Par 2011.gada valsts budžeta pieņemšanas procesu

Stabilitāte, partnerība un atbildīgums ir atslēgvārdi, kas raksturo 2011.gada valsts budžeta pieņemšanas procesu, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, 10.decembrī tiekoties ar sociālajiem partneriem un parlamenta sadarbības partneriem. Vienlaikus S.Āboltiņa pauda gandarījumu, ka Latvija ir viena no tām retajām Eiropas valstīm, kas 2011.gadam spējusi radīt stabilizācijas budžetu. “Mums kopīgiem spēkiem jādara viss, lai 2012.gada budžets jau būtu attīstības budžets,” uzskata Saeimas priekšsēdētāja.

“Nākamā gada budžets ļoti skaidri iezīmē pavērsienu mūsu valsts ekonomikas izaugsmē. Ja iepriekšējie divi valsts budžeti ir raksturojami kā krīzes budžeti, tad šis ir stabilizācijas budžets. Esmu patiesi gandarīta, ka brīdī, kad tiek samazināti valsts tēriņi, ir izdevies ceturto daļu budžeta atvēlēt attīstībai. Vienlaikus šis budžets aizsargā pensionārus un tos ļaudis, kuriem ir bērni un zemi vai vidēji zemi ienākumi. Tādēļ šis ir arī sociāli atbildīgs budžets,” norāda S.Āboltiņa.

Saeimas priekšsēdētāja atzīst, ka, jau sagatavojot likumprojektu, valdība ir konsultējusies ar plašu sociālo un sadarbības partneru loku, panākot vairākus būtiskus kompromisus. S.Āboltiņa uzsver, ka tagad šai partnerībai jāturpinās arī parlamentā, sadarbojoties ar Saeimas komisijām.

Puses bija vienisprātis, ka diskusijai par valsts stratēģiskajiem mērķiem jānotiek parlamentā, piesaistot sadarbības partnerus. Jau sarunas laikā tika panākta vienošanās, ka turpmāk notiks regulāras Saeimas priekšsēdētājas un sadarbības partneru tikšanās.

Tāpat Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka budžeta pieņemšanai jābūt atbildīgai: “Jau jūtama tendence pie pirmajiem pozitīvajiem rādītājiem atteikties no taupīšanas. Daudzi jau sākuši dzīvot ilūzijās, ka pēc 2012.gada algas būs tādas pašas kā treknajos gados. Tā nebūs. Es pat teiktu, ka īstā krīze bija treknajos gados – tā bija vērtību un mērenības krīze.
Tikai pēdējos gados sākam dzīvot atbilstoši iespējām un ar stabilitāti perspektīvā. Tādēļ esmu gandarīta, ka valsts budžeta projekts ir veidots, domājot vairāku gadu perspektīvā un paturot acīs tuvākus un tālākus mērķus. Pirmām kārtām – eiro ieviešanu 2014.gadā.”

S.Āboltiņa sagaida, ka atbildīgums caurvīs arī priekšlikumus, ko nākamā gada budžeta apspriešanā saņems gan no deputātiem, gan sociālajiem un parlamenta sadarbības partneriem un citām sabiedrības grupām. “Mums jānotur tas skaidrais ekonomiskais virziens, ko īsteno valdība,” uzsver Saeimas priekšsēdētāja.

Uz tikšanos bija ieradušies pārstāvji no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Pašvaldību savienības.

Saeimas preses dienests