Zemkopības ministrija: Par tiešo maksājumu izlīdzināšanu

9.decembrī Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore Rigonda Lerhe un Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta direktora vietnieks Jānis Briedis tikās ar Francijas pārtikas, lauksaimniecības un zvejniecības ministrijas lauksaimniecības padomnieku Baltijas valstīs Aleksandru Martinesu, lai pārrunātu Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā “Kopējā lauksaimniecības politika 2020.gada perspektīvā – Kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas” paustos secinājumus un priekšlikumus par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni.

Diskusijā ZM speciālisti skaidroja, ka tiešo maksājumu apjoms uz hektāru, ko saņem Latvija, ir netaisnīgs un negodīgs, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, jo tas balstīts uz novecojošiem un vēsturiskiem rādītājiem, kas neataino esošo situāciju. Tāpēc Latvija diemžēl šobrīd saņem vismazākos platībmaksājumus starp ES dalībvalstīm, bet, piemēram, atsevišķas tā sauktās vecās ES dalībvalstis – pat līdz sešām reizes augstākus.

ZM pārstāvji uzsvēra Latvijas pozīciju par KLP būtību: nākotnē tiešo maksājumu politikā jāatsakās no vēsturisku ar ražošanu saistītu kritēriju izmantošanas finanšu aplokšņu aprēķināšanā, jo šie kritēriji nav saskanīgi ar KLP mērķiem. Latvija uzskata, ka ES līmenī jānosaka jauni, objektīvi un reālo situāciju raksturojoši rādītāji un kritēriji tiešo maksājumu aprēķināšanai, lai padarītu tos cik vien iespējams izlīdzinātākus. “Šo nostāju Latvijas pārstāvji ir pauduši visos forumos un tikšanās reizēs visos iespējamos līmeņos,” sarunā uzsvēra J.Briedis.

Diskusijas dalībnieki arī pārrunāja jauno un veco ES dalībvalstu nostājas tiešo maksājumu izlīdzināšanā. A.Martiness skaidroja, ka arī Francija var izprast Latvijas viedokli par pastāvošo netaisnību un norādīja: “Mēs labi saprotam Latvijas pamatojumu tiešo maksājumu taisnīgas sadales nepieciešamībai, un tie ir pavisam jauni kritēriji, tāpēc sagaidāms, ka politiskā vienošanās par maksājumu kritērijiem būs sarežģīta.”

Francijas kolēģis interesējās arī par Latvijas pieredzi maksājumu administrēšanā, lauksaimnieku iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā un tirgus organizācijas jautājumiem.

Sarunas beigās ZM pārstāvji un A.Martiness bija vienisprātis, ka ES dalībvalstis cenšas izprast tiešo maksājumu izlīdzināšanas nepieciešamību un, cerams, ne tikai vārdos, bet arī darbos un pieņemamajos lēmumos. Tāpat sarunas dalībnieki vienojās, ka jautājumus par tiešo maksājumu izlīdzināšanu būtu lietderīgi pārrunāt arī abu valstu nozares ministru līmenī.

Tiešo maksājumu izlīdzināšanas jautājums ir Latvijas pamatprioritāte ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformas kontekstā, kā arī viena no svarīgākajām prioritātēm nākamā ES budžeta pārskatīšanas ietvaros.