Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 9.decembrī

AM: Par grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”

9.decembrī Ministru kabinetā (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījums likumā “Par piesārņojumu””.

Saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu” Aizsardzības ministrija izsniedz komersantiem licenci ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpētei, kā arī nesprāgušas munīcijas meklēšanai, identificēšanai, izcelšanai, savākšanai un uzglabāšanai.

Likums nosaka, ka attiecīgo licenci individuālie komersanti vai komercsabiedrības nav tiesīgi saņemt, ja to dalībnieki, vadītāji, amatpersonas vai sertificētie speciālisti ir saukti pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no tā, vai šīs personas ir notiesātas vai attaisnotas.

Likumprojekts nosaka, ka turpmāk, lemjot par minētās licences izsniegšanu individuālajiem komersantiem un komercsabiedrībām, tiks ņemta vērā kriminālprocesa gaita, piemēram, ja kriminālprocesa laikā ir pieņemts lēmums par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības vai soda Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus likumprojektā tiek precizēts licences apturēšanas un anulēšanas process, jo likuma 44.1panta piektajā daļā minētās prasības individuālie komersanti un komercsabiedrības nevar novērst triju mēnešu laikā un licence tāpat ir jāanulē, tādējādi nav lietderīgi šādos gadījumos paredzēt licences apturēšanu.

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments

FM: Par izmaiņām valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajās garantijās

9.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām.

Pašlaik minētie noteikumi nosaka kārtību, kādā amatpersona (darbinieks) atmaksā institūcijai mācību maksu par kvalifikācijas paaugstināšanu mācību kursos Latvijā vai ārvalstīs, ja tie segti no valsts budžeta līdzekļiem.

Bet, ņemot vērā, ka daļa kvalifikācijas paaugstināšanas kursu tiek finansēti arī no valsts budžeta līdzekļiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, tad grozījumi paredz kārtību, kādā darbinieks atmaksā institūcijai šo mācību maksu, ja pēc kvalifikācijas paaugstināšanas nostrādājis attiecīgajā institūcijā mazāk par gadu.

Līdz ar grozījumiem tiek precizētas arī normas par darbinieka vecāku, vecvecāku, bērna, mazbērna, adoptētā vai adoptētāja, brāļa, māsas vai laulātā veselībai nodarītā kaitējuma kompensācijas apmēra noteikšanas un izmaksas kārtību, nosakot to proporcionāli veselības bojājuma smaguma pakāpei un šim bojājumam atbilstošajam pabalsta apmēram, kāds tas tiek paredzēts amatpersonai.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

LM: Par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem

Lai noteiktu prasības jaunu sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī precizētu pašreiz spēkā esošās normas atbilstoši esošajai praksei, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi grozījumus attiecīgajos noteikumos.

LM sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” 9.decembrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Noteikumu projektā paredzēts noteikt prasības pakalpojumu sniedzējam, kurš turēs suni pavadoni. Tās nosaka, ka pakalpojuma sniedzējam būs jānodrošina suņu atlase, apmācība, veterinārie pakalpojumi u.c. prasības.

Šo jauno pakalpojumu saskaņā ar Invaliditātes likumu nodrošinās cilvēkam ar redzes invaliditāti.

Lai nodrošinātu vienādu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kvalitāti neatkarīgi no tā, vai institūcija to dara īslaicīgā vai ilgstošā laika periodā, šo pakalpojumu sniedzējiem būs jāievēro tās pašas prasības, kādas ir ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem.

Šobrīd praksē institūcijas, kuras nereti sociālo pakalpojumu sniedz ilgstošā periodā, izvairās no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem noteiktajām prasībām.

Tāpat plānots, ka sociālo pakalpojumu sniedzējiem klientu lietas būs jāglabā 10 gadus pēc tam, kad būs beidzies sniegtais pakalpojums.

Tas nepieciešams, lai samazinātu risku, ka sociālo pakalpojumu sniedzējas institūcijas nepamatoti nodod glabāšanai Valsts arhīvā klientu lietas.

Savukārt klientu reģistri ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās būs jāuzglabā 75 gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas. Līdz šim noteikumi neparedzēja atsevišķu pakalpojuma sniedzēju dokumentu uzglabāšanas termiņus.

Vienlaikus paredzēts noteikt, ka tiem pašvaldību sociālā dienesta sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, turpmāk būs nepieciešamas zināšanas riska novērtēšanas jautājumos.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas departaments

SM: Par valstij un sabiedrībai būtisku informācijas tehnoloģiju drošību

Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi kārtību, lai veicinātu valstij un sabiedrībai būtisku informācijas tehnoloģiju drošību.

SM izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība” 9.decembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Par to vēl lems valdība.

Jaunā kārtība paredzēs pasākumus, lai uzlabotu IT kritiskās infrastruktūras drošību, nosakot prasības to īpašniekiem vai tiesiskajiem vadītājiem attiecībā uz drošības pasākumu plānošanu un īstenošanu, tajā skaitā risku identificēšanu un to pārvaldīšanu.

Paredzēts, ka kritiskās infrastruktūras drošību uzraudzīs valsts drošības iestādes sadarbībā ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju, kuras uzdevumus pildīs Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts.

Noteikumu projekts ir izstrādāts sadarbībā ar citām valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām. Paredzēts, ka noteikumi stāsies spēkā 2011.gada 1.februārī, vienlaikus ar Informācijas tehnoloģiju drošības likumu.

Kritiskā infrastruktūra ir Latvijā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kurām ir būtiska loma sabiedrības funkciju īstenošanā, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu.

Satiksmes ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par VSIA “Latvijas Valsts mērnieks” pamatkapitāla daļu pārdošanu

9.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts rīkojuma projekts par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts mērnieks” (LVM) pamatkapitāla daļu pārdošanu.

Rīkojuma projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts projekta anotācijā, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts mērnieks” pamatkapitāla daļu atsavināšanas mērķis ir pārtraukt valsts komercdarbību mērniecības jomā un pārdot pamatkapitāla daļas privātpersonai.

Pārdošanu veiks valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”, kura savukārt pārdos 571 900 pamatkapitāla daļas ar nominālvērtību 1 lats.

Vienlaikus 9.decembrī tika izsludināti arī grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” un “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”.

Saskaņā ar tiem LVM pabeigs visus uzsāktos par valsts budžeta līdzekļiem veicamos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus līdz 2012.gada 1.janvārim un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu par valsts budžeta līdzekļiem organizēšana tiks nodota Valsts zemes dienestam.

Ja šajā termiņā kādi no minētajiem darbiem tomēr netiks pabeigti, LVM nodos Valsts zemes dienestam ar šiem darbiem saistītās lietas un to izpildei saņemto finansējumu.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Finanšu un Ekonomikas ministrijai, kā arī Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas
Administratīvais departaments

VidM: Par elektrisko un elektronisko iekārtu, bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrāciju

9.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju un par bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtību un datu uzturēšanas maksas apmēru un maksāšanas kārtību”.

Sagatavotais noteikumu projekts nosaka piecas būtiskas lietas:

1) elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijas kārtību;

2) elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju datu uzturēšanas maksas apmēru un maksāšanas kārtību;

3) bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtību;

4) bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistra turētāju;

5) bateriju vai akumulatoru ražotāju datu uzturēšanas maksas apmēru un maksāšanas kārtību.

Arī turpmāk elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistra turētājs būs Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas ražotāju asociācija, pamatojoties uz deleģēšanas līgumu, kas noslēgts starp Vides ministriju un minēto asociāciju. Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju datu un bateriju un akumulatoru ražotāja datu uzturēšanas maksas apmērs par reģistrāciju, kā arī ikgadējā maksa ir noteikts 30 lati un pievienotās vērtības nodoklis. Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas ražotāju asociācija turpmāk būs arī bateriju un akumulatoru ražotāju reģistra turētājs.

Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrs darbību sāka 2006.gada 1.jūlijā. Informācija par Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistra darbību ir pieejama interneta vietnē www.elektroregistrs.lv, pašreiz reģistrējušies apmēram 1100 elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju.

VidM: Par prasībām atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai

9.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai”.

Šā noteikumu projekta mērķis, pildot Atkritumu apsaimniekošanas likuma deleģējumu, ir nodrošināt tiesiskā regulējuma ietvaru darbībām, kas saistītas ar atkritumu sadedzināšanu un atkritumu sadedzināšanas iekārtu tādu ekspluatāciju, kas novērš iespējamu kaitējumu videi un cilvēka veselībai.

Noteikumu projekts nodrošina nosacījumus atkritumu sadedzināšanas iekārtu operatoru darbībai, tai skaitā informācijas sniegšanas pienākumu, un nosaka Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes pienākumus un atbildību konkrētajā jomā.

Noteikumu projekts būs saistošs operatoriem (komersantiem), kuri veic atkritumu sadedzināšanas darbības, kā arī vides institūcijām – Valsts vides dienestam un reģionālajām vides pārvaldēm. Šo noteikumu prasības netiešā veidā attiecināmas arī uz sabiedrību, kuras ieguvums būs kvalitatīvas vides nodrošinājums, atbilstošā veidā apsaimniekojot (sadedzinot), tai skaitā arī tās radītos atkritumus.

VidM: Par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem

9.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Noteikumi par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem”.

Noteikumu projekts nosaka atkritumu reģenerācijas veidus un atkritumu apglabāšanas veidus, kā arī ir izvirzītās papildu prasības sadzīves atkritumu sadedzināšanai kā sadzīves atkritumu reģenerācijas veidam, nosakot iekārtām energoefektivitātes koeficientu.

Noteikumu projekts precizē atkritumu gazifikācijas un pirolīzes statusu, kā arī augsnes attīrīšanas metožu statusu kā reģenerācijas darbībām. Tāpat precizēta arī tādu darbību klasifikācija, kas tiek veiktas pirms atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas minēto procesu atvieglošanai.

Noteikumu projektā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu.

Vides ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par atbalsta piešķiršanas kārtību zvejas flotes modernizēšanai

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2008.gada 13.oktobra noteikumos Nr.845 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumam “Investīcijas zvejas kuģu ierīcēs un zvejas rīku selektivitāte””, ko 9.decembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Pamatojoties uz pasākuma īstenošanas pieredzi par iesniegtajiem projektiem iepriekšējās projektu iesniegumu iesniegšanas kārtās, noteikumos izdarīti vairāki tehniski un redakcionāli grozījumi, kas precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus.

Grozījumi paredz, ka turpmāk projektu iesniegumi netiks apkopoti kārtās un sarindoti pēc atlases kritērijiem katru mēnesi. Arī turpmāk būs nepārtrauktā pieteikšanās, bet projektu iesniegumus Lauku atbalsta dienests (LAD) sarindos pēc atlases kritērijiem tikai tad, kad apstiprinātais finansējums sasniegs 80%. Tad projektu iesniegumus LAD pieņems vēl 30 kalendārās dienas un pēc tam projektu iesniegumi tiks sarindoti pēc atlases kritērijiem un vērtēti.

Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz, ka atbalsta pretendentam tiek samazināts LAD iesniedzamo dokumentu skaits. Turpmāk par informāciju saistībā ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pārliecināsies LAD. Tāpat plānots, ka zvejas kuģa modernizēšanas (tehniskais) projekts nebūs jāiesniedz kopā ar projekta iesniegumu, bet to varēs iesniegt sešu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

Tiek atvieglota arī naudas plūsmas pārskatu iesniegšanas kārtība – naudas plūsmas pārskats būs jāiesniedz nevis pa katru mēnesi, kā tas ir līdz šim, bet tikai pa gadiem.

ZM: Par aitu un kazu aprites veterinārajām prasībām

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2004.gada 30.marta noteikumos Nr.206 “Noteikumi par veterinārajām prasībām aitu un kazu apritei”, ko 9.decembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi noteikumos izstrādāti saskaņā ar Eiropas Padomes 1991.gada 28.janvāra Direktīvu 91/68/EEK par dzīvnieku veselības prasībām.

Lai atvieglotu aitu un kazu tirdzniecību ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, izmaiņas noteikumos paredz svītrot nosacījumu, ka savākšanas centrus var atzīt tikai attiecībā uz aitu vai kazu, vai vienas kategorijas aitu un kazu savākšanu. Turpmāk Latvijā netiks piemērota stingrākā Direktīvas 91/68/EEK prasība par aitu un kazu savākšanas centru atzīšanas ierobežojumiem. Līdz ar to turpmāk savākšanas centrus varēs atzīt dažādu sugu dzīvnieku savākšanai, ja tie atbildīs normatīvajos aktos noteiktajām atzīšanas prasībām.

Izmaiņas noteikumos izdarītas, lai samazinātu arī administratīvo slogu aitu un kazu tirgotājiem, kuru darbības joma ir aitu un kazu tirdzniecība ar citām ES dalībvalstīm. Turpmāk tirgotājam savā reģistrā vai datubāzē būs jāsaglabā aitu vai kazu pārvadāšanas maršruta plāna kopija vai veterinārā (veselības) sertifikāta numurs. Šobrīd tirgotājiem ir noteikts, ka jāsaglabā abu veidu informācija.

Tāpat noteikumos izdarīti vairāki tehniski un redakcionāli grozījumi.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa