Par kultūras jomas finansējumu nākamajā, 2011. gadā

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti 30.novembrī, tiekoties ar kultūras ministri Sarmīti Ēlerti, pauda pārliecību, ka nākamā gada budžetā nedrīkst pieļaut tālāku kultūras jomas finansējuma samazināšanu.

“Kultūras ministrija budžeta sagatavošanā ieguldījusi lielu darbu un esošajos apstākļos radusi optimālu piedāvājumu,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete. “Kultūras nozares kopējo finansējuma samazinājumu kompensēs ietaupījums uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta rēķina. Taču joprojām smags jautājums ir situācija grāmatniecībā.”

Kultūras ministre S.Ēlerte skaidroja, ka kopējais nozares budžets paredzēts 88 miljoni latu, kas ir 55 procenti no finansējuma 2008.gadā. Viņa skaidroja, ka šobrīd grūts uzdevums ir nepieļaut kultūras iestāžu slēgšanu.

Par vienu miljonu latu izdevies samazināt Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības izmaksas, un šī nauda nākamgad tiks novirzīta citu ministrijas funkciju īstenošanai. S.Ēlerte deputātiem apliecināja, ka rastais ietaupījums nemazinās bibliotēkas būvniecības tempus un arī projekta kvalitāte necietīs.

Deputāti noskaidroja, ka lielāko daļu kultūras nozares finansējuma plānots novirzīt kultūras pakalpojumiem, piemēram, muzeju un teātru uzturēšanai, arhīvu un bibliotēku atbalstam. 38 procenti finansējuma jeb teju 20 miljoni latu tiks tērēts kultūrizglītībai – četrām Kultūras ministrijas pārziņā esošajām augstskolām, 145 pašvaldību mākslas un mūzikas skolām, kā arī 14 profesionālās vidējās kultūrizglītības iestādēm.

2011.gadā 235 tūkstoši latu būs nepieciešami, lai Ārzemju mākslas muzejs varētu iekārtoties restaurētajā Rīgas Biržas ēkā. Vairāk nekā divi miljoni latu paredzēti arī jaunās vienotās arhīvu sistēmas ieviešanai, novēršot līdzšinējo arhīvu sadrumstalotību.

Kultūras nozares plānotā budžeta apspriešanā piedalījās arī sociālie partneri. Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs Aldis Misēvičs atzina, ka sadarbība ar ministriju ir veiksmīga un budžeta pozīcijas tiek saskaņotas. Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Renāte Punka atgādināja, ka situācija nozarē ir kritiska, ko vēl vairāk pasliktinās plānotā pievienotās vērtības nodokļa likmes celšana.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija rosināja grāmatu iepirkšanai bibliotēkās izveidot atsevišķu valsts budžeta programmu, lai tiktu nodalīts pieejamais finansējums mācību literatūrai un periodikai. Citādi liela daļa grāmatu iegādei paredzētā finansējuma tiek izlietota avīžu un žurnālu abonēšanai.

Latvijas iedzīvotāji grāmatu iegādei tērē 10 reizes mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, taču pēdējo gadu laikā būtiski pieaudzis bibliotēku apmeklētāju skaits.

Saeimas preses dienests