Ar svēteļa zīmi: gadsimtos, dabā un cilvēkos

Latvijas Zinātņu akadēmijas un Staiceles pilsētas domes kopsēdē 2001.gada 18. —19. maijā

Nobeigums. Sākums — “LV” Nr.79, 23.05.2001

Tā bija Staiceles pašvaldības un kultūras dzīves vadītāju un, kā mēdz teikt, vienkāršo staiceliešu tikšanās ar Latvijas vadošajiem zinātniekiem, akadēmiķiem un zinātņu doktoriem. Un vienlīdz nopietnas un abām pusēm interesantas sarunas risinājās skolā un pašā pilsētā, kultūras namā un Salacas novada lībiešu kultūras un informācijas centrā — muzejā “Pivālind”. Staiceles pamatskolas saime — gan audzēkņi, gan pedagogi — šo tikšanos uztvēra kā lielu dzimtenes mācības stundu. Akadēmiķis Saulvedis Cimermanis to ievadīja ar stāstījumu par Zinātņu akadēmijas sadarbību ar Latvijas novadu saimnieciskajiem un kultūras darbiniekiem, skolotājiem un pasniedzējiem novadiem svarīgu attīstības jautājumu risināšanā. Staiceles bērni uzzināja daudz interesantu lietu gan par savu tuvāko apkārtni, gan plašo pasauli. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta direktora vietnieks Andris Urtāns stāstīja par Salacas lībiešu novada dabas ritmiem, ZA goda doktors Guntis Eniņš — par paša atrastajām un pētītajām alām un dižkokiem, ZA korespondētājloceklis Edgars Bervalds — par Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru. Kā tilts uz lībiešu kultūrvēstures jautājumu apspriešanu bija Aivara Freimaņa filma “Lībiešu mēles liegā ieskanēšanās”. Liegi un arī drastiski lībiešu mēle skanēja muzejā “Pivālind”, kur muzicēja lībietes no Kurzemes krasta — māksliniece Baiba Damberga ar savām trejmeitiņām. “Pivālind” vēra durvis 1999.gada pavasarī, un vienmēr tas ir dzīvības pilns. Muzejs radis mājvietu pilsētas visvecākajā mājā, un tā vien šķiet, ka te pašas sienas iedvesmo ļaudis jaunradei un atraisa priekam.

Kad bibliotēkas vadītāja Anita Strokša pirms diviem gadiem piekrita kļūt arī par jaundibinātā kultūras un informācijas centra un novadpētniecības muzeja saimnieci, viņai drosmi deva lielā atsaucība, ar kādu talkā nāca gan “Lībiešu krasts” un Lībiešu kultūras centrs, gan Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Tā etnogrāfijas speciāliste vēstures doktore Irisa Priedīte palīdzēja kuplināt arī šīs Zinātņu akadēmijas un Staiceles pilsētas domes kopsēdes norisi, iekārtojot Kultūras namā fotoizstādi par Ziemeļkurzemes lībiešiem. Muzejā “Pivālind” savukārt tika atklāta Salacgrīvas lībiešu dzimtas atvases Lilijas Līces akvareļu izstāde.

Gan akadēmiskās saimes pārstāvji, gan paši staicelieši šajās dienās daudz guva ir prātam, ir sirdij.

“LV” informācija

Zinātņu akadēmijas prezidents prof. Jānis Stradiņš dod vārdu etnogrāfijas speciālistei Dr.hist. Irisai Priedītei

No Salacgrīvas lībiešu dzimtas nāk gleznotāja Lilita Līce. Viņas akvareļu izstāde “Atspulgi” muzejā “Pivālind” ieinteresēja arī akadēmiķi Saulvedi Cimermani

Uz atgriešanos! Zinātņu akadēmijas goda loceklis Oskars Gerts (no kreisās) un goda doktors Jānis Polis met monētas staiceliešu akmens “Murdā”

Foto: Andris Kļaviņš