu, ka tiek izstrādāta valsts pārvaldes reformas stratēģija, kā arī pieņemti normatīvie dokumenti Sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes izveidei.

Pasaules bankas pārstāvis izteica nožēlu par ilgo “Latvijas kuģniecības” privatizācijas gaitu, viņaprāt, privatizāciju vajadzētu turpināt pašreizējiem pretendentiem. Ministru prezidents atzina, ka privatizācija nav pašmērķis un, kamēr pretendenti nav apliecinājuši, ka piekrīt vismaz minimālajai cenai, turpināt šī objekta privatizācijas procesu ar esošajiem nosacījumiem nav iespējams.

— Administratīvi teritoriālā reforma, jūsuprāt, varētu būt viens no tādiem veicinātājiem?

A.Bērziņš: — Jā, veicinātājiem, viens no instrumentiem.

— Kas vēl?

A.Bērziņš: — Piemēram, mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalsta fondi, teiksim, tāds kā Reģionālās attīstības fonds, kurš faktiski veicina daudzveidību uzņēmējdarbībā, palīdz tiem cilvēkiem, kuri izbrīvējas no padomju tipa lauksaimnieciskās ražošanas un sāk attīstīt kādus pakalpojumus, mazo, sīko ražošanu. Tā ka tāda veida instrumenti ir jālieto.

— Mendes kungs te jautā: kāpēc nevarētu izmantot Igaunijas pieredzi, maksājot lielākas algas tiem, kas strādā nevis Tallinā vai kādā lielā pilsētā, bet gan tiem, kas strādā laukos?

A.Bērziņš: — Šādu praksi, protams, var izmantot attiecībā uz dažādām valsts iestādēm un dažādām valsts programmām. Piemēram, ja ir problēmas ar latviešu valodas skolotāju kaut vai kādā lauku rajonā vai ar informātikas skolotāju, tad jau šodien mācību iestādes vadītāja rokās ir šis instruments. Viņam ir 10 procenti tā sauktais prēmiju fonds jeb intereses fonds, ko viņš var izlietot atbilstoši saviem ieskatiem, vai nu piemaksājot kādam skolotājam vai kā savādāk. To var izmantot arī attiecībā uz uzņēmējiem — uzņēmēji izvietos savu biznesu tur, kur darbaspēks ir lētāks, kur viņam izdevīgāk.

— Jautājums bija arī par pensijām. Sākotnēji solīja indeksēt pensijas, tagad nesola vairs, viņš nesaprot.

A.Bērziņš: — Pašlaik Labklājības ministrija strādā pie šīs jaunās indeksācijas shēmas, kur būs iekšā gan inflācija, gan arī vidējās darba algas pieaugums jeb apdrošināšanas iemaksu pieaugums, un tā indeksācija būs jau pēc jaunas kārtības, atbilstoši likumam.

— Šogad arī?

A.Bērziņš: — Jā. Tur laikam likums saka — vienreiz gadā indeksācijai jābūt.

— Jautājums: kāpēc bremzē plānveida vispārīgo dzīvokļu privatizāciju? Te ir jautājums par to, ka vietām, it sevišķi Rīgā laikam, kur tā lieta neiet īsti tā, kā vajag.

A.Bērziņš: — Tas ir katras pašvaldības jautājums. Katra pašvaldība, pildot likumu “Par privatizāciju”, var pieņemt tos vai citus lēmumus atkarībā no tā, cik tā ir gatava šim privatizācijas procesam. Es negribētu piekrist, ka Rīgā ir slikti, Rīgā laikam 84 procenti visas dzīvojamās platības ir privatizēti. Tas, ka pašvaldības rokās paliks, teiksim, 10–15 procenti apdzīvojamās platības kā pašvaldības īpašums, nemaz nav slikti, jo pašvaldības rīcībā ir jābūt kādam īpašumam, ar ko palīdzēt trūcīgākajiem cilvēkiem, nelaimē nonākušajiem cilvēkiem.

— Man ir jautājums par garajām rindām zemesgrāmatu nodaļās, reizēm ir tā, ka cilvēki vienkārši nespēj ierakstīt, jo jāstrādā ir, nav laika izstāvēt tās trakās rindas, kuras ilgst mēnešiem.

A.Bērziņš: — Tas arī droši vien atkarībā no tā, kā kurā vietā.

— Rīgā?

A.Bērziņš: — Rīgā droši vien situācija ir sarežģītāka, jo cilvēki nu beidzot ir tikuši pie īpašuma, viens otrs atguvis īpašumu, cits privatizējis dzīvokli un grib ierakstīt to zemesgrāmatā. Jārēķinās, ka kādu brītiņu tas tā var būt, bet kopumā, es domāju, zemesgrāmatu tiesnešu skaits ir diezgan optimāls.

— Te Bērtulsones kundze zvanīja un jautāja tā: katrai precei ir pievienotās vērtības nodoklis — 18 procenti — par to, ko mēs pērkam veikalā; iedots viņai rokā čeks, un tajā ir minēts — 18 procenti plus vēl šāda un tāda summa. Viņa nesaprot, kāpēc...

A.Bērziņš: — To viņai vajadzēja jautāt šajā veikalā, kas tā par summu.

— Nē, parasti čekā ir tā un tā, plus vēl 18 procenti.

A.Bērziņš: — Tur ir jābūt tikai pievienotās vērtības nodoklim. Ja veikals uzliek vēl kādus citus papildu maksājumus, tad jājautā šajā veikalā tam cilvēkam, kurš šo čeku ir izsitis.

— Vēl man bija no interneta atsūtīta intervija ar Valēriju Karginu, “Pareksa bankas” vadītāju; un te ir runa par kuģniecību. Šajā intervijā ir diezgan smags “uzbrauciens” Latvijas valdībai, viņš saka, ka valdība ir rīkojusies tik neprofesionāli un slikti, cik vien slikti var to izdarīt.

A.Bērziņš: — Kargina kungam ir tiesības uz savu viedokli, un es respektēju šīs viņa tiesības, tāpat kā es respektēju arī viņa tiesības šo viedokli paust internetā vai jebkurā citā masu informācijas līdzeklī. Es tikai gribu teikt, ka šajā gadījumā Privatizācijas aģentūra ir strādājusi roku rokā ar starptautiskiem konsultantiem, ar Pasaules bankas konsultantiem un ir mēģinājusi darīt to, ko var izdarīt. Un, ja kompānijas nepiesakās, tad ir citādi. Domāju, ka Kargina kungs pēc kāda brīža noteikti mainīs savu viedokli.

— Vai tur var būt kāda personiskā ieinteresētība, jo viņš saka, ka arī piedalījies, firmas “Lukoil Arktik” konsultants bijis.

A.Bērziņš: — Es pēc dokumentiem nekur neredzēju, ka Kargina kungs būtu piedalījies kādā konsultēšanā, vismaz nekur viņa paraksta nebija.

— Jautājums arī par kuģniecību, cilvēks saka: es gaidīju, ka varēs ieguldīt savus sertifikātus kuģniecības privatizācijā? Kāds būs tās liktenis, jo tagad viss ir galīgi neskaidrs?

A.Bērziņš: — Šai iespējai jebkurā gadījumā ir jāpaliek. Mēs valdībā droši vien visā drīzumā lemsim, kā rīkoties tālāk. Es domāju, ka paspēs šie cilvēki ieguldīt savus sertifikātus, vismaz tie, kas vēlējās, tie bija jūrnieki, kuri vēlējās savus sertifikātus izmantot kuģniecības privatizācijā.

— Bet tam būtu jānotiek šogad?

A.Bērziņš: — Es tā ceru, jā.

— Nagļa kungs teica: lai arī kāds būtu kuģniecības privatizācijas temps, sertifikātu derīguma termiņš būtu jāpagarina.

A.Bērziņš: — Es atturēšos pagaidām no jebkuriem komentāriem. Ir jāsagaida sertifikātu darbības beigas un jāpaskatās, kas noticis ar sertifikātiem. Katrā gadījumā es gribētu aicināt visus cilvēkus, kam ir sertifikāti, uzmanīgi sekot līdzi visiem privatizācijas publiskajiem piedāvājumiem, kā arī izlietot sertifikātus, vai nu iegādājoties īpašumā zemi, to zemi, kas ir palikusi brīva pēc zemes reformas, vai arī iegādājoties īpašumā savus dzīvokļus.

— Vēl viens cits klausītājs zvanīja un interesējās par “Latvijas kuģniecības” peļņu un nodokļiem. Viņš saka: nodokļos kuģniecība šobrīd maksā ļoti minimāli, bet peļņa — 12 miljoni. Arī tas taču pieder valstij, tā kā tas ir valsts uzņēmums, tātad valstij tomēr nāk šī peļņa no kuģniecības?

A.Bērziņš: — Katrā gadījumā jāsaka tā, ka valsts šobrīd nodokļos saņem tikai apmēram par 240 cilvēkiem samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas maksājumus plus netieši tos līdzekļus, kurus cilvēki, kas strādā uz kuģiem, netieši atsūta savām ģimenēm un kurus šīs ģimenes iztērē šeit, Latvijā. Par šo skaitli konkrēti mēs neko pagaidām precīzi nevaram teikt, tās lietas nav uzskaitītas.

— Tas jā, bet kuģniecībai ir peļņa, tā strādā ar katru gadu labāk, un šogad tā peļņa ir 12 miljoni, vismaz tā klausītāja sacīja. Tā taču arī ir valsts nauda!

A.Bērziņš: — Nu, tā ir valsts nauda, bet kuģniecībai ir arī ļoti daudzas vajadzības. Šajā biznesā ar peļņu ir tā: tad, kad kopējā konjunktūra jūras tirdzniecībā ir laba, tad peļņa ir liela; savukārt, kad nāk atkal recesija jeb lejupslīde ekonomikā, tad šī peļņa samazinās. Jāņem vērā arī, ka kuģos visu laiku ir jāiegulda, paaugstinot to drošību, pērkot jaunus, remontējot vecos, jo ir ļoti stingras un noteiktas prasības visos “Lloyds” reģistros, apdrošināšanā un tā tālāk. Un mūsu kuģniecība nav tādā ekonomiskā stāvoklī, lai valdība varētu atļauties no tās rēķiniem izņemt naudu, tad mēs paralizētu šo uzņēmumu, tas nevarētu normāli funkcionēt. Tā nauda aiziet pašas kuģniecības attīstībā atbilstoši tam, kā to nolemj galvenais akcionārs, īpašnieks.

— Mēs te runājām par ceļu lietām, ceļu akcīzi, ir vairāki jautājumi. Jums vakar bija tikšanās ar ceļinieku pārstāvjiem, viņi šeit bija arī raidījumā par šo pašu jautājumu. Kur tomēr ir tā problēma, šobrīd situācija ir salīdzinoši saspringta — lietosim šādu vārdiņu?

A.Bērziņš: — Ja jūs domājat iekasēšanu, tad tiešām — šobrīd ir iekasēti tikai 74 procenti no plānotā. Jāsaka, ka tas ir vairāk nekā tādā pašā laika periodā iepriekšējā gadā. Es gribu teikt tā — mēs darīsim pilnīgi visu, pat līdz ļoti nepopulāriem pasākumiem, lai plānotais akcīzes nodoklis tiktu iekasēts un lai mums būtu līdzekļi, par ko sakopt lauku ceļus un visus pārējos reģionālos ceļus, jo, ja var ticēt tam, ko stāsta paši ceļinieki, stāvoklis nav ļoti jauks un iepriecinošs.

— Kas ir nepopulāri lēmumi?

A.Bērziņš: — Es domāju, mēs administratīvi ļoti nopietni vērsīsimies pret tiem, kas mēģina krāpties, kā arī pret tiem, kuru pienākumos ir iekasēt nodokļus.

— Jautājums par Valsts ieņēmumu dienestu. Mēs runājām ar īpašu uzdevumu ministru Robertu Zīli, kurš uzskata, ka Valsts ieņēmumu dienesta dēļ situācija ir tāda.

A.Bērziņš: — Gan jā, gan nē. Likumdošanā ir bijuši nepieciešami labojumi, pieņemsim, tas labojums, kad mēs ieviesām akcīzes nodokli arī degeļļai, tā saucamajam krāšņu kurināmajam, zem kura markas tika ievesta dīzeļdegviela un pēc tam netika akcizēta. Te sava vaina jāuzņemas arī likumdevējam, kurš raugās, kā šie procesi tiek veidoti. Katrā gadījumā mēs katru mēnesi izskatām visus nodokļus, un uz nākamo skatīšanu ir palūgts, lai Finansu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests īpaši sagatavojas jautājumā par akcīzes nodokli, par tiem iemesliem, kāpēc akcīze pildās tā, kā tas ir šobrīd; kas būtu jādara, lai akcīze pildītos labāk, kuras personālijas jāmaina un...

— Tas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienestā kāds varētu zaudēt savu amatu?

A.Bērziņš: — Es gribētu teikt tā — ja cilvēki netiek galā ar saviem pienākumiem, tad viņiem jādomā, kur sevi realizēt citā formā.

— Kaut vai arī Sončika kungu ieskaitot?

A.Bērziņš: — Es negribu neko sliktu teikt par Sončika kungu. Es ticu, ka Sončika kungs izpildīs savus pienākumus.

— Studijā bija Ministru prezidents Andris Bērziņš.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

— tiekoties ar Pasaules bankas pārstāvi

Vakar, 24.maijā, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Pasaules bankas Programmatiskā un strukturālā aizdevuma misijas vadītāju Džosu Verbēku. Sarunas gaitā Pasaules bankas pārstāvis atzina, ka savstarpējās vienošanās, kas saistītas ar aizdevuma nosacījumu izpildi, tiek pildītas. Vienlaikus J.Verbēks atzinīgi novērtēja valdības darbu ilgtermiņa budžeta veidošanas principu ieviešanā, kā arī pozitīvi novērtēja Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta darbu.

V.Verbēks izteica gandarījumu, ka tiek izstrādāta valsts pārvaldes reformas stratēģija, kā arī pieņemti normatīvie dokumenti Sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes izveidei.

Pasaules bankas pārstāvis izteica nožēlu par ilgo “Latvijas kuģniecības” privatizācijas gaitu, viņaprāt, privatizāciju vajadzētu turpināt pašreizējiem pretendentiem. Ministru prezidents atzina, ka privatizācija nav pašmērķis un, kamēr pretendenti nav apliecinājuši, ka piekrīt vismaz minimālajai cenai, turpināt šī objekta privatizācijas procesu ar esošajiem nosacījumiem nav iespējams.

Valdības preses departaments