Zinātne, vēsture, saknes: Par pirmo reģionālo zinātņu akadēmiju Baltijā. Jelgavā

Augstākā zinātņu vēstures un kultūras autoritāte akadēmiķis Jānis Stradiņš savā unikālajā enciklopēdiskajā monogrāfijā “Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā” raksta viennozīmīgi: “1815.gads. Dibināta Kurzemes literatūras un mākslas biedrība – pirmā reģionālā zinātņu akadēmija Baltijā.”

Šajā sakarā Jelgavā, senajā Academia Petrina namā (tag. Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzejā), aizvakar, trešdien, 8.decembrī, notika biedrības 195.gadadienai veltīta Zinātņu akadēmijas izbraukuma sēde.

Latvijas Zinātņu akadēmijas karogā rakstīti seši gadskaitļi: 1815. (šīs biedrības dibināšana Jelgavā) – 1869. (Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas dibināšana) – 1932. (Rīgas Latviešu biedrības Zinātņu komitejas dibināšana) – 1936. (ar Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa izsludināto likumu Latvijas Zinātņu akadēmijas pirmās sastāvdaļas – Latvijas vēstures institūta dibināšana) – 1946. (Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas organizēšana) – 1992. (transformācija par tagadējo Latvijas Zinātņu akadēmiju – klasiska tipa akadēmiju, kura apvieno vēlētus locekļus – izcilus zinātniekus un citus gara darbiniekus).

Kurzemes literatūras un mākslas biedrība, tās biedri atstājuši dziļas pirmgājēju pēdas Baltijas vēsturē. Lai kārtējo reizi atkal atveram gan citas, gan šo prof. Jāņa Stradiņa monogrāfiju:

“Biedrības sākotnējos statūtos tās mērķi bija definēti šādi:

1) veidot biedrošanās vietu tiem, kuri vēlas iepazīties ar literatūras un mākslas progresu un paši tajā līdzdarboties;

2) vietējiem literatūras un mākslas draugiem atvieglināt iepazīšanos ar ārzemju pieredzi šajās nozarēs un ārzemniekiem palīdzēt uzzināt, kas šajā ziņā veikts Krievijas impērijā;

3) darīt pazīstamus ikdienas dzīvei noderīgus izgudrojumus un atklājumus un pretdarboties kaitīgiem aizspriedumiem.”

Bet drīz vien tika pieņemts statūtu pirmais papildinājums, kas biedrības funkcijas traktēja vēl saturiskāk:

“Tās mērķis ir 1) vēsturiski literārajā, 2) tīri zinātniskajā un 3) tautas izglītošanas jomā Krievijas vācu Baltijas provincēm izveidot garīgu pieturas un vienotības vietu, tuvāku zinātnes saiti un kopdarbības iespējas.

Pirmais zinātniski literārais mērķis ir izmantot Kurzemes izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, lai rakstu un vēstuļu apmaiņas ceļā ar saviem biedriem, no vienas puses, dažādās Krievijas provincēs un tās vācu Baltijas provincēs it īpaši, no otras puses, ārzemēs vienotu to aktivitātes zinātnes un mākslas jomā; izveidotu spēku apmaiņas punktu [..]. Tā uzņemas visas rūpes, lai sniegtu ziņas ne tikai par šo Baltijas provinču vācu iedzīvotāju kultūras stāvokli, bet arī par latviešu un igauņu ciltīm, to valodu, dzeju, reliģiju [..].

Otrajā, tīri zinātniskajā plāksnē biedrība ne tikai centīsies savākt savu Baltijas provinču biedru izkliedētos zinātniskos un mākslinieciskos darbus un apvienot viņu spēkus kopējam mērķim un tēvzemes zinātnieku dedzības un darbīguma palielināšanai; tā arī vēlas šajos centienos iesaistīt jo lielāku interesentu skaitu, paplašināt izglītotajos slāņos zinātnes izpratni un dedzību, tālāk izplatīt un popularizēt sabiedriskajai dzīvei svarīgus zinātnes rezultātus…”

Biedrības sastāvā par biedriem vai goda biedriem pirmajos simt gados vien bija ievēlēti 1124 pazīstami cilvēki. Un katrs no viņiem nāca ar savu nozīmīgu un izcilu pienesumu.

Tā Kurzemes pēdējā hercogiene, biedrības pirmā goda biedre un patronese Doroteja Bīrona (Mēdema) biedrībai ziedoja 1000 sudraba dālderu. Bet citi nāca ar savu intelektu, domām, vēstures un arheoloģijas atradumiem, novadpētnieciskiem apsekojumiem, literārām un mākslinieciskām veiksmēm, dabas zinātniskiem pētījumiem un tehniski tehnoloģiskiem izgudrojumiem un risinājumiem. Un izdalās neskaitāmas spilgtas personības.

Lūk: nāk matemātiķis K.F.Gauss, biologs K.Bērs, vēsturnieks un historiogrāfs N.Karamzins (Krievijas valsts vēstures autors 12 sējumos), matemātiķis M.G.Paukers, astronoms, ģeodets V.Strūve, pasaules apceļotājs Ā.J.Krūzenšterns, pedagogs J.Engelharts (Pēterburgas Carskoje Selo liceja izveidotājs un A.Puškina audzinātājs), Krievijas arheologu biedrības prezidente grāfiene P.Uvarova, vācu Vilhelma II padomnieks T.Šīmanis, gleznotājs J.Bērs, vēsturnieki, arhivāri, enciklopēdisti J.F.Reke, K.E.Napjerskis, J.Dērings, Baltijas ģenerālgubernatori marķīzs F.Pauluči un kņazs A.Suvorovs, Saksijas-Veimāras lielhercogs Karls Frīdrihs, paleontologs E.K.Eihvalds, valodnieks J.Grimms… Un mums no skolas pazīstamie: G.Merķelis, J.K.Broce, latviešu pirmā laikraksta “Latviešu avīzes” izdevējs, letonists, mācītājs K.Vatsons, latviešu etnoloģijas pētnieks un valodnieks A.Bīlenšteins… Un vietējie “tīrie zinātnieki”: ķīmiķis un fiziķis, fotoķīmijas pamatu licējs, Nobela prēmijas nominants Teodors Grothuss (no Lietuvas Pakrojes Geduču un Bauskas Svitenes muižu īpašnieku dzimtas); botāniķis, ķīmiķis, farmaceits, pirmais latviešu izcelsmes dabaszinātnieks rīdzinieks Dāvis Hieronims Grindelis… Un citi, un daudzie neskaitāmie citi no Baltijas, Eiropas, Krievijas, vācu, franku, itāļu valstīm, Argentīnas, Brazīlijas…

…Aizvadītā trešdiena paliek ar lielu intelektuālu gaišumu, lepnumu par dziļajām saknēm un gandarījumu. Izbraukuma sēdi atklāj mājasmāte – muzeja direktore Gita Grase. Kā no neizsmeļamas akas faktus, atziņas un pārdomas smeļ LZA Senāta priekšsēdētājs akadēmiķis profesors Jānis Stradiņš, lepnums skan Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieka Aigara Rubļa sveiciena vārdos, bagātās pagātnes un šodienas ekstrapolācijas ietver LZA prezidenta akadēmiķa profesora Jura Ekmaņa, Lauksaimniecības universitātes studiju prorektora zinātņu doktora profesora Arņa Mugureviča uzrunas.

Izvēršas divi referātu cēlieni ar dažādo nozaru lietpratēju referātiem muzeja direktores vietnieka Ginta Putiķa vadībā. Aizraujošus pētnieciskus priekšlasījumus sniedz zinātņu doktori profesori: Valdis Pīrāgs (par brīvmūrniecību Eiropā un Kurzemē), Edvarda Šmite (par artefaktu krāšanu, saglabāšanu un izpēti biedrībā), Ainārs Dimants (no “Latviešu Avīzēm” līdz “Latvijas Avīzei”), Regīna Kvašīte [no Šauļu universitātes], Mihails Gorskis [no Daugavpils universitātes], Ivars Zupiņš (par izcilajiem sava laika darbiniekiem J.Jablonski, T.Grothusu, E.K.Eihvaldu) un akadēmiķi profesori Jānis Stradiņš (par Jelgavas universitātes 109 dienām) un Ojārs Spārītis (par Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcu laikmetu dramatismā) – visiem paceļoties restaurētā, sakoptā, ekselenti iekārtotā un nupat, uz Valsts svētkiem, 16.novembrī, atklātā baznīcas torņa 10.stāvā, virs vakarīgās pilsētas namiem, torņiem un ugunīm.

Visa diena – kā viens dzīvinošs garīga gaisa malks un lidojums.

Oskars Gerts,
“Grindeļa brālības” biedrs,
Latvijas Zinātņu akadēmijas
goda loceklis, dz. jelgavnieks