Par lauksaimniecības subsīdijām

Ministru kabinets akceptējis lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2000.gadam. Šis Zemkopības ministrijā izstrādātais dokuments ir atšķirīgs no iepriekšējo gadu subsīdiju nolikuma, ir izdarītas vairākas izmaiņas esošajās programmās, tapušas arī jaunas programmas. Lauksaimniecības likums noteic, ka valsts atbalstam lauksaimniecībai jābūt 3 procentu apmērā no pamatbudžeta izdevumiem. Šogad Latvijas lauksaimnieki saņems mazāk par solīto — Ls 17 580 216. Tas ir apmēram par 1,5 miljoniem latu mazāk nekā aizvadītajā gadā, tomēr kopumā finansiālais atbalsts lauksaimniekiem būs lielāks — līdz 30 miljoniem latu, jo saskaņā ar Eiropas Komisijas "Programmu 2000" šajā gadā Latvija varēs izmantot Eiropas Savienības finansiālo palīdzību apmēram 13 miljonu latu izteiksmē tautsaimniecības strukturālajām reformām. Šis finansējums lauksaimniecības un lauku attīstībai paredzēts SAPARD programmas ietvaros. Jāatzīmē, ka programmas īstenošanai Latvijai jāparedz līdzfinansējums 25 procentu apmērā no kopējās atbalsta summas. Tas nozīmē, ka šogad Latvijai jālīdzfinansē aptuveni 4,42 miljoni latu. Ņemot vērā saspringto situāciju valsts budžetā, šī summa iedalīta no subsīdijām paredzētajiem līdzekļiem. Vairākām programmām, kuras iepriekšējos gados finansēja no nacionālajām subsīdijām, šoreiz finansu resursi tiks piesaistīti no SAPARD programmas līdzekļiem, piemēram, lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai un tehniskajai modernizācijai (arī lausaimniecības objektu būvniecībai), lauku vides atbalstam, lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanai.

Valsts subsīdiju pamatuzdevums ir sekmēt ražošanas efektivitāti un mūsu ražotāju konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū.

Lauksaimniecības subsīdijas ir paredzētas, lai veicinātu nozares attīstību, nodrošinātu lauksaimniecībā stādājošiem līdzīgas sociālās un ekonomiskās labklājības iespējas, veicinātu nodarbinātību laukos, lauku kultūrvides attīstību, kā arī vides un teritorijas apsaimniekošanu. Subsīdiju mērķis ir arī palīdzēt lauku uzņēmumiem ražot iespējami lētāku un konkurētspējīgu produkciju, paaugstināt ražošanas efektivitāti.

Kādām programmām valsts piešķirs līdzekļus? Kopumā valsts atbalstīs desmit dažādas programmas. Augšņu kultūrtehniskai un agrotehnoloģiskajai ielabošanai no subsīdijām tiks piešķirti 1,3 miljoni latu. Šīs programmas mērķis ir radīt optimālus zemkopības kultūrtehniskos un agrotehnoloģiskos apstākļus racionālai un efektīvai saimniekošanai, sakārtojot meliorētās zemes un esošās meliorācijas sistēmas, kā arī kaļķojot skābās augsnes. Zemes īpašnieku finansiālā līdzdalība noteikta 10—30 procentu apmērā, atkarībā no pagasta diferenciācijas koeficienta.

Jauna subsīdiju programma paredzēta vidējo saimniecību darbības efektivitātes kāpināšanai. Šim nolūkam atvēlēts 850 tūkstošu latu. Cerams, ka šī programma veicinās vidēju saimniecību paplašināšanos līdz tādam saimniecības lielumam, kurā varētu nodrošināt iespēju efektīvi izmantot gan zemi, gan modernu lauksaimniecības tehniku un tehnoloģiskās iekārtas, lai ražotu labāku un konkurētspējīgu produkciju. Ir vairāki būtiski nosacījumi, lai pretendētu uz šo valsts atbalstu. Saimniecības gada ieņēmumi nedrīkst pārsniegt 10 tūkstošus latu, rajona lauksaimniecības departamentā vai reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē jāiesniedz saimniecības attīstības plāns un subsīdiju izmantošanas tāme, kuru izskatīs komisija, pēc tam būs iespēja saņemt vienreizēju subsīdiju 10 tūkstošus latu uz trijiem gadiem. Ja zemnieks līdzekļus izmantos lietderīgi, viņam šī summa nebūs jāatmaksā, bet ja nauda tiks tērēta nelietderīgi, tā būs jāatdod valstij.

Protams šo aizdevumu nesaņems visi gribētāji, jo līdzekļi ir ierobežoti. Tomēr daudzās saimniecībās šie desmit tūktoši latu ļaus piesaistīt bankās papildu naudu, lai varētu izmantot arī SAPARD līdzekļus. Šādā veidā ik gadu varētu attīstīties ap 200 strādāt gribošu un varošu zemnieku.

Eiropas Savienības prasībām atbilstošu piensaimniecības fermu atbalstam paredzēti 150 tūkstoši latu. Uz šo finansējumu var cerēt tās saimniecības, kas aizpagājušajā un pagājušajā gadā paņēma kredītus ES prasībām atbilstošu piena ražošanas saimniecību iekārtošanai, bet piena iepirkuma cenas krituma dēļ tagad ir apgrūtināti kredīta procentu maksājumi. Vislielākās subsīdijas piešķirtas lopkopības attīstībai 5,965 miljoni latu. Šī programma veicinās piensaimniecības produkcijas konkurētspējas paaugstināšanu. No valsts budžeta paredzēts finansēt dzīvnieku apzīmēšanu, ganāmpulku reģistra uzturēšanu un dažādu sugu mājlopu ciltsdarba programmu realizēšanu. Pirmo reizi paredzēts maksājums Ls 45 par katru pārraudzībā esošo govi. Nosacījums — ganāmpulkam ir jābūt reģistrētam, izslaukumam no govs jāsasniedz 3500 kilogrami. Tirgus stabilizēšanai piensaimniecībā paredzēti 900 tūkstoši latu. Šogad jaunums būs valsts subsīdijas zirgkopības pārraudzības programmai.

Šo programmu veiks Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs.

Augkopības attīstībai Zemkopības ministrija nolēmusi piešķirt 3,381 miljonu latu. Šis atbalsts veicinās sēklkopības saimniecību attīstību, radīs apstākļus, lai pēc iespējas ātrāk izveidotos noteikta produkcijas veida ražošanai atbilstošas specializētās saimniecības. Neapstrīdams ir apgalvojums, ka piemērotu šķirņu izvēle, augstas kvalitātes sēklas materiāla un šķirnei nepieciešamās agrotehnikas lietošana dod iespēju ievērojami samazināt ražošanas izmaksas augkopības nozarē. Subsīdijas saglabāsies linkopībai, rapša, ripša un eļļas rutku audzētāji saņems subsīdijas par sējumu hektāru. Šāds atbalsts paredzēts arī griķu audzētājiem. Graudu tirgus stabilizācijai paredzētas subsīdijas intervences graudu glabāšanai. Savukārt, lai veicinātu pārstrādātāju savlaicīgu norēķināšanos ar piegādātājiem, būs subsīdijas graudu un kartupeļu iepirkšanai ņemtā kredīta procentu daļējai dzēšanai.

Nolemts, ka zemnieku izglītošanai šogad varēs izmantot 400 tūkstošus latu. Izglītības programmā atbalstīs zemnieku izglītošanu, dažādu informatīvo materiālu sagatavošanu, kā arī pēcdiploma studijas ārvalstu augstskolās un izglītojošos kursos, subsidēs arī ārzemju mācību braucienu ceļa naudu zemniekiem, ja viņu ceļojumu būs atbalstījušas nozaru asociācijas.

Valsts subsīdijas paredzētas arī sējumu apdrošināšanai — 400 tūkstošu latu. Par to, ka ir jāapdrošina sējumi, aizvadītajā vasarā pārliecinājās daudzi zemnieki. Pērn valsts līdzdalība apdrošināšanā bija 30 procenti, šogad paredzētas prēmijmaksas finansēšanai 40 procentu apmērā augkopības produkcijas audzētājiem.

Latvijas lauksaimniecības produkcijas konkurētspējas paaugstināšanā nozīmīga ir ārvalstu palīdzība. Zemniekiem un lauksaimniekiem veidojas aizvien vairāk sadarbības kopprojektu, daudzas lauksaimniecības produkcijas ražotāju organizācijas iestājušās dažādās starptautiskās organizācijās, veidojas jauni sakari, tomēr visos gadījumos pastāv nosacījums, ka Latvijai jāpiedalās kopprojekta realizēšanā ar noteiktu finansējuma daļu. Šim nolūkam atvēlēti 100 tūkstoši latu. Tie nodrošinās starptautisko kopprojektu īstenošanu, piesaistot ārzemju investīcijas lauksaimniecībai.

4,420 miljoni lati piešķirti kā līdzfinansējums SAPARD programmai. Tas bija nepieciešams, jo ES kandidātvalstīm dalībai šajā programmā jānodrošina valsts līdzfinansējums vismaz 25 procenti no kopējā sabiedriskā finansējuma apjoma.

Zivsaimniecības attīstībai paredzētas 400 tūkstošu latu subsīdijas zvejniecībai Baltijas jūrā, piekrastē un iekšējos ūdeņos, zivju audzēšanas un audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanai, zvejas kuģu sagatavošanai atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.

Subsīdijas lauksaimniekiem piešķirtas galvenokārt pēc līdzfinansēšanas principa. Subsidēti 20—30% no projektu izmaksām, izņemot programmu augšņu kultūrtehniskai un agrotehnoloģiskai ielabošanai. Tur valsts atbalsts paredzēts 70—90 procentu apmērā. Pārējo daļu sedz subsīdiju saņēmēji no pašu līdzekļiem vai ņemtā kredīta. Subsīdiju apjoma noteikšanai tiek lietota diferenciācija. Tas nozīmē, ka attiecīgajam pagastam tiek aprēķināts koeficients atkarībā no pagasta zemes kvalitātes novērtējuma ballēs un ģeogrāfiskā izvietojuma. Šādas metodes mērķis ir panākt zemes resursu efektīvāku izmantošanu. Teritorijās ar lielāku lauksaimniecisko potenciālu tiek koncentrēts efektīvāks lauksaimniecības atbalsts, savukārt pārējās vietās vairāk līdzekļu paredzēts lauku vides un nodarbinātības dažādošanai.

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi vairākus nosacījumus, kas jāievēro, lai saņemtu subsīdijas. Pretendentam jābūt reģistrētam kā nodokļu maksātājam, pieteikuma iesniegšanas brīdī nedrīkst būt nokavēto nodokļu maksājumu parādu. Obligāta prasība ir veikt saimniecībā grāmatvedības uzskaiti, sniegt informāciju Centrālajai statistikas pārvaldei un Zemkopības ministrijai. Subsīdiju saņēmējam ir jābūt vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecības izglītībai. Ja īpašumā ir mājlopi, tiem jābūt reģistrētiem.

Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmas 2000.gadam tika izstrādātas sadarbībā ar Zemnieku saeimu, Zemnieku federāciju, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociāciju un Lauku atbalsta asociāciju. Zemkopības ministrija atzinīgi novērtēja un pieņēma vairākus lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju izteiktos priekšlikumus. Tomēr lauksaimnieku organizācijas jau izteikušās, ka piešķirtais atbalsts lauksaimniecībai šajā gadā nav pietiekams. Viņus neapmierina arī tas, ka netika pieņemts priekšlikums augkopībā subsīdijas maksāt par platības hektāru, kā to dara Eiropas Savienības valstīs. Zemkopības ministrs Aigars Kalvītis paskaidroja, ka Latvija vēl nav gatava šādam solim. Pašlaik valstī trūkst precīzu ziņu par platībām, cik lauku ir apstrādāts, apsēts un lauksaimniecībā izmantots, vēl nav izveidots zemnieku saimniecību reģistrs un nav lauksaimniecības integrētās administrēšanas sistēmas.

Plānots, ka janvārī tiks izstrādāti un apstiprināti precīzi subsīdiju saņemšanas noteikumi. Aizvadītajā gadā visaktīvāk valsts atbalstu izmantoja Bauskas rajona lauksaimnieki — vairāk nekā 1,7 miljonus latu, Rīgas rajona — vairāk nekā 905 tūkstošus latu. Aktīvi subsīdiju izmantošanā bijuši arī Dobeles, Valmieras un Jēkabpils rajona zemnieki. Savukārt kā pasīvi subsīdiju izmantošanā jāmin Gulbenes, Rēzeknes un Ventspils rajona lauksaimnieki.

Pēc Zemkopības ministrijā saņemtās informācijas, grūtā situācijā atrodas kaimiņvalsts Lietuvas lauksaimnieki. Valsts solītās subsīdijas lauksaimniecībai vairākkārt pārsniedz valsts finansiālās iespējas. Lauku atbalsta fonda deficīts sasniedz gandrīz 35 miljonus latu. Zemniekiem nav izmaksātas subsīdijas par pienu, graudiem, liellopiem. Lietuvā kopumā desmit mēnešu subsīdiju parāds zemniekiem ir apmēram 17,4 miljoni latu. Pie tā vēl jāpieskaita apsolītās, bet neizmaksātās eksporta subsīdijas — 2,6 miljoni latu. Lietuvas lauksaimniecības eksperti atzīst: ja gadījumā šis parāds tiks dzēsts no šī gada Lauku atbalsta fonda rēķiniem, tad šogad subsīdijām nebūs naudas. Šajā gadā Lauku atbalsta fonds no budžeta saņems 57,8 miljonus latu. Lielākā daļa no šīs summas būs jāizlieto pērnā gada parādu segšanai. Šogad Lietuvas Lauksaimniecības ministrija paredzējusi tiešās izmaksas gan par sējumu hektāru, gan par slaucamu govi, kā arī intervences iepirkumus. Šī lietuviešu iecere var tikt īstenota vienīgi tad, ja pietiks naudas.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"