Centrālā statistikas pārvalde
Informācija Rīgā 2001.gada 18.maijā
Par bezdarba līmeni
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka līdz 2001. gada 1. maijam valstī reģistrēti 98,5 tūkst. aktīvu darba mekletāju (2001.g. 1. aprīlī — 99,1 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 96,1 tūkst. cilvēku jeb 8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (2001.g. 1. aprīlī — attiecīgi 96,7 tūkst. un 8,1%). 2000. gada 1. maijā valstī bija reģistrēti 109,6 tūkst. aktīvu darba meklētājiu bet par bezdarbniekiem atzīti 107,6 tūkstoši.
Joprojām vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita (57%) ir sievietes. Ilgāk nekā gadu darbu nevar atrast 27,4 tūkst. cilvēku (2000. gada 1. maijā — 32,9 tūkst.).
2001. gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 9,4 tūkst. cilvēku, februārī — 8,9 tūkst., martā — 9,4 tūkst., aprīlī — 8,3 tūkst.
Bezdarbnieka statusu aprīlī zaudējuši 8,9 tūkst. cilvēku, no tiem 38,5% atraduši darbu, 55,8% nepildīja likumdošanā paredzētos bezdarbnieka pienākumus, bet 5,7% to zaudējuši citu iemeslu dēļ (sasnieguši pensijas vecumu, izbraukuši no valsts u.c.). Visaugstākais bezdarba līmenis 2001. gada 1. maijā bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā — 27,3%, Balvu — 21,8%, Krāslavas — 21,6%, Preiļu — 20,4%, Ludzas — 19,8%, Daugavpils — 16,7%.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācija liecina, ka 2001. gada aprīlī tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 38,2 tūkst. cilvēku jeb 40% no bezdarbnieku kopskaita. 2001. gada aprīlī bezdarbniekiem piešķirti izmaksai pabalsti kopsummā par 1,526 milj. latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam — Ls 39,99.
Centrālās statistikas pārvaldes
Darba statistikas daļa