• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.12.2010., Nr. 197 https://www.vestnesis.lv/ta/id/222738

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Aizsardzības ministrija: Par karavīru apbedījumu apzināšanu un kopšanu

Vēl šajā numurā

14.12.2010., Nr. 197

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Lemjot par tiesnešu iekļaušanu vienotā atalgojuma sistēmā

Pēdējo nedēļu laikā arvien plašāk sabiedrībā izskanējušas likumdevēja un tiesu varas debates par tiesnešu atalgojumu nākamajā gadā. “Jurista Vārda” lasītājs droši vien jau ir pamanījis Tieslietu padomes lēmumu, kurā tiesu varu pārstāvošā institūcija noraidījusi Ministru kabineta priekšlikumu noteikt tiesnešu un prokuroru atlīdzību Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Saeimas Juridiskā komisija un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija ir rūpīgi izskatījusi Tieslietu padomes argumentus, kā arī uzklausījusi Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas viedokļus. Aizvadītajā ceturtdienā Saeimas ārkārtas sēdē par tiesnešu atalgojuma reformu runāja Saeimas priekšsēdētāja un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Politiķes savās runās sniedza plašu esošās situācijas raksturojumu, kā arī iezīmēja likumdevēja pieņemtos lēmumus un mērķus. Debatēs par tiesnešu atalgojumu runāja Saeimas deputāti Valērijs Agešins un Dzintars Rasnačs, kā arī tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs. Ņemot vērā plašo interesi par tiesnešu atalgojuma reformu, “Jurista Vārds” šajā numurā publicē 10.Saeimas 2010.gada 9.decembra ārkārtas sēdē teikto runu fragmentus.

Artūrs Bernovskis. Komerciālo e-pastu sūtīšanas tiesiskie principi

Laikā, kad interneta nozīme Latvijas uzņēmējdarbības vidē ieņem svarīgu pozīciju, arvien vairāk aktualizējas jautājums par uzņēmumu datu drošību un patērētāju tiesībām interneta vidē. Internets sniedz iespēju sazināties ar citiem interneta lietotājiem, izmantojot elektronisko pastu (e-pastu), intertīkla protokola IP telefonus (voice IP), emuārus (tīmekļa vietne, kuras satura galvenā daļa ir regulāri atjaunoti ieraksti un attēli vai multimediju datnes) un sociālās komunikācijas portālus. Aktīvākā komunikācija internetā notiek ar e-pastiem, kas tiek izmantoti jau kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, kad tika sūtītas pirmās elektroniskās vēstules. E-pasti līdzās telefonam vai pasta sūtījumiem ir kļuvuši par neatņemamu mūsdienu komercijas sastāvdaļu. Tā kā e-pasta adresāts ir arī potenciālais klients vai patērētājs, masveida e-pastu izsūtīšana tiek vērtēta arī kā mārketinga instruments, ar kura palīdzību ātri un lēti var sniegt informāciju interneta lietotājiem. Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums (ISPL) e-pastu raksturo kā pakalpojumu veidu, kas elektronisko sakaru tīklam pievienoto datoru lietotājiem nodrošina iespēju nosūtīt un saņemt paziņojumu.

Diāna Škavronska. No Taliona principa līdz resocializācijai

Kopš eksistē saprātīgais cilvēks un sabiedrība kopumā, nemitīgi notiek cīņa starp labo un ļauno. Ļaunumu, t.sk. noziegumus, sabiedrība apkaro, izvēloties savai attīstības pakāpei un kultūrai atbilstošus aizsardzības līdzekļus. Par efektīvāko savu tiesību un interešu aizsardzības līdzekli tika un joprojām tiek uzskatīts sods. Taču sabiedrības priekšstati par soda raksturu, uzdevumiem un nozīmi laika gaitā ir būtiski mainījušies. Jau no Bībeles laikiem nepārtrauktā cīņa ar noziedzību turpinājusies pēc principa, kas nepārprotami izteikts Vecajā Derībā Mozus piektās grāmatas XIX nodaļā: “Dzīvību pret dzīvību, aci pret aci, zobu pret zobu, kāju pret kāju.” Cilvēces vēsturiskajā attīstībā ilgus gadsimtus pastāvēja t.s. Taliona princips – ekvivalenta atmaksa par nodarīto ļaunumu (latīņu val. – lex talionis). Sodam bija izteikts atriebības un iebiedēšanas raksturs. Turklāt sabiedrības attīstības pirmsākumos tam bija izteikti privāta daba, jo valstisku veidojumu, kas varētu uzņemties noziedzības apkarošanu, vēl nebija. Cietušajam vai tā radiniekiem vajadzēja uzņemties sava veida tiesas spriešanu saskaņā ar vienkāršo Mozus krimināltiesisko postulātu.

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!