Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 14.decembrī

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

14.decembrī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 199 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 11 viņu nepilngadīgie bērni.

No 188 pilsonības pretendentiem 74% ir krievi, 6% – ukraiņi, 10% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

20% pilsonības pretendentu ir pamata, 59% – vidējā, 18% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 135 007 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 3004; 2009.gadā – 2080; 2010.gadā – 2137 personas.

MK: Par vienotu valsts pārvaldes iestādes struktūras izveidošanas kārtību

14.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Valsts kancelejas izstrādātos Ministru kabineta ieteikumus “Valsts pārvaldes iestādes struktūras izveidošanas kārtība”.

Lai sasniegtu Pasākumu plānā valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai izvirzīto mērķi – maza, profesionāla un uz iedzīvotājiem orientēta valsts pārvalde, kas strādā visas sabiedrības labā –, valsts pārvaldē ir veikti vairāki pasākumi, tai skaitā ievērojami samazināts nodarbināto skaits un valsts budžeta līdzekļi atlīdzībai, veikts valsts pārvaldes funkciju novērtējums un atbalsta funkciju centralizācija resoru līmenī, kā rezultātā ir optimizētas iestāžu struktūras.

Ievērojot izveidojušos labo praksi valsts pārvaldē, ir nostiprināmi principi vienotas un racionālas valsts pārvaldes iestāžu institucionālās struktūras veidošanai, tādējādi nodrošinot lietderīgu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, kā arī novēršot iespēju mākslīgi paaugstināt amata vietu skaitu nākotnē.

Ieteikumi nosaka valsts tiešās pārvaldes iestādes struktūras izveidošanas kārtību, lai panāktu vienotas un skaidras iestāžu institucionālās struktūras izveidošanu, cilvēkresursu optimālu plānošanu un ekonomiski un funkcionāli efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu.

Ieteikumos ir nostiprināta labā prakse valsts pārvaldē attiecībā uz mazu struktūrvienību (līdz četriem darbiniekiem) optimizēšanu un pieņemts, ka optimālais tieši padoto darbinieku skaits ir pieci līdz septiņi cilvēki (vidēja struktūrvienība atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam). Iestādes centrālajā aparātā pamatā tiek izveidotas divu līmeņu struktūrvienības, līdz ar to mazinot vadītāja līmeņa amatu skaitu. Vienlaikus tiek noteikti kritēriji iestāžu vadītāju vietnieku amatu izveidošanai, kā arī nodalītas pamatfunkcijas no atbalsta funkcijām.

Ieteikumos ir piedāvāti vairāku atbalsta funkciju veicēju skaita noteikšanas orientējošie rādītāji, kas balstās uz starptautisko praksi, kā arī veicināta atbalsta funkciju efektīva organizēšana, veicot visus nepieciešamos pasākumus, tai skaitā nodrošinot funkciju centralizāciju resoru līmenī, procesu standartizāciju, IT atbalstu, starpresoru vienošanos par atbalsta funkciju veikšanu.

Tādējādi iestādes vadītāji tiks aicināti turpināt līdzšinējo praksi noteikt optimālu iestādes struktūru un izvērtēt funkciju apvienošanas iespējas, lai sasniegtu valsts pārvaldē izvirzīto mērķi – maza, profesionāla un uz iedzīvotājiem orientēta valsts pārvalde, kas strādā visas sabiedrības labā.

Minētie ieteikumi neattiecas uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs.

Ministru kabineta sēdes protokollēmums paredz uzdevumu ministrijām līdz 2011.gada 1.aprīlim iesniegt Valsts kancelejā informāciju par ieteikumu piemērošanas gaitu resora ietvaros. Valsts kancelejai uzdots sagatavot un līdz 2011.gada 1.maijam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par strukturālajiem pārkārtojumiem valsts pārvaldē.

Aivis Freidenfelds,
Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par iespēju karavīriem apgūt militārā paramediķa specialitāti

14.decembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas sagatavotie likumprojekti “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, kā arī “Grozījums Darba likumā” un “Grozījumi Ārstniecības likumā”.

Likumprojekti paredz ieviest jaunu profesiju – militārais paramediķis, kā arī noteikt prasības militārā paramediķa izglītībai.

Pēc Aizsardzības ministrijas sagatavoto likumprojektu spēkā stāšanās karavīri papildus militārajai specialitātei varēs apgūt militārā paramediķa specialitāti, lai sniegtu neatliekamo palīdzību kaujas apstākļos starptautiskajās operācijās un ārkārtas situācijās, bet šī kvalifikācija nebūs pielīdzināma ārsta specialitātei.

Profesionālās prasmes neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā militārie paramediķi uzturēs, strādājot neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāžu brigādēs atbildīgo ārstniecības personu pakļautībā.

Militāro paramediķu sagatavošana attīstīs un uzlabos gatavību ārkārtējām situācijām, tai skaitā rīcības plānos noteikto uzdevumu veikšanas nodrošināšanai.

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments

FM: Par iekšējo auditoru sertifikācijas kārtību

14.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie noteikumi par iekšējo auditoru sertifikācijas kārtību.

Noteikumu mērķis ir noteikt iekšējo auditoru sertifikācijas kārtību – pieteikšanās kārtību sertifikāta saņemšanai, sertifikācijas pārbaudījuma kārtošanas norisi, sertifikācijas komisijas sastāvu, pienākumus, tiesības un atbildību, sertifikācijas pārbaudījuma rezultātu vērtēšanas un sertifikāta izsniegšanas kārtību, sertifikāta uzturēšanu spēkā un anulēšanas kārtību, kā arī sertifikācijas komisijas lēmuma apstrīdēšanas kārtību.

Noteikumi salīdzinājumā ar līdz šim spēkā esošo regulējumu samazinās dokumentācijas apjomu. Iekšējiem auditoriem (kandidātiem) nebūs jāgatavo pārbaudes darbs un tas jāiesniedz Valsts administrācijas skolā, kā arī novērtētājam nebūs jāsniedz detalizēts auditora zināšanu vērtējums.

Līdz šim iekšējo auditoru sertifikācijas kārtība noteica divu līmeņu sertifikāciju un ietvēra sarežģītu procedūru.

Turpmāk auditora sertifikātu varēs iegūt auditori, kuriem ir 24 mēnešu pieredze iekšējā audita jomā vai arī pēdējo 12 mēnešu pieredze iekšējā audita jomā un 12 mēnešu pieredze iekšējam auditam pielīdzināmā jomā. Šādu prasību noteikšana kandidātiem veicinās iekšējā audita darba kvalitāti.

Finanšu ministrijas sagatavotie noteikumi aizstās iepriekš spēkā esošos MK 2003.gada 10.jūnija noteikumus Nr.307 “Iekšējo auditoru sertifikācijas kārtība”, kas bija spēkā līdz šā gada oktobrim.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

FM: Par Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārveides plānu

Turpinot valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” (Hipotēku banka) pārveidi par attīstības institūciju, Finanšu ministrijas (FM) piesaistītais konsultants “SEB Enskilda” sagatavojis priekšlikumus Hipotēku bankas tālākai pārveidei, kuru FM ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetam (MK).

Plānu pirms iesniegšanas valdībā ir izvērtējusi starpinstitucionāla Hipotēku bankas pārveides procesa vadības darba grupa FM valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska vadībā.

14.decembrī Ministru kabinets sāka darbu pie plāna izskatīšanas, kas turpināsies tuvākajās valdības sēdēs.

Atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīnijām pārveides mērķis ir izveidot attīstības institūciju valsts atbalsta programmu realizācijai, maksimāli efektīvi izmantojot Hipotēku bankas infrastruktūru, intelektuālo un finansiālo potenciālu, veicot bankas pārveidi valstij izdevīgā veidā un vienlaicīgi nodrošinot valsts atbalsta programmu realizācijas nepārtrauktību.

2009.gada 3.decembrī ar MK rīkojumu tika akceptēta koncepcija “Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārveide par attīstības banku”. Koncepcija nosaka optimālo variantu Hipotēku bankas pārveidei par attīstības institūciju, koncentrējot darbību uz virzieniem, kas šobrīd ir izšķiroši tautsaimniecībai. 2010.gada augustā pārveides procesa nodrošināšanai piesaistīts konsultants “SEB Enskilda”, lai izstrādātu detalizētu plānu koncepcijas ieviešanai.

Aleksis Jarockis,
finanšu ministra preses sekretārs

IeM: Par grozījumiem likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”

14.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Iekšlietu ministrijas virzītais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Grozījumi likumā sagatavoti, lai līdz minimumam samazinātu jaunatklāto, veselībai bīstamo vielu neierobežotas izplatības laiku un to radīto kaitējumu sabiedrības veselībai no brīža, kad viela tiek atklāta, līdz brīdim, kad tās aprite tiek pilnībā pakļauta kontrolei.

Likumprojekts paredz papildināt likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.pantu ar ceturto daļu, kas pilnvaro MK noteikt nelikumīgā apritē esošu jaunatklāto narkotisko un psihotropo vielu daudzuma iedalījumu apmērus, līdz kuriem vielu daudzumi atzīstami par nelieliem, un apmērus, sākot ar kuriem daudzumi atzīstami par lieliem.

Lai nodrošinātu vienlaicīgu saistītu likumu spēkā stāšanos attiecībā uz administratīvo atbildību par darbībām ar narkotiskajām un psihotropajām vielām un zālēm, kā arī vielām, kas var tikt izmantotas narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai, un novērstu situāciju, kurā administratīvās atbildības kritēriji ir noteikti krimināltiesiskā regulējuma ietvaros, MK sēdē tika atbalstīti arī attiecīgi grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.panta otrajā daļā.

Atbilstoši šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem jaunas, narkotiku lietotāju vidū izplatību guvušas vielas apriti aizliedz vai pakļauj kontrolei Ministru kabinets, iekļaujot atsevišķas vielas aizliegto vielu sarakstos, un tikai pēc tam Saeima nosaka šīs vielas apmērus, līdz kuriem tās daudzumi atzīstami par nelieliem, un apmērus, sākot ar kuriem daudzumi atzīstami par lieliem.

Šobrīd starpposmā starp MK lēmumu par vielas aizliegšanu vai tās pakļaušanu kontrolei un attiecīgo likuma grozījumu pieņemšanu Saeimā, saucot pie kriminālatbildības personas, kuras veikušas kādu no krimināli sodāmām darbībām ar jaunajām narkotiskajām vielām, nav pietiekama tiesiska pamata piemērojamā kriminālsoda bardzības noteikšanai.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

IeM: Par pilnvarojumu parakstīt Latvijas un Krievijas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā

14.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē atbalstīts MK protokollēmums “Par pilnvarojumu parakstīt Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā (vienošanās)”. Protokollēmums paredz pilnvarot iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci parakstīt vienošanos Valsts prezidenta Valda Zatlera plānotās vizītes laikā Krievijā.

Kā norāda L.Mūrniece: “Vienošanās mērķis ir radīt tiesisku pamatu Latvijas un Krievijas sadarbībai ārkārtēju situāciju novēršanā un seku likvidēšanā, pretējā gadījumā ir apgrūtināta palīdzības sniegšana, piemēram, dažādu dabas katastrofu, stihiju laikā, kā tas bija šovasar, kad Krievijā plosījās plaši mežu ugunsgrēki.”

Šobrīd Latvijas Republikai līgumi par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā ir parakstīti ar šādām valstīm: Lietuvu, Igauniju, Zviedriju, Ungāriju, Baltkrieviju, Ukrainu, Uzbekistānu, kā arī noris darbs pie līdzīga līguma projekta izstrādes ar Azerbaidžānu.

Kristīne Liepa,
iekšlietu ministres padomniece

KM: Par kultūrizglītības politikas pilnveidošanu

14.decembrī valdības sēdē pieņemti grozījumi Kultūras ministrijas (KM) nolikumā un apstiprināts jauns pašreizējās Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras (NKMVA) nolikums, paredzot kultūrizglītības politikas ieviešanas funkcijas, kuras šobrīd veic KM, no nākamā gada 1.janvāra noteikt NKMVA, attiecīgi mainot aģentūras nosaukumu – pārdēvējot to par Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centru.

Pēc Kultūras un radošās industrijas izglītības centra likvidācijas Kultūras ministrija no 2010.gada 1.janvāra organizēja kultūrizglītības un radošās industrijas izglītības attīstības stratēģijas ieviešanu. KM ir konstatējusi, ka, ņemot vērā Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos valsts pārvaldes principus, būtu lietderīgi atdalīt valsts kultūras politikas plānošanu no kultūras politikas ieviešanas funkcijām, funkcijas un uzdevumus, kas saistīti ar kultūrizglītības un radošās industrijas izglītības stratēģijas ieviešanu un īstenošanu, nosakot pašreizējai NKMVA.

Tādējādi būs iespējams gan efektīvāk pārraudzīt un kontrolēt kultūras un radošās industrijas izglītības satura kvalitāti visos izglītības līmeņos, gan elastīgāk koordinēt nemateriālā kultūras mantojuma, tai skaitā Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu un kvalitāti un pilnvērtīgi izmantot mūzikas un mākslas skolu kapacitāti, kā arī mērķtiecīgāk organizēt kultūras nozares darbinieku tālākizglītību un profesionālo pilnveidi.

Kultūrizglītības sistēmas pilnveidošanai jārīko konferences, semināri, apmācības pedagogiem un citi pasākumi, kurus elastīgāk varētu veikt NKMVA, izmantojot tai jau esošo apmācību tīklu un pieredzi apmācību, konferenču un semināru rīkošanā, kā arī metodisko materiālu izdošanā. Līdz ar to paredzams, ka funkciju nodošana palīdzēs efektīvāk īstenot un kontrolēt izglītības kvalitāti un pilnvērtīgāk izmantot finansējumu, kas pieejams kultūrizglītības nozarei.

Funkciju veikšanai paredzēts nodot piecas štata vietas.

Dace Vizule,
KM sabiedrisko attiecību speciāliste

LM: Par Profesiju klasifikatora papildināšanu un aktualizēšanu

Lai papildinātu un aktualizētu Profesiju klasifikatoru, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus tajā. Izmaiņas “Noteikumos par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību” 14.decembrī apstiprinātas valdībā.

Ņemot vērā saņemtos valsts iestāžu, valsts un privāto uzņēmumu priekšlikumus, Profesiju klasifikators papildināts ar jaunām profesijām zinātnes, mūzikas, ražošanas, pārtikas un kuģu būvēšanas jomā. Tāpat noteikumos iekļauta reglamentētā profesija “sertificēts eksperts sugu un biotopu aizsardzības jomā”, lai saskaņotu noteikumus ar normatīvo aktu par reglamentētām profesijām.

Tāpat Profesiju klasifikators papildināts ar septiņpadsmit profesiju standartiem – meža mašīnu operators, iespieddarbu digitālā noformējuma speciālists, ceļojumu konsultants, viesu uzņemšanas dienesta speciālists, automehāniķis, meža mašīnu mehāniķis, kokapstrādes operators, dispečers (iekšlietu jomā), viesnīcas istabenis un tirdzniecības zāles darbinieks, medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris, mehatronikas inženieris, ainavu arhitekts, vides pārvaldības speciālists, sociālais darbinieks, pastorālais konsultants un skaistumkopšanas speciālists (kosmetoloģijā).

Profesiju klasifikatora mērķis ir apstiprināt sistematizētu profesiju sarakstu – Profesiju klasifikatoru un profesijai atbilstošos pamatuzdevumus un kvalifikācijas pamatprasības, lai nodrošinātu valstī starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu. Saskaņā ar Darba likumu, noslēdzot darba līgumu, tajā obligāti jānorāda darbinieka profesija (arods, amats, specialitāte) atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgs nolīgtā darba raksturojums.

Labklājības ministrija (LM) atgādina: ja darba devēji ir konstatējuši, ka no jaunā Profesiju klasifikatora ir izslēgtas uzņēmumam vajadzīgās profesijas vai arī tajā jāiekļauj jaunas profesijas, priekšlikumi par nepieciešamajām izmaiņām Profesiju klasifikatorā darba devējiem jāiesniedz LM. Tie jāsūta uz oficiālo mājaslapas adresi lm@lm.gov.lv.

Iesniedzot priekšlikumus par jaunu profesiju iekļaušanu klasifikatorā, ir jānorāda profesijas nosaukums, pamatojums tās nepieciešamībai (amata apraksts, profesijas standarts u.c.), profesijas paredzamā vieta klasifikācijā, kā arī profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumu apraksts.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas departaments

VidM: Par bioeļļas kvalitātes prasībām un izmantošanas un kontroles kārtību

14.decembrī Ministru kabinets (MK) akceptēja Vides ministrijas sagatavoto MK noteikumu projektu “Bioeļļas kvalitātes prasības un mežizstrādes darbos izmantojamo griezējinstrumentu eļļošanai lietojamās bioeļļas izmantošanas un kontroles kārtība”.

Kā norāda Vides ministrijas speciālisti, katru gadu, izcērtot apmēram 10 miljonus m3 koksnes, Latvijas mežos tiek patērēti aptuveni 2 miljoni litru motorzāģu ķēžu eļļas. Tādējādi tiek radīts vides piesārņojums ar minerāleļļu vai pat atstrādātajām eļļām, kuras ir īpaši videi bīstamas.

Lai samazinātu mežsaimniecisko un mežizstrādes darbos radīto vides piesārņojumu, Vides ministrija ir noteikusi bioeļļas kvalitātes prasības, kā arī šajos darbos izmantojamo griezējinstrumentu eļļošanai lietojamās bioeļļas izmantošanas un kontroles kārtību.

Noteikumu projekts ļaus aizstāt minerālās ķēžu eļļas ar bioeļļām, kas iegūtas no atjaunojamajiem resursiem.

Vides ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību

14.decembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2010.gada 2.februāra noteikumos Nr.108 “Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību”, kas paredz palielināt kopējo atbalsta apmēru par 880 000 latiem.

Ņemot vērā, ka atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības un nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai 2010.gada budžetā nebija plānots, izmaiņas noteikumos paredz piešķirt atbalstu pasākumā “Atbalsts pārtikas kvalitātes shēmām” 240 000 latu apmērā, lai atbalsts tiktu izmaksāts no šā gada valsts budžeta finansējuma.

Savukārt, lai segtu valsts saistības par Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu un Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmu, grozījumi noteikumos paredz palielināt finansējumu atbalsta pasākumā “Atbalsts kredītprocentu starpības kompensēšanai” par 640 000 latiem.

Zemkopības ministrijai ir noslēgts ilgtermiņa līgums ar VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” par Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu un Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmu. Tas paredz kredītprocentu starpības kompensēšanu VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa