Koncepcija par elektronisko komerciju

Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 13.marta sēdes protokollēmuma 43.§ 1.punktu

Turpinājums. Sākums - "LV" 15.05.2001., Nr.74; "LV" 16.05.2001., Nr.75; "LV" 18.05.2001., Nr.77

4. Situācija e-komercijas

jomā Latvijā

4.3. B2C modelis

Zemā Latvijas patērētāju pirktspēja un fakts, ka tikai nelielai daļa no tiem ir pieejams Internets ir galvenie šķēršļi uz iekšējo tirgu orientētu B2C risinājumu, t. sk. mazumtirdzniecības Interneta veikalu attīstībai.

Līdz ar to Latvijas patērētāju tirgus, kas sasniedzams ar Interneta palīdzību nerada interesi ne vietējiem, ne ārvalstu uzņēmējiem. Tā vietā vietējiem uzņēmējiem izdevīgāk ir ar atbilstošiem produktiem orientēties uz lielākiem patērētāju tirgiem - ASV, Skandināvija, Rietumeiropa, kas būtībā ir apsveicami.

No uz vietējo tirgu orientētajiem B2C modeļa izmantotājiem pašlaik visveiksmīgāk darbojas dažādu pakalpojumu sniedzēji - kredītiestādes ar Internetbankas pakalpojumiem, ziņu aģentūras un datubāzes.

Starp fizisku preču tirgotājiem no mazumtirdzniecības Internetā ieguvēji varētu būt lieli, atpazīstami uzņēmumi, kuru organizācijas struktūra un tirdzniecības apjoms nodrošina izmaksu efektivitāti un tiem ir vieglāk pieejami sākotnēji nepieciešamie finansu resursi. Iespējams, ka B2C risinājumi attīstīsies kādās specifiskās tirgus nišās.

Liela Interneta mazumtirdzniecības ietekme uz kopējo mazumtirdzniecības struktūru Latvijā nav sagaidāma. Tam ir arī negatīvs aspekts, jo uzņēmējiem nerodas e-komercijas pieredze, kuru tie varētu izmantot, apgūstot jaunus tirgus.

Uzņēmējiem trūkst gan tehniskās, gan ekonomiskās informācijas un zināšanu par B2C modeļa e-komercijas īpatnībām, iespējām un bieži arī finansējuma, kas līdz šim daudzkārt ir novedis pie ekonomiski neefektīva risinājuma.

Liela nozīme ir tam, vai uzņēmējiem ir pieejams adekvāts un kvalitatīvs risinājums no programmu izstrādātāju puses, lai īstenotu savus komerciālos mērķus.

Attīstību apgrūtina arī juridisko jautājumu nesakārtotība un nepieciešamo pakalpojumu (norēķini, loģistika u.c.) pieejamība un iespējas.

4.4. B2C modeļa statistika

Latvijā pašlaik darbojas aptuveni 40 B2C modeļa e-komercijas risinājumi - mazumtirdzniecības Interneta veikali, kuros pārdod gan preces, gan pakalpojumus; Interneta izsoles ( C2C Latvijas apstākļos apskatīt atsevišķi nav nozīmes); kredītiestāžu pakalpojumi u.c.

No tiem visveiksmīgāk darbojas dažādu pakalpojumu sniedzēji - kredītiestādes ar Interneta bankas pakalpojumiem, ziņu aģentūras un datubāzes. Patreiz praktiski neviens no Interneta mazumtirdzniecības veikaliem Latvijā nav guvis ievērojamus panākumus un tiek prognozēts, ka tuvākajos 1-2 gados lielu izmaiņu šajā ziņā nebūs.

2000. gada pavasarī nevienā no Latvijas Interneta veikaliem netika veikti vairāk kā 100 pirkumi mēnesī. Lai arī lielākā daļa šo veikalu uz to brīdi bija darbojušies mazāk kā gadu un tas varētu izskaidrot nelielo pirkumu skaitu, arī pašlaik to pagrozījums ir neliels. Oficiāli finansu dati par Latvijas Interneta mazumtirdzniecības veikaliem nav pieejami un netiek apkopoti.

Mazumtirdzniecības Internetā apjoms Igaunijā 1999. gadā bija 0,335 mlj. LVL un sastādīja 0,14% no kopējā mazumtirdzniecības apjoma. Šajā pašā periodā šis rādītājs Krievijā ir 1,875 mlj. LVL., turklāt laika posmā no 1999. līdz 2003. gadam tiek prognozēts 316% ikgadējais pieaugums līdz 562,5 mlj. LVL.

4.5. E-komercijas risinājumu

izstrāde un uzturēšana

Lai sekmētu e-komercijas attīstību Latvijā, ir jārisina jautājumi, kas saistīti ar e-komercijas normatīvās bāzes sakārtošanu, jaudīgas un modernas telekomunikāciju infrastruktūras izveidi un uzturēšanu, kā arī IT speciālistu apmācību.

Papildus šiem vispārīgajiem jautājumiem, Latvijā veidojot īpaši labvēlīgu vidi e-komercijas attīstībai būtu jāparedz arī nodokļu atvieglojumi uz investīcijām, kas vērstas uz e-komercijas risinājumu ieviešanu uzņēmumos un organizācijās. Šāda prakse jau vairākas gadus tiek sekmīgi īstenota ASV.

Ņemot vērā pieaugošo IT produktu īpatsvaru eksporta struktūrā un Latvijas salīdzinošās priekšrocības (zemākas IT produktu ražošanas izmaksas, augsta kvalitāte u.c.) varētu attīstīties jauns eksporta produktu veids - e-komercijas risinājumu izstrāde un uzturēšana, t.i. Latvijā tiktu veikta dažādu ārvalstu, arī vietējo, uzņēmumu e-komercijas risinājumu izveide, uzturēšana, kā arī pasūtījumu izpilde.

4.6. Attīstības prognozes

Pēc Forrester Research metodoloģijas, hiperattīstība (Hypergrowth) ir paātrinātas tehnoloģiju adaptācijas periods, kurš sākas brīdī, kad tiešsaites tirdzniecība valstī sasniedz 10% no kopējā tirdzniecības apgrozījuma. Pirms hiperattīstības valstī norit 12 līdz 18 mēnešus ilgs sagatavošanās periods, kam seko eksplozīva izaugsme. Šajā sagatavošanās periodā savstarpēji nozīmīga ir četru faktoru esamība - normatīvās vides gatavība un atvērtība, infrastruktūras stāvoklis, globālo sagādes ķēžu un tirdzniecības aktivitāte kā arī privātā un publiskā sektora prasmes.

Pēc Forrester Research datiem, Austrumeiropas valstīs hiperattīstība sāksies vidēji 2005.gadā.

4.attēls

Elektroniskās komercijas hiperattīstība reģionu griezumā

5. Valsts politika e-komercijā -

vīzija un mērķi

Visiem Valsts iedzīvotājiem ir pieejams Internets, kurš ir lēts un ātrs. Visiem sabiedrības locekļiem, neatkarīgi no to sociāli - ekonomiskā stāvokļa un vecuma ir iespējams apgūt zināšanas un iemaņas darbā ar Internetu.

Pateicoties saskaņotām un mērķtiecīgām darbībām, kas vērstas uz normatīvās bāzes sakārtošanu un komercdarbības vides attīstību, no Valsts puses ir likvidēti visi normatīvie šķēršļi e-komercijas attīstībai Valsts iekšienē, kā arī globālā mērogā. Valsts ir īstenojusi e-valdības koncepciju.

Eksistē apmācības mehānismi un Valsts atbalsts tam, lai uzsāktu komerciju Internetā. Latvijas ražotājiem ir iespējas eksportēt savu produkciju caur globālām Interneta biržām un piedāvāt savus produktus globālajiem patērētāju tirgiem.

Ārzemju uzņēmēji un starptautiskās e-komercijas kompānijas izvēlas Latviju kā vietu, no kuras sniegt savus e-komercijas pakalpojumus (aplikāciju izstrāde un uzturēšana, izpildes un apkalpošanas pakalpojumi u.c.).

Lai sekmētu informācijas sabiedrības veidošanu Latvijā un koordinētu valsts iekļaušanos globālajā un Eiropas attīstības procesā, veicinot valsts ilgtspējīgu un noturīgu attīstību, nacionālā kopprodukta pieaugumu un visas sabiedrības dzīves līmeņa celšanos ir nodibināta Informācijas sabiedrības nacionālā padome ar Ministru prezidentu, kā padomes priekšsēdētāju.

2000. gada 12. decembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja Informācijas sabiedrības nacionālās padomes atbalstītu sociāli ekonomisko programmu "e-Latvija". Valdība atzina par nepieciešamu izstrādāt e-valdības koncepciju un izvērst darbu konkursu organizēšanai valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildei Interneta vidē

Koncepcijas mērķis ir noteikt skaidru un vispārēju struktūru, kas ietvertu elektroniskās tirdzniecības infrastruktūras, izglītības un juridiskos aspektus.

6. E-komercijas politikas

galvenās nostādnes

un uzdevumu grupas

Latvijas e-komercijas politikas galvenās nostādnes un uzdevumu grupas ir strukturētas par pamatu ņemot OECD izstrādātās rekomendācijas.

6.1. E-komercijas

infrastruktūras attīstība

Pieeja telekomunikāciju pakalpojumiem un informācijas tehnoloģijām, kā arī banku transakcijām datu pārraides tīklos, tiek uzskatīta par svarīgāko priekšnoteikumu, kas nodrošina elektroniskās komercijas iespējamību.

Telekomunikāciju pārraides tīkliem nepieciešamo kapacitāti nosaka potenciālais klientu pieprasījums pēc telekomunikāciju pakalpojumiem un izmantojamās piekļuves tīkla tehnoloģijas. Galvenā telekomunikāciju pakalpojumu attīstības tendence 3.tūkstošgades sākumā saistīta ar Internetu ne tikai kā pakalpojuma veida, bet arī kā pamata platformas runas, datu un attēlu (video) kvalitatīvajai pārraidei gan fiksētā, gan mobilā publiskā tīkla ietvaros.

2.tabula

Latvijas telekomunikāciju infrastruktūras

galveno rādītāju salīdzinājums

Avots: Baltic Sea Region Communication Forum,

Riga, 26-27 Sept., 2000.

6.1.1. Telekomunikāciju

pamatpakalpojumi

Fiksētās telekomunikācijas

Publiskais fiksētais telekomunikāciju tīkls (operators SIA Lattelekom) aptver visu valsti, tā maģistrālo pārraides tīklu veido optisko kabeļu un radioreleju līniju sistēma, izmantojot kuru tiek sniegta virkne balss un datu pārraides pakalpojumu. Uz minētā informācijas transporta tīkla bāzes ir izveidots publiskais datu pārraides tīkls DataLatvija , kas nodrošina dažādus datu pārraides pakalpojumus. Publiskā tīkla abonentu blīvums ~ 30,5 uz 100 iedzīvotājiem.

Pašreiz fiksēto telekomunikāciju tirgus tiek regulēts, ņemot vērā Lattelekom jumta līguma nosacījumus - tiek nodrošināta tikai viena operatora klātbūtne un monopolstāvoklis tirgū. Lēmumu pieņemšanā par telekomunikāciju pakalpojumu tarifiem un kvalitāti šī monopolstāvokļa dēļ tirgū nav uz konkurenci balstītas motivācijas izmaksu un peļņas normas samazināšanā, un pakalpojumu kvalitātes un pieejamības palielināšanā.

Ekonomiski pētījumi apstiprina telekomunikāciju tirgus liberalizācijas pakāpes tiešu ietekmi uz Interneta pieejamību valstī. Nemainot tirgus piedāvājuma struktūru, tuvāko gadu laikā var iezīmēties Latvijas atpalicība ne tikai elektroniskās komercijas jomā, bet arī informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sektorā. Ņemot vērā telekomunikāciju pakalpojumu cenu līmeņa un pieejamības lomu daudzu tautsaimniecības sektoru attīstībā, izkropļotā konkurence tirgū samazinās iespējas iegūt salīdzinošās priekšrocības vairākos pakalpojumu sektoros.

Ņemot vērā Lattelekom monopolstāvokli fiksēto līniju telekomunikāciju tirgū, arī platjoslu tīkla informācijas pārraides pakalpojumu sektorā nav iespējama vairāku tirgus dalībnieku līdzvērtīga, konkurenci nodrošinoša klātbūtne.

Nākotnē, ņemot vērā pārraidīto datu apjomu pieaugumu, ar vien būtiskāku lomu interneta pieslēguma kvalitātes un ātruma nodrošināšanā spēlēs lielu jaudu datu pārraides kanālu (platjoslu tīkla) darbība Latvijas tirgū.

Saskaņā ar 1998.gada 18.augustā apstiprināto valdības telekomunikāciju sektorpolitiku un Latvijas Republikas saistībām PTO līdz 2003.gadam Latvijā ir jānodrošina brīva konkurence fiksēto telekomunikāciju tirgū.

Latvijas Republikas Saeimā 2000.gada 23.martā pirmajā lasījumā ir pieņemts likums "Par telekomunikācijām", kas paredz brīvu konkurenci telekomunikāciju tirgū, nodrošinot pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā.

Lai nodrošinātu sekmīgu e-komercijas attīstību Latvijā, ir nepieciešams īstenot augstākminēto fiksēto telekomunikāciju pakalpojumu tirgus liberalizāciju. Fiksēto telekomunikāciju operatoru tirgū būtu nepieciešama vairāk kā trīs pakalpojumu sniedzēju klātbūtne Latvijas tirgū, lai samazinātos katra šī operatora loma Latvijas tirgū (būtu mazāka tirgus daļa par 50%), kā arī samazinātos iespējas noslēgt savstarpēju konkurenci ierobežojošu vienošanos un tiktu veicināta kopējas infrastruktūras izmantošana.

Mobilās telekomunikācijas

Latvijas tirgū darbojas divi publisko mobilo telekomunikāciju operatori. Tiek izmantotas analogā NMT-450 (operators SIA Latvijas Mobilais Telefons - LMT) un digitālā GSM 900/1800 (operatori LMT un Baltcom GSM) standartu sistēmas. Pašlaik GSM un NMT sistēmu ietvaros sniegtie datu pārraides pakalpojumi jaudas ziņā nav atbilstoši mūsdienu prasībām. Publisko mobilo telefonu tīklu bāzes stacijas aptver ~ 85% valsts teritorijas. Mobilā tīkla abonentu blīvums ~ 15 uz 100 iedzīvotājiem.

Digitālā GSM 900/1800 standarta publisko mobilo telekomunikāciju tirgus attīstības pakāpe Latvijā nākotnē spēlēs lielu lomu datu pārraides pakalpojumu attīstībā un jaunu standartu adaptācijā, nodrošinot komerciālu darbību veikšanu ar mobilo telekomunikāciju instrumentu starpniecību.

Turpmāk - vēl