Mūsu valstīm ir ilga sadarbības vēsture

Stīvens Tomass Nešs, Apvienotās Karalistes vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Kā jūs, daudz pieredzējis angļu diplomāts, savas valsts svētku dienas priekšvakarā jūtaties Latvijā?

— Man savu atbildi gribas saistīt ar laiku. Laiks šogad pie jums Latvijā ļoti strauji mainās, taču daudz kas tomēr liecina par vasaras sākumu. Ja man Latvijā nākas izjust kādas grūtības, tad vispirms tā ir būtībā sešus mēnešus garā, tumšā ziema. Ziemas šeit ir daudz garākas nekā pie mums Anglijā. Līdz ar to pavasaris un vasaras sākums man ir jo iepriecinošāki. Arī tāpēc man šajās dienās ir īpaši gaišs noskaņojums.

— Šo noskaņojumu varētu veicināt arī jūsu valsts stabilā politiskā un ekonomiskā situācija. Kaut zināmu satraukumu joprojām vieš Lielbritānijā uzliesmojusī lopu mutes un nagu sērga.

— Jā, kopumā situācija mūsu valstī ir laba. Taču ir arī daži aspekti, ko nākas minēt. Jūs jau noteikti zināt, ka 7. jūnijā Lielbritānijā notiks vispārējās vēlēšanas. Protams, tas būs ļoti nozīmīgs notikums. Vēlēšanām vajadzēja notikt jau maija sākumā, taču premjerministrs Tonijs Blērs tās nolēma pārcelt sakarā ar Lielbritānijā uzliesmojušo lopu mutes un nagu sērgu. Tā joprojām ir nopietna problēma. Joprojām ir atsevišķi saslimšanas gadījumi, taču, par laimi, mums ir izdevies šo procesu kontrolēt, un saslimšanas gadījumu skaits strauji samazinās. Londonā valda pārliecība, ka situācija tiek kontrolēta. Bet kopumā es jums varu piekrist, ka Lielbritānija pašlaik dzīvo uzplaukuma periodā. Mums ir spēcīga valdība, kas tika ievēlēta 1997. gada 1. maijā, un Tonijs Blērs kļuva premjerministrs, pateicoties ļoti izteiktam Leiboristu partijas vairākumam. Protams, mūsu sabiedrība ar interesi gaida, ko valstij nesīs 7. jūnija vispārējās vēlēšanas.

— Kādi, jūsu vērtējumā, bijuši jaunākie divpadsmit mēneši Lielbritānijas un Latvijas divpusējās attiecībās?

— Es domāju, tie ir bijuši labi mēneši, un mūsu attiecības šajā laikā ir vēl vairāk nostiprinājušās. Mūsu valstīm jau ir ilga sadarbības vēsture. Lielbritānijas vēstniecība Rīgā šajā laikā darbojās jau kopš divdesmitajiem gadiem.

— Par to liecina arī tā pati vecā Apvienotās Karalistes kādreizējās sūtniecības izkārtne vēstniecības nama vestibilā.

— Jā, tā tiešām ir tā pati vēsturiskā izkārtne, ko savā laikā atklāja mūsu sūtnis pirmskara Latvijā. Šī izkārtne tika saglabāta visus Latvijas okupācijas gadus. Tūlīt pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā tika atjaunotas arī Lielbritānijas un Latvijas diplomātiskās attiecības. Kā zināms, Lielbritānija nekad netika atzinusi Padomju Savienības jurisdikciju pār Baltijas valstīm. Mēs vienmēr uzskatījām Latviju un abas pārējās Baltijas valstis par suverēnām valstīm, un Latvijas neatkarības atjaunošanas desmitā gadadiena, ko šogad svinēsit, būs svētki arī mums. Jo vairāk tādēļ, ka mūsu valsts Latvijas neatkarību ir atbalstījusi jau daudz agrāk.

Lielbritānijas Karaliskās flotes kuģi atbalstīja Latvijas armiju atbrīvošanās karā 1919. gadā, apšaudot bermontiešu nocietinājumus un atvieglojot latviešu karavīru pārcelšanos pār Daugavu un uzbrukumu Daugavgrīvā. Šajā atbalsta operācijā kopīgi piedalījās Lielbritānijas un Francijas karakuģi. Tas ir ļoti labs pamats mūsu divpusējām attiecībām, un ir būtiski šos notikumus atcerēties, domājot par mūsu divpusējo attiecību nākotni.

Mēs esam Latvijai palīdzējuši atjaunot demokrātiju, un tagad palīdzam jūsu valstij sagatavoties iestājai Eiropas Savienībā (ES). Latvijai tā ir ļoti nozīmīga attīstība, un mēs esam pārliecināti, ka Latvija spēs maksimāli drīz iestāties ES. Līdz šim Latvija ir ļoti sekmīgi risinājusi iestāšanās sarunas, un Lielbritānija Latvijai ir palīdzējusi arī šajā procesā. Nesen mēs pieņēmām Lielbritānijas un Latvijas rīcības plānu iestājai ES. Tajā ietvertas visas nozīmīgākās sagatavošanās jomas, kurās mēs vēlamies Latvijai palīdzēt, sekmējot jūsu valsts virzību uz ES.

— Kāda ir Lielbritānijas attieksme pret otru Latvijas ārpolitikas stratēģisko mērķi — iestāties NATO?

— Mēs ļoti daudz palīdzam arī šajā ziņā. Mums Lielbritānijas vēstniecībā ir īpaša aizsardzības sekcija, ir izstrādāta ļoti laba palīdzības programma, kurā ietilpst personāla mācības un pieredzes apmaiņa dažādās jomās. Taču galvenais virziens ir personāla mācības. Starp NATO valstīm mēs esam viena no visaktīvākajām palīdzības sniedzējām Latvijai, paaugstinot jūsu nacionālo bruņoto spēku kapacitāti ceļā uz NATO.

— Kā jūs NATO paplašināšanas kontekstā vērtējat neseno NATO kandidātvalstu premjerministru tikšanos Bratislavā?

— Uzskatu, ka visu kandidātvalstu valdību vadītājiem ir ļoti noderīgi satikties. Mums, NATO dalībvalstīm, ir ļoti interesanti redzēt, kā kandidātvalstis veido savu sadarbību kopīgā mērķa sasniegšanai. Protams, tam ir arī praktiska nozīme, jo NATO paplašināšanā acīmredzot arī turpmāk varētu īstenoties grupveida princips. Un NATO dalībvalstīm ir svarīgi redzēt, kuras kandidātvalstu grupas īstajā laikā ir gatavas iestāties NATO. Mums ir ļoti svarīgi objektīvi novērtēt kandidātvalstu gatavības pakāpi. Līdzīgi tas ir ar ES kandidātvalstīm. Un tieši tāpēc mēs tik daudz palīdzam Latvijai jūsu virzībā gan uz ES, gan NATO.

— Kādas ir būtiskākās pārmaiņas Latvijā divos gados, kopš esat ieradies mūsu valstī?

— Latvija šajā laikā ir kļuvusi spēcīgāka gan sociālā, gan arī ekonomiskā ziņā. Protams, Rīgā jūsu ekonomiskais progress ir labāk redzams. Laukos progress nav tik uzskatāms. Jāatzīst, ka starp Rīgu un dažiem citiem jūsu valsts rajoniem pastāv nevienlīdzība attīstības ziņā. Tādēļ mums ir arī īpašs projekts nabadzības mazināšanai Latgalē. Jo ir skaidri redzams, ka šis jūsu valsts reģions attīstās mazāk sekmīgi nekā Rīga un citi Latvijas reģioni. Taču kopumā statistikas dati, arī mūsu divpusējās tirdzniecības skaitļi rāda, ka Latvijas ekonomika galvenajos vilcienos ir veselīga. Jūsu nacionālais kopprodukts pieaug par sešiem procentiem gadā, un tas ir ļoti labs rādītājs. Īpaši vēl atceroties, ka 1999. gadā šis rādītājs sakarā ar Krievijas krīzi bija krities gandrīz līdz nullei. Tagad mēs redzam, ka Latvijas ekonomika ir atjaunojusi savu veselību .

Runājot par sociālajiem un politiskajiem aspektiem, jāteic, ka mēs esam jau pieraduši pie biežajām valdības maiņām Latvijā, kas, protams, nav tas labākais attiecīgās valsts politikai. Taču svarīgi, ka galvenās politiskās tendences vairāk vai mazāk saglabājas tās pašas. Mēs priecājamies, ka Latvija guvusi progresu likumdošanā, sekmējot sabiedrības integrāciju. Piemēram, grūts pārbaudījums Latvijai bija valodas likums, taču Latvija ar to sekmīgi tika galā. Mēs redzam ļoti nozīmīgo sociālās integrācijas programmu un ceram, ka Latvijas valdība turpinās to ieviest. Mēs arī domājam, ka būtiska integrācijas procesa sastāvdaļa ir naturalizācija, un vēlamies sekmēt šo procesu, lai tiktu samazināts lielais nepilsoņu skaits Latvijā. Jo, mūsu skatījumā, apmēram divdesmit pieci procenti nepilsoņu ir pārāk liels skaits, un tas būtu jāsamazina. Mēs arī esam gatavi sadarboties ar citām organizācijām pārliecības radīšanas kampaņā, lai iedrošinātu nepilsoņus un palīdzētu viņiem naturalizēties.

— Kāds ir jūsu viedoklis par Latvijas un Lielbritānijas ekonomiskajām attiecībām? Mūsu valstis gan ir ļoti atšķirīgas kvantitatīvajos parametros, taču mums jau ir solīdas tirdzniecības tradīcijas.

— Jā, tā tas patiešām ir. Mūsu tirdzniecības sakariem ir solīds apjoms. Ir skaidri redzams, ka Latvija spēj ļoti veiksmīgi pārdot savas preces Apvienotajā Karalistē. Pērn jūs Lielbritānijā pārdevāt Latvijas preces par 400 miljoniem sterliņu mārciņu.

Diemžēl mūsu tirdzniecība citos virzienos nav bijusi tik sekmīga. Taču mēs ceram paaugstināt šo līmeni arī citās jomās. Lielbritānija ir lielākā Latvijas preču importētāja, tātad ļoti nozīmīga Latvijas tirdzniecības partnere.

— Kā jūs iztēlojaties mūsu tirdzniecības nākotni?

— Domāju, ka tā aizvien pieņemsies spēkā. Lielas cerības es saistu ar Britu nedēļu, kam angļu biznesmeņu apziņā vajadzētu Latviju padarīt gaišāku un konkrētāku. Nozīmīga Britu nedēļas sastāvdaļa ir mūsu komercizstāde viesnīcā SAS “Radisson”, kurā piedalās daudzas Lielbritānijas un arī Latvijas firmas. Britu nedēļas laikā notika arī semināri par sadarbības iespējām dažādās nozarēs, piemēram, e—komercijā un mežu izstrādāšanā, kā arī dabas aizsardzības projektos.

— Kā radās Britu nedēļas iecere?

— Šī ideja radās drīz pēc manas ierašanās Latvijā 1999. gada augustā. Man toreiz bija saruna ar toreizējo Rīgas domes priekšsēdētāju, tagadējo Ministru prezidentu Andri Bērziņu, un es viņam vaicāju, kurās jomās mēs varētu tālāk attīstīt mūsu divpusējās attiecības. Bērziņa kungs pastāstīja par Rīgas astoņsimt gadu jubilejas svinēšanas pasākumu plāniem, un es iedomājos — ja jau Rīga un visa Latvija 2001. gadā koncentrēs uzmanību uz jūsu galvaspilsētas jubilejas svinībām, šis varētu būt labs gads arī Britu nedēļas sarīkošanai. Tagad šī iecere ir īstenota. Es minēju Britu nedēļas komerciālo pusi, taču galvenās nedēļas aktivitātes bija kultūrā. Šo programmas daļu mēs veidojām kopīgi ar Britu padomi. Britu nedēļas kultūras programmu veido moderno deju vakars, kā arī gala koncerts Operas namā, angļu lugas izrāde Rīgas Jaunajā teātrī, jaunas angļu filmas pirmizrāde Kinogalerijā. Daudzi Britu nedēļas pasākumi veltīti bērniem, jo mēs negribam aizrauties tikai sarunās ar valdības locekļiem. Savdabīgu kolorītu Britu nedēļai piešķīra seno angļu tautas deju dejotāji, kas uzstājās daudzās Rīgas populārās vietās. Daudzos Rīgas restorānos un bāros bija iespēja baudīt tipisku angļu ēdienu. Rīgu apmeklēja mūsu Karalisko jūrasspēku kuģi, un rīdzinieki tos varēja apmeklēt. Britu nedēļa bija patiešām plašā spektrā, un ikviens latvietis tajā varēja atrast sev ko interesantu.

— Viena no daudzajām angļu tradīcijām paredz, ka savas karalienes dzimšanas dienu jūs gan atzīmējat maijā, bet svinat jūnijā.

— Jā, šogad Viņas majestātes dzimšanas dienu svinēsim otrdien, 19. jūnijā.

— Tas ir ļoti tuvu Jāņu dienai...

— Jā, tuvu Jāņu dienai! Taču es tomēr ceru, ka ne pārāk tuvu.

— Manai piebildei bija īpašs zemteksts. Jūs karalienes dzimšanas dienas svinības pēc tradīcijas rīkojat kā dārza svētkus zem klajas debess. Bet Jāņos allaž līst.

— Jā, es to zinu. Bet ceru, ka no mūsu svinībām līdz Jāņu dienas lietum būs pietiekami ilga laika atstarpe. Mums šie dārza svētki ir svarīgs notikums, un mēs priecājamies tajos redzēt arī latviešu draugus. Arī šogad karalienes dzimšanas dienu svinēsim vēstniecības dārzā. Spēlēs orķestris, un viesiem tiks pasniegti tradicionālie angļu ēdieni...

— Šķiet, jūs, angļi, nekad nemaināt savas tradīcijas.

— Mēs gan cienām savas tradīcijas, bet arī jūtam, ka dažkārt tās jāmaina. Ir jau labi, ja tradīcijas saglabājas kā daļa no mūsu valsts tēla, taču ne vienmēr tās var saskaņot ar strauji mainīgo pasauli. Interneta un elektroniskā pasta laikmetā tas ir aizvien grūtāk, un dažas tradīcijas tomēr nākas mainīt. Taču Lielbritānijas un Latvijas attiecības paliek nemainīgi labas.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors