Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 7.decembrī

FM: Par 10 miljonu latu pārdali  Zemkopības ministrijas pārzinātajiem Eiropas Savienības fondiem

Lai pilnībā apgūtu 2010.gadā valsts budžetā pieejamo finansējumu Eiropas Savienības (ES) fondu ietvaros, ņemot vērā vairāku ministriju paziņojumus, ka tās nespēs izlietot šā gada valsts budžeta līdzekļus atbilstoši plānotajam, Ministru kabinets (MK) 7.decembrī nolēma pārdalīt apmēram 10 miljonus latu Zemkopības ministrijas pārziņā esošajiem ES fondiem.

MK lēma par naudas pārdali, izskatot Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par ES politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem 2010.gadam pieejamo valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un pārstrukturēšanas nepieciešamību.

Kopumā līdz gada beigām atbildīgās ministrijas bija apņēmušās apgūt 301 miljonu latu, savukārt pēdējās divās decembra nedēļās (no 20. līdz 30.decembrim) ministrijas plāno samaksāt projektu īstenotājiem 74,1 miljonu latu jeb 25% no gada kopējā piešķīruma.

Lielākās summas plāno izmaksāt Izglītības un zinātnes ministrija – 20,7 miljonus latu, Satiksmes ministrija – 13 miljonus latu, Ekonomikas ministrija – 12,6 miljonus latu, Vides ministrija – 10,7 miljonus latu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija – 8,3 miljonus latu.

Savukārt no šajā gadā plānotā lielākās summas neizlietos Ekonomikas ministrija (EM) – 8,9 miljonus latu (papildus jau iepriekš gada laikā pieteiktajām plānu neizpildēm un līdzekļu pārdalēm) un Vides ministrija – 1,4 miljonus latu.

Premjera aicināti, visi ministri ar pilnu atbildību apliecināja, ka Eiropas Savienības fondu projektiem paredzēto budžeta finansējumu, izņemot summas, kas sēdē tika pieteiktas kā neapgūstamās, apgūs līdz šā gada beigām.

Ekonomikas ministrija, ziņojot par iemesliem finansējuma neapguvei, kā vienu no galvenajiem šķēršļiem minēja komercbanku kredītu vai garantiju neizsniegšanu ES fondu projektu īstenotājiem. Līdz ar to MK uzdeva EM līdz nākamajai nedēļai iesniegt Latvijas Komercbanku asociācijā izvērtēšanai informāciju par komersantiem, kas nav saņēmuši aizdevumu vai garantiju ES fondu projektiem, kā arī lēma aicināt Latvijas Komercbanku asociāciju ziņot par aizdevumu un garantiju neizsniegšanas iemesliem gada pēdējā Ministru kabinets sēdē.

Finanšu ministrija uzsver, ka EM 8,9 miljonu latu neapguve 2010.gadā nenozīmē finansējuma samazinājumu komersantu ES fondu projektiem nākamajos gados 2007.–2013.gada perioda ietvaros, bet gan to, ka 2010.gada naudas plūsma tiek pārplānota uz turpmākajiem gadiem.

Valsts budžeta līdzekļus apmēram 1,4 miljonu latu apmērā, kurus līdz šā gada beigām atbildīgās ministrijas atzinušas, ka nespēs izlietot, MK nolēma jau šogad novirzīt atmaksai Eiropas Komisijai par neatbilstoši nosacījumiem īstenoto PHARE projektu “Būvizstrādājumu inovāciju un testēšanas centra izveide”.

Atgādinām, ka FM septembra sākumā pret projekta īstenotāju – biedrību “Zinātnes, inovāciju un testēšanas centrs” iesniedza prasību tiesā, lai piedzītu neatbilstoši iztērētos PHARE līdzekļus.

Savukārt aptuveni 177 tūkstošus latu MK lēma novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai dalībai ES pētniecības un tehnoloģiju programmās, proti, projekta Eiropas akadēmiskā tīkla GEANT3 pieslēguma līdzfinansējumam.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

IeM: Par 2010.gadā veikto plūdu novēršanas pasākumu rezultātiem

7.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē atbalstīts koncepcijas “Par 2010.gadā veiktajiem plūdu novēršanas pasākumu rezultātiem” projekts.

Koncepcijas projektā analizēti 2010.gada pavasara plūdu novēršanas pasākumu rezultāti, piemēram, veiktie reaģēšanas pasākumi, iesaistītais cilvēkresursu un materiāltehniskais nodrošinājums, plūdos izglābto un evakuēto cilvēku skaits.

Koncepcijas projektā pievienotajā MK rīkojuma projektā paredzēts Aizsardzības ministrijai kopā ar Iekšlietu ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Tieslietu ministriju izvērtēt nepieciešamību iekļaut likumprojektā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” normu, kas pašvaldībām dod tiesības savā administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtējo situāciju gadījumos, ja ir apdraudēta iedzīvotāju drošība vai katastrofu sekas var apdraudēt iedzīvotājus, kā arī noteikt tiesisko regulējumu, kādā veic piespiedu evakuāciju ārkārtējo situāciju gadījumos.

Vides ministrijai kopā ar Tieslietu ministriju būs jāizvērtē ūdens apsaimniekošanas normatīvais regulējums un jāveic grozījumi, lai noteiktu gadījumus un prasības ūdens objekta hidroloģiskā režīma regulēšanai, izmantojot hidrotehnisko būvi, kuras īpašnieks (valdītājs) neizmanto to saimnieciskās darbības veikšanai.

Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jārod tehniskais risinājums kūdras kaisīšanai no helikoptera.

IeM: Par valsts nekustamā īpašuma nodošanu Pļaviņu novada pašvaldībai

7.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts MK rīkojuma projekts “Par valsts nekustamā īpašuma Daugavas ielā 26, Pļaviņās, Pļaviņu novadā, nodošanu Pļaviņu novada pašvaldības īpašumā”.

Saskaņā ar rīkojumu valsts nekustamais īpašums Daugavas ielā 26, Pļaviņās, Pļaviņu novadā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā, tiek nodots bez atlīdzības Pļaviņu novada pašvaldībai pašvaldības funkcijas nodrošināšanai – sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā. 

Līdz šim minētais nekustamais īpašums, kas sastāv no zemes vienības 1704 m² platībā un divām būvēm, tika izmantots Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona brigādes Pļaviņu posteņa uzdevumu nodrošināšanai, kas tagad ir pārvietots uz piemērotākām telpām Atvaru ielā 5, Pļaviņās, Pļaviņu novadā.

IeM: Par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem

7.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē pieņemts MK noteikumu projekts “Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem”.

Noteikumi noteiks kārtību, kādā tiek veikta administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu vai dokumentu nodošana glabāšanā, glabāšana, realizācija vai iznīcināšana.

Līdz šim rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem reglamentēja divi normatīvie akti: MK 2006.gada 11.jūlija noteikumi Nr.580 “Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem” un MK 2007.gada 11.decembra noteikumi Nr.869 “Noteikumi par administratīvo pārkāpumu lietās izņemtās mantas un dokumentu nodošanas glabāšanā, glabāšanas un iznīcināšanas izdevumu segšanas kārtību un apmēru”.

Jaunie noteikumi vienā normatīvajā dokumentā ietvers abu iepriekš minēto normatīvo aktu regulējumu.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

IZM: Par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā

Ņemot vērā Latvijas Nacionālās sporta padomes priekšlikumus, Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā”, kas 7.decembrī apstiprināts valdības sēdē. Rīkojuma projekts paredz piešķirt naudas balvas 52 sportistiem, viņu treneriem un sporta federācijām par kopējo summu 250 000 latu (tai skaitā 26 837 lati nodokļu samaksai).

Ņemot vērā ierobežotos finanšu resursus naudas balvu izmaksai, arī šogad, līdzīgi kā 2009.gadā, izstrādājot priekšlikumu MK, Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP) nolēma noteikt diferencētu pieeju naudas balvu apmēra noteikšanai. 100% apmērā naudas balva tiks piešķirta tikai Pasaules un Eiropas čempioniem (pieaugušajiem) olimpiskajos sporta veidos un disciplīnās, bet pārējiem sportistiem procentuālais apmērs no MK noteikumos noteiktā maksimālā naudas balvas apmēra noteikts robežās no 10 līdz 70 procentiem.

Saskaņā ar Sporta likumu un MK 2005.gada 25.oktobra noteikumiem Nr.787 “Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru” naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā var piešķirt MK pēc LNSP priekšlikuma. LNSP par naudas balvu piešķiršanu lēma 2010.gada 1.decembra sēdē.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

LM: Par darba koplīgumos ietverto normu piemērošanu pašreizējos ekonomiskajos apstākļos

Lai sagatavotu priekšlikumus par to, kā darba koplīgumos ietvertās normas piemērot pašreizējos ekonomiskajos apstākļos, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi attiecīgu informatīvu ziņojumu.

Ziņojumā izskatīts jautājums par darba koplīgumu uzņēmuma (institūcijas) līmenī, koncentrējot uzmanību uz publisko sektoru. Tajā iekļauti gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), gan Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) priekšlikumi.

Likumdevējs jau ir spēris soļus, lai paplašinātu to jautājumu loku, par ko valsts vai pašvaldības institūcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros var paredzēt amatpersonām un darbiniekiem iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos vai darba līgumos. 14.oktobrī tika pieņemti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Tomēr Nacionālās trīspusējās sadarbības padome 7.oktobra sēdē lēma, ka ir jāturpina diskusijas par sociālo partneru – LBAS un LDDK – iesniegtajiem priekšlikumiem par nepieciešamajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Līdz ar to Finanšu ministrijai (FM) šobrīd ir jāturpina diskusijas ar sociālajiem partneriem, lai vienotos par piemērotāku Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumu redakciju, lai sasniegtu divus mērķus – veicinātu sociālo dialogu publiskajā sektorā, kā arī nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu. Vienlaikus FM arī būtu jāturpina diskusijas ar LDDK un LBAS par jautājumiem, kas skar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus.

LM izstrādātais informatīvais ziņojums par priekšlikumiem risinājumiem koplīgumos ietverto normu piemērošanai pašreizējos ekonomiskajos apstākļos 7.decembrī izskatīts valdībā. Atbilstoši valdības sēdes protokollēmumam Finanšu ministrijai sadarbībā ar LM, LBAS un LDDK jāsagatavo un jāiesniedz grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā saistībā ar papildus atlīdzības noteikšanu valsts vai pašvaldības institūcijās. Minētie priekšlikumi jāiesniedz, gatavojot valsts budžetu 2012.gadam.

Savukārt attiecībā uz darba strīdiem, kas saistībā ar koplīgumu normu izpildi šobrīd jau tiek skatīti tiesā, darba devējiem atbilstoši likuma “Par tiesu varu” 16.pantam būs jāizpilda likumīgā spēkā stājušies tiesas spriedumi. Saskaņā ar minētā likuma 16.panta ceturto daļu šādam spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu.

Darba koplīgums ir vienošanās starp darba devēju un darbiniekiem. Atbilstoši Darba likuma 18.pantam darba koplīgumu uzņēmumā slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā. Savukārt darba koplīgumu nozarē vai teritorijā jeb ģenerālvienošanos slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar darbinieku arodbiedrību vai darbinieku arodbiedrību apvienību (savienību). To dara gadījumā, ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt ģenerālvienošanos paredzētas šo apvienību (savienību) statūtos.

Darba koplīgumā var tikt noteikta darba samaksas sistēma (algas, prēmijas, piemaksas), darba aizsardzības organizācija, darba attiecību dibināšana un izbeigšana, sociālā aizsardzība, kvalifikācijas celšana, darba kārtības noteikumi un citi ar darba attiecībām saistīti jautājumi.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas departaments

RAPLM: Par finansējumu Kuldīgas un Riebiņu novada pašvaldībām dabas stihiju radīto seku likvidēšanai

Ministru kabinets 7.decembrī atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) priekšlikumu Kuldīgas un Riebiņu novadam piešķirt finansējumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai pašvaldības varētu segt izdevumus, kas saistīti ar dabas stihiju laikā radīto postījumu novēršanu.

Pamatojoties uz pašvaldību iesniegto informāciju RAPLM, lai pilnībā novērstu dabas stihijas rezultātā radītos zaudējumus, kopā nepieciešami 41 427 lati. Pašvaldības apņemas nodrošināt 12 428 latu līdzfinansējumu. Līdz ar to, lai novērstu dabas stihijas rezultātā radītos zaudējumus, no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Ministru kabinets lēma kopumā Kuldīgas un Riebiņu novada pašvaldībām piešķirt 28 999 latu finansējumu.

Kuldīgas Kultūras centrā šā gada maijā zibens spēriena rezultātā elektroinstalācijā, akustisko kabeļu savienojumos un apgaismojuma sistēmu kabeļos tika inducēts elektromagnētiskais impulss, kurš iedarbojies uz iekārtu elektroniskajām sistēmām, nodarot tām neatgriezeniskus bojājumus, līdz ar to nepieciešams biroja tehnikas remonts, kinozāles skaņas aparatūras remonts un stacionāro gaismu aparatūras remonts.

Kuldīgas novada pašvaldībai ir nepieciešami 1924 lati. Pašvaldība apņemas nodrošināt 577 latu līdzfinansējumu, kas ir 30 procenti no zaudējumu novēršanai nepieciešamās summas. Līdz ar to, lai kompensētu zibens spēriena rezultātā radītos zaudējumus, valdība no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” pašvaldībai piešķīra 1347 latus.

Savukārt, lai Kuldīgas novada pašvaldība spētu kompensēt zaudējumus, kas radušies spēcīgā lietus laikā bojāto autoceļu un ielu remontiem, Ministru kabinets pašvaldībai piešķīra 6445 latus.

Riebiņu novada pašvaldībai vasarā ugunsgrēka rezultātā nodega Riebiņu parka estrāde. Finansējums nepieciešams jumta koka konstrukcijas montāžai, latojuma ierīkošanai, antikondensāta plēves ieklāšanai, jumta seguma atjaunošanai, izmantojot profilētā tērauda loksnes. Tāpat nepieciešama koka konstrukciju apstrāde ar pretuguns krāsu un antiseptiku, apdares elementu montāža, savilču montāža.

Riebiņu novada pašvaldībai ugunsgrēks radījis postījumus 41 427 latu apmērā. Pašvaldības apņemas nodrošināt 12 428 latu līdzfinansējumu, savukārt Ministru kabinets lēma Riebiņu pašvaldībai piešķirt 21 207 latus, lai novērstu dabas stihijas rezultātā radītos zaudējumus.

Noteikumi par kārtību, kādā pieprasa un izlieto budžeta līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, paredz, ka pašvaldībām jānodrošina līdzfinansējums attiecīgajam objektam radīto zaudējumu novēršanā ne mazāk kā 30 procentu apmērā.

Izņēmums līdzfinansējuma nodrošināšanai ir sociālās aprūpes centrs, dienas aprūpes centrs, sociālā māja vai internātskola. Ja objekts ir apdrošināts, pašvaldības līdzfinansējumā ietilpst objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam.

Noteikumi paredz pašvaldībām sagatavot aktu, kas apliecina notikušo faktu un ar to saistītos zaudējumus, pieprasīto līdzekļu aprēķinu, kurā norāda veicamo darbu, pakalpojumu vai pasākumu aprakstu, nepieciešamo materiālu daudzumu, apliecinājumu no būvvaldes, ka aprēķinā iekļautās cenas atbilst vidējām tirgus cenām.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par grozījumiem Elektronisko sakaru likumā

No 2011.gada 1.janvāra VAS “Elektronisko sakaru direkcija” (ESD) valsts kapitāla daļu turētāja vairs nebūs Satiksmes ministrija, jo to iecerēts nodot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Šāds lēmums pieņemts, jo Eiropas Komisija norādījusi, ka Satiksmes ministrijas (SM) elektronisko sakaru nozares regulēšanas funkcija jānodala no īpašumtiesībām ESD, kas pārvalda radiofrekvenču spektru un numerāciju, plāno radiofrekvenču spektra tehnisko izmantošanu utt.

To paredz SM izstrādātie grozījumi Elektronisko sakaru likumā, ko 7.decembrī apstiprināja valdība.

Satiksmes ministrija arī turpmāk īstenos vispārējo politiku elektronisko sakaru nozarē. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija no nākamā gada izstrādās normatīvo aktu projektus par radiofrekvenču spektru joslu sadalījumu, koplietojuma radiofrekvenču piešķīruma lietošanu un nacionālo numerācijas plānu. Līdz šim to veica Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), kuru plānots reorganizēt, tāpēc minētās funkcijas pildīs VARAM.

ESD izdotos administratīvos aktus no nākamā gada 1.janvāra varēs apstrīdēt VARAM, nevis SM, kā tas bija līdz šim.

SM: Par finansējumu vilcienu kustības vadības sistēmas modernizācijai

No valsts budžeta rezerves fonda tiks piešķirts 7,66 miljonus latu liels līdzfinansējums vilcienu kustības vadības sistēmas modernizācijas projektam.

To paredz 7.decembrī valdībā apstiprinātais rīkojuma projekts “Par pamatbudžeta apropriācijas pārdali starp ministrijām 2004.–2006.gada plānošanas perioda Kohēzijas fonda projekta “Vilcienu kustības vadības sistēmas modernizācija” pabeigšanai”.

Projekta “Vilcienu kustības vadības sistēmas modernizācija” kopējās izmaksas ir 92,98 miljoni eiro, no tiem Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 67,46 miljoni eiro, bet 22,49 miljoni eiro – valsts budžeta dotācija. 2009.gadā ekonomiskās krīzes iespaidā valsts samazināja savu līdzdalību projekta realizācijā par 7,66 miljoniem latu. Taču, lai nodrošinātu projekta pabeigšanu un iepriekš plānoto saistību izpildi, valdība atbalstījusi dotāciju piešķiršanu samazinātās daļas – 7,66 miljonu latu – apmērā.

Projekts tika atbalstīts 2001.gadā, taču to pilnībā pabeigt plānots 2011.gadā. Tā ietvaros paredzēta esošo signālu un pārmiju centralizācijas sistēmu nomaiņa ar mikroprocesoru sistēmu, jaunu signālu ierīkošana stacijās un uz galvenajām līnijām, jaunu sliežu ķēžu ierīkošana, augstsprieguma elektroapgādes līniju atjaunošana, kā arī daudzi citi darbi, kas uzlabos vilcienu kustības drošību un paaugstinās Latvijas Austrumu – Rietumu dzelzceļa koridora kapacitāti.

Realizējot vilcienu kustības vadības sistēmas modernizācijas projektu, tiks sekmīgāk nodrošināta VAS “Latvijas dzelzceļš” infrastruktūras uzturēšana nepieciešamajā līmenī.

SM: Par Autotransporta inspekcijas likvidēšanu līdz 31.martam

Valdība apstiprinājusi Ministru kabineta (MK) rīkojumu par Satiksmes ministrijas padotības iestādes – Autotransporta inspekcijas (ATI) – likvidēšanu līdz nākamā gada 31.martam.

7.decembrī MK apstiprinātais rīkojums paredz, ka no 2011.gada 1.aprīļa Valsts policija pārņems ATI funkcijas, pārvaldes uzdevumus, tiesības un saistības, mantas un finanšu līdzekļus.

Lai nodrošinātu veicamo darbu nepārtrauktību, plānots, ka Valsts policijā darbu turpinās ATI inspektori.

Jau iepriekš ziņots, ka šādu Satiksmes ministrijas ierosinājumu, lai mazinātu administratīvo slogu, kontrolējošo institūciju skaitu un optimizētu resursus, 30.novembrī atbalstīja valdība, izdarot grozījumus Autopārvadājumu likumā (likumprojekts vēl jāskata Saeimā). ATI funkciju veikšanai daļu no nākamajā gadā paredzētā finansējuma 252 567 latu apmērā plānots pārcelt uz Iekšlietu ministrijas budžetu.

Priekšlikums visas funkcijas, kas saistītas ar kontroli un pārkāpumu novēršanu autopārvadājumu jomā, īstenot vienai institūcijai – Valsts policijai – izvērtēts Funkciju audita grupā komersantu uzraudzības jomā, ietverts arī audita ziņojuma projektā un vairākkārt skatīts Funkciju audita komisijā.

Nododot pārvadātājus kontrolējošās funkcijas Valsts policijai, kopumā uzlabosies autopārvadātāju pārbaudes, jo policija vienlaikus varēs pārraudzīt gan vispārīgos pārkāpumus ceļu satiksmē, gan specifiskus pārkāpumus autopārvadājumu jomā. Autopārvadājumu kontroles apjomu varēs būtiski palielināt, piesaistot esošos Valsts policijas darbiniekus. Nododot funkcijas, tiks vienādi piemērotas normatīvo aktu prasības, unificēti piemēroti sodi, samazināsies administratīvais slogs. Samazināsies arī kontrolējošo valsts institūciju skaits.

Pašlaik, veicot ceļu satiksmes drošības un autopārvadājumu uzraudzību, pārvadātājus var kontrolēt divas institūcijas – Autotransporta inspekcija un Valsts policija.

Satiksmes ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par bērna tiesību aizsardzības uzlabošanu

7.decembrī Ministru kabinets pieņēma grozījumus Bāriņtiesu likumā, kas paredz uzlabot bērna tiesību aizsardzību. Grozījumus izstrādājusi Tieslietu ministrija (TM) sadarbībā ar Iekšlietu un Labklājības ministriju. Grozījumu mērķis ir nodrošināt bērna tiesību aizsardzību, pasargājot no iespējamiem draudiem, ko var radīt persona, kas atrodas Valsts probācijas dienesta vai Valsts policijas uzraudzībā.

Kā teikts grozījumu anotācijā, pēdējos gados aizvien aktuālāks kļūst jautājums par sabiedrības un jo īpaši nepilngadīgo aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar dzimumneaizskaramību. Tādēļ aktualizējies jautājums par to personu uzraudzības iespējām, kuras izdarījušas noziedzīgos nodarījumus pret tikumību un dzimumneaizskaramību, par šādas uzraudzības pastiprināšanu un citām iespējām kontrolēt dzimumnoziedznieku dzīvesveidu. Ar grozījumiem plāno noteikt bāriņtiesas kompetenci informēt bērna aizbildni vai vecāku par personu, kas var apdraudēt bērna veselību, dzīvību un pilnvērtīgu attīstību.

Grozījumi noteiks, ka bāriņtiesas, pamatojoties uz darbības laikā iegūtām ziņām par bērna veselības, dzīvības vai pilnvērtīgas attīstības apdraudējuma iespējamību, informē bērna vecāku, aizbildni, audžuģimeni vai viesģimeni par tās personas sodāmības faktu, ar kuru tai ir nedalīta saimniecība, un iespējamo apdraudējumu bērnam.

Līdz ar to tiks nodrošināts nepieciešamais mehānisms un sadarbība starp dažādām institūcijām, lai bāriņtiesa spētu sekmīgi un pilnvērtīgi izvērtēt iespējamos apdraudējuma riskus bērna veselībai, dzīvībai un pilnvērtīgai attīstībai, neaizskarot citu personu tiesības uz privāto dzīvi.

TM, izvērtējot iespēju paredzēt šādu informēšanu un iestādēm noteikto kompetenci, secināja, ka tikai bāriņtiesas ziņā ir bērna tiesību aizsardzība un lēmumu pieņemšana, kas nepieciešama šādu tiesību aizsardzībai. TM pieļāva iespēju šādas informēšanas pienākumu noteikt arī tiesām, tomēr secināja, ka šādā gadījumā, ņemot vērā tiesu noslodzi un citus apstākļus, nebūs iespējams nodrošināt nepieciešamo lēmuma pieņemšanas ātrumu.

Tieslietu ministrijas
Administratīvais departaments

VesM: Par izmaiņām Vakcinācijas noteikumos

7.decembrī Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais Vakcinācijas noteikumu grozījumu projekts, kas paredz uz laiku atlikt valsts apmaksāto vakcināciju pret rotavīrusu infekciju un samazināt ārstniecības personām aizpildāmās medicīniskās dokumentācijas apjomu par iedzīvotāju vakcināciju.

Ņemot vērā, ka pēdējos divos gados notikusi strauja vakcinācijas kalendāra paplašināšana, iekļaujot vairākas jaunas vakcīnas (piemēram, pret vējbakām, pneimokoka infekciju, pret papilomas vīrusu infekciju 12 gadus vecām meitenēm) un to, ka atsevišķās vecuma grupās ir pazeminājusies kopējā vakcinācijas aptvere, Veselības ministrija nolēma no 2011.gada 1.janvāra plānoto valsts apmaksāto vakcinācijas pret rotavīrusu infekciju ieviešanu atlikt līdz 2014.gadam. Vienlaikus Veselības ministrija apņemas palielināt iepriekšējos gados ieviesto vakcīnu vakcinācijas aptveri un vairāk pievērsties sabiedrības informēšanai par vakcinācijas nozīmību veselības profilaksē.

Tāpat grozījumos tiek noteikta iespēja veikt vakcināciju pret atsevišķām slimībām gadījumos, kad pacients jau ir saņēmis kādu poti no kombinētajā vakcīnā iekļautajām.

Savukārt, lai samazinātu ārstniecības personām aizpildāmās medicīniskās dokumentācijas apjomu, ar nākamo gadu vienkāršotas atskaites par vakcīnu pasūtīšanu un veiktajām potēm, apvienojot tās vienā veidlapā.

Veselības ministrijas
Komunikācijas nodaļa

ZM: Par nosacījumiem Eiropas Komisijas programmas vistrūcīgākajām personām īstenošanā iesaistītajiem komersantiem

7.decembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 8.decembra noteikumos Nr.1415 “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām””, precizējot vairākas prasības, kas attiecas uz noteikumu īstenošanā iesaistītajiem komersantiem un labdarības organizācijām. Grozījumi precizē arī izdalei paredzēto pārtikas produktu komplektu saturu. Noteikumu grozījumos noteiktas atsauces uz jauno Padomes regulu, ar kuru noteikti sīki izstrādāti noteikumi pārtikas piegādei no intervences krājumiem vistrūcīgākajām personām ES.

Noteikts, ka programmas ietvaros vienai personai 2011.gadā paredzēti ne vairāk kā 12 pārtikas produktu komplekti ar šādu saturu: miežu putraimi – viens kilograms; kviešu milti – viens kilograms; četrgraudu pārslas – viens kilograms; auzu pārslas – 0,5 kilogrami; vājpiena pulveris – 0,1 kilogrami; piens (2%) – viens litrs.

Pamatojoties uz 2011.gada programmā izdalei paredzēto produktu klāstu, papildināti pārtikas kvalitātes un ražošanas kritēriji ar putraimu un augstākā labuma kviešu miltu kvalitātes un ražošanas kritērijiem, kā arī noteiktas izmaiņas jau esošajos kvalitātes un ražošanas kritērijos. Piemēram, četrgraudu un auzu pārslām nav paredzēta kvalitātes kritērija “pārslu biezums” noteikšana, kas bija noteikts iepriekš.

Saskaņā ar attiecīgo Regulu no Eiropas Komisijas (EK) un valsts budžeta līdzekļiem nevar segt papildu izmaksas komersantiem. Tāpēc noteikts, ka komersantiem pašiem būs jāsedz ar pārtikas produktu iepakojumu saistītās papildu izmaksas, kas radušās, transportējot intervences produktus no citas dalībvalsts. Šādas izmaksas varētu būt, piemēram, dabas resursu nodoklis, samaksa par paletēm u.c.

Ņemot vērā 2010.gada programmas īstenošanas pieredzi, precizēti arī nevalstisko labdarības organizāciju un komersanta kritēriji, kas jāievēro, piesakoties kārtējā gada programmas īstenošanai.

Normatīvā akta īstenošana skars ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas, kas atzītas par trūcīgām, jo šīs personas tiks apgādātas ar pārtikas produktiem. Normatīvajā aktā iekļautās normas ļaus vienai personai programmas īstenošanas gadā bez maksas saņemt ne vairāk kā 12 pārtikas produktu komplektu.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa