Ministru kabineta noteikumi Nr.1121

Rīgā 2010.gada 14.decembrī (prot. Nr.73 19.§)

Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināros (veselības) sertifikātus, un vispārīgajām veterinārajām prasībām dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritei

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25.panta 1. un 7.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināros (veselības) sertifikātus, kā arī vispārīgās veterinārās prasības dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritei.

2. Šo noteikumu izpildi uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests).

II. Veterināro (veselības) sertifikātu izsniegšanas kārtība

3. Veterināro (veselības) sertifikātu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu apriti reglamentējošajos normatīvajos aktos (1.pielikums) noteiktajos gadījumos aizpilda un izsniedz oficiālais veterinārārsts (dienesta inspektors (veterinārārsts)), kuru dienests pilnvarojis izsniegt un apstiprināt veterināros (veselības) sertifikātus.

4. Lai saņemtu veterināro (veselības) sertifikātu, persona iesniedz dienesta teritoriālajā struktūrvienībā iesniegumu. Iesniegumā norāda šādu informāciju:

4.1. kravas nosūtītājs un saņēmējs (nosaukums, faktiskās atrašanās vietas adrese, valsts. Ja kravu paredzēts vest tranzītā, – arī tranzītvalsts);

4.2. kravas veids, izcelsme un lielums (svars vai vienību daudzums);

4.3. kravas pārvadāšanai paredzētais transportlīdzeklis (veids un reģistrācijas numurs);

4.4. kravas iekraušanas vieta un laiks;

4.5. iesnieguma iesniedzējs (vārds, uzvārds, amats, tālruņa numurs);

4.6. cita informācija, ja tāda nepieciešama attiecīgās kravas ievešanai galamērķa valstī.

5. Veterinārais (veselības) sertifikāts atbilst šādām prasībām:

5.1. tas ir noformēts uz vienas vai vairākām savstarpēji savienotām un nedalāmām lapām vai uz katras veterinārā (veselības) sertifikāta lapaspuses norādīts tās numurs kopējā lapaspušu skaitā;

5.2. tajā ir norādīts veterinārā (veselības) sertifikāta identifikācijas numurs, kas ir vienreizējs un neatkārtojas identifikācijas sistēmā;

5.3. ja kravu izved uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti (turpmāk – dalībvalsts), veterinārais (veselības) sertifikāts ir aizpildīts TRACES sistēmā (integrētā datorizētā veterinārā sistēma) un izdrukāts valsts valodā un vismaz vienā no galamērķa valsts oficiālajām valodām. Veterināro (veselības) sertifikātu izsniedz pirms kravas izvešanas no Latvijas teritorijas;

5.4. to ar parakstu un zīmogu ir apstiprinājis oficiālais veterinārārsts;

5.5. tā oriģinālu sūta kopā ar kravu.

6. Ja kravu Latvijā ieved no trešās valsts, veterinārais (veselības) sertifikāts atbilst šādām prasībām:

6.1. tas ir noformēts atbilstoši šo noteikumu 5.1. un 5.2.apakšpunktā minētajām prasībām. Ja tas sastāv no divām vai vairākām lapām, veterinārā (veselības) sertifikāta identifikācijas numurs ir norādīts uz katras no tām;

6.2. tas ir valsts valodā vai valodā, kuras izmantošanai piekrīt dienests, vai tam ir pievienots apstiprināts tulkojums valsts valodā;

6.3. tas apliecina, ka dzīvnieki vai produkti atbilst prasībām, kādas noteiktas šajos noteikumos un Eiropas Savienības tiesību aktos attiecīgo dzīvnieku vai produktu ievešanai Eiropas Savienībā;

6.4. to ar parakstu un zīmogu ir apstiprinājis trešās valsts kompetentās veterinārās iestādes pilnvarots veterinārārsts. Ja veterinārais (veselības) sertifikāts sastāv vairāk nekā no vienas lapas, šī prasība attiecas uz katru turpmāko lapu;

6.5. tā oriģinālu sūta kopā ar kravu.

7. Dienests nodrošina, ka oficiālais veterinārārsts, kas aizpilda un izsniedz veterināro (veselības) sertifikātu, ir apmācīts un pārzina:

7.1. dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu apriti reglamentējošos normatīvos aktus;

7.2. kārtību, kādā aizpilda un izsniedz veterināro (veselības) sertifikātu;

7.3. informāciju, kas nepieciešama veterinārā (veselības) sertifikāta aizpildīšanai;

7.4. pārbaudes un izmeklējumus (to veidus un apjomu), kas veicami pirms veterinārā (veselības) sertifikāta izsniegšanas.

8. Oficiālais veterinārārsts, kas aizpilda un izsniedz veterināro (veselības) sertifikātu, ar parakstu un zīmogu apstiprina:

8.1. informāciju, par kuras atbilstību patiesībai ir pārliecinājies un kuru viņš var pārbaudīt;

8.2. pilnībā aizpildītu veterināro (veselības) sertifikātu;

8.3. veterināro (veselības) sertifikātu dzīvniekiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem, kam ir veiktas nepieciešamās pārbaudes un izmeklējumi.

9. Šo noteikumu 8.punktā minētajā gadījumā oficiālais veterinārārsts ar zīmoga nospiedumu un parakstu apstiprina veterināro (veselības) sertifikātu, ja tā aizpildīšanai nepieciešamo informāciju vai pārbaužu un izmeklējumu rezultātus:

9.1. ir ieguvis pats;

9.2. ir sniedzis cits oficiālais veterinārārsts vai persona, kurai saskaņā ar dienesta pilnvarojumu ir tiesības izsniegt dokumentus ar minēto informāciju un kura darbojas oficiālā veterinārārsta uzraudzībā;

9.3. ir sniegusi citas dalībvalsts kompetentā veterinārā iestāde;

9.4. ir ieguvis, pamatojoties uz veterinārajos normatīvajos aktos minētajām valsts uzraudzības programmām.

10. Dienests nosaka vienotu veterināro (veselības) sertifikātu izsniegšanas un to kopiju glabāšanas kārtību, nodrošinot to izsniegšanas izsekojamību.

11. Dienestā ir izveidota kontroles sistēma, lai nepieļautu viltotu vai maldinošu veterināro (veselības) sertifikātu izgatavošanu, izsniegšanu un izmantošanu.

12. Ja tiek konstatēti viltoti vai maldinoši veterinārie (veselības) sertifikāti, dienests veic attiecīgu pārbaudi vai dienesta izmeklēšanu. Šo pasākumu ietvaros, kamēr notiek pārbaude vai dienesta izmeklēšana, uz laiku no amata var atstādināt oficiālo veterinārārstu, kurš izsniedzis veterināro (veselības) sertifikātu.

13. Ja dienests šo noteikumu 12.punktā minētās izmeklēšanas vai pārbaudes laikā konstatē, ka:

13.1. oficiālais veterinārārsts ir apzināti norādījis nepatiesu informāciju veterinārajā (veselības) sertifikātā, dienests veic pasākumus, lai nepieļautu šāda nodarījuma atkārtošanos;

13.2. persona ir apzināti sniegusi nepatiesu informāciju vai izdarījusi labojumus veterinārajā (veselības) sertifikātā, dienests minētajai personai turpmāk var atteikt izsniegt veterināro (veselības) sertifikātu.

III. Vispārīgās veterinārās prasības dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritei

14. Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus atļauts iegūt no dzīvniekiem, kas atbilst šādām prasībām:

14.1. to veselības stāvoklis ir atbilstošs pārtikas produktu iegūšanai saskaņā ar normatīvajos aktos par pārtikas apriti noteiktajām prasībām;

14.2. dzīvnieki ir no novietnes vai uzņēmuma, kas izvietots valsts teritorijā vai tās teritorijas daļā, kur dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ nav noteikts aizliegums vai ierobežojums saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārtikas apriti.

15. Gaļu un gaļas produktus atļauts iegūt no dzīvniekiem, kas atbilst šādām papildu prasībām:

15.1. tie ir nokauti kautuvē, kurā nav konstatēta dzīvnieku saslimšana ar infekcijas slimību, kā arī nepastāv aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar infekcijas slimību;

15.2. pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē nav konstatētas aizdomas par infekcijas slimības izraisītāja klātbūtni un laboratoriskajai izmeklēšanai ņemtajos paraugos nav konstatēta infekcijas slimības izraisītāja klātbūtne.

16. Dienests var atļaut tādu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apriti, kuri neatbilst šo noteikumu 14.2.apakšpunktā minētajai prasībai, ja attiecīgie produkti:

16.1. ir iegūti no dzīvniekiem, kuru izcelsmes novietnē nav konstatēta dzīvnieku saslimšana ar infekcijas slimību, kā arī nepastāv aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar infekcijas slimību;

16.2. ir iegūti, apstrādāti, pārvadāti un uzglabāti atsevišķi no citiem dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, kas atbilst normatīvajos aktos par dzīvnieku veselību noteiktajām prasībām, vai minētās darbības ar tiem ir veiktas citā laikā;

16.3. ir apstrādāti, izmantojot metodi, kas nodrošina aizliegumam vai ierobežojumam pakļautajā teritorijā vai tās daļā konstatētās dzīvnieku infekcijas slimības ierosinātāja iznīcināšanu. Apstrāde veikta uzņēmumā, ko dienests atzinis šādu darbību veikšanai;

16.4. ir marķēti un skaidri identificējami.

17. Šo noteikumu 16.punktā minētajā gadījumā dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus no aizliegumam vai ierobežojumam pakļautās teritorijas izved saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka sevišķi bīstamu slimību (epizootiju) uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību.

18. Svaigu gaļu, pienu un piena produktus, kas atbilst šo noteikumu 16.punktā minētajām prasībām, apstrādā saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

19. Svaigu gaļu, kas atbilst šo noteikumu 16.punktā minētajām prasībām un kurai veikta pēckaušanas veterinārā ekspertīze, marķē, ievērojot šādus nosacījumus:

19.1. prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulā (EK) Nr.854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu;

19.2. veselības marķējumu krusto divas diagonālas līnijas, kas krustojas marķējuma vidū un neietekmē tajā norādītās informācijas uztveri;

19.3. veselības marķējumā ir norādīts dienesta piešķirtais pilnvarojuma numurs veterinārārstam, kurš veicis dzīvnieka pēckaušanas veterināro ekspertīzi. Šī prasība neattiecas uz svaigu gaļu, kas iegūta Latvijā un paredzēta izplatīšanai vietējā tirgū.

20. Pārtikas produktus no akvakultūras dzīvniekiem iegūst, apstrādā, pārstrādā un izplata, ievērojot prasības un kārtību, kas noteikta normatīvajos aktos par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai.

21. Latvijā drīkst ievest dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus no trešajām valstīm vai to teritorijas daļām, no kurām Eiropas Komisija ir atļāvusi ievest attiecīgos produktus.

IV. Noslēguma jautājums

22. Atzīt par spēku zaudējušiem:

22.1. Ministru kabineta 2005.gada 6.septembra noteikumus Nr.677 "Noteikumi par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apriti un kārtību, kādā izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 144.nr.);

22.2. Ministru kabineta 2008.gada 13.maija noteikumus Nr.327 "Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināro (veselības) sertifikātu izsniegšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 76.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2002.gada 16.decembra Direktīvas 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā;

2) Padomes 1996.gada 17.decembra Direktīvas 96/93/EK par dzīvnieku un dzīvnieku produktu sertificēšanu.

Ministru prezidents,
reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs V.Dombrovskis

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 14.decembra
noteikumiem Nr.1121

Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu apriti regulējošie normatīvie akti

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 14.decembra
noteikumiem Nr.1121

Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apstrāde

Piezīmes.

1. ¹ Ievēro nepieciešamos drošības pasākumus, lai novērstu produkta piesārņošanas risku.

2. ² F₀ vērtību raksturo apstrādes efekts, kas nodrošina baktēriju sporu iznīcināšanu. F₀ vērtība 3,00 nozīmē, ka produkta aukstākajā punktā apstrāde ir veikta pietiekami, lai nodrošinātu līdzvērtīgu efektu, kādu iegūst, produktu apstrādājot 121 °C temperatūrā trīs minūtes ar tūlītēju karsēšanu un atvēsināšanu.

3. + – efektivitāte nodrošināta.

4. 0 – efektivitāte nav nodrošināta.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs