Ministru prezidents, uzrunājot Saeimas deputātus pirms 2011.gada valsts budžeta projekta izskatīšanas

Priekšsēdētājas kundze [Solvita Āboltiņa], godātie deputāti, ministri, dāmas un kungi!

Kopā ar 2009.gada grozījumiem šis ir trešais budžets, kuru manis vadītā valdība ir izstrādājusi krīzes apstākļos, bet pirmais, par kuru balsos jaunā, desmitā sasaukuma Saeima. Katrs budžets ir pārbaudījums valdībai un to veidojošajai koalīcijai, bet situācijā, kad valstij jāpārvar viens no smagākajiem finanšu stabilizēšanas periodiem, budžets ir arī atbildības mēraukla, kas samērojama ar valsts spēju pārvarēt šo sarežģīto laiku un atgūt reputāciju gan starptautiskā, gan arī pašas valsts mērogā. Tādēļ es aicinu jūs visus, godātie deputāti, budžeta konsolidācijas pasākumus vērtēt kopainā ar skatījumu uz valsts finanšu stabilizāciju, konkurētspējas atjaunošanu un krīzes pārvarēšanu, lai nodrošinātu ilgspējīgu ekonomikas izaugsmi.

Ir tāds latviešu sakāmvārds: “Pa laipu ejot, neskaties mākoņos.”

Runājot par nākamā gada budžetu, gribētu to salīdzināt ar laipu, kuru valdība ir uzbūvējusi pāri krīzes bezdibenim. Šī laipa nebūt nav komfortabla, bet pašreiz tas ir vienīgais ceļš, pa kuru ejot ir iespējams divu gadu laikā padarīt mūsu valsts finanses ilgtspējīgas. Ilgtspējīgas valsts finanses nozīmē nedzīvot uz parāda un beidzot sākt veidot uzkrājumus.

Kaut arī ir parādījušās ekonomikas atkopšanās pazīmes, mēs joprojām esam krīzes pārvarēšanas fāzē. Krīzes vadības viena no raksturīgākajām īpatnībām ir tā, ka īstermiņa pasākumi bieži vien ņem virsroku pār ilgtermiņa prioritātēm.

Pirms nedēļas kāds reģionālā laikraksta žurnālists man jautāja, kā es raksturotu 2011.gada budžetu – kā izdzīvošanas, stagnācijas, jostu savilkšanas vai sauktu to kā citādi? Mana atbilde ir viennozīmīga: tas ir stabilizācijas budžets. Krīzes akūtāko fāzi esam pārvarējuši, tomēr iegūtā finanšu stabilitāte vēl ir trausla.

Objektīvie faktori, kas ietekmēja budžeta izstrādes gaitu, ārējās ekonomiskās vides novērtējums

Sākumā par šā budžeta tapšanas gaitu. Straujāka ekonomiskā izaugsme un nodokļu iekasēšanas uzlabošana ir ļāvusi ievērojami samazināt nākamā gada fiskālās konsolidācijas apjomu. Vēl vasarā tika prognozēta 395–440 miljonu latu liela konsolidācija, taču tagad nākamā gada budžeta projekts paredz 280 miljonu latu lielu konsolidāciju. Tas ir apliecinājums arī tam, ka līdz šim pieņemtie lēmumi ir bijuši pamatoti, bet izvirzītās prognozes gana piesardzīgas.

Atskatoties uz budžeta jautājumiem ilgākā laika posmā, jāatzīst, ka es augstu novērtēju dialogu ar valdības partneriem, kurš tika sākts vēl 2009.gada pavasarī uzreiz pēc manas valdības izveidošanas. Plašs sociālais dialogs ir stabilas un sociāli atbildīgas valsts pamats. Tomēr šoreiz es gribētu atgādināt, ka šāda dialoga ietvaros katrai iesaistītajai pusei jāuzņemas sava daļa atbildības par dialoga kvalitāti un sagaidāmajiem rezultātiem. Diemžēl šobrīd vienota viedokļa nav arī valdības partneriem, kur uzņēmēju iesniegtos budžeta konsolidācijas priekšlikumus, lielā mērā neatbalsta nedz pašvaldības, nedz arodbiedrības. Nedomāju, ka tagad būtu jānodarbojas ar savstarpējiem pārmetumiem, bet tas skaidri parāda, ka pieņemamie lēmumi ir ļoti smagi un vieglu risinājumu šeit nav.

Pirms pārejam pie konkrētiem budžeta pasākumiem, vēlos nedaudz ieskicēt arī ārējo kontekstu, kādā šis budžets ir tapis.

Globālās ekonomikas attīstība 2010.gada pirmajā pusē turpināja pieņemties spēkā, uzrādot 5,3% lielu pieaugumu pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Tomēr pieauguma tempi diezgan būtiski atšķīrās reģionu dalījumā. Straujākais kāpums ir attiecināms uz Āzijas attīstības valstīm, savukārt ASV un Japānas ekonomikās bija manāms palēninājums otrajā ceturksnī, kamēr Eiropas, it īpaši Vācijas, attīstība uzrādīja neparedzēti labu kāpumu.

Ražošanas konfidences rādītāji pasaulē ir pirmskrīzes līmenī, un rūpniecības apjomi pirmajā pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ir pieauguši par 15%. Šādas tendences atdzīvināja arī starptautisko tirdzniecību, kas 2010.gada pirmajā pusē uzrādīja 40% lielu pieaugumu, salīdzinot ar ievērojamo kritumu pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Latvijas galveno eksporta partnervalstu izaugsme 2011.gadā tiek prognozēta salīdzinoši pozitīva, kas šā brīža nebūt ne daudzsološajā citu Eiropas Savienības valstu ekonomiku kontekstā ir īpaši nozīmīgi, jo samazina risku zaudēt noieta tirgu Latvijā saražotajai produkcijai. SVF prognozes par IKP izmaiņām piecās lielākajās Latvijas eksporta partnervalstīs liecina par šādiem ekonomikas izaugsmes tempiem: Igaunijā – 3,5%, Lietuvā – 3,1%, Krievijā – 4,3%, Vācijā – 2%, Polijā – 3,7%.

Vienlaikus vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Grieķijā, Īrijā, Portugālē un Spānijā, ir novērojams ekonomikas kritums un/vai finansiālas problēmas.

Latvijas tautsaimniecībā ekonomiskās attīstības cikla zemākais punkts tika sasniegts pagājušā gadā, bet no 2010.gada sākuma ir vērojama makroekonomisko rādītāju uzlabošanās. Jau trīs ceturkšņus pēc kārtas ir vērojama sezonāli izlīdzināta ekonomikas izaugsme pret iepriekšējo ceturksni 0,8–0,9% apjomā. Šā gada trešajā ceturksnī ir iezīmējies arī ekonomikas pieaugums gada griezumā par 2,7%. Turklāt mēs ne tikai esam atgriezušies pie ekonomiskās izaugsmes, bet būtiski mainījuši ekonomikas struktūru. Ekonomika vairs nebalstās uz nekustamā īpašuma spekulācijām un lētu kredītu uzpūsta iekšzemes patēriņa. Ekonomikas dzinējspēks ir ražošana un eksports – ražošanas apjoms šā gada pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis par 13%, bet eksports – pat par 29%. Uzlabojas arī mazumtirdzniecības rādītāji. Pakāpeniski, bet stabili samazinās bezdarbs.

Izstrādājot budžetu, par pamatu tika ņemtas šādas izaugsmes prognozes. 2010.gadā IKP pret iepriekšējo gadu samazināsies par 0,4%. 2011.gadā Latvijas tautsaimniecība pieaugs par 3,3%, 2012.gadā – par 4,0%, bet 2013.gadā – par 3,9%. Latvijas ekonomikas izaugsme šajā periodā būs tuvu tās potenciālajam līmenim. Neapšaubāmi pozitīvs signāls ir arī starptautiskās reitingu aģentūras “Standard & Poor’s” šīs nedēļas lēmums paaugstināt Latvijas kredītreitingu, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu. Tas apliecina, ka valdības rīcība valsts finanšu situācijas stabilizēšanai dod rezultātus. Šis ir nozīmīgs novērtējums Latvijas ekonomikas attīstībai, kā arī būtisks signāls investoriem, kas apliecina, ka tautsaimniecībā notiek uzlabošanās. Šajā kontekstā nākamā gada budžeta projekts ir būtisks priekšnoteikums turpmākajai attīstībai.

Vidēja termiņa mērķi un budžeta stratēģija

Lai šobrīd sasniegto stabilitāti varētu pārvērst par ilgtspējīgu pamatu tautsaimniecības izaugsmei, valdības deklarācijā ir iekļauta skaidra apņemšanās samazināt budžeta deficītu: 2011.gadā zem 6% no IKP, un 2012.gadā – zem 3% no IKP. Māstrihtas kritēriju izpilde 2012.gadā ļaus Latvijai ar 2014.gadā pievienoties eirozonai.

Ļaujiet iesākuma īsi pievērsties tiem jautājumiem, kas izraisījuši dzīvu rezonansi publiskajā telpā un medijos.

Pirmām kārtām – nodokļi

Vinstons Čērčils ir teicis, ka nav tādas lietas, kā laba nodokļa (There is no such thing as good tax.). Tomēr bez nodokļiem nav valsts, bez nodokļiem nav ne izglītības, ne ceļu, ne sociālo pabalstu. Šobrīd svarīgi nošķirt tos pasākumus, kurus veicam krīzes pārvarēšanai, no tiem, kas vidējā un ilgtermiņā nepieciešami, lai kļūtu par konkurētspējīgāko valsti reģionā, kas ir un paliek valdības darbības virsmērķis ekonomiskajā jomā. Attiecībā uz nodokļu celšanu es gribētu uzsvērt divas lietas.

Pirmkārt, nepieciešamība celt nodokļus tagad, krīzes apstākļos, ir tiešas sekas tam, ka budžets netika sabalansēts treknajos gados, kad zemāki tēriņi un atsevišķos sektoros arī augstāki nodokļi būtu bijuši vienkārši un loģiski soļi, lai sargātu ekonomiku no pārkaršanas. Ja ekonomikas pamatlikumus aizmirst, tad tie atgādina par sevi paši. To mēs šobrīd izjūtam uz savas ādas.

Otrkārt, atgādināšu, ka 2011. būs trešais budžeta konsolidācijas gads. No 2008. līdz 2010.gadam valsts budžeta izdevumu samazināšana tika veikta 1,2 miljardu latu apjomā, bet ieņēmumu palielināšanas pasākumi īstenoti par 633 miljoniem latu. Redzams, ka fiskālā konsolidācija ir veikta par 2/3 uz izdevumu samazināšanas, bet par 1/3 uz ieņēmumu palielināšanas rēķina.

Nodokļu politikā tiek piedāvāta nodokļu sloga pārdale – palielinot nodokļus patēriņam un īpašumam, bet samazinot nodokļu slogu zemāk atalgotajam darbaspēkam.

Attiecībā uz darbaspēka nodokļiem tiek piedāvāta to pārdale, piemērojot progresivitātes principu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiek samazināta par vienu procentu līdz 25%, bet sociālo iemaksu likme pieaug par diviem procentiem līdz 35,09%. Neapliekamais minimums tiek palielināts no 35 līdz 45 latiem, bet atvieglojums par apgādībā esošajiem no 63 līdz 70 latiem. Minimālā alga tiek palielināta no 180 līdz 200 latiem.

Tas nozīmē, ka, piemēram, strādājošam ar vienu apgādājamo, kura alga ir līdz 530 latiem mēnesī pirms nodokļu nomaksas, nodokļu slogs samazināsies, bet virs 530 latiem nodokļu slogs sāks pakāpeniski pieaugt. Atbilstoši statistiskas datiem algas līdz 500 latiem mēnesī pirms nodokļu nomaksas saņem vairāk nekā 70% strādājošo.

Par PVN. Ja atceramies, pirms vēlēšanām sagatavotie nodokļu politikas izmaiņu priekšlikumi paredzēja, ka tiks pilnībā atcelta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme. Taču pēc diskusijām ar nozaru asociācijām, kā arī valdības sociālajiem un sadarbības partneriem no valdības nāk piedāvājums saglabāt PVN samazinātās likmes, tiesa, paaugstinot tās par 2% un minimāli paaugstināt nodokļa pamatlikmi par 1%. PVN samazinātās likme tiek atcelta tikai vienā pozīcijā – elektroenerģijai. Tas nenoliedzami ir kompromiss, jo arī plānotie ieņēmumu palielinājumi no PVN nebūt nav tādā apjomā, kādu sākotnēji rēķināja Finanšu ministrija.

Attiecībā uz mājokļa nodokli tiek saglabāts progresivitātes princips, dubultojot esošās nodokļa likmes. Ir plānots arī diversificēt transportlīdzekļu nodokli, palielinot tā progresivitāti un nodrošinot, ka par lieliem un jaudīgiem transportlīdzekļiem ir maksājams lielāks nodoklis, bet par mazās klases automašīnām nodoklis tiek samazināts.

Attiecībā uz finanšu sektoru ar nākamo gadu ir plānots ieviest finanšu stabilitātes nodevu, pret ko gan asi iebilst banku lobijs. Tomēr valdība uzskata, ka šādas nodevas ieviešana ir likumsakarīgs solis, lai nākotnē izvairītos no ievērojamiem finanšu sektora satricinājumiem, laikus uzkrājot to novēršanai nepieciešamos finanšu resursus.

Esam arī panākuši kopēju izpratni un sadarbībā ar uzņēmējiem sagatavojuši izmaiņas dienesta auto nodoklī, vienkāršojot to un aizstājot tagadējo piemērošanas kārtību ar fiksētiem maksājumiem par dienesta auto izmantošanu personīgām vajadzībām.

Visbeidzot, noslēdzot jautājumu loku par izmaiņām nodokļu daļā, vēlos informēt, ka plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana radīs 44 miljonu latu ieņēmumu samazinājumu pašvaldības budžetos. Šo samazinājumu ir plānots kompensēt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu proporcijas maiņu par labu pašvaldībām, ieņēmumu palielinājumu no nekustamā īpašuma nodokļa un dotācijām pašvaldībām ar zemākiem vērtētiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju – konkrēti Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij un Liepājai. Tādējādi pašvaldību budžeta izdevumos ir plānota tikai 9,8 miljonu latu liela konsolidācija vienlaikus ar valdības garantijām par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi 96% apmērā, tiesībām uzņemties ilgtermiņa saistības līdz trīs gadiem pakalpojumiem, kas nepieciešami saimnieciskās darbības nodrošināšanai, iespējai saņemt avansa maksājumus pašvaldību un to komersantu īstenoto Eiropas Savienības fondu projektu un pasākumu īstenošanai un citām garantijām no valsts puses.

Ēnu ekonomikas apkarošanas plāns

Viena no valdības prioritātēm 2011.gadā ir ēnu ekonomikas apkarošana, tāpēc atbildīgām institūcijām ir uzdots pastiprināti realizēt pasākumus, kas mazinātu nelegālās ekonomikas īpatsvaru, bet godprātīgiem uzņēmējiem mazinātu administratīvo slogu. Šajā sakarā ir dzirdēti opozīcijas pārmetumi par to, kādēļ ieņēmumos no ēnu ekonomikas apkarošanas neplānojam iegūt daudz lielāku summu par 16 miljoniem latu, kas fiksēti budžeta projektā. Te jāpiebilst, ka ieņēmumu daļu no ēnu ekonomikas varam iecerēt pat simtkārt lielāku, tomēr vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka šie budžeta ienākumi tiks ieskaitīti pēc fakta. Protams, ministrijām un VID struktūrām ir jādara viss, lai šis skaitlis būtu iespējami iespaidīgāks un lai maksimāli samazinātu ēnu ekonomiku.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi ēnu ekonomikas apkarošanas plānu 2010.–2013.gadam, kas ietver 61 pasākumu nodokļu politikas, administratīvā sloga mazināšanas, kontrolējošo iestāžu kapacitātes celšanas un citās jomās.

Jau šobrīd tiek strādāts pie uzticamāko uzņēmēju “baltā saraksta” veidošanas. Vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs pastāv dažādas pieejas īpašu attiecību veidošanai starp nodokļu maksātājiem un nodokļu administrāciju, līdz ar to, lai atrastu optimālu pieeju šādas sistēmas ieviešanai Latvijā, tiek izvērtēta citu valstu prakse un iespējas, kā šo praksi adaptēt Latvijas apstākļos.

Plānā paredzēts arī vienreizējs pasākums par soda naudas un nokavējuma naudas dzēšanu tiem uzņēmējiem, kas līdz noteiktam brīdim samaksā nodokļu pamatparādu. Pasākuma mērķis ir atvieglot uzņēmējiem ekonomiskās krīzes rezultātā radušos nodokļu parādu slogu.

Jau šobrīd ir pastiprināta skaidrā naudā veikto darījumu kontrole vairumtirdzniecībā.

Plānā paredzēta arī ienākumu sākumdeklarēšana, paredzot iespēju legalizēt nedeklarētu līdzekļu uzkrājumus, nomaksājot noteiktu nodokļi jeb t.s. amnestija.

Plāns paredz arī izvērtēt pastāvošos uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus ar mērķi radīt caurskatāmu un vienkārši administrējamu nodokļu sistēmu. Katrs nodokļu atvieglojums ne tikai samazina valsts budžeta ieņēmumus, bet arī palielina izdevumus uz administrēšanas izmaksu rēķina. Šobrīd sadarbībā ar sociālajiem partneriem notiek esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšana no ekonomiskā lietderīguma viedokļa.

Strukturālās reformas, administratīvā sloga mazināšana

Lai Latvijas tautsaimniecība varētu veiksmīgi atjaunoties, ir jāturpina strukturālo reformu īstenošana, kas nodrošinātu nepieciešamos risinājumus nozaru politiku efektivitātes uzlabošanai.

Valsts pamatfunkciju izpilde 2010.gadā ir tikusi nodrošināta būtiska izdevumu samazinājuma apstākļos, panākot funkciju izpildi ar mazākiem līdzekļiem, ceļot darba efektivitāti un atsakoties no nevajadzīgām valsts prasībām, bet daudzos gadījumos arī samazinot publisko pakalpojumu apjomu.

Galvenie padotības iestāžu un valsts aģentūru optimizācijas pasākumi tika veikti jau 2009.gadā. 2010.gadā ir turpināta ministriju padotības iestāžu struktūras optimizācija, koncentrējot funkciju izpildi lielākās iestādēs, atsevišķos gadījumos pārceļot funkcijas uz ministriju centrālajiem aparātiem.

Kā redzamākie strukturālo reformu un to rezultātā gūto ietaupījumu piemēri jāmin Veselības un Izglītības ministrijas sistēmas. Tā Veselības nozarē, veicot strukturālas reformas un saglabājot līdzšinējo funkciju izpildi, ir izdevies būtiski samazināt veselības aprūpes nozares administrāciju un izmaksas. Veselības nozarē ir likvidētas, pārstrukturizētas un apvienotas ministrijas padotības iestādes, darbinieku skaitu samazinot par 55%, kas ļāvis ieekonomēt vairāk nekā 16 miljonus latu. Savukārt Izglītības ministrijas sistēmā no 14 padotības pārvaldes iestādēm izveidotas piecas, kā arī par vairāk nekā 50% jeb 2,5 miljoniem latu ietaupīti līdzekļi. Tāpat sistēmas reorganizācija nodrošināta arī sporta pārvaldes jomā, sākta profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana.

2010.gadā ir turpinājis samazināties valsts pārvaldē nodarbināto skaits un atlīdzība. Izdevumi atlīdzībai salīdzinājumā ar 2008.gada vidējiem rādītājiem 2010.gada septembrī ir par 41% mazāki. 2010.gada pirmajos trīs ceturkšņos mēneša vidējā darba samaksa valsts budžeta iestādēs ir vidēji vēl par 9,4% zemāka nekā iepriekšējā gada pirmajos deviņos mēnešos.

2010.gadā turpina samazināties darbinieku skaits valsts budžeta finansētajās iestādēs, 2010.gada septembrī valsts budžeta finansētajās iestādēs bija 66 177 nodarbināto jeb par 16% mazāk (apm. 12 tūkst. darbinieku), salīdzinot ar 2008.gada vidējo nodarbināto skaitu, un par 6% mazāk, salīdzinot ar 2009.gada vidējo rādītāju.

Pēdējos divos gados ir intensīvi strādāts pie administratīvā sloga mazināšanas dažādās nozarēs. Piemēram, šogad stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas paredz atvieglojumus uzņēmējdarbības uzsākšanas regulējumā mikrouzņēmumiem, kā, piemēram, uzņēmuma reģistrēšana no 1 lata, uzsākšanas valsts nodevu samazināšana, vienotais mikrouzņēmuma nodoklis 9% apmērā no apgrozījuma.

Tāpat valdība ir izstrādājusi un iesniegusi Saeimā Būvniecības likumu, kas paredz vienkāršot būvniecības procesu, samazinot administratīvās procedūras, un diferencēt prasības atkarībā no paredzamās būves.

Ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredz samazināt nodokļu maksātāja reģistrācijai par PVN maksātāju nepieciešamo laiku no 15 uz 10 dienām.

Zemkopības ministrijas kontrolējošās institūcijās – Pārtikas un veterinārajā dienestā un Lauku atbalsta dienestā – kontroļu skaits tika samazināts par 30%, pārejot uz risku analīzi balstītām kontrolēm.

Kaut arī pozitīvu piemēru netrūkst, vienlaikus jāuzsver, ka šajā virzienā vēl ir daudz darāmā. Lai Latvijas tautsaimniecība varētu atjaunoties, mums ir jāturpina strukturālo reformu īstenošana, kas nodrošinātu nepieciešamos risinājumus nozaru politiku efektivitātes uzlabošanai. Tāpēc esmu aicinājis savus valdības kolēģus neapstāties pie sasniegtā, bet turpināt darbu pie nozaru ilgtspējīgas sakārtošanas.

Jau tagad valdībā esam vienojušies, ka tiks pilnveidota pasažieru pārvadājumu sistēma, turpināsies valsts pārvaldes atbalsta funkciju centralizēšana, lai sakārtotu valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu jomas un uzlabotu iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu kvalitāti. Turpināsies darbs pie vienas pieturas aģentūru ieviešanas un daudz plašākas e-pakalpojumu lietošanas valsts un pašvaldību institūcijās. Tāpat Labklājības ministrija sagatavos ģimenes valsts pabalsta reformu, lai šo pabalstu mērķtiecīgāk un lietderīgāk novirzītu tieši ģimenēm ar zemiem ienākumiem.

Runājot par strukturālajām reformām, gribētu atzīmētu jomu, kurā vēl slēpjas liels reformu resurss. Tās ir pašvaldības. Strukturālās reformas valsts līmenī nebūs ne pilnīgas, ne efektīvas, ja tās netiks veiktas arī pašvaldību līmenī. Šeit ir runa gan par pašvaldību tēriņu efektivitāti un optimizāciju, gan par jaunu pašvaldību finansēšanas mehānisma izveidi, kas liktu pašvaldībām sacensties investīciju piesaistē un darbavietu radīšanā.

Sociālās drošības tīkls

Sociālā līdzsvara un stabilitātes nodrošināšanai 2009.gada rudenī valdība ieviesa sociālās drošības tīklu, kas ietver vairākus sociālā nodrošinājuma pasākumus, ieskaitot garantētā minimālā ienākuma pabalsta palielināšanu, līdzfinansējumu pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstu izmaksai, bezdarbnieku iesaistīšanu pagaidu darbos ar stipendiju, veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamības uzlabošanu trūcīgajiem iedzīvotājiem un atbalstu pašvaldībām izglītības sistēmas reformai. Sociālās drošības tīkla pasākumus turpināsim īstenot arī 2011.gadā, tomēr, valstij pakāpeniski izejot no krīzes, no nākamā gada otrās puses sāksim pakāpenisku pasākumu skaita un apjoma samazināšanu.

Šeit, starp citu, būtu vietā diskusija par linearitāti. Publiskā telpā bieži izskan pārmetumi valdības virzienā par lineāru budžeta griešanu. Savukārt nevienu nesatrauc mūsu sociālās sistēmas linearitāte, kad, piemēram, 8 latu ģimenes valsts pabalsts vienādi tiek piešķirts gan tiem, kas vienas dienas pusdienām iztērē 20 latus gan tiem, kas taupa katru latu. Valdības prioritāte būs sniegt lielāku atbalstu tiem, kuriem tas visvairāk ir vajadzīgs.

ES fondu apguve, ekonomikas sildīšana

Eiropas Savienības fondu finansējums ir nozīmīgs finanšu resursu avots ekonomikas izaugsmes veicināšanai, tāpēc šobrīd realizētā fiskālā politika nodrošina iespēju maksimāli kāpināt ES fondu apguves tempu, īpaši 2011.gadā. Lai arī tas nozīmē papildu slogu izdevumu daļai, tomēr, optimāli apgūstot ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda līdzekļus, tiks stimulēta valsts ekonomika un gūti papildu nodokļu ieņēmumi, kas tuvāko gadu perspektīvā līdzsvaros no budžeta piešķirto līdzekļu apjomu valsts līdzfinansējuma nodrošināšanai. ES fondu u.c. ārvalstu finanšu palīdzības projektiem nākamgad esam paredzējuši gandrīz 1,2 miljardus latu, kas ir rekordliels piešķīrums.

Prioritārie darbības virzieni tuvākajos gados ir konkurētspējas veicināšana kā valsts, tā privātajā sektorā, valsts enerģētiskā neatkarība un ražošanas atbalsts. Piemēram, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un sekmētu uzņēmēju konkurētspēju, 2011.gadā līdzšinējā apjomā tiek saglabāts finansējums uzņēmējdarbības un eksporta veicināšanai.

Īpaša vērība tika pievērsta un joprojām tiek īstenoti papildu pasākumi mazās uzņēmējdarbības sekmēšanai, lai mazinātu bezdarbu valstī, sniedzot iedzīvotājiem iespēju viegli un ātri sākt savu biznesu. Veiksmīgi ieviests mikrouzņēmumu nodoklis, tikko pabeigts darbs pie pirmās bezmaksas grāmatvedības programmas izstrādes mikrouzņēmumiem, kuru pirmajā dienā vien lejuplādēja vairāk nekā 100 komersantu. Paredzams, ka programmas efekts tuvākajos gados būs vēl lielāks un mazās un mikro uzņēmējdarbības jomā piedzīvosim izrāvienu.

Ekonomikas ministrija turpina īstenot Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānā paredzētos pasākumus, kuru sekmīga izpilde nodrošinājusi Latvijas pakāpšanos Pasaules Bankas pētījumā par uzņēmējdarbības vidi pasaulē “Doing Business” līdz 24.vietai pasaulē.

Fakti par iepriekš padarīto liecina, ka 90% no iepriekšējās valdības tautsaimniecības programmas tika izpildīta, virkne iesākto pasākumu šobrīd tiek turpināti, lai sekmētu Latvijas tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanos, mīkstinātu krīzes izraisīto triecienu uzņēmējdarbībai, uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un veicinātu uz eksportu un ražošanu orientētu tautsaimniecības nozaru attīstību.

Pēdējo divu gadu laikā Ekonomikas ministrija valsts atbalsta instrumentu veidā ir nodrošinājusi 350 miljonus latu. Kopā ar privāto līdzfinansējumu investīciju apjoms tautsaimniecībā sasniedz 670 miljonus latu. Šobrīd uzņēmējiem pieejamas gan grantu programmas ražošanas attīstībai un inovācijas sekmēšanai, gan kredīti uzņēmējdarbības uzsākšanai un paplašināšanai, kā arī valsts garantijas konkurētspējas celšanai un eksporta apdrošināšanai.

Valsts konkurētspēja

Vēl pašos manas pirmās valdības darbības pirmsākumos līdztekus radikālai valsts tēriņu samazināšanai valsts konkurētspējas celšana tika izvirzīta kā virsmērķis gan īstermiņā, gan arī vidējā un ilgtermiņā. Īstermiņā tas nozīmēja tēriņu optimizāciju, kas vienlaikus atgrieza starptautisko finanšu tirgu uzticību Latvijai un nodrošināja strauju kredītlikmju samazināšanos. Informācijai: šobrīd RIGIBOR likmes ir kritušās zem pirmskrīzes līmeņa. Vienā no pēdējām valsts vērtspapīru izsolēm, kas notika 1.decembrī, Latvijas 12 mēnešu parādzīmes ir pārdotas ar procentu likmi 1,5%, kamēr tajā pašā dienā Portugāle 12 mēnešu parādzīmes spēja pārdot par procentu likmi, kas pārsniedz 5%.

Vidējā un ilgtermiņā valsts konkurētspējas celšana nozīmē darba ražīgumu un aizvien pieaugošu pievienotās vērtības radīšanu ekonomikā, kas balstīta gan uz zinātnes un pētniecības sasaisti ar ražošanu, gan tiešajām ārējām un iekšējām investīcijām mūsu valsts ekonomikā.

Lai veiksmīgi risinātu šos jautājumus, ir sākts darbs pie pirmā visaptverošā valsts konkurētspējas izvērtējuma, kura pirmie rezultāti parādīsies jau nākamā gada pirmajā pusē. Šis izvērtējums liks pamatus visaptverošai valsts konkurētspējas uzraudzības sistēmas izveidei, kuras darbībā būs iesaistīti gan privātais sektors, gan valdība, gan Saeima.

Uzskatu, ka Latvijai šobrīd ir lieliskas iespējas nostiprināt Baltijas reģiona līdera pozīcijas vairākos tautsaimniecības sektoros. Tāpēc ir svarīgi atbilstoši valdības deklarācijai nodrošināt gan jauna termināļa būvniecību starptautiskajā lidostā “Rīga”, izveidojot labvēlīgus un konkurētspējīgus nosacījumus jaunu aviokompāniju un maršrutu ienākšanai Latvijā, gan aktīvi pieteikt savu dalību Baltijas reģiona kopējos gāzes piegāžu diversifikācijas projektos, kā arī citos projektos, kuri ilgtermiņā nodrošinātu Latvijas konkurētspējas pieaugumu.

Lai sekmētu šā mērķa sasniegšanu, 2010.gada augustā ir sākusi darbu Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome, kuras galvenie uzdevumi ir lemt par investīciju piesaistes stratēģiju un stimuliem, kā arī nodrošināt saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai investīciju projektu īstenošanai Latvijas valsts interesēs.

Jau šobrīd, lai veicinātu ekonomikas ātrāku atveseļošanu un līdz ar to arī ražošanas paplašināšanos, valdība budžeta likumu paketē virza arī uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides lielajiem investīciju projektiem atbalstāmajās nozarēs, kas pārsniedz piecus miljonus latu.

Likumprojektā paredzēts, ka nodokļa atlaides apmērs ir atkarīgs no veikto investīciju apmēra. Ja kopējās sākotnējās ilgtermiņa ieguldījumu summas ir līdz 35 miljoniem latu, tad nodokļa atlaide ir 25% apmērā no ieguldījumiem, bet, ja ieguldījumu summa pārsniedz 35 miljonus latu, tad par pārsnieguma summu piemēro nodokļa atlaidi 15% apmērā.

Vienlaikus jāuzsver, ka veiksmīgā investīciju piesaistes procesā nozīmīga loma ir pašvaldībām. Nereti tā ir pirmā vieta, kurp dodas potenciālais investors. Tikai pārdomāta un koordinēta valsts institūciju un pašvaldību, kā arī vairāku pašvaldību sadarbība, informācijas apkopošana, analīze un proaktīva piedāvājumu sniegšana potenciālajiem ārvalstu investoriem var nodrošināt jaunas darba vietas, nodokļu ieņēmumus un Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.

Kas jādara, lai nākotnē Latvija vairs nenonāktu tik smagas krīzes situācijā

Turpinot darbu pie valsts finanšu stabilitātes un ekonomiskās izaugsmes atjaunošanas, būtu visai tuvredzīgi neveikt preventīvus pasākumus, lai nākotnē izskaustu iespēju politiskam diletantismam un tuvredzībai no jauna novest valsti bankrota priekšvakarā.

Tādēļ līdztekus darbam pie valsts budžeta valdība ir sagatavojusi Fiskālās disciplīnas likuma projektu, kura mērķis ir noteikt fiskālās politikas veidošanas pamatprincipus, tās plānošanas un realizēšanas instrumentus un fiskālos nosacījumus, tai skaitā budžeta bilances nosacījumu.

Bilances nosacījums paredz, ka konsolidētajam kopbudžetam ir jābūt sabalansētam vai ar pārpalikumu, budžeta deficītu pieļaujot vienīgi ekonomiskās stagnācijas vai recesijas gados, kad IKP pieaugums ir zem 2%.

Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka sagatavotais 2011.gada valsts budžeta projekts ir vērsts uz to, lai nodrošinātu ātrāku Latvijas konkurētspējas atjaunošanu un vienlaikus maksimāli aizsargātu sociāli jutīgākās sabiedrības grupas.

Kaut arī nākamgad turpinām samazināt budžeta deficītu, konsolidētā kopbudžeta izdevumi joprojām būs par 706 milj. latu lielāki, nekā ieņēmumi (atbilstoši ESA95 metodikai). Tādēļ ir skaidrs, ka arī 2012.gadā būs nepieciešams veikt konsolidāciju, bet, līdzīgi kā nākamgad, tā daļēji notiks uz ekonomikas pieauguma rēķina. Tādēļ ir būtiski, ka budžeta deficītu vērtējam divu gadu griezumā, lai neatstātu visus smagākos lēmumus uz pēdējo brīdi, jo aiznākamajā gadā mēs nedrīkstam pieļaut arī inflācijas pieaugumu.

Šobrīd Latvijā darbu turpina SVF un EK tehniskā misija, kas seko budžeta virzībai un vienlaikus notiek Latvijas puses sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par atsevišķu budžeta konsolidācijas pasākumu atzīšanu. Nav noslēpums, ka smagākās diskusijas ir par 2.pensiju līmeņa iemaksu saglabāšanu 2% apmērā, kas budžeta konsolidācijai dod 45 miljonus latu, par minimālās algas paaugstināšanu un valsts uzņēmumu dividenžu maksājumiem. Atkarībā no sarunu rezultātiem valdība vai nu piedāvās papildu budžeta konsolidācijas pasākumus jau budžeta projekta 2.lasījumam vai arī virzīs budžetu pieņemšanai esošajā redakcijā, nepieciešamos grozījumus Saeimā iesniedzot jau pēc aizdevēju pārskata misijas darba beigām nākamā gada sākumā.

Attiecībā uz budžeta pieņemšanas laika grafiku, gribētu uzsvērt, ka valdība ir darījusi visu, lai budžetu varētu pieņemt jau šogad un nākamais gads nebūtu jāsāk ar 1/12 daļu no iepriekšējā gada piešķīruma. Savlaicīga budžeta pieņemšana vien jau ir spēcīgs signāls starptautiskajiem finanšu tirgiem, ka Latvija ir valsts, kas spēj tikt galā ar savām problēmām un arī krīzes apstākļos mobilizēties.

Turpmāko gadu Latvijas fiskālā politika tiks vērsta uz to, lai atgūtu finanšu tirgu un investoru uzticību valsts kredītspējai un ilgtspējai. Tas savukārt palielinās Latvijas kredītreitingu, kā arī ierobežos valsts nepieciešamību aizņemties, tādējādi mazinot par aizņēmumiem maksājamo procentu slogu. Ir svarīgi stiprināt pārliecību par Latviju kā drošu un prognozējamu vidi uzņēmējdarbībai un investīcijām, kas ir būtisks priekšnosacījums ekonomikas attīstības nodrošināšanai.

Aicinu Saeimu atbalstīt 2011.gada valsts budžetu, vērtēt to atbildīgi un profesionāli. Budžeta pieņemšana ir būtisks priekšnosacījums Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas turpināšanai un ekonomiskās attīstības nodrošināšanai.

Paldies par uzmanību!

Ministru prezidenta Valda Dombrovska runa Saeimas ārkārtas sēdē, izskatot 2011.gada valsts budžeta projektu 1.lasījumā 2010.gada 9.decembrī