Par rādītājiem, kas liecina par pakāpenisku ekonomisko izaugsmi

Eksporta pieaugums, ārvalstu tiešo investīciju palielināšanās, pakāpenisks privātā patēriņa palielinājums, situācijas stabilizēšanās darba tirgū, ražotāju cenu celšanās un citi būtiskākie tautsaimniecības vidi raksturojošie rādītāji atspoguļojas iekšzemes kopprodukta izaugsmē, kas, pēc Centrālās Statistikas pārvaldes precizētiem datiem, šā gada trešajā ceturksnī sasniedzis 2,9%.

Šie procesi liecina ne vien par mērķtiecīgu valdības darbu, bet arī par uzņēmēju uzdrīkstēšanos un sasniegumiem, par biznesa vides uzticēšanos valdības izvēlētajam valsts finanšu sistēmas stabilizācijas kursam, tā 9.decembrī Biznesa foruma atklāšanā norādīja ekonomikas ministrs Artis Kampars.

“Dati, kas liecina par ekonomisko izaugsmi, uzlabojas pakāpeniski, tomēr mērķtiecīgi un konsekventi, tādēļ ir pamats uzskatīt, ka tie kļūs par stabilu pamatu valsts tautsaimniecības ilgtspējīgai izaugsmei. Valdības līdz šim paveiktais, sekmējot uzņēmējdarbības videi labvēlīgu nosacījumu ieviešanu, atspoguļojas arī starptautiski – Pasaules Bankas “Doing Business” reitingā Latvija pakāpusies par trīs pozīcijām un ir 24. no 183 valstīm, aģentūra “Standard & Poor”s” paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu. Ātrāk, lētāk un mazāk birokrātijas – tie ir galvenie vadmotīvi valdībai turpmākajā darbā, motivējot uzņēmējdarbības vidi, lai Latvijas uzņēmēji būtu konkurētspējīgi pasaules līmeņa spēlētāji,” Biznesa foruma atklāšanas runā uzsvēra A.Kampars.

Ministrs norādīja, ka ekonomiskās situācijas uzlabošanos galvenokārt ir sekmējusi eksporta izaugsme. Preču eksporta apjoms pašlaik jau pārsniedz pirmskrīzes līmeni – šā gada deviņos mēnešos eksports ir palielinājies par gandrīz 29%, sasniedzot 3,3 miljardus latu, Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma apjoma vērtība palielinājusies par 22%, sasniedzot 7,4 miljardus latu.

Ekonomikas ministrijas informācija liecina, ka šā gada trešā ceturkšņa beigās uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas Latvijas ekonomikā bija 6,1 miljards latu, kas ir par 7,8% vairāk nekā gada sākumā, turklāt straujāk nekā iepriekšējos gados ir palielinājušās uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas preču ražošanas nozarēs. Tas liecina: lai gan ārvalstu investori ir kļuvuši piesardzīgāki, kopumā to interese par ieguldījumiem Latvijas ekonomikā nav mazinājusies.

Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks norāda: “Pozitīvi, ka pēc ātrā novērtējuma apkopotā informācija par ekonomikas attīstību norāda uz situācijas uzlabošanos, un līdzīgi kā šā gada pirmajos divos ceturkšņos IKP pilnais novērtējums ir pozitīvāks nekā ātrais novērtējums. Tāpat svarīgi uzsvērt, ka ekonomikas atkopšanās tempi saglabājas stabili un sezonāli izlīdzinātais IKP trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pieaudzis par 0,9%.”

Kaut arī situācija ekonomikā uzlabojas jau kopš gada sākuma un krīzes zemākais punkts jau ir pārvarēts, taču svarīgi apzināties, ka šie ir pirmie uzlabojumi ekonomikā. Bezdarbs joprojām saglabājas augstā līmenī un iedzīvotāju ienākumi ir zemi, tāpēc šobrīd svarīgi ir nodrošināt, ka ekonomikas izaugsme turpinās. Tādēļ jāturpina stingra fiskālā politika, nodrošinot turpmāku budžeta deficīta samazināšanu, un vēl šogad jāpieņem 2011.gada budžets. Tas nepieciešams, lai apturētu valsts parāda pieaugumu, nodrošinātu valsts finanšu ilgtspēju un atjaunotu investoru uzticību Latvijas ekonomikai, kas ļautu piesaistīt tik ļoti nepieciešamās investīcijas Latvijas tautsaimniecībai turpmākas izaugsmes nodrošināšanai.

Salīdzinot ar iepriekšējiem ceturkšņiem, kad ekonomikas atkopšanos galvenokārt virzīja rūpniecības un eksporta pieaugums, šā gada trešajā ceturksnī ekonomikas izaugsme ir kļuvusi ievērojami plašāka. Papildus rūpniecībai un eksportam trešajā ceturksnī pieaugums tika novērots arī mazumtirdzniecībā par 11,1%, transporta un sakaru nozarē par 5,4% un viesnīcu un restorānu nozarē par 10,1%. Mazumtirdzniecības pieaugumu noteica automobiļu, motociklu un to detaļu tirdzniecības apjomu pieaugums par 35%, kā arī nepārtikas preču tirdzniecības pieaugums par 8%.

Tāpat strauji turpina samazināties krituma tempi būvniecības, finanšu operāciju un publisko pakalpojumu nozarēs, savukārt rūpniecības izaugsme turpina uzlaboties, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, apstrādes rūpniecība pieaugusi par 20,2%. No izlietojuma puses IKP pozitīvi ietekmējis privātā patēriņa pieaugumu par 2,5%, kā arī eksporta pieaugumu par 15,5%. Augot privātajam patēriņam un rūpniecībai, imports pieaudzis par 12,8%, bet īpaši iepriecina, ka pēc strauja samazinājuma 2009.gadā un šā gada pirmajā pusē trešajā ceturksnī investīciju apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, palicis nemainīgs un ar nākamo ceturksni jau sagaidāms investīciju pieaugums.

Neskatoties uz pozitīvajiem makroekonomikas rādītājiem, nākamgad ekonomikas izaugsme būs ļoti atkarīga no investīciju pieauguma Latvijas tautsaimniecībā. Jau šobrīd ir novērojams pakāpenisks ārvalstu tiešo investīciju pieaugums rūpniecībā un nekustamo īpašumu nozarē, kas ļauj cerēt, ka atkopšanās turpināsies un kļūs straujāka.

Tomēr jāsaprot, ka Latvijas ekonomikas attīstība ir ļoti cieši saistīta ar ārējās ekonomiskās vides attīstību. Diemžēl pasaules ekonomikas izaugsme joprojām nav stabila, un pasaules izaugsmes tempi nākamgad tiek prognozēti vājāki nekā šogad. Latvijas ekonomiku var ietekmēt arī ES dalībvalstu fiskālās un finanšu sektora problēmas. Savukārt pozitīvi vērtējamas Latvijas ārējo tirdzniecības partnervalstu attīstības perspektīvas.

Zviedrija un Vācija jau šogad uzrāda ievērojami labākus izaugsmes tempus nekā vidēji ES. Zviedrijā šā gada trešajā ceturksnī IKP pieaudzis pat par 6,9%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni. Arī nākamajam gadam ekonomikas attīstības prognozes Zviedrijai un Vācijai, kā arī mūsu kaimiņvalstīm ir salīdzinoši pozitīvākas nekā ES kopumā. Ņemot vērā ievērojamus ārējās vides riskus, pašlaik Finanšu ministrija saglabā piesardzīgu IKP izaugsmes prognozi 2011.gadam +3,3% apmērā.

Elīna Bīviņa,
ekonomikas ministra padomniece;

Aleksis Jarockis,
finanšu ministra preses sekretārs