Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja etnogrāfijas speciāliste Dr. hist. Irisa Priedīte:

Par Kurzemes lībiešu pēdām dokumentālās fotogrāfijās

Stāstījums Latvijas Zinātņu akadēmijas un Staiceles pilsētas domes kopsēdē “Staiceles novads un lībiešu kultūrvēstures jautājumi” Staicelē 2001. gada 19. maijā

A.Švābes rediģētās “Latvju enciklopēdijas” 2. sējumā atrodamas ziņas, ka vācu okupācijas laikā notikusi plaša Kurzemes lībiešu un viņu ciemu antropoloģiska un etnogrāfiska dokumentācija. Vācu vēsturnieks Hanss Rūdolfs Maiers ( Maier ) un fotogrāfs B.Prenclaus ( Prenzlau ), sākot ar 1943. gada pavasari, strādājuši visos lībiešu ciemos — no Lūžņas līdz Rojai — un fotolentēs fiksējuši visu paaudžu lībiešus. Pētnieku uzmanības lokā bijusi arī šo ļaužu vide, celtnes, darbarīki un iedzīves priekšmeti, darba un godu (tautas) apģērbs. Fotografētas dabas ainavas, augi, jūrmala un kāpas. B.Prenclaus pievērsies galvenokārt lībiešu portretēšanai. Viņa fotoattēli (parasti ar anotāciju — lībietis) publicēti jau 1943. gadā žurnālā “Ostland”. Savukārt šī paša nosaukuma izdevumā 1944. gada maija numurā H.Maiers publicējis plašu vēsturiski etnogrāfisku apcerējumu “Lībieši Ziemeļkurzemē”. Ilustrācijām viņš izmantojis gan savus, gan B.Prenclaua fotoattēlus. Pēc vācu vēsturnieka ziņām, 1944. gadā Kurzemes lībiešu ciemos dzīvojuši 600 “tīro” lībiešu, bet “jaukto” bijis apmēram 1500–2000. Kā lībiskos ciemus autors min Pitragu un Sīkragu. Tur viņš sastapis ģimenes, kurās pat bērni sarunājušies lībiski. Raksta noslēgumā, atzīmējot, ka lībieši atkal ķērušies pie savas valodas apguves skolā, H.Maiers izsaka cerību, ka līdz ar to viņu izzušana tiks apturēta un to nākotne būs gaiša.

Iespējams, ka, apzinoties, cik traģiski liktenīgs lībiešiem un viņu materiālajai kultūrai izvērtās Pirmais pasaules karš, pētnieki ir centušies vispusīgi dokumentēt materiālās kultūras liecības, akcentējot senāko un būtiskāko.

Laika un notikumu ritējumu gaitā iegūtā fotodokumentācija nokļuvusi Vācijā, Prūsijas kultūras arhīvā Berlīnē ( Bildarchiv Preussischer Kulturbesitz ). Daļu šīs kolekcijas fotoattēlu (kopijas izgatavotas 1967. gadā) Baltijas centrālajai bibliotēkai nodevis kolekcionārs un senvēstures pētnieks baltvācietis Oto Bongs (dz. 1918. g. Bunkas pagastā). Kopš 1997. gada daļa O.Bonga kolekcijas (tai skaitā Ziemeļkurzemes lībiešu ciemi) ir pārfotografēta un papildina Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lībiešu kultūras liecību kolekciju (kopskaitā 230 fotonegatīvi). Fotonegatīvi visi ir anotēti, norādot arī fotografēto personu tautību un vecumu. Īsumā par to, kas redzams šajās fotogrāfijās.

Lūžņa. Rietumlībiešu ciems pie Lūžņas upes dokumentēts ar 35 attēliem. Redzam izklaidu tipa apmetni, tās sētu kopskatus un ainavas. Arī Lūžņas valgumu un zvejas laivas. Bet visvairāk fotografēti ciema ļaudis savā ierastajā vidē. Interesanti ir pašu fotografēto cilvēku paskaidrojumi. Tā 86 gadus vecā Marija Marinovska sevi uzskatījusi par puslībieti, jo tēvs bijis lietuvietis (agrāk gan viņa sevi pieskaitījusi vāciešiem). Bet viņas meita Matilde Kapšiņš (dz. 1903. g.) sevi atzinusi par ceturtdaļlībieti, jo tēvs esot latvietis.

Miķeļtornis. Ciems un tā ļaudis skatāmi 25 fotogrāfijās. Redzams ciema kopskats ar rudzu lauku priekšplānā, krogs, bišu stropi un ciema iedzīvotāji.

Lielirbe. 58 attēlos atainots kādreiz lielākā rietumlībiešu ciema dzīves un darba ritms un 14 ģimeņu pārstāvji. Atsevišķi sētu kopskati liecina par ciema kādreizējo visai blīvo apbūvi. Šodien šie attēli liekas pat neticami. Uzmanības lokā bijušas senākās ciema ēkas — ar lubu jumtiem, īpatnējām konstrukciju detaļām un rotājumiem. Fotografēti visu veidu dūmnami un zivju kūpinātavas, darvas cepļi, ceļi, žogi un vārti. Īpaša vērība veltīta Lielirbes ainavai. Skatām Irbes upes plūdumu, ar kārkliem un alkšņiem apaugušos lēzenos krastus un tās ietekas vietu jūrā. Fotogrāfi iegriezušies arī Lielirbes kapsētā.

Jaunciems. Par šo ciemu stāsta 19 fotoattēli. Etnogrāfiski īpaši nozīmīgi ir ar jūru un zveju saistītie tautas celtniecības pieminekļi: tīklu būdas, dūmnami un zivju kūpinātavas.

Sīkrags. Pārstāvēts 38 fotoattēlos. Samērā liela daļa atvēlēta ainavai. Jūrmala, kāpas, Sīkraga upītes ieteka jūrā, meža pļavas un labības lauki. Nozīmīgas ir liecības par zveju — tīklu būdas, zivju šķirojamie trauki, sagatavošanās bušu žāvēšanai, tīkli u.c. Etnogrāfiski vērtīgākie ir tautas celtniecības objekti — ēkas ar lubu jumtu, klēts ar ķīļu pamatiem, saimniecības ēkas ar lubu un skaidu jumtiem, šķūņi, pirtis.

Mazirbe. Pašlaik lielākais lībiešu centrs redzams tikai deviņos fotoattēlos. Saistošākais ir Taizeļu mājas un sētas kopskats. Tieši no šīs sētas ciema ļaudīm par miglu, vētru vai ko citu vēstījis statņos iekārtais zvans. Reti fiksēta lieta. Tāpat kā citviet, fotografēti dūmnami un zivju kūpinātavas. Ermanbriku ģimene izrādījusi strīpainas un rakstainas segas. Bet lībietis Didriks Volganskis jau pirms fotografēšanās pētniekus brīdinājis, ka viņa senči Mazirbē ieceļojuši no Zviedrijas tā ap 1740. gadu. To H.Maiers arī rūpīgi atzīmējis.

Košrags. Tur pētniekus galvenokārt interesējis lībiešu tautastērps. Par to mums atstāti seši fotoattēli.

Pitrags. Jo tālāk uz austrumiem, jo fotografēts mazāk. Arī no Pitraga tikai pieci foto. Tai skaitā jūrmalas skati ar zvejas laivām un tīkliem.

Saunags. Trīs lībietes un lībiešu austās segas redzamas četros fotoattēlos.

Kolka. Par šo ciemu stāsta 13 fotogrāfijas. Vairākkārt fotografēts jūras krasts un sabrukusī bāka, kāpas, dižjūras un Rīgas līča viļņu sastapšanās. Attēlu skaitā arī Kolkas zvejnieku tīkli, vadi, enkurs, zivju nesamie grozi, dūmnami u.c.

Melnsils. Sešās fotogrāfijās redzam, kā Melnsilā austi un lāpīti tīkli.

Roja. 10 fotoattēli mums rāda šodien pavisam nepazīstamu zvejnieku ostu. Redzam tīklu būdu rindas, zivju murdus, tīklus uz vabām, tīklu aušanu.

Jau vairāk nekā pusgadsimts mūs šķir no 1944. gada rudens. Un līdzi laikam vērtībā pieaudzis kādreiz ar fotokameru iegūtais dokuments. Tāds īsumā ir atstāsts par divu pētnieku darbu, kura mērķis bijis atstāt liecības par lībiešiem un viņu kultūru. Bet mums dota iespēja vākt vienkopus izkliedētā lībiešu kultūras mantojuma daļas.