Par galīgajā lasījumā pieņemtajiem likumiem

Par tiesnešu un deputātu atalgojumu

Saeima 16.decembrī otrajā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus četros likumos, nosakot, ka tiesneši, prokurori un Saeimas deputāti no nākamā gada tiek iekļauti vienotajā atalgojuma sistēmā.

Tiesnešu un prokuroru darba samaksas apmērs tiks sasaistīts ar valsts pārvaldē strādājošo augsti kvalificētu juristu algām. Tādējādi tiesneša zemākā mēnešalga rajona (pilsētas) tiesas tienesim bez darba pieredzes tiesu sistēmā nākamgad būs 1157 lati pirms nodokļu nomaksas.

Savukārt augstākas instances tiesu tiesnešiem un rajona (pilsētas) tiesnešiem ar lielāku darba pieredzi tiesu sistēmā mēnešalgas būs ievērojami augstākas. Tā, piemēram, Augstākās tiesas priekšsēdētāja alga plānota 2655 lati, bet mēnešalga Satversmes tiesas priekšsēdētājam û 3031 lats.

Tādējādi tiesnešu atalgojums, salīdzinot ar šo gadu, pieaugs vidēji par 43 procentiem, bet zemesgrāmatu tiesnešiem par 81 procentu.

Ievērojot tiesiskās paļāvības principu, tiesnešiem un prokuroriem paredzēts izmaksāt vienreizēju kompensāciju û starpību starp algu, kas pienāktos, ja likumi netiktu grozīti un no jaunā gada būtu spēkā iepriekšējais regulējums, un starp atlīdzības apmēru, ko nosaka jaunā atlīdzības sistēma.

Likumos tika atbalstīti vairāki Saeimas Juridiskās komisijas un šīs komisijas Tiesu politikas apakškomisijas virzīti priekšlikumi, kas, ņemot vērā Tieslietu padomes lēmumu un tiesnešu izteiktos viedokļus, uzlabo Ministru kabineta iesniegtos likumprojektus.

Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā nosaka arī Saeimas deputātu iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā, mainot līdzšinējos atalgojuma noteikšanas principus un atsakoties no kompensācijām un piemaksām.

Saeimas deputātu alga no nākamā gada tiks piesaistīta vidējai darba algai tautsaimniecībā, piemērojot koeficientu 3,2. Taču 2011.gadā tiks piemērots samazināts koeficients un deputātu amatalga būs 1413 lati pirms nodokļu nomaksas, tādējādi nepalielinot kopējo atalgojuma fondu.

Saeima nolēma, ka deputātiem vairs netiks piemaksāts par komisiju un apakškomisiju sēžu apmeklēšanu un viņi nesaņems reprezentācijas naudu, sakaru izdevumu kompensāciju un transporta izdevumu kompensāciju.

Vienīgā kompensācija būs apvienotā kompensācija par transporta izdevumiem un telpu īri. Šīs kompensācijas maksimālais apmērs būs atkarīgs no deputāta dzīvesvietas. Lai saņemtu šo kompensāciju, deputātiem būs jāuzrāda attaisnojoši dokumenti.

No nākamā gada marta vienotajā atalgojuma sistēmā tiks iekļauta arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kā arī Ministru kabinetam ir uzdots atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem veikt nepieciešamās darbības Latvijas Bankas amatpersonu (darbinieku) atlīdzības reglamentēšanai likumā.

Lai tiesnešus, prokurorus un Saeimas deputātus iekļautu vienotajā atalgojuma sistēmā, grozījumi veikti Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, likumā “Par tiesu varu”, Prokuratūras likumā, kā arī Satversmes tiesas likumā.

Par noguldījumu garantiju apmēru paaugstināšanu

Saeima 16.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Noguldījumu garantiju likumā.

Līdz ar to noguldītājam gadījumā, kad iestājas noguldījumu nepieejamība, tiks izmaksāta atlīdzība 100 000 eiro apmērā. Līdz šim noguldītājs varēja atgūt naudu pilnā apmērā, bet ne vairāk kā 50 000 eiro.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs pauda viedokli, ka šīs izmaiņas skars nelielu daļu noguldītāju, jo aptuveni 80 procenti depozītu nesasniedz šo summu.

J.Reirs prognozēja, ka ar grozījumu stāšanos spēkā palielināsies noguldītāja un depozītu drošība un līdz ar to tiks piesaistīts vairāk resursu depozītiem, kas varētu veicināt kreditēšanas pieauguma intensitāti.

Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Par redzes invalīdu asistentu pakalpojumu apmaksāšanu

16.decembrī Saeima otrajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Invaliditātes likumā, paredzot no 2011.gada ieviest pabalstu redzes invalīdiem par asistenta izmantošanu.

Pabalsts pienāksies personām ar pirmās grupas redzes invaliditāti, kuras nesaņem valsts pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana.

Pabalstu izmaksās par asistenta pakalpojumu izmantošanu līdz 10 stundām nedēļā.

Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča norāda, ka neredzīgiem cilvēkiem šādi asistenta pakalpojumi ir vairāk nekā nepieciešami un tos varēs izmantot, lai nokļūtu uz mācībām vai darbu, apmeklētu iestādes vai vienkārši iepirktos.

Šāds asistenta pakalpojums ir solis uz neatkarīgu dzīvi, lai redzes invalīdi varētu veiksmīgāk iekļauties sabiedrībā un darba tirgū, pauž A.Barča.

Pabalsta nodrošināšanai tiks piesaistīti Eiropas Savienības fondu līdzekļi, un to administrēs Nodarbinātības valsts aģentūra. Tā apmēru un piešķiršanas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Līdzšinējā likuma redakcija paredzēja personām ar pirmās grupas redzes invaliditāti tiesības pašvaldībā pēc to deklarētās dzīvesvietas saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu. Taču, ņemot vērā budžeta konsolidāciju, nepieciešamie papildu līdzekļi šim mērķim 2011.gada valsts budžeta projektā netika paredzēti.

Tiesības saņemt šo pabalstu nākamgad būs vairāk nekā 700 cilvēkiem.

Pabalstu neizmaksās personām, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā.

Saeimas preses dienests