Par Latvijas un Igaunijas nākotnes sadarbību

Autori: Andris Razāns un Anvars Samosts

Ievads

2009.gada septembrī Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips un Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis nolēma sagatavot šo abu valstu kopīgu ziņojumu, lai gūtu labāku un plašāku izpratni par Latvijas un Igaunijas turpmākās sadarbības potenciālu un iegūtu virkni konkrētu priekšlikumu divpusējai valstu sadarbībai nākotnē. Tika iecelti divi neatkarīgi ziņotāji – Anvars Samosts no Igaunijas puses un Andris Razāns no Latvijas puses, kuru uzdevums bija ziņojumu sagatavot līdz 2010.gada vasarai.

Kā šā ziņojuma autori mēs to esam izstrādājuši, izmantojot visas mūsu rīcībā esošās zināšanas un vērtējumus par patlaban pastāvošajām abu valstu divpusējām attiecībām un to sagaidāmo attīstību nākotnē. Lai sagatavotu šo dokumentu, esam intervējuši daudzus cilvēkus Igaunijā un Latvijā, un esam ļoti pateicīgi visiem, kas intervijās vai ar vēstuļu starpniecību laipni piekrita dalīties savos priekšstatos, viedokļos un idejās. Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka visas ziņojumā iekļautās domas un priekšlikumi atspoguļo mūsu pašu pārliecību un uzskatus.

Ziņojumā ietvertās idejas ir uzskatāmas tikai par sākotnēju priekšlikumu kopumu. Mēs apzināmies, ka šis kopums nav nedz visaptverošs, nedz arī tas tiks pilnībā īstenots. Vienlaikus arī tā daļēja īstenošana nāktu par labu abu kaimiņvalstu iedzīvotājiem. Vēl viens no mūsu nodomiem, ko vēlamies īstenot ar šā ziņojuma palīdzību, ir izraisīt plašāku diskusiju par Latvijas–Igaunijas attiecībām. Mēs būtu ļoti gandarīti, ja šādas diskusijas rezultātā palielinātos latviešu un igauņu interese vienam par otru, rastos jaunas sadarbības idejas vai tiktu pārveidotas jau šajā ziņojumā iekļautās.

Darba gaitā ievērojami paplašinājās mūsu zināšanas par Latviju un Igauniju. Mēs atklājām, ka faktiskā komunikācija un sadarbība starp mūsu tautām visos līmeņos bieži vien ir daudz ciešāka, nekā pieņemts uzskatīt. Tas skaidri parāda nepieciešamību pēc plašāka faktu atspoguļojuma masu medijos, intensīvākas informācijas apmaiņas un intereses palielināšanas vienam par otru.

Ziņojums sastāv no četrām daļām. Pirmajā daļā mēs pievērsām uzmanību Latvijas un Igaunijas attiecību pagātnei un tagadnei. Otrā daļa apkopo konkrētus priekšlikumus tam, kā vēl vairāk satuvināt abas kaimiņvalstis, lai vairotu abu tautu ieguvumus. Trešajā daļā ir piedāvātas idejas priekšlikumu ieviešanai dzīvē. Ziņojuma pēdējā daļā esam iezīmējuši rotaļīgu vīziju par Latviju un Igauniju 2020.gadā, lai parādītu mūsu priekšstatu par to, kāds varētu būt šis reģions, ja visi mūsu priekšlikumi, kā arī citi pozitīvi notikumi īstenotos dzīvē.

 

Pirmā daļa:
Latvija un Igaunija – pagātne un tagadne

21.gadsimta sākumā Latvija un Igaunija ir sekmīgi pabeigušas atgriešanos neatkarīgo Eiropas valstu saimē. Izmantojot kopīgo vēsturi, kultūras un mentalitātes līdzību, kā arī ģeogrāfisko tuvumu, abām valstīm ir visplašākās iespējas attīstīt savas attiecības tā, lai tās pilnībā kalpotu Igaunijas un Latvijas tautu interesēm.

Savas attiecības mēs neveidojam no tukšas vietas. Dalība Eiropas Savienībā nav vienīgais un nebūt ne pietiekamais abu valstu identitāti veidojošais elements. Kopīgajai vēsturei un ģeogrāfiskajam novietojumam ir liela nozīme.

Abu valstu ģeogrāfiskā atrašanās Baltijas jūras reģiona dienvidaustrumos ir gadu simtiem noteikusi to, kā igauņi un latvieši īstenoja savstarpēju mijiedarbību, kā arī to, kā abas tautas veidoja attiecības ar citām tautām – tuvām un tālām.

Abu nāciju identitāti ir veidojusi arī mūsu kopīgā vēsture. Ne tikvien jaunāko laiku vēsture, bet arī desmitiem gadsimtu ilgi kopīgi veidotā vēsture.

Kā ziņotāji mēs bijām pārsteigti, ka Eiropā vēsturiski pastāvējušajai Livonijas valstij, kurā savulaik tika iekļauta liela daļa mūsdienu Igaunijas un Latvijas teritorijas, vēl joprojām ir ietekme uz daudzu cilvēku priekšstatiem abās valstīs. Daudziem likās visai dabiski ar Livonijas vārdu saistīt konkrētus divpusējus projektus vai redzējumus par to, kā tos attīstīt. Ir skaidrs, ka mūsu Livonijas mantojums, šī mūsu identitātes kopīgā daļa, būtu jāizmanto biežāk.

20.gadsimts gan latviešiem, gan igauņiem nesa līdzīgus vēstures izaicinājumus. Abu nāciju politiskā un ekonomiskā attīstība notika līdzīgi. Igaunija un Latvija ieguva suverenitāti Pirmā pasaules kara rezultātā un to zaudēja Otrā pasaules kara laikā. Valstisko neatkarību abas valstis atguva 20.gadsimta Eiropas pozitīvākā ģeopolitiskā pavērsiena – Padomju Savienības sabrukuma rezultātā.

Pēc neatkarības atgūšanas gan Latvija, gan Igaunija bija aizņemtas ar sava valstiskuma atjaunošanu. Bieži vien tas bija saistīts ar vēlmi pierādīt savas valsts unikalitāti, dažkārt pat ar mēģinājumiem atspēkot pieņēmumu par piederību viendabīgai Baltijas identitātei. Ir nepieciešams uzsvērt, ka abu valstu piederība Baltijas reģionam nereti ir tikusi maldīgi uzskatīta par pretstatu piederībai plašākai Ziemeļeiropas identitātei, kas Latviju un Igauniju dabiski vieno ar Lietuvu un Skandināvijas valstīm.

Gan Latvijas, gan Igaunijas ilgtermiņa stratēģisko interešu kontekstā ir ārkārtīgi būtiski stiprināt abu valstu piederību Ziemeļeiropas identitātei. Acīmredzama ir nepieciešamība papildus jau pastāvošajam plašajam personīgo kontaktu tīklam attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstu uzņēmēju mijiedarbību, elektroenerģijas tirgu integrāciju, neformālākus un intensīvākus kontaktus starp politiskajām, kultūras, izglītības un zinātnes elitēm. Tomēr konstruktīva un mērķtiecīga Baltijas valstu sadarbība un no tās izrietošā Latvijas–Igaunijas divpusējā sadarbība var dot ievērojamu ieguldījumu plašākai Ziemeļeiropas reģionālajai identitātei.

Lai arī pašreizējās globālās ekonomikas krīzes radīto seku smagums Latvijā un Igaunijā ir atšķirīgs, nacionālās drošības un attīstības izaicinājumi, ar kuriem valstis šodien saskaras, ir identiski. Patlaban visstraujāk augošās ekonomikas nav vis tās valstis, kuras pieder Eiropas Savienībai, vai tās, kuras atrodas Baltijas jūras reģionā. Veidojas jauni varas centri. Jau šodien tādas valstis kā Ķīna, Indija un Brazīlija būtiski ietekmē pasaules ekonomisko dienaskārtību un globālās ekonomikas pārvaldību. Latvijai un Igaunijai ir svarīgi atrast veidus, kā izmantot šādas attīstības tendences savās interesēs.

Dalība NATO abām valstīm sniedz to vēsturē nepieredzētu aizsargātības un ārējās drošības sajūtu. Tā tas paliks arī turpmāk. Taču Alianse patlaban saskaras ar virkni jaunu drošības draudu, ko rada masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas iespēja, kiberterorisma, resursu nepietiekamības un migrācijas problēmas. Lai spētu šos draudus novērst, NATO mainās. Latvijai un Igaunijai ir jābūt uzticamiem sabiedrotajiem, vienlaikus nodrošinot, ka Alianse to drošību garantē ar visiem kolektīvās drošības līdzekļiem. Līdz ar pievienošanos NATO, ES un Šengenas zonai reģionālā un divpusējā sadarbība starp Latviju un Igauniju ieguvusi jaunu, racionālu dimensiju un vērtību.

Tādējādi pēc sava individuālā ceļa meklējumiem šobrīd esam nonākuši pie atziņas, ka sadarbības priekšrocības ir acīmredzamas:

• saskaņojot savu rīcību, Latvija un Igaunija sevi padara pievilcīgāku starptautiskajiem sadarbības partneriem, pat izmēra ziņā bieži vien ievērojami lielākiem partneriem;

• sadarbība palīdz īstenot līdzsvarotas reģiona attīstības mērķi; Baltijas jūras reģions kļūst par vienu no visstraujākās izaugsmes reģioniem Eiropas Savienībā. Ar Vāciju un Poliju vienā pusē un Krieviju otrā, Igaunija un Latvija atrodas šī reģiona dinamikas centrā. Mums ir kopīgi jāstrādā, lai pilnībā izmantotu šo unikālo priekšrocību;

• kopīgi Latvija un Igaunija spēj skaļāk paust savu viedokli, palielinot iespēju tapt sadzirdētām;

• ciešāka sadarbība ļaus efektīvāk izmantot mūsu ierobežotos cilvēku un citus resursus;

• izmantojot papildu iespējas, kas radušās līdz ar pievienošanos ES un Šengenas zonai, Latvija un Igaunija var daudz intensīvāk attīstīt pārrobežu sadarbību, tādējādi veicinot mūsu pierobežas reģionu attīstību jaunā kvalitātē.

Lai arī starp Latviju un Igauniju pastāv cieša politiskā sadarbība un abas valstis ir integrējušās daudz vairāk nekā 90.gadu sākumā, ievērojams integrācijas un sadarbības potenciāls joprojām ir palicis neizmantots.

Pašreizējās Latvijas un Igaunijas attiecības parasti tiek raksturotas kā ļoti labas vai pat lieliskas. Abu valstu amatpersonas ir nodibinājušas labu formālo un arī neformālo dialogu; pastāv labi attīstīta likumdošanas bāze. Abu valstu divpusējā dienaskārtībā nav būtisku neatrisinātu problēmjautājumu. Vienlaikus ir acīmredzams, ka personīgie ikdienas kontakti starp abu valstu iedzīvotājiem nav pietiekami intensīvi. Būtībā abas sabiedrības zina ļoti maz par notikumiem un attīstības tendencēm kaimiņvalstī, ja salīdzina, piemēram, ar Igaunijas un Somijas attiecībām. 2009.gada augustā, lai noskatītos pasaulslavenas popzvaigznes uzstāšanos, Igaunijā vienas dienas laikā ieradās 15 000 latviešu, kas, iespējams, ir lielākais Igaunijā vienlaikus iebraukušo latviešu skaits visā tās vēsturē. Vienlaikus tāds pats skaits somu Igaunijā vasaras sezonā ierodas katru dienu. Tādējādi šobrīd mums ir tāda kā “oficiāla draudzība” – mēs turpinām atkārtot mantru par latviešu un igauņu vēsturisko tuvību, taču patiesībā visai maz šodien zinām par mūsu kaimiņiem un faktiski maz ticam mūsu līdzībai. Tāpat ir arī jākonstatē, ka praktiskās sadarbības līmenī abām pusēm lielākoties neizdodas saskatīt īstas ilgtermiņa sadarbības sinerģijas nepieciešamību.

Mūsu attiecību attīstību apgrūtina pastāvošie maldīgie priekšstati un stereotipi vienam par otru. Latvija pārāk daudzu igauņu acīs ir attāla vieta, kas dažkārt tiek piesaukta kā negatīvs piemērs. Igaunija daudzu latviešu acīs ir lielākoties pozitīvs piemērs, ko vienlaikus ir grūti akceptēt emocionālās barjeras dēļ. Pastāvīgas abpusējas intereses vispārējais līmenis ir diezgan zems. Vienīgais veids, kā panākt, lai stereotipu ietekme mūsu attiecībās mazinātos, ir ar komunikācijas palīdzību palielināt informētību vienam par otru.

Latvijai un Igaunijai ir virkne kopēju vērtību un interešu:

• pirmā: apziņa, ka mūsu valstis ir vienīgā vieta pasaulē, kur var tikt saglabāta un attīstīta latviešu un igauņu valoda un kultūra;

• otrā: apziņa, ka mūsu sabiedrības un kultūras ir daļa no Ziemeļeiropas dimensijas;

• trešā: apņemšanās celt dzīves līmeni un nodrošināt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi;

• ceturtā: patiesa ieinteresētība stiprināt ES un NATO, un to lomu; veicināt šo organizāciju tālāku iekšēju integrāciju;

• piektā: kopīga vēlme pievienoties Eiropas Ekonomikas un monetārajai savienībai un ieviest eiro;

• sestā: arvien pieaugoša interese un centieni saglabāt mūsu tīro vidi un īstenot ekoloģiski ilgtspējīgu dzīvesveidu;

• septītā: vēlme būt konkurētspējīgiem pasaules mērogā un spēt piesaistīt talantus; izpratne, ka talantiem līdzi nāk investīcijas;

• astotā: abas valstis apzinās, ka ne ražošanas, ne pakalpojumu sektorā ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) vairs nevar piesaistīt tikai ar lēta un čakla darbaspēka palīdzību; ĀTI iespējams piesaistīt, paaugstinot darbaspēka izglītības līmeni un palielinot tā efektivitāti;

• devītā: izpratne par nepieciešamību veicināt inovācijas kā ekonomikas izaugsmes dzinējspēku.

Vienlaikus pastāv faktori, kas mazina savstarpējo uzticību un tādējādi mūsu ciešāku sadarbību:

• pieņēmums, ka mums ir atšķirīgas mūsdienu politiskās tradīcijas;

• vienaldzīga un dažkārt augstprātīga attieksme;

• atšķirīga līmeņa gatavība realizēt ilgtermiņa mērķus;

• abām valstīm pastāv stratēģiska vienprātība par to, kā attīstāmas attiecības ar Krieviju, tomēr pastāv atšķirīgi uzskati par to, kā to īstenot.

Pastāv vairāki praktiska rakstura šķēršļi, kas kavē kopīgo interešu realizāciju:

• bieži vien Latvija un Igaunija viena otru uzskata par konkurentēm;

• ierobežots individuālo, personīgo kontaktu apjoms;

• pārāk daudz formālu tikšanos, pārāk maz sarunu, kas sniegtos tālāk par oficiālajām sarunu tēmām stratēģiskā līmenī, starp elites pārstāvjiem un ekspertiem;

• politiķi nesteidzas īstenot divpusējās saistības ar ilgtermiņa ietekmi;

• ir pārāk maz cilvēku, kuri būtu ieinteresēti un spētu īstenot sadarbības projektus; ierobežotas kaimiņu valodas zināšanas;

• pārāk mazs Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju skaits. Neadekvāts studentu skaits, ņemot vērā augstākās izglītības iestāžu skaitu. Nepietiekams patērētāju skaits, lai veicinātu efektīvu konkurenci. Pārāk mazs infrastruktūras lietotāju skaits, lai attaisnotu investīcijas;

• joprojām neadekvāti transporta savienojumi starp abu valstu galvaspilsētām veicina savstarpēju emocionālu nošķirtību;

• atšķirīgas elektroenerģijas tirgu liberalizācijas pakāpes, atšķirīgi risinājumi un izvēles, meklējot apstākļiem piemērotus enerģijas veidus nacionālās enerģētikas sistēmā.

Ziņojuma nākamajā daļā mēs izklāstīsim savas idejas par to, kā pārvarēt šos šķēršļus abu valstu sadarbībai.

 

Otrā daļa:
kā abas nācijas tuvināt

Personiskie kontakti

Pašlaik latviešu diaspora Igaunijā un igauņu diaspora Latvijā ir visai nelielas – 2009.gadā Igaunijā dzīvoja 2199 latvieši (Igaunijas Statistikas biroja dati), savukārt Latvijā dzīvoja 2480 igauņi (Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes – LCSP dati). Paralēles velkamas arī divpusējās migrācijas apjomā – LCSP dati liecina, ka kopumā starp abām valstīm 2009.gadā migrējuši 227 cilvēki – 97 cilvēki no Igaunijas un Latviju un 130 – no Latvijas uz Igauniju. Lai arī jauktās laulības pastāv, tās pārsvarā tiek uzskatītas par izņēmumu, nevis ierastu parādību.

Ceļojumi starp abām valstīm ir visai bieži – saskaņā ar LCSP datiem 2008.gadā, kad ceļojumu skaitu vēl nebija ietekmējusi krīze, braucienu skaits no Latvijas uz Igauniju bija 614 800 un no Igaunijas uz Latviju – 1 348 600 (ieskaitot gan tranzīta braucienus, gan arī ilgākas uzturēšanās valstī).

Gan Latvijā, gan Igaunijā pastāv iespēja mācīties kaimiņvalsts valodu (piemēram, Latvijas Universitāte piedāvā somugru studiju programmu, un igauņu valodu iespējams apgūt Rīgas Igauņu vidusskolā; latviešu valodas kursus piedāvā Tartu universitātes Valodu centrs un dažas Igaunijas skolas pierobežas reģionā), tomēr, neskatoties uz to, kaimiņvalsts valodas zināšanas ir visai ierobežotas – pat tādās vietās kā Valkā/Valgā abas valodas pārvalda retais. Valodas zināšanu trūkums, kā arī minimālais kaimiņu valodas pielietojums tūrisma, komerciālajos, kultūras un citos piedāvājumos rada būtisku psiholoģisku barjeru ciešākai un dziļākai abu tautu komunikācijai.

Valodas jautājuma kontekstā īpaši jūtams mūsdienīgas un apjomīgas vārdnīcas trūkums.

Komunikācija ir daudz intensīvāka un ciešāka profesionālās sadarbības ietvaros. Tomēr šajos gadījumos saziņai tiek lietota angļu vai krievu valoda. Šie formālie profesionāla rakstura kontakti varētu tikt izmantoti kā līdzeklis plašāku neoficiālo kontaktu veicināšanai.

Priekšlikumi:

• Lai palielinātu savstarpējo uzticību, ciešāk jāsadarbojas Latvijas un Igaunijas elites pārstāvjiem. Šīs saskarsmes veicināšanai mēs iesakām iedibināt sistēmu, kas nodrošinātu regulāru Latvijas–Igaunijas elites mijiedarbību. Mūsuprāt, labs paraugs, kam sekot, būtu Augsta ranga amatpersonu nacionālās aizsardzības kursi, kas Igaunijā ir regulārs un plaši atzīts pasākums. Līdzīga veida augsta līmeņa Latvijas–Igaunijas kursi, kuri varētu tikt organizēti kā nedēļu ilgs pasākums divreiz gadā, nodrošinātu sabiedriskā, privātā un nevalstiskā sektora augsta līmeņa pārstāvju mijiedarbību. Līdz ar paplašinātām zināšanām par dažādiem drošības un aizsardzības politikas aspektiem šādi kursi arī sniegtu iespējas veidot neformālas attiecības.

• Ministriju un citu valsts iestāžu darbinieku apmaiņa, kas aizsāktos ar šādu praksi abu valstu ārlietu ministrijās.

• Ātrākas un ērtākas satiksmes attīstīšana starp abu valstu galvaspilsētām un reģioniem palīdzēs veicināt tūrismu, personīgos un lietišķos kontaktus. “Rail Baltica” projekta kontekstā vajadzētu ņemt vērā ne tikai pašreizējo pasažieru plūsmu starp abu valstu galvaspilsētām – ātra dzelzceļa satiksme pati par sevi ļoti jūtami intensificēs sakarus. Neatkarīgi no “Rail Baltica” galīgā maršruta izvēles dzelzceļa satiksmei abos maršrutos – Tallina–Rīga un Tartu–Rīga jānodrošina, ka attālums no viena galapunkta līdz otram pārvarams mazāk nekā trīs stundās.

• Jāsastāda moderna un apjomīga latviešu–igauņu un igauņu–latviešu valodas vārdnīca. Jāizveido bezmaksas vārdnīcas versija internetā, kas tiktu pastāvīgi papildināta. Nepieciešamas arī valodu mācību grāmatas.

• Jārosina un jāatbalsta kontakti starp dažādām sabiedrības grupām – studentu organizācijām, skolām, koriem, nevalstiskajām organizācijām (NVO), pašvaldībām un māksliniekiem; jāizveido un internetā jābūt pieejamām to zinātnes, kultūras, NVO darbinieku un skolu datubāzēm, kas vēlas attīstīt sadarbību ar partneriem kaimiņvalstī.

• Valstu vadītājiem regulāri jāapmeklē kaimiņvalsts Neatkarības gadadienas svinības. Jāīsteno plānotā kopīgā Uzvaras parāde 23.jūnijā Cēsīs. Valsts sabiedriskajām raidstacijām jāraida programmas, kas veltītas kaimiņvalsts Neatkarības gadadienas svinībām.

• Nepieciešams plašāks kaimiņvalstu aktuālo notikumu atspoguļojums medijos. Valsts sabiedriskajām raidstacijām būtu jānosūta pastāvīgie korespondenti darbam kaimiņvalsts galvaspilsētā, arī presē būtu jāatvēl vairāk vietas šī materiāla atspoguļošanai.

• Izšķiroša nozīme ir emocionālās un attieksmes plaisas mazināšanai starp abām nācijām. Mums uzmanīgi jāpārdomā lietotā retorika, lai emocionāli stiprinātu “kaimiņu” sajūtu.

 

Finanses, enerģētika, satiksme

Finanšu, enerģētikas un satiksmes jomās abu valstu īstenotajai politikai būtu jāveicina patiesa tirgu integrācija, radot būtībā identiskus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai. Ir jāpatur prātā, ka šādai politikai vienlaikus būtu jānodrošina dziļāka integrācija ar Ziemeļvalstu ekonomikām. Tas stiprinās mūsu valstu ekonomikas Eiropas tirgū.

Lai arī Latvijas un Igaunijas ekonomiku struktūra ir visai līdzīga, nesenā ekonomikas krīze ir ienesusi dažas atšķirības Latvijas un Igaunijas ekonomiskajās perspektīvās. Piemēram, Igaunijai 2010.gadā izdevies izpildīt Māstrihtas kritērijus, lai pievienotos eirozonai, kā plānots, 2011.gadā. Latvija, lai arī 2009.gadā ievērojami palielinājusi savu ārējo parādu un īstenojusi nopietnas strukturālas reformas, ir izvirzījusi mērķi būt gatavai eiro ieviešanai 2014.gadā.

Latvijas un Igaunijas ekonomiskās intereses trešo valstu tirgos ir diezgan līdzīgas – runājot pavisam vienkāršiem vārdiem, abu valstu mērķis ir eksportēt savu produkciju un piesaistīt tūristus. Tomēr līdz šim sadarbības potenciāla izmantošana un resursu apvienošana darbībai trešo valstu tirgos ir bijusi visai ierobežota.

Divpusējā ekonomiskā sadarbība ir aktīva. Igaunija tradicionāli bijusi viens no Latvijas nozīmīgākajiem ekonomiskajiem partneriem: 2.lielākais eksporta partneris un 5.lielākais importa partneris. To pašu var teikt arī par Latvijas lomu Igaunijas tautsaimniecībā: Latvija bijusi Igaunijas 4.lielākais eksporta un importa partneris. Igaunija ir Latvijas lielākais investors, un lielākā daļa investīciju bijušas finanšu sektorā.

Sadarbība ar enerģētiku saistītos jautājumos tiek īstenota pārsvarā plašākā Baltijas un ES kontekstā.

Transporta infrastruktūras jomā pēdējā laikā ievērojami uzlabojusies autoceļa satiksme starp galvaspilsētām. Atklāta un popularitāti guvusi gaisa satiksme starp Rīgu un Tallinu (2009.gadā šajā maršrutā lidojuši 149 749 pasažieri), kā arī starp Rīgu un Tartu. Rīga kļuvusi arī par iecienītu tranzīta lidostu, kuru Igaunijas iedzīvotāji izmanto, lai dotos uz galamērķiem Eiropā, austrumu kaimiņvalstīs un Āzijā. Tomēr transporta sektorā vēl joprojām pastāv vairāki neatrisināti jautājumi, no kuriem aktuālākie ir ātrvilciena satiksme starp Rīgu un Tallinu, kā arī Rīgu un Tartu, ceļu kvalitāte posmā Rīga–Tartu, kā arī mazo pārrobežu ceļu satiksmes atjaunošana.

Priekšlikumi:

• Abu valstu valdībām ir stingri jāapņemas ieviest eiro plānotajos termiņos – Igaunijai 2011.gadā un Latvijai 2014.gadā.

• Cieši jākoordinē visas liela mēroga investīciju programmas transporta sektorā.

• “Rail Baltica” un citi transporta infrastruktūras projekti, kas saistīti ar Latvijas–Igaunijas transporta sakariem, piemēram, agrāko pārrobežu ceļu atjaunošana, ceļu kvalitātes uzlabošana posmā Rīga–Tartu, autobusu satiksmes uzlabošana posmos Valmiera–Vīlande un Valmiera–Pērnava, prāmju satiksmes atjaunošana maršrutā Ventspils–Sāremā, valdībām un pašvaldībām jāuzskata par prioritāriem.

• Latvijas un Igaunijas interesēs ir nodrošināt funkcionējošu vienotu Baltijas elektroenerģijas tirgu, kas būtu integrēts Eiropas elektroenerģijas tirgū un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, izbūvējot elektroenerģijas starpsavienojumus pāri Baltijas jūrai.

• Latvijas–Igaunijas elektroenerģijas starpsavienojumu jauda jāpalielina no pašreizējiem 700 MW līdz 1000 MW un jāuzlabo starpsavienojumu drošība.

• Latvijai un Igaunijai aktīvi jāstrādā pie tā, lai tiktu sasniegta kopīga nostāja ES enerģētikas politikā, ieskaitot tās ar Krieviju saistītajos aspektos.

• Latvijai un Igaunijai kopā jāstrādā pie konkurences un diversifikācijas paaugstināšanas dabasgāzes sektorā – gan nacionālā, gan reģionālā, gan ES līmenī.

• Latvijai un Igaunijai savstarpēji jākonsultējas par izmaiņām nodokļu politikā, lai izvērtētu iespējamo netiešo ietekmi.

• Nodokļu sistēmu tālākai harmonizācijai būtu labvēlīga ietekme.

• Abām valstīm maksimāli jāsadarbojas kopīgai dalībai starptautiskos ekonomiskos un reklāmas pasākumos (tādos kā “World EXPO”, kā arī mazāka mēroga pasākumos).

• Abām valstīm jāņem vērā kaimiņvalsts, izstrādājot stratēģiskās plānošanas projektus (tādus kā “Growth Vision 2018” Igaunijā vai Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam).

 

Ārpolitikas un drošības politikas jautājumi

Starp Latvijas un Igaunijas amatpersonām, diplomātiem un ierēdņiem pastāv ilgstošas ciešas sadarbības tradīcijas. Ņemot vērā nacionālo interešu dabisku līdzību un no tās izrietošās ļoti tuvās pozīcijas, lielākajā tiesā gadījumu sadarbības lietderība ir pati par sevi saprotama. Lai arī stereotipi un konkurences gars dažkārt var kavēt plašāku vai dziļāku sadarbību atsevišķos jautājumos, abpusēja sadarbība un konsultācijas ir labi iesakņojusies prakse. Pēdējā laikā jaunu stimulu ciešākai praktiskai sadarbībai ir devusi nepieciešamība rast efektīvākus risinājumus ar zemākām izmaksām. Spilgts šāda risinājuma piemērs ir mūsu sadarbība Ēģiptē, kur, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, Latvijas vēstniecība savas telpas dala ar Igaunijas vēstniecību.

Savstarpējo tikšanos skaits ir ievērojams, un vizīšu grafiks ir spraigs; tomēr daļa no tām ir drīzāk formāla rakstura tikšanās, nevis sarunas, kas sniedzas tālāk par oficiālajām sarunu tēmām.

Latvijas un Igaunijas ārlietu un drošības politikas interešu īstenošana starptautiskajā arēnā gūtu papildu iespējas, ja abas valstis veltītu vēl vairāk uzmanības kopēju pieeju izstrādei vairākiem ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem.

Priekšlikumi:

• Latvijai un Igaunijai līdz ar citiem partneriem jāveicina spēcīgāka un plašāka Baltijas un Ziemeļvalstu integrācija; mūsu pašu interesēs ir nodrošināt, lai šīs attiecības nenoteiktu vienpusējs īstermiņa oportunisms, kas bija vērojams finanšu un ekonomikas krīzes laikā, bet gan fundamentālas ilgtermiņa drošības intereses. Šajā ziņā Latvijai un Igaunijai aktīvi jāiesaistās pašreizējā Baltijas–Ziemeļvalstu sadarbības izvērtēšanas procesā.

• Latvijai un Igaunijai ar savu rīcību jācenšas palielināt Baltijas valstu redzamību Ziemeļvalstīs un otrādi.

• Labvēlīga ietekme būtu kopīgām abu valstu ministru vizītēm uz trešajām valstīm, jo īpaši uz ES kaimiņvalstīm.

• Sadarbība pozitīvi ietekmētu arī publisko diskusiju par ārlietām un drošības jautājumiem. Mēs ierosinām vienu reizi savstarpēji pārcelt divus atzītus pasākumus: Lennarta Meri konferenci pārcelt no Tallinas uz Rīgu un Rīgas konferenci – no Rīgas uz Tallinu.

• Latvijai un Igaunijai jāturpina sevi popularizēt kā valstīm ar attīstītām IT un kiberdrošības jomām.

• Ir nepieciešama kopīga mērķtiecīga rīcība un resursu novirzīšana, lai padziļinātu zināšanas un ekspertīzi par ES austrumu kaimiņvalstīm un reģioniem, kā arī saskaņotu mūsu pašu redzējumu par šīm valstīm. Mūsu ambīcijai būt atzītiem ekspertiem Eiropas austrumu kaimiņu jautājumos ir jābūt reālam saturiskam segumam.

• Latvijas un Igaunijas ārlietu ministrijām ir jāizvērtē ieguvumi, tai skaitā izmaksu efektivitāte, ko abas valstis varētu gūt, atverot kopīgas diplomātiskās pārstāvniecības. Kopīgo diplomātisko pārstāvniecību tīkls būtu jāpaplašina, jo īpaši ņemot vērā nepieciešamību attīstīt spēcīgas, uz eksportu balstītas ekonomikas.

• Izmaksu efektivitātes princips jāapsver arī citās jomās; Igaunijas un Latvijas valsts iestādēm jāizvērtē kopīgu iepirkumu procesu organizēšanas iespējas.

 

Sadarbība ES ietvaros

Līdzīgi kā sadarbība plašākā ārpolitikas kontekstā arī Igaunijas–Latvijas sadarbība ES ietvaros tradicionāli bijusi labi attīstīta un aktīva. Abpusējs atbalsts un konsultācijas konkrētos jautājumos ir ierasta prakse.

Priekšlikumi:

• Ciešākas neformālas konsultācijas, sadarbība un kopīgu redzējumu izstrāde jautājumos, kuriem ir būtiska ietekme uz ES nākotni un citiem stratēģiskās attīstības lēmumiem;

• Spēcīgāka un aktīvāka kopīgo interešu aizstāvība ES ārējās politikas lēmumos;

• Sadarbība, gatavojoties ES prezidentūrai, kopīgu prioritāšu un mērķu definēšana.

 

Izglītība, zinātne, tehnoloģijas

Patlaban viens no galvenajiem problēmjautājumiem minētajās jomās ir izglītības un zinātnes iestāžu pārlieku lielais skaits. Pēc LCSP datiem, 2008./2009.mācību gadā Latvijā darbojās 60 augstākās izglītības iestādes. Igaunijas Statistikas biroja dati liecina, ka Igaunijā 2009.gadā darbojās 34 šādas iestādes. Tas rada pārmērīgi lielu konkurenci relatīvi mazajā Igaunijas un Latvijas izglītības tirgū, kas noved nevis pie augstākās izglītības kvalitātes, bet gan tieši pie pretējā – pie fragmentācijas un neracionālas cilvēku, finanšu un materiālo resursu izmantošanas. Līdzīga ir situācija zinātnes un pētniecības jomā: Latvijā 2008.gadā pētniecības nozarē darbojās 463 iestādes, kuru darbinieku kopskaits bija 4370. Igaunijā nodarbināto skaits šajā jomā bija 9621. Tomēr publikāciju un saņemto mērķfinansējumu skaits ir ārkārtīgi zems, kas rosina domāt par resursu nelietderīgu izmantošanu.

Akadēmiskā apmaiņa starp Latviju un Igauniju ir visai ierobežota: Latvijā 2008./2009.mācību gadā mācījās 88 igauņu studenti; Igaunijā 2009.gadā mācījās 120 latviešu studenti.

Tādējādi izglītība, zinātne un tehnoloģiju attīstība ir jomas, kurās kopīga un saskaņota Igaunijas–Latvijas darbība un intensīva komunikācija būtu ārkārtīgi lietderīga.

Priekšlikumi:

• Veikt kopīgu pētījumu par augstākās izglītības struktūras saskaņošanas iespējām un lietderību, un iespējām koordinēt augstskolu specializāciju, lai izvairītos no dublēšanās;

• Latvijai un Igaunijai ciešāk jāsadarbojas starptautiskā mērķfinansējuma piesaistē. Intensīvāk jāsadarbojas mēķfinansējuma pieteikumu vērtēšanā;

• Jāattīsta sadarbība, kas būtu vērsta uz kopīgu mūsu augstākās izglītības iestāžu reprezentāciju starptautiskā līmenī;

• Lai veicinātu un atbalstītu studentu apmaiņu, abu valstu valdības varētu piedāvāt 100 stipendijas kaimiņvalsts studentu mācībām otras valsts labākajās universitātēs;

• Rīgas Ekonomikas augstskola kā efektīvi funkcionējoša struktūra, kas sniedz atzītas kvalitātes izglītību un kas kalpo par pamatu Igaunijas un Latvijas biznesa līderu saiknēm, nākotnē ir pelnījusi abu valstu valdību atbalstu;

• Izglītības ministrijām jāveicina un jāatbalsta igauņu valodas apgūšana Latvijas skolās un latviešu valodas apgūšana Igaunijas skolās. Īpaši svarīgi tas ir pierobežas reģionos un abās galvaspilsētās;

• Latvijas Universitātē piedāvātās somugru studiju programmas ietvaros tālāk jāveicina igauņu valodas un kultūras apguve. Tartu universitātē jāizveido centrs/programma latviešu valodas un kultūras apguvei;

• Jāīsteno regulāra valodu skolotāju un universitāšu pasniedzēju apmaiņa;

• Svarīga ir saskaņota profesionālās izglītības plānošana pierobežas rajonos. Abu valstu valdībām jāstrādā roku rokā, lai nodrošinātu attiecīgu sadarbības projektu finansēšanu. Labs piemērs šeit ir Valgas arodskola, kura 2010.gadā sāka apmācību latviešu valodā;

• Pastāv vairāki vietējie resursi, kas varētu kalpot par platformu starptautiski konkurētspējīgu tīru tehnoloģiju koordinētai izstrādei. Kokrūpniecība un pārtikas rūpniecība ir lieliski piemēri;

• Latvijas un Igaunijas universitātēm jāizmanto abu pušu finanšu un cilvēku resursi, lai veidotu kopīgu modernu zinātniskās pētniecības bāzi. Tas labvēlīgi ietekmētu zinātnisko izpēti Latvijā un Igaunijā un palielinātu ārvalstu zinātnieku interesi par mūsu universitātēm.

 

Kultūra

Starp Igauniju un Latviju pastāv plaša un daudzveidīga sadarbība kultūras jomā. Šajā sadarbībā ir iesaistītas dažādas abu valstu institūcijas. Liela daļa no tās tiek īstenota trīspusējā Baltijas valstu vai vēl plašākā starptautiskā kontekstā.

Neskatoties uz daudzajiem sadarbības projektiem, nereti tie nespēj sasniegt plašāku sabiedrību un tādējādi neveicina emocionālu un psiholoģisku abu valstu iedzīvotāju satuvināšanos.

Tomēr pastāv arī vairāki veiksmīgi piemēri, kad tas ir izdevies. Pēdējos gados Jaunais Rīgas teātris ir trīs reizes viesojies Igaunijā (Tallinā un Tartu). Gadskārtējā latviešu un igauņu valodas tulkotāju balva, ko nodibinājušas Latvijas un Igaunijas ārlietu ministrijas, piesaistījusi papildus uzmanību kaimiņu modernajai literatūrai.

Arī tādu kultūras iestāžu kā Igaunijas un Latvijas literatūras centra, Ventspils Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju nama un citu pūliņi ir radījuši papildu stimulu literatūras darbu tulkošanas turpināšanai.

Vēl viens nozīmīgs kultūru saskarsmes aspekts ir mūsdienu populārās kultūras apmaiņa. Pēdējo gadu laikā plašākai abu valstu publikai ir radusies iespēja uzzināt vairāk par kaimiņvalsts populāro mūziku. Lai arī to izklaides pasākumu skaits, kurus apmeklē gan latvieši, gan igauņi, ir ļoti mazs, tādiem pasākumiem kā mūzikas festivālam “Positivus” Salacgrīvā vai arī “Baltic Beach Party” Liepājā ir izdevies pulcēt skatītājus gan no Latvijas, gan Igaunijas.

Nepašaubāmi, eksistē daudz regulāru lielisku Latvijas un Igaunijas kultūras pasākumu – izstāžu, koncertu, mākslas projektu, kas dod būtisku ieguldījumu dinamisku Latvijas–Igaunijas attiecību veidošanā. Tomēr šie pasākumi ir jāpadara redzamāki.

Priekšlikumi:

• Iedibinot Livonijas balvu par Latvijas–Igaunijas sadarbības kultūrā veicināšanu, tiktu pievērsta papildu uzmanība abu valstu kopīgajam kultūras mantojumam, kura aizsākumi ir daudz senāki nekā viens gadsimts. Balvu ik gadu pasniegtu valstu prezidenti, tādējādi uzsverot mūsu attiecību nozīmīgumu. Papildus tam mēs iesakām lietot jēdzienu “Livonija” arī vairākos citos Latvijas–Igaunijas sadarbības projektos – sākot ar pārrobežu nacionālā parka izveidi līdz rokfestivālu organizēšanai, kas kādreizējā robežteritorijā pulcētu jaunāka gadagājuma cilvēkus.

• Latviski tulkoto igauņu literatūras darbu skaits ievērojami pārsniedz igauniski tulkoto latviešu darbu skaitu. Abpusējā literatūras tulkošanas darbā darāmā vēl ir daudz. Igaunijai īpaša uzmanība jāpievērš jaunās latviešu valodas tulku paaudzes sagatavošanai. Šim nolūkam mēs iesakām izmantot Valstu Kultūrkapitāla fondu stipendijas un mērķfinansējumu.

• Jāvelta laiks un pūles tam, lai veicinātu zināšanas par latviešu kultūru un vēsturi Igaunijā un igauņu kultūru un vēsturi Latvijā. Tas nozīmē, ka vispārizglītojošo skolu un augstskolu mācību programmās ir jāiekļauj vairāk attiecīga materiāla.

• Sabiedriskajām raidstacijām būtu jāapmainās ar TV seriāliem, dokumentālajām un mākslas filmām. Liels uzsvars liekams uz komēdiju un ziepju operas žanru ar kontekstuāli bagātu tulkojumu. Informētību veicinātu arī īpaši sagatavotas plaša spektra informatīvas TV un radio pārraides kaimiņvalsts Neatkarības gadadienā.

• Ciešāk jāseko populārās mūzikas un modernās mākslas attīstībai kaimiņvalstī.

• Rīgā vajadzētu atrasties Igaunijas institūta birojam, savukārt Tallinā – Latvijas institūta birojam, kuri nodarbotos ar kultūras apmaiņas projektu īstenošanu.

 

Tūrisms

Latvija un Igaunija ir kļuvušas par plaši pazīstamiem tūrisma galamērķiem Eiropā. Tūrisms ne tikai veicina mūsu valstu atpazīstamību, bet arī rada darba vietas, stimulē iekšējo patēriņu un veicina abu valstu ekonomisko izaugsmi. Nākotnē svarīgi ir izmantot mums kopīgās – Baltijas un Ziemeļeiropas – identitātes, lai piesaistītu vairāk ceļotāju mūsu reģionam.

Savstarpējais Latvijas–Igaunijas tūrisms ir aktīvs, tomēr skaitliskie rādītāji rada priekšstatu, ka tā potenciālu varētu izmantot pilnīgāk. Saskaņā ar LCSP un Igaunijas Statistikas biroja datiem, 2009.gadā Igauniju apmeklēja 529 400 Latvijas iedzīvotāju (7,5% no kopējā Igauniju apmeklējušo ārvalstu tūristu skaita), bet tikai 13% no tiem izmantoja naktsmājas. Latviju 2009.gadā apmeklēja 614 500 Igaunijas iedzīvotāju (13% no kopējā ārvalstu tūristu skaita, kas ieradās Latvijā) un tikai 9,6% no tiem apmetās naktsmājās.

Priekšlikumi:

• Pateicoties savai neskartajai dabai un nacionālajiem parkiem, Latvija un Igaunija pasaulē ir plaši atpazīstamas. Pārrobežu nacionālā parka (Livonijas Nacionālā parka) izveide vēl jo vairāk liecinātu par mūsu valstu neskarto un tīro vidi.

• Jāattīsta vairāk konkrētu partnerības projektu tūrisma jomā. Jāizstrādā kopīgas pieejas, lai kopīgi iegūtu no katras valsts individuālajiem kontaktiem trešo valstu tūrisma tirgos. Tas ļautu piesaistīt tūristus, kuri apmeklē kaimiņvalsti, tādējādi paildzinot to uzturēšanos reģionā.

• Jāizstrādā kopīgi, uz noteiktām interesēm orientēti piedāvājumi, maršruti un pasākumi, lai piesaistītu tūristus no tām trešajām valstīm, kuru vēsture arī ir saistīta ar Livonijas mantojumu – Vācijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas un Krievijas.

• Latvijai un Igaunijai vajadzētu īstenot kopīgas reklāmas kampaņas kā vienam tūrisma galamērķim attālos tirgos, piemēram, Ziemeļamerikā un Āzijā.

• Savstarpējais abu valstu tūrisms veicināms, rosinot pastiprināti tulkot tūrisma materiālus igauņu un latviešu valodās.

 

Valka/Valga un pierobežas zona

Līdz ar Latvijas un Igaunijas pievienošanos ES un vēlāk Šengenas zonai abu valstu robeža ieguvusi jaunu nozīmi; tāpat jaunu nozīmi ir ieguvuši arī robežas reģioni. No fiziski atdalītiem perifēriem reģioniem tie kļuvuši par teritorijām, kurās notiek tieša abu valstu mijiedarbība. Tas rada jaunas iespējas šo reģionu iedzīvotājiem. Īpaši ilustratīvs šajā kontekstā ir Valkas/Valgas piemērs.

Abas pilsētas ir ievērojami attīstījušas savstarpējo sadarbību. Valkas/Valgas Apvienotais sekretariāts ikdienā nodarbojas ar abu pilsētu sadarbības un komunikācijas koordināciju. Ir nodibināti un aktīvi darbojas Latvijas–Igaunijas institūts un Igaunijas–Latvijas institūts. Tie sadarbojas izglītības un kultūras projektu īstenošanā, kā arī īsteno projektus, kuru mērķis ir padziļināt integrāciju ES.

Tomēr neskatoties uz to, ka Valkas/Valgas devīze ir “Viena pilsēta, divas valstis” un ka vietējās institūcijas cenšas veicināt racionālu un izmaksu ziņā efektīvu sadarbību, reālajā dzīvē pilsētas sastopas ar ievērojamām grūtībām, piemēram, sniedzot operatīvos glābšanas un neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus, īstenojot kopīgus izglītības projektus, nodrošinot transporta savienojumus u.c. Šos jautājumus iespējams atrisināt tikai tad, ja abu valstu valdības un atbildīgās iestādes konstruktīvi iesaistīsies, atzīstot pierobežas reģionu, jo īpaši Valkas/Valgas, unikālo statusu.

Priekšlikumi:

• Vitāli nozīmīga ir abu pilsētu pragmatiska sadarbība neatliekamās medicīniskās palīdzības, policijas un citu pakalpojumu jomā, par atskaites punktu ņemot vietējās vajadzības. Abu valstu valdībām, plānojot un īstenojot reformas sabiedrisko pakalpojumu sektorā, jāņem vērā pierobežas zonas specifika.

• Nacionālo valdību pakļautībā esošām institūcijām jāmeklē elastīgi risinājumi, lai risinātu pašreizējās problēmas, ar kurām saskaras pierobežas reģioni, jo īpaši Valka/Valga.

• Jāveicina, jāatbalsta un jāfinansē kaimiņvalsts valodas apguve; nozīmīga ir arī kopīga izglītības (sevišķi profesionālās izglītības) plānošana.

• Jāveicina pārrobežu transporta infrastruktūra; nepieciešama transporta sistēmu integrācija (tāda, lai “šuves” nebūtu jūtamas) Valkā/Valgā.

• Ja vietējās pašvaldības vienojušās par kopīgām investīcijām, valstu valdībām jāsekmē šīs investīcijas un jāļauj brīvi novirzīt finansējumu pāri robežai.

• Lietderīgi būtu atļaut paralēli lietot latviešu un igauņu vēsturiskos ielu un citu topogrāfisku vietu nosaukumus gan Valkā, gan Valgā.

• Lai pierobežas reģionā nodrošinātu labi apmaksātu darba vietu izveidi, valdībām būtu ieteicams atbalstīt ekopilsētiņas/ zaļo tehnoloģiju zinātniskā parka izveidi pārrobežu nacionālā parka robežās.

 

Trešā daļa:
ieviešana

Finansējums

Finansējuma pieejamībai ir izšķiroša loma Igaunijas–Latvijas divpusējās sadarbības projektu izstrādē. Tomēr tas nenozīmē, ka tikai ar ievērojamu finanšu līdzekļu palīdzību iespējams īstenot šajā ziņojumā iekļautos priekšlikumus. Procesa sekmēšanai pat vispieticīgākais valsts budžeta līdzekļu apjoms būtu ļoti nozīmīgs, jo, pirmkārt, tas liecinātu par nopietnu politisko gribu no valdības puses, un, otrkārt, tas ļautu īstenot dažus praktiskus soļus šā ziņojuma īstenošanai.

Lai arī divpusējam finansējumam Latvijas–Igaunijas sadarbības īstenošanai būtu liela simboliska nozīme, tas nav vienīgais iespējamais Latvijas–Igaunijas sadarbības finansējuma avots.

Kopš 2004.gada liela daļa Latvijas–Igaunijas sadarbības notikusi ES struktūrfondu programmu ietvaros. Plānošanas periodā 2007.–2013.gadam divpusējie Latvijas–Igaunijas sadarbības projekti var pretendēt uz Igaunijas–Latvijas programmas finansējumu (kopējais finansējuma apjoms – 37 milj.latu; līdz 2010.gada sākumam kopējais piešķirtā finansējuma apjoms – 24 milj. latu; pavisam nesen divpusējo pārrobežu projektu īstenošanai tika piešķirti vēl 3,5 milj. latu).

Piesaistot vēl arī citus reģionālos un ES partnerus, Latvija un Igaunija var piedalīties Centrālās Baltijas jūras reģiona programmā INTERREG IV A (Eiropas Reģionālās attīstības fonds šīs programmas īstenošanai atvēlējis vairāk nekā 100 milj. eiro), Igaunijas–Latvijas–Krievijas Pārrobežu sadarbības programmā Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros (ENPI līdzfinansējums mērāms 47 milj. eiro), INTERREG IV C programmā (Eiropas Reģionālās attīstības fonds programmai novirzījis vairāk nekā 321 milj. eiro) un Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona programmā (kopējais finansējums 236,6 milj. eiro).

Priekšlikumi:

• Lai uzturētu Latvijas–Igaunijas sadarbību aktuālu, abu valstu valdībām ik gadu jānovirza šim mērķim noteikti budžeta līdzekļi, kuri ieskaitāmi kopīgā Latvijas–Igaunijas sadarbības fondā. Fondu var izveidot ar ļoti nelieliem, iesākumā – simboliskiem līdzekļiem;

• Fonda administrēšanu varētu uzņemties jaunizveidota institūcija, piemēram, Latvijas–Igaunijas sekretariāts. Tomēr mēs priekšroku dotu jau pastāvošu organizāciju, tādu kā Latvijas–Igaunijas un Igaunijas–Latvijas institūtu Valkā/Valgā piesaistīšanai. Šiem institūtiem ir projektu īstenošanas pieredze; to personāls, lai arī skaitliski neliels, ir pieredzējis un izglītots, institūtu darbiniekiem ir nodibināti labi kontakti un ir pieredze sadarbībā ar valsts institūcijām. Tas nāktu par labu arī visam Valkas/Valgas reģionam, ņemot vērā, ka sadarbības koordinācija tiktu pārcelta no galvaspilsētām uz šo reģionu;

• Lai veicinātu reģionālo, un, jo īpaši, Latvijas–Igaunijas sadarbību, maksimāli jāizmanto ES fondu piedāvātās priekšrocības.

 

Īstenošanas process

• Priekšlikumu īstenošanas koordinēšanai premjerministriem būtu jāieceļ atbildīgā amatpersona no premjerministru birojiem.

• Vienreiz gadā premjerministriem jāpārskata īstenošanas progress un jānosaka/jāizvēlas nākamā perioda prioritārais jautājums/jautājumi.

• Mēs ierosinām palielināt Valkas/Valgas Latvijas–Igaunijas un Igaunijas–Latvijas institūtu lomu, uzticot tiem pildīt noteiktus uzdevumus saistībā ar konkrētiem šajā ziņojumā iekļautiem priekšlikumiem.

• Mēs ierosinām 2010.gada novembrī organizēt kopīgu semināru, lai apspriestu šo ziņojumu un citus ar Latvijas–Igaunijas attiecībām saistītus jautājumus.

 

Ceturtā daļa:
vīzija – Latvija un Igaunija 2020.gadā

Igaunija jau 10 gadus ir pilntiesīga eirozonas locekle, un lielākā daļa cilvēku domā, ka tā tas ir arī Latvijas gadījumā, lai gan Latvija eirozonai pievienojās 2014.gadā. Baltijas jūras reģiona nozīme Eiropas Savienībā ir augusi, un Latvija un Igaunija no šā procesa ir bijušas lielākās ieguvējas.

Gan Latvijai, gan Igaunijai ir izdevies radīt vidi, kas ir ļoti pievilcīga talantīgiem ārvalstu speciālistiem, tādējādi šī priekšrocība tiek izmantota līdz ar valstu izcili izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli. Kaimiņvalstu studentus un profesionāļus vilina augstais dzīves līmenis, ērtā satiksme, daudzās darbavietas, liberālie uzskati un labā izglītības sistēma. Latviešu un igauņu valodas tiek plaši izmantotas, līdz ar angļu un citām svešvalodām.

Latvijas–Igaunijas–Kataras kopuzņēmums Liepājā pārvalda Baltijas jūras austrumu piekrastē lielāko sašķidrinātās dabasgāzes termināli. No termināļa izbūvēti gāzes cauruļvadi uz Somiju, Igauniju un Lietuvu. Nodrošinot integrētu un brīvu elektroenerģijas tirgu, Latvijas un Igaunijas lielākie energosistēmu operatori apvienojušies uzņēmumā “Livonian Energy”, kas ir atklāta akciju sabiedrība. Enerģētikas infrastruktūra, tostarp gāzes cauruļvadi, ir atdalīta. Igaunijā netālu no Paldiskiem uzbūvēta atomelektrostacija, kura pieder “Livonian Energy” un somu “Pohjolan Voima” kopuzņēmumam.

Abas valstis ir racionāli reformējušas valsts pārvaldes sistēmu, un tās ir vienas no efektīvākajām un racionālākajām valsts pārvaldes sistēmām reģionā. Ekonomiskā un politiskā stabilitāte atvilinājusi atpakaļ lielu skaitu savulaik emigrējušo iedzīvotāju. Nepārtrauktā ekonomiskā izaugsme radījusi lielu skaitu jaunu darba vietu.

Sabiedrisko pakalpojumu integrācija abās valstīs nodrošina ērtu un vienkāršu apkalpošanu tiem klientiem, kas izmanto šos pakalpojumos abās valstīs. Pastāv intensīva, izmaksu ziņā efektīva un racionāla pārrobežu sadarbība starp vietējiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina pierobežas reģiona iedzīvotāju operatīvās vajadzības.

Latvija un Igaunija sekmīgi piesaistījušas investīcijas videi draudzīgo tehnoloģiju un IT tehnoloģiju jomā. Vairāki investori galvaspilsētu vietā izvēlējušies seno Livonijas reģionu, netiešā veidā atdzīvinot pakalpojumu sektoru šajā reģionā.

Uzlabojies transporta sakaru tīkls. Ātrvilciens maršrutā Tallina–Rīga vēl joprojām iet caur Tartu un Valgu, taču “Rail Baltica” projekta īstenošanas rezultātā abu valstu galvaspilsētas drīzumā atradīsies divu stundu brauciena attālumā. Jaunais maršruts gan nemazinās dzelzceļa satiksmes nozīmi maršrutā Rīga–Tartu, kas straujā tempā attīstās, pateicoties augstskolu intensīvajai sadarbībai. Dzelzceļa satiksme šajos maršrutos konkurē ar gaisa satiksmi, kas ļauj raiti pārvietoties starp abu valstu galvaspilsētām un operatīvi nokļūt pārējās Eiropas galvaspilsētās un citos nozīmīgos galamērķos.

Starp Latviju un Igauniju ceļo ne tikai studenti un uzņēmēji. Vietējo tūristu skaits strauji tuvojas Igaunijas–Somijas rādītājiem.

Palielinājies Igaunijas skolu skaits, kurās iespējams apgūt latviešu valodu; palielinājies arī skolēnu skaits Rīgas Igauņu vidusskolā.

Katru gadu no latviešu valodas uz igauņu valodu tiek pārtulkotas vairāk nekā 10 grāmatas, kas gan vēl joprojām ir mazāk nekā latviski tulkoto igauņu literatūras darbu skaits. Lielākā daļa Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju zina, kā sauc kaimiņvalsts premjerministru.

Āzijā, Latīņamerikā un Āfrikā darbojas abu valstu kopīgās diplomātiskās pārstāvniecības, kas strādā kā uzticami partneri un kopīgi pārstāv abu valstu ekonomiskās intereses.

Ruhnu sala kļuvusi par tradicionālo vietu, kur ik gadu notiek augsta ranga amatpersonu Nacionālās aizsardzības vasaras kursi. Kursu kvalitāte ir tik augsta un to ietekme tik liela, ka tie gan Igaunijā, gan Latvijā guvuši lielu atsaucību, un dalība tajos kļuvusi par prestiža lietu.

Ziņojums konferencē par Latvijas un Igaunijas nākotnes sadarbību Rīgā 2010.gada 10.decembrī