Saeimas 2010.gada 9.decembra ārkārtas sēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 9.decembra ārkārtas sēdi, kurā mēs izskatīsim budžeta paketi.

Lūdzu Ašeradena kungu un Kursītes kundzi... Lūdzu premjeru un visus pārējos ieņemt vietas! Es jūs informēšu par to, kādā veidā notiks budžeta paketes skatīšana... Ašeradena kungs, lūdzu, apsēdieties...

Tātad es jūs informēšu par to, kādā veidā šodien tiks skatīta budžeta pakete.

Vispirms es gribu jūs informēt par to, ko Saeimas Prezidijs lēma. Lai Saeimas plānotā darba kārtība mums neizjuktu, pārtraukumos mēs iesim tāpat, kā tas notiek regulārajās sēdēs, tātad pulksten 10.30, pulksten 12.30 un attiecīgi tālāk ik pēc pusotras stundas.

Budžeta likumu pakete šoreiz tiek skatīta šādā kārtībā. Tātad mums šoreiz ir divi referenti par budžeta paketi, jo ir četri likumprojekti no budžeta paketes, par kuriem atbildīgā ir Juridiskā komisija, bet par pārējiem – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Tātad vispirms ziņos Juridiskās komisijas pārstāvis par Juridiskās komisijas pārraudzībā esošajiem likumiem. Pēc tam ziņos Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas referents par visu pārējo likumu paketi un Budžeta likumprojektu. Un tad, ja tiks lūgta steidzamība, būs iespējamie balsojumi par katra atsevišķā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Savukārt tad, kad šie balsojumi būs notikuši, sāksies debates par visu budžeta paketi kopumā – tātad par ikvienu no 94 šodien izskatāmajiem likumiem debates notiks kopumā. Bet tad, kad tiks pabeigtas debates, notiks balsojums par katru no likumprojektiem atsevišķi.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību.

Par Juridiskās komisijas pārraudzībā esošajiem likumprojektiem Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Prezidij! Ministri! Kolēģi! Dāmas un kungi!

Ministru kabineta sagatavotie likumprojekti – likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā” un likumprojekts „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” – paredz no valsts budžeta finansēto valsts amatpersonu atalgojumu sistēmas būtisku reformu.

Vienotā atlīdzības likuma tvērums šodien, kā mēs redzam, tiek paplašināts. Šobrīd uz pirmo lasījumu šajā sistēmā tiek piedāvāts iekļaut tiesnešus, prokurorus un arī Saeimas deputātus. Šie likumprojekti ir būtisks solis, lai sāktu veidot loģisku, pārskatāmu un ikvienam saprotamu atlīdzības sistēmu visos no valsts budžeta finansētajos varas atzaros – likumdevēja varā, izpildvarā un tiesu varā.

Nedrīkst būt situācija, kāda tā bija pirms dažiem gadiem, kad viena valsts varas atzara amatpersonām atalgojums astronomiski pieauga, bet citi tajā pašā laikā turpināja gaidīt, kad par viņiem valdība vai Saeima atcerēsies.

Daži piemēri, par kuriem es iepriekšējās Saeimas laikā jau esmu runājusi un norādījusi, ka no valsts budžeta finansēto amatpersonu atlīdzības jomā, maigi izsakoties, valdīja liela nesakārtotība.

Spriežot pēc Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā publicētajām valsts amatpersonu 2007.gada ikgadējo ienākumu deklarācijām, pieredzējušiem Augstākās tiesas tiesnešiem, senatoriem alga bija aptuveni no 30 līdz 33 tūkstošiem latu gadā, bet Satversmes tiesas ierindas tiesnesim, piemēram, kaut arī ar profesora grādu, nedaudz vairāk par 28 tūkstošiem latu. Savukārt atsevišķu ministriju ierēdņiem, piemēram, Satiksmes ministrijā, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Finanšu ministrijā un vēl citur valsts sekretāru un viņu vietnieku atalgojums tika noteikts pat divas reizes lielāks nekā manis iepriekš minētajiem Augstākās tiesas senatoriem.

Bez tam šie ierēdņi tika saņēmuši papildu atalgojumu kā kapitāldaļu turētāju pārstāvji privātās un valsts kapitālsabiedrībās vai arī kā padomes vai valdes locekļi šajās kapitālsabiedrībās.

Piemēram, vislielāko rekordu 2007.gadā bija uzstādījis tālaika Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, kas bez darba ministrijā, kur alga viņam bija ap 60 tūkstošiem, vēl figurēja 11 vietās kā turētājs un divās vietās – kā valdes loceklis, kopā gadā saņemot aptuveni 90 tūkstošus latu.

Vēl vairāk! Departamenta direktora vietnieks Izglītības un zinātnes ministrijā saņem līdzīgu algu kā Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai Augstākās tiesas priekšsēdētājs, proti, šeit es runāju par viņa pamatalgu un, proti, arī vēl šo turēšanu un pārstāvību atsevišķās valdēs un padomēs.

Un tāpēc, godātie kolēģi, es saprotu arī tiesnešu aizvainojumu, kas krājies ir gadiem ilgi, jo arī es desmit gadus esmu bijusi, kā jūs zināt, viņu vidū. Tāpat šajos gados nemitīgi ir bijuši aizmirsti arī zemesgrāmatu tiesneši. Un, neraugoties uz atbildīgiem uzdevumiem un smagajiem darba apstākļiem, pabērna lomā visus šos gadus ir bijuši arī prokurori.

Kolēģi! Pagātnē ir bijis ļoti daudz netaisnību, kuras mēs apzināmies, ir bijušas ļoti daudzas kļūdas, taču šodien mums jāiet ir uz priekšu, un, veidojot 2011.gada budžetu ar skaidru stabilizācijas un nākotnes izaugsmes perspektīvu, mums ir svarīgi neatkārtot pagātnes kļūdas.

Valsts spēks ir nevis varenā likumdevējā, kā daži mēģina iztēloties, vai ne no viena neatkarīgā tiesā, kā dažkārt arī nepamatoti tiek uzskatīts. Valsts spēks ir dažādu varu spējā savstarpēji komunicēt, atrast kompromisus un resursus tērēt nevis vienam otra apkarošanā, bet gan valsts izaugsmes veicināšanā un rūpēs par ikvienu šai valstij piederīgo.

Šodien apspriežamie likumprojekti nav tapuši viegli, tie radušies smagās un asās debatēs. Vieglas nav bijušas arī konsultācijas ar tiesu varu. Taču likumdevējs un izpildvara ir pildījuši noteiktās procedūras, kādās šādus likumprojektus var pieņemt. Un šodien mums, Saeimai, ir tas nepateicīgais uzdevums – mēģināt kā uz aptiekas svariem izsvērt gan visas sabiedrības, gan arī atsevišķu sabiedrības grupu intereses, tostarp tiesnešu, prokuroru, arī Saeimas deputātu intereses. Un vienīgais pamats, uz kura mēs varam pieņemt pareizos lēmumus, ir Satversmē un Satversmes tiesas spriedumos sniegtās vadlīnijas.

Un tālāk es savā runā pievērsīšos šīm galvenajām vadlīnijām, kuras mēs varam atrast Satversmē un Satversmes tiesas spriedumos, kas ir veltīti tiesnešu darba atalgojumam.

Visupirms jāuzsver, ka Satversmes tiesas spriedumi neliedz veikt tiesnešu atlīdzības sistēmas reformu. Atbilstoši Satversmes tiesas 2010.gada 18.janvāra spriedumam šādu reformu var veikt, ja tai ir leģitīms mērķis, nopietni iemesli un saprātīgs pamatojums.

Papildus tam Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka reformu nevar veikt krīzes periodā vai krīzes ietekmē, kā arī jāievēro noteiktas procedūras konsultācijās ar tiesu varu.

Es gribu īpaši uzsvērt, ka Ministru kabineta sagatavotie likumprojekti neparedz krīzes laika regulējumu. Likumprojekti nav izstrādāti krīzes ietekmē, bet gan vienotās atalgojuma sistēmas ieviešanas ietvaros.

Arī tiesnešu atlīdzības sistēma vienotās atlīdzības sistēmas ietvaros tiek kārtota ilgtermiņa perspektīvā, nevis šodienas vajadzībām, un reformas mērķis ir nodrošināt tiesnešu adekvātu atalgojumu, tādējādi nodrošinot tiesu neatkarību. Likumprojekts paredz, ka tiesnešu atalgojums valstī šodien būs viens... nākamajā gadā būs viens no augstākajiem.

Otrkārt. Satversmes tiesa savā 2010.gada 22.jūnija spriedumā ir daudz runājusi par taisnīguma principa ievērošanu, nosakot dažādu valsts amatpersonu atalgojumu, tostarp tiesnešu atalgojumu. Satversmes tiesa ir minējusi, ka tiesneši nedzīvo sociālā vakuumā, bet gan ir sabiedrības daļa, kura ir cieši saistīta ar šo valsti.

Satversmes tiesa ir aicinājusi likumdevēju tiesiskajā realitātē nodrošināt tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru. No Satversmes tiesas spriedumiem izriet, ka likumdevējam līdz 2011.gada 1.janvārim ir pienākums veikt noteiktus pasākumus, lai nodrošinātu taisnīguma principa īstenošanu. Satversmes tiesa ir atzinusi (citēju): „Lai likumdevējs varētu novērst šajā spriedumā konstatētos pārkāpumus, tam ir nepieciešams laiks. Būtisku likumu grozījumu izstrādāšanai vai ar budžetu saistīto jautājumu risināšanai Satversmes tiesa parasti nosaka 6 mēnešu termiņu. Tātad likumdevējam šiem nolūkiem būtu nepieciešams laiks līdz 2011.gada 1.janvārim.” Citāta beigas. Es citēju no Satversmes tiesas 2010.gada 22.jūnija sprieduma lietā Nr.2009-111-01, 32.punkts.

Līdz ar to Saeimai ir ne vien tiesības, bet arī pienākums noteiktā laikā veikt būtiskus likumu grozījumus tiesnešu atlīdzības jomā.

Treškārt. Attiecīgie grozījumi sagatavojami, ievērojot procedūras prasības, kas ir noteiktas arī šajos spriedumos. Ministru kabineta sagatavotie likumprojekti Satversmes tiesas noteiktajā termiņā ir izstrādāti un rūpīgi apspriesti. Neraugoties uz saspringto laika grafiku un ilgstošajām konsultācijām ar tiesu varu, kurās ir piedalījušies ne vien izpildvaras, bet arī likumdevēja pārstāvji, likumprojekta sagatavošanā ir mēģināts ievērot visus Satversmes tiesas noteiktos termiņus un procedūras.

Šīs procedūras nodrošina to, ka tiesu varai ir bijis laiks iepazīties ar politiķu piedāvājumu, to apspriest un izteikt savu vērtējumu. Mēs gājām un runājām ar tiesnešiem Tieslietu padomē, aicinājām tiesnešus un prokuratūras pārstāvjus uz Juridiskās komisijas un apakškomisijas sēdēm. Mēs zinām visas tiesnešu bažas un iebildumus. Tāpēc komisijas sēdēs ir izkristalizējušies vairāki priekšlikumi, kuri ir vērsti uz tiesnešu bažu samazināšanu. Proti, likumdevējs paredzēs tiesnešiem piemaksas par kvalitatīvu un kompetentu tiesas spriešanu. Likumdevējs paredzēs piemaksas par darbu tiesnešu pašpārvaldes institūcijās un judikatūras apkopošanu. Likumdevējs ierobežos Ministru kabineta iespējas patvaļīgi pārskatīt atalgojumu sistēmu, lai, rūpējoties par saviem darbiniekiem, aizmirstu par tiesnešiem.

Mēs esam gatavi iet arī tālāk. Ja tiesnešiem ir priekšlikumi par to, kas būtu vēl veicams, lai jaunā sistēma tiktu akceptēta un iedarbināta, esam gatavi uzklausīt un risināt problēmas.

Kolēģi! Šodien reforma tiek veikta arī tādēļ, ka iepriekšējā atalgojumu sistēma ar nepārtrauktajiem pārejas periodiem (es runāju par tiesnešu atalgojumu), tiesnešu algas iesaldēšanām un rožainas nākotnes solījumiem sevi ir izsmēlusi. Ar šo likumprojektu palīdzību ir mēģināts labot visas šīs lietas, par kurām Satversmes tiesa teikusi savos spriedumos pamatoti skarbus vārdus.

Ceturtkārt. Likumdevējs ir izšķīries par nebijušu soli Latvijas parlamentārisma vēsturē (es šeit runāju par Juridisko komisiju): ņemot vērā gadiem ilgu tiesu varas aizmiršanu, atstāšanu pabērna lomā, Juridiskā komisija konceptuāli ir nolēmusi ikvienam tiesnesim un prokuroram izmaksāt kompensāciju. Domājams, ka svarīgāks par kompensācijas summas apmēru ir apstāklis, ka likumdevējs ir atzinis savu kļūdu.

Un nobeigumā es gribu uzsvērt, ka šodien izskatāmie likumprojekti nav ideāli. Tie ir uzlabojami un rūpīgi pilnveidojami. Mums ir vēl laiks debatēm, mums vēl ir laiks formulēt priekšlikumus un pilnveidot Ministru kabineta projektu. Konsultācijās ar tiesu varu, kā arī apspriežot likumprojektus Juridiskajā komisijā, ir izkristalizējušās vairākas nepilnības, kas projektā būtu novēršamas. Es pievēršu jūsu uzmanību tam, ka Saimnieciskā komisija un Prezidijs ir lēmis par būtisku Saeimas deputātu atalgojuma reformu. Vēl ir laiks līdz otrajam lasījumam iesniegt priekšlikumus, lai novērstu tās lietas, kā es jau teicu, kas līdz galam nav precīzi izstrādātas.

Bet ir vēl viena svarīga lieta, kurai es gribētu pievērst uzmanību. Proti, tas ir tiesu darbinieku, tiesnešu palīgu, tiesas sēžu sekretāru un kancelejas darbinieku zemais atalgojums. Viņi ir tie, kas nodrošina tiesu varas komunikāciju ar sabiedrību un atslogo tiesnešu darbu, rakstot, piemēram, spriedumu projektus. Bez iepriekš minēto darbinieku adekvāta atalgojuma nodrošināšanas mēs arī nevaram runāt par neatkarīgu tiesu varu.

Juridiskā komisija ir saņēmusi arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas atbalstu šiem likumprojektiem.

Līdz ar to es aicinu piešķirt likumprojektiem steidzamību un atbalstīt šos likumprojektus pirmajā lasījumā.

Paldies, godātie kolēģi, par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie kolēģi! Godātie ministri! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar izskatīja pirmajā lasījumā 2011.gada budžeta paketi, kura sastāv no 90 likumprojektiem: 89 pavadošie likumi un 2011.gada budžets.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē atzina šo paketi par steidzamu un to atbalstīja arī pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā referenti ir lūguši budžeta paketes likumprojektus atzīt par steidzamiem, mums tagad ir jābalso par katru likumprojektu atsevišķi, lai atzītu tos par steidzamiem.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 25, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 26, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Prokuratūras likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 25, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 25, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komercķīlas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Zemesgrāmatu likumā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Attīstības plānošanas sistēmas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Autortiesību likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Dzelzceļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Dzīvnieku aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Elektronisko sakaru likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Gaujas nacionālā parka likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Grīņu dabas rezervāta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iepakojuma likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Sabiedrības integrācijas fonda likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ķemeru nacionālā parka likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ķīmisko vielu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Eiropas pamatkonvenciju par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību un tās papildprotokolu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Krustkalnu dabas rezervāta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas vides aizsardzības fonda likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Moricsalas dabas rezervāta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Medību likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Meža likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par ostām” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Rāznas nacionālā parka likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Teiču dabas rezervāta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Vides aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes dzīlēm”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Zinātniskās darbības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Zvejniecības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Eiropas ainavu konvenciju”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bīstamo kravu aprites likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Transportlīdzekļu nodokļa likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 22, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Finanšu stabilitātes nodevas likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Būvniecības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par autoceļiem”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par valsts budžetu 2011.gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Tā, paldies, cienījamie kolēģi! Tātad mums būtu jāuzsāk debates par likumprojektu pirmajā lasījumā, bet, tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, es lūdzu zvanu klātbūtnes reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, dodu vārdu paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisija pēc piecām minūtēm pulcējas 106.auditorijā.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Tūlīt mums būs sēde Juridiskās komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde pulksten 10.35 – komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies pieci deputāti: Boriss Cilevičs, Sergejs Dolgopolovs... Ir zālē. Raivis Dzintars, Nikolajs Kabanovs un Inese Šlesere.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Dz.Rasnačs. Andrejs Klementjevs ir zālē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Tā, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Arī Ēlertes kundze!

Un tātad turpinām 9.decembra ārkārtas sēdi, kurā mēs izskatām 2011.gada budžetu un to pavadošo dokumentu paketi. Tā kā mēs iepriekš piešķīrām steidzamību visiem likumprojektiem, es atgādinu, ka tagad sākas debates par visu likumprojektu paketi kopumā.

Tātad pirmajam dodu vārdu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

Es tiešām lūdzu visus apsēsties un ieņemt vietas! Arī Brigmaņa kungs, Agešina kungs... Urbanoviča kungs, varbūt jūs varat savā frakcijā kārtību ieviest? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Es ieviesīšu, es apsolu!”)

Paldies.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministri! Dāmas un kungi!

Kopā ar 2009.gada budžeta grozījumiem šis ir trešais budžets, ko manis vadītā valdība ir izstrādājusi krīzes apstākļos, bet pirmais, par kuru balsos jaunā, 10. sasaukuma, Saeima.

Katrs budžets ir pārbaudījums valdībai un to veidojošajai koalīcijai, bet situācijā, kad valstij jāpārvar viens no smagākajiem finanšu stabilizēšanas periodiem, budžets ir arī atbildības mēraukla, kas samērojama ar valsts spēju pārvarēt šo sarežģīto laiku un atgūt reputāciju gan starptautiskā, gan arī pašas valsts mērogā. Tādēļ es aicinu jūs visus, godātie deputāti, budžeta konsolidācijas pasākumus vērtēt kopainā ar skatījumu uz valsts finanšu stabilizāciju, konkurētspējas atjaunošanu un krīzes pārvarēšanu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi.

Ir tāds latviešu sakāmvārds: „Pa laipu ejot, neskaties mākoņos.” Runājot par nākamā gada budžetu, gribu to salīdzināt ar laipu, kuru valdība ir uzbūvējusi pāri krīzes bezdibenim. Šī laipa nebūt nav komfortabla, bet pašreiz tas ir vienīgais ceļš, pa kuru ejot ir iespējams divu gadu laikā padarīt mūsu valsts finanses ilgtspējīgas. Ilgtspējīgas finanses nozīmē nedzīvot uz parāda un beidzot sākt veidot uzkrājumus.

Kaut arī ir parādījušās ekonomiskās atkopšanās pazīmes, mēs joprojām esam krīzes pārvarēšanas fāzē. Krīzes vadības viena no raksturīgākajām īpatnībām ir tā, ka īstermiņa pasākumi bieži vien ņem virsroku pār ilgtermiņa prioritātēm. Pirms nedēļas kāds reģionālā laikraksta žurnālists man jautāja, kā es raksturotu 2011.gada budžetu – kā izdzīvošanas, stagnācijas, jostu savilkšanas vai sauktu to kā citādi. Mana atbilde ir viennozīmīga: šis ir stabilizācijas budžets! Krīzes akūtāko fāzi esam pārvarējuši, tomēr iegūtā finanšu stabilitāte vēl ir trausla.

Sākumā par šā budžeta tapšanas gaitu. Straujāka ekonomiskā izaugsme un nodokļu iekasēšanas uzlabošana ir ļāvusi ievērojami samazināt nākamā gada fiskālās konsolidācijas apjomu. Vēl vasarā tika prognozēta 395 līdz 440 miljonu latu liela konsolidācija, taču tagad nākamā gada budžeta projekts paredz 280 miljonu latu lielu konsolidāciju. Tas ir apliecinājums arī tam, ka līdz šim pieņemtie lēmumi ir bijuši pamatoti, bet izvirzītās prognozes – gana piesardzīgas.

Atskatoties uz budžeta jautājumiem ilgākā laika posmā, jāatzīst, ka es augsti novērtēju dialogu ar valdības partneriem, kurš tika uzsākts jau 2009.gada pavasarī – uzreiz pēc manas valdības izveidošanas. Plašs sociālais dialogs ir stabilas un sociāli atbildīgas valsts pamats. Tomēr šoreiz gribētu atgādināt, ka šāda dialoga ietvaros katrai iesaistītajai pusei jāuzņemas sava daļa atbildības par dialoga kvalitāti un sagaidāmajiem rezultātiem. Diemžēl šobrīd vienota viedokļa nav arī valdības partneriem, jo uzņēmēju iesniegtos budžeta konsolidācijas priekšlikumus lielā mērā neatbalsta ne pašvaldības, ne arodbiedrības. Nedomāju, ka tagad būtu jānodarbojas ar savstarpējiem pārmetumiem, bet tas skaidri parāda, ka pieņemamie lēmumi ir ļoti smagi un vieglu risinājumu šeit nav.

Pirms pārejam pie konkrētiem budžeta pasākumiem, vēlos nedaudz ieskicēt arī ārējo kontekstu, kādā šis budžets ir tapis.

Globālās ekonomikas attīstība 2010.gada pirmajā pusē turpināja pieņemties spēkā, uzrādot 5,3 procentu lielu pieaugumu pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Tomēr pieauguma tempi diezgan būtiski atšķiras reģionu sadalījumā: straujākais pieaugums ir attiecināms uz Āzijas attīstības valstīm, savukārt ASV un Japānas ekonomikās bija manāms palēninājums otrajā ceturksni, kamēr Eiropas, it īpaši Vācijas, attīstība uzrādīja neparedzēti labu kāpumu.

Ražošanas konfidences rādītāji pasaulē ir pirmskrīzes līmenī, un rūpniecības apjomi pirmajā pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ir pieauguši par 15 procentiem. Šādas tendences atdzīvināja arī starptautisko tirdzniecību, kas 2010.gada pirmajā pusē uzrādīja 40 procentu lielu pieaugumu, salīdzinot ar ievērojamo kritumu pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Latvijas galveno eksporta partnervalstu izaugsme 2011.gadā tiek prognozēta salīdzinoši pozitīva, kas šībrīža nebūt ne daudzsološajā citu Eiropas Savienības valstu ekonomiku kontekstā ir īpaši nozīmīgi, jo mazina risku zaudēt noieta tirgu Latvijā saražotai produkcijai.

SVF prognozes par IKP izmaiņām piecās lielākajās Latvijas eksporta partnervalstīs liecina par šādiem ekonomikas izaugsmes tempiem: Igaunijā – 3,5, Lietuvā – 3,1, Krievijā – 4,3, Vācijā – 2, Polijā – 3,7 procenti. Vienlaikus vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Grieķijā, Īrijā, Portugālē un Spānijā, ir novērojams ekonomikas kritums vai finansiālas problēmas.

Latvijas tautsaimniecībā ekonomiskās attīstības cikla zemākais punkts tika sasniegts pagājušajā gadā, bet no 2010.gada sākuma ir vērojama makroekonomisko rādītāju uzlabošanās. Jau trīs ceturkšņus pēc kārtas ir vērojama sezonāli izlīdzināta ekonomikas izaugsme pret iepriekšējo ceturksni 0,8–0,9 procentu apjomā. Šī gada trešajā ceturksnī ir iezīmējies arī ekonomikas pieaugums gada griezumā par 2,7 procentiem. Turklāt mēs ne tikai esam atgriezušies pie ekonomiskās izaugsmes, bet būtiski mainījuši ekonomikas struktūru. Ekonomika vairs nebalstās uz nekustamā īpašuma spekulācijām un lētu kredītu uzpūsta iekšzemes patēriņa. Ekonomikas dzinējspēks ir ražošana un eksports: ražošanas apjoms šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis par 13 procentiem, bet eksports – pat par 29 procentiem. Uzlabojas arī mazumtirdzniecības rādītāji. Pakāpeniski, bet stabili samazinās bezdarbs.

Izstrādājot budžetu, par pamatu tika ņemtas sekojošas izaugsmes prognozes: 2010.gadā IKP pret iepriekšējo gadu samazināsies par 0,4 procentiem, 2011.gadā Latvijas tautsaimniecība pieaugs par 3,3 procentiem, 2012.gadā – par 4 procentiem, bet 2013.gadā – par 3,9 procentiem. Latvijas ekonomikas izaugsme šajā periodā būs tuvu tās potenciālajam līmenim.

Neapšaubāmi pozitīvs signāls ir arī starptautiskās reitingu aģentūras „Standard & Poor’s” šīs nedēļas lēmums paaugstināt Latvijas kredītreitingu, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu. Tas apliecina, ka valdības rīcība finanšu situācijas stabilizēšanai dod rezultātus. Šis ir nozīmīgs novērtējums Latvijas ekonomikas attīstībai, kā arī būtisks signāls investoriem, kas apliecina, ka tautsaimniecībā notiek uzlabošanās. Šajā kontekstā nākamā gada budžeta projekts ir būtisks priekšnoteikums turpmākajai attīstībai.

Lai šobrīd sasniegto stabilitāti varētu pārvērst par ilgtspējīgu pamatu tautsaimniecības izaugsmei, valdības deklarācijā ir iekļauta skaidra apņemšanās samazināt budžeta deficītu: 2011.gadā – zem 6 procentiem no IKP un 2012.gadā – zem 3 procentiem no IKP. Māstrihtas kritēriju izpilde 2012.gadā ļaus Latvijai ar 2014.gadu pievienoties eirozonai.

Ļaujiet iesākumā īsi pievērsties tiem jautājumiem, kas izraisījuši dzīvu rezonansi publiskajā telpā un medijos.

Pirmām kārtām – nodokļi.

Vinstons Čērčils ir teicis, ka nav tādas lietas kā laba nodokļa. Tomēr bez nodokļiem nav valsts, bez nodokļiem nav ne izglītības, ne ceļu, ne sociālo pabalstu. Šobrīd svarīgi nošķirt tos pasākumus, kurus veicam krīzes pārvarēšanai, no tiem, kas vidējā un ilgtermiņā nepieciešami, lai kļūtu par konkurētspējīgāko valsti reģionā, kas ir un paliek valdības darbības virsmērķis ekonomiskajā jomā.

Attiecībā uz nodokļu celšanu es gribētu uzsvērt divas lietas.

Pirmkārt, nepieciešamība celt nodokļus tagad, krīzes apstākļos, ir tiešas sekas tam, ka budžets netika sabalansēts treknajos gados, kad zemāki tēriņi un atsevišķos sektoros arī augstāki nodokļi būtu bijuši vienkārši un loģiski soļi, lai sargātu ekonomiku no pārkaršanas. Ja ekonomikas pamatlikumus aizmirst, tad tie atgādina par sevi paši. To mēs šobrīd izjūtam uz savas ādas.

Otrkārt, atgādināšu, ka 2011.gads būs trešais budžeta konsolidācijas gads. No 2008. līdz 2010.gadam valsts budžeta izdevumu samazināšana tika veikta 1,2 miljardu latu apjomā, bet ieņēmumu palielināšanas pasākumi īstenoti par 633 miljoniem latu. Redzams, ka fiskālā konsolidācija ir veikta par divām trešdaļām uz izdevumu samazināšanas, bet par vienu trešdaļu – uz ieņēmumu palielināšanas rēķina.

Nodokļu politikā tiek piedāvāta nodokļu sloga pārdale – palielinot nodokļus patēriņam un īpašumam, bet samazinot nodokļu slogu zemāk atalgotajam darbaspēkam.

Attiecībā uz darbaspēka nodokļiem tiek piedāvāta to pārdale, piemērojot progresivitātes principu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiek samazināta par vienu procentu – līdz 25 procentiem –, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu likme pieaug par diviem procentiem – līdz 35,09 procentiem Neapliekamais minimums tiek palielināts no 35 uz 45 latiem, bet atvieglojums par apgādībā esošajiem – no 63 uz 70 latiem. Minimālā alga tiek palielināta no 180 uz 200 latiem.

Tas nozīmē to, ka, piemēram, strādājošajam ar vienu apgādājamo, kura alga ir līdz 530 latiem mēnesī pirms nodokļu nomaksas, nodokļu slogs samazināsies, bet virs 530 latiem nodokļu slogs sāks pakāpeniski pieaugt. Atbilstoši statistiskas datiem, algas līdz 500 latiem mēnesī pirms nodokļu nomaksas saņem vairāk nekā 70 procenti strādājošo.

Par PVN. Ja atceramies, pirms vēlēšanām sagatavotie nodokļu politikas izmaiņu priekšlikumi paredzēja, ka tiks pilnībā atcelta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme. Taču pēc diskusijām ar nozaru asociācijām, kā arī valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, no valdības nāk piedāvājums saglabāt PVN samazinātās likmes, tiesa, paaugstinot tās par 2 procentiem, un minimāli paaugstināt nodokļa pamatlikmi par 1 procentu. PVN samazinātā likme tiek atcelta tikai vienā pozīcijā – elektroenerģijai. Tas nenoliedzami ir kompromiss, jo arī plānotie ieņēmumu palielinājumi no PVN nebūt nav tādā apjomā, kurus sākotnēji rēķināja Finanšu ministrija.

Attiecībā uz mājokļa nodokli tiek saglabāts progresivitātes princips, dubultojot esošās nodokļa likmes. Ir plānots arī diversificēt transportlīdzekļu nodokli, palielinot tā progresivitāti un nodrošinot, ka par lieliem un jaudīgiem transportlīdzekļiem ir maksājams lielāks nodoklis, bet par mazās klases automašīnām nodoklis tiek samazināts.

Attiecībā uz finanšu sektoru ar nākamo gadu ir plānots ieviest finanšu stabilitātes nodevu, pret ko gan asi iebilst banku lobijs. Tomēr valdība uzskata, ka šādas nodevas ieviešana ir likumsakarīgs solis, lai nākotnē izvairītos no ievērojamiem finanšu sektora satricinājumiem, savlaicīgi uzkrājot to novēršanai nepieciešamos finanšu resursus.

Esam arī panākuši kopēju izpratni un sadarbībā ar uzņēmējiem sagatavojuši izmaiņas dienesta auto nodoklī, vienkāršojot to un aizstājot tagadējo piemērošanas kārtību ar fiksētiem maksājumiem par dienesta auto izmantošanu personiskajām vajadzībām.

Visbeidzot, noslēdzot jautājumu loku par nodokļu izmaiņām, vēlos informēt, ka plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana radīs 44 miljonu latu ieņēmumu samazinājumu pašvaldību budžetos. Šo samazinājumu ir plānots kompensēt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu proporcijas maiņu par labu pašvaldībām, ieņēmumu palielinājumu no nekustamā īpašuma nodokļa un dotācijām pašvaldībām ar zemākiem vērtētiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju – konkrēti Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij un Liepājai. Tādējādi pašvaldību budžeta izdevumos ir plānota tikai 9,8 miljonu latu liela konsolidācija vienlaikus ar valdības garantijām par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi 96 procentu apmērā, tiesībām uzņemties ilgtermiņa saistības līdz 3 gadiem pakalpojumiem, kas nepieciešami saimnieciskās darbības nodrošināšanai, iespējai saņemt avansa maksājumus pašvaldību un to komersantu īstenoto Eiropas Savienības fondu projektu un pasākumu īstenošanai un citām garantijām no valsts puses.

Viena no valdības prioritātēm 2011.gadā ir ēnu ekonomikas apkarošana, tāpēc atbildīgajām institūcijām ir uzdots pastiprināti realizēt pasākumus, kas samazinātu nelegālās ekonomikas īpatsvaru, bet godprātīgiem uzņēmējiem mazinātu administratīvo slogu. Šajā sakarā ir dzirdēti arī opozīcijas pārmetumi par to, kādēļ ieņēmumos no ēnu ekonomikas apkarošanas neplānojam iegūt daudz lielāku summu par 16 miljoniem latu, kas fiksēti budžeta projektā. Te jāpiebilst, ka ieņēmumu daļu no ēnu ekonomikas varam iecerēt pat simtkārt lielāku, tomēr vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka šie budžeta ienākumi tiks ieskaitīti pēc fakta. Protams, ministrijām un VID struktūrām ir jādara viss, lai šis skaitlis būtu iespējami iespaidīgāks un lai maksimāli samazinātu ēnu ekonomiku.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi ēnu ekonomikas apkarošanas plānu 2010.–2013.gadam, kas ietver 61 pasākumu nodokļu politikas, administratīvā sloga samazināšanas, kontrolējošo iestāžu kapacitātes celšanas un citās jomās.

Jau šobrīd tiek strādāts pie uzticamāko uzņēmēju „baltā saraksta” veidošanas. Vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs pastāv dažādas pieejas īpašu attiecību veidošanai starp nodokļu maksātājiem un nodokļu administrāciju, līdz ar to, lai atrastu optimālu pieeju šādas sistēmas ieviešanai Latvijā, tiek izvērtēta citu valstu prakse un iespējas, kā šo praksi adaptēt Latvijas apstākļos.

Plānā paredzēts arī vienreizējs pasākums par soda naudas un nokavējuma naudas dzēšanu tiem uzņēmējiem, kas līdz noteiktam brīdim samaksā nodokļu pamatparādu. Pasākuma mērķis ir atvieglot uzņēmējiem ekonomiskās krīzes rezultātā radušos nodokļu parādu slogu.

Jau šobrīd ir pastiprināta skaidrā naudā veikto darījumu kontrole vairumtirdzniecībā.

Plānā paredzēta arī ienākumu sākumdeklarēšana, paredzot iespēju legalizēt nedeklarētu līdzekļu uzkrājumus, nomaksājot noteiktu nodokli jeb t. s. amnestija.

Plāns paredz arī izvērtēt pastāvošos uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojumus ar mērķi radīt caurskatāmu un vienkārši administrējamu nodokļu sistēmu. Katrs nodokļu atvieglojums ne tikai samazina valsts budžeta ieņēmumus, bet arī palielina izdevumus uz administrēšanas izmaksu rēķina. Šobrīd sadarbībā ar sociālajiem partneriem notiek esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšana no ekonomiskā lietderīguma viedokļa.

Lai Latvijas tautsaimniecība varētu veiksmīgi atjaunoties, ir jāturpina strukturālo reformu īstenošana, kas nodrošinātu nepieciešamos risinājumus nozaru politiku efektivitātes uzlabošanai.

Valsts pamatfunkciju izpilde 2010.gadā ir tikusi nodrošināta būtiska izdevumu samazinājuma apstākļos, panākot funkciju izpildi ar mazākiem līdzekļiem, ceļot darba efektivitāti un atsakoties no nevajadzīgām valsts prasībām, bet daudzos gadījumos arī samazinot publisko pakalpojumu apjomu.

Galvenie padotības iestāžu un valsts aģentūru optimizācijas pasākumi tika veikti jau 2009.gada laikā.

2010.gadā ir turpināta ministriju padotības iestāžu struktūras optimizācija, koncentrējot funkciju izpildi lielākās iestādēs, atsevišķos gadījumos pārceļot funkcijas uz ministriju centrālajiem aparātiem.

Kā redzamākie strukturālo reformu un to rezultātā gūto ietaupījumu piemēri jāmin Veselības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas sistēmās. Tā Veselības nozarē, veicot strukturālas reformas un saglabājot līdzšinējo funkciju izpildi, ir izdevies būtiski samazināt veselības aprūpes nozares administrāciju un izmaksas. Veselības nozarē ir likvidētas, pārstrukturētas un apvienotas ministrijas padotības iestādes, darbinieku skaitu samazinot par 55 procentiem, kas ļāvis ieekonomēt vairāk nekā 16 miljonus latu. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas sistēmā no 14 padotības pārvaldes iestādēm izveidotas 5, kā arī par vairāk nekā 50 procentiem jeb par 2,5 miljoniem latu ietaupīti līdzekļi. Tāpat sistēmas reorganizācija nodrošināta arī sporta pārvaldes jomā, uzsākta profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana.

2010.gadā ir turpinājis samazināties valsts pārvaldē nodarbināto skaits un atlīdzība. Izdevumi atlīdzībai salīdzinājumā ar 2008.gada vidējiem rādītājiem 2010.gada septembrī ir par 41 procentu mazāki. 2010.gada pirmajos trijos ceturkšņos mēneša vidējā darba samaksa valsts budžeta iestādēs ir vidēji vēl par 9,4 procentiem zemāka nekā iepriekšējā gada pirmajos deviņos mēnešos.

2010.gadā turpina samazināties darbinieku skaits valsts budžeta finansētajās iestādēs: 2010.gada septembrī valsts budžeta finansētajās iestādēs bija 66 177 nodarbinātie jeb par 16 procentiem mazāk, salīdzinot ar 2008.gada vidējo nodarbināto skaitu, un par 6 procentiem mazāk, salīdzinot ar 2009.gada vidējo rādītāju.

Pēdējo divu gada laikā ir intensīvi strādāts pie administratīvā sloga mazināšanas dažādās nozarēs. Piemēram, šogad stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas paredz atvieglojumus uzņēmējdarbības uzsākšanas regulējumā mikrouzņēmumiem, kā, piemēram, uzņēmuma reģistrēšana no 1 lata, uzsākšanas valsts nodevu samazināšana, vienotais mikrouzņēmuma nodoklis 9 procentu apmērā no apgrozījuma.

Tāpat valdība ir izstrādājusi un iesniegusi Saeimā Būvniecības likumu, kas paredz vienkāršot būvniecības procesu, samazinot administratīvās procedūras, un diferencēt prasības atkarībā no paredzamās būves.

Ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredz samazināt nodokļu maksātāja reģistrācijai par PVN maksātāju nepieciešamo laiku no 15 uz 10 dienām.

Zemkopības ministrijas kontrolējošās institūcijās – Pārtikas un veterinārajā dienestā un Lauku atbalsta dienestā – kontroļu skaits tika samazināts par 30 procentiem, pārejot uz risku analīzi balstītām kontrolēm.

Kaut arī pozitīvu piemēru netrūkst, vienlaikus jāuzsver, ka šajā virzienā ir vēl daudz darāmā. Lai Latvijas tautsaimniecība varētu atjaunoties, mums ir jāturpina strukturālo reformu īstenošana, kas nodrošinātu nepieciešamos risinājumus nozaru politiku efektivitātes uzlabošanai. Tāpēc esmu aicinājis savus valdības kolēģus neapstāties pie sasniegtā, bet turpināt darbu pie nozaru ilgtspējīgas sakārtošanas.

Jau tagad valdībā esam vienojušies, ka tiks pilnveidota pasažieru pārvadājumu sistēma, turpināsies valsts pārvaldes atbalsta funkciju centralizēšana ar mērķi sakārtot valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu jomas un uzlabot iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu kvalitāti. Turpināsies darbs pie vienas pieturas aģentūru ieviešanas un daudz plašākas e-pakalpojumu pielietošanas valsts un pašvaldību institūcijās. Tāpat Labklājības ministrija sagatavos ģimenes valsts pabalsta reformu, lai šo pabalstu mērķtiecīgāk un lietderīgāk novirzītu tieši ģimenēm ar zemiem ienākumiem.

Runājot par strukturālajām reformām, gribu atzīmēt jomu, kurā vēl slēpjas liels reformu resurss. Tās ir pašvaldības. Strukturālās reformas valsts līmenī nebūs ne pilnīgas, ne efektīvas, ja tās netiks veiktas arī pašvaldību līmenī. Šeit ir runa gan par pašvaldību tēriņu efektivitāti un optimizāciju, gan par pašvaldību finansēšanas jauna mehānisma izstrādi, kas liktu pašvaldībām sacensties investīciju piesaistē un darba vietu radīšanā.

Sociālā līdzsvara un stabilitātes nodrošināšanai 2009.gada rudenī valdība ieviesa sociālās drošības tīklu, kas ietver virkni sociālā nodrošinājuma pasākumu, ieskaitot garantētā minimālā ienākuma pabalsta palielināšanu, līdzfinansējumu pašvaldībām GMI un mājokļa pabalstu izmaksai, bezdarbnieku iesaistīšanu pagaidu darbos ar stipendiju, veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamības uzlabošanu trūcīgajiem iedzīvotājiem un atbalstu pašvaldībām izglītības sistēmas reformai. Sociālās drošības tīkla pasākumus turpināsim īstenot arī 2011.gadā, tomēr, valstij pakāpeniski izejot no krīzes, no nākamā gada otrās puses uzsāksim pakāpenisku pasākumu skaita un apjoma samazināšanu.

Šeit, starp citu, būtu vietā diskusija par linearitāti. Publiskajā telpā bieži izskan pārmetumi valdības virzienā par lineāru budžeta griešanu. Savukārt nevienu nesatrauc mūsu sociālās sistēmas linearitāte, kad, piemēram, 8 latu ģimenes valsts pabalsts vienādi tiek piešķirts gan tiem, kas vienas dienas pusdienām iztērē 20 latus, gan tiem, kas taupa katru latu. Valdības prioritāte būs sniegt lielāku atbalstu tiem, kuriem tas visvairāk ir vajadzīgs.

Eiropas Savienības fondu finansējums ir nozīmīgs finanšu resursu avots ekonomikas izaugsmes veicināšanai, tādēļ šobrīd realizētā fiskālā politika nodrošina iespēju maksimāli kāpināt ES fondu apguves tempu, īpaši 2011.gadā. Lai arī tas nozīmē papildu slogu izdevumu daļai, tomēr, optimāli apgūstot ES fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda līdzekļus, tiks stimulēta valsts ekonomika un gūti papildu nodokļu ieņēmumi, kas tuvāko gadu perspektīvā līdzsvaros no budžeta piešķirto līdzekļu apjomu valsts līdzfinansējuma nodrošināšanai. ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības projektiem nākošgad esam paredzējuši gandrīz 1,2 miljardus latu, kas ir rekordliels piešķīrums.

Prioritārie darbības virzieni tuvākajos gados ir konkurētspējas veicināšana kā valsts, tā privātajā sektorā, valsts enerģētiskā neatkarība un ražošanas atbalsts. Piemēram, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un sekmētu uzņēmēju konkurētspēju, 2011.gadā līdzšinējā apjomā tiek saglabāts finansējums uzņēmējdarbības un eksporta veicināšanai.

Īpaša vērība tika pievērsta un joprojām tiek īstenoti papildu pasākumi mazās uzņēmējdarbības sekmēšanai ar mērķi mazināt bezdarbu valstī, sniedzot iedzīvotājiem iespēju viegli un ātri uzsākt savu biznesu. Veiksmīgi ieviests mikrouzņēmumu nodoklis, tikko pabeigts darbs pie pirmās bezmaksas grāmatvedības programmas izstrādes mikrouzņēmumiem, kuru pirmajā dienā vien lejuplādēja vairāk nekā 100 komersantu. Paredzams, ka programmas efekts tuvākajos gados būs vēl lielāks un mazās un mikro uzņēmējdarbības jomā piedzīvosim izrāvienu.

Ekonomikas ministrija turpina īstenot Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānā paredzētos pasākumus, kuru sekmīga izpilde nodrošinājusi Latvijas pakāpšanos Pasaules Bankas pētījumā „Doing Business” par uzņēmējdarbības vidi līdz 24.vietai pasaulē.

Fakti par iepriekš padarīto liecina, ka 90 procenti no iepriekšējās valdības tautsaimniecības programmas tika izpildīti, virkne iesākto pasākumu šobrīd tiek turpināti, lai sekmētu Latvijas tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanos, mīkstinātu krīzes izraisīto triecienu uzņēmējdarbībai, uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un veicinātu uz eksportu un ražošanu orientētu tautsaimniecības nozaru attīstību.

Pēdējo divu gadu laikā Ekonomikas ministrija valsts atbalsta instrumentu veidā ir nodrošinājusi 350 miljonus latu. Kopā ar privāto līdzfinansējumu investīciju apjoms tautsaimniecībā sasniedz 670 miljonus latu. Šobrīd uzņēmējiem pieejamas gan grantu programmas ražošanas attīstībai un inovācijas sekmēšanai, gan kredīti uzņēmējdarbības uzsākšanai un paplašināšanai, kā arī valsts garantijas konkurētspējas celšanai un eksporta apdrošināšanai.

Vēl pašos manas pirmās valdības darbības pirmsākumos līdztekus radikālai valsts tēriņu samazināšanai valsts konkurētspējas celšana tika izvirzīta kā virsmērķis kā īstermiņā, tā arī vidējā un ilgtermiņā. Īstermiņā tas nozīmēja tēriņu optimizāciju un vienlaikus atgrieza starptautisko finanšu tirgu uzticību Latvijai un nodrošināja strauju kredītlikmju samazināšanos. Informācijai – šobrīd RIGIBOR likmes ir kritušās zem pirmskrīzes līmeņa. Vienā no pēdējām valsts vērtspapīru izsolēm, kas notika 1.decembrī, Latvijas 12 mēnešu parādzīmes ir pārdotas ar procentu likmi 1,5 procenti, kamēr tajā pašā dienā Portugāle 12 mēnešu parādzīmes spēja pārdot par procentu likmi, kas pārsniedz 5 procentus.

Vidējā un ilgtermiņā valsts konkurētspējas celšana nozīmē darba ražīgumu un aizvien pieaugošu pievienotās vērtības radīšanu ekonomikā, kas balstīta gan uz zinātnes un pētniecības sasaisti ar ražošanu, gan tiešajām ārējām un iekšējām investīcijām mūsu valsts ekonomikā.

Lai veiksmīgi risinātu šos jautājumus, ir uzsākts darbs pie pirmā visaptverošā valsts konkurētspējas izvērtējuma, kura pirmie rezultāti parādīsies jau nākamā gada pirmajā pusē. Šis izvērtējums liks pamatus visaptverošai valsts konkurētspējas uzraudzības sistēmas izveidei, kuras darbībā būs iesaistīti gan privātais sektors, gan valdība, gan Saeima.

Uzskatu, ka Latvijai šobrīd ir lieliskas iespējas nostiprināt Baltijas reģiona līdera pozīcijas vairākos tautsaimniecības sektoros. Tāpēc ir svarīgi atbilstoši Valdības deklarācijai nodrošināt gan jauna termināļa būvniecību starptautiskajā lidostā „Rīga”, izveidot labvēlīgus un konkurētspējīgus nosacījumus jaunu aviokompāniju un maršrutu ienākšanai Latvijā, gan aktīvi pieteikt savu dalību Baltijas reģiona kopējos gāzes piegāžu diversifikācijas projektos, kā arī citos projektos, kas ilgtermiņā nodrošinātu Latvijas konkurētspējas pieaugumu.

Lai sekmētu šī mērķa sasniegšanu, 2010.gada augustā ir uzsākusi darbu Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome, kuras galvenie uzdevumi ir lemt par investīciju piesaistes stratēģiju un stimuliem, kā arī nodrošināt saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai investīciju projektu īstenošanai Latvijas valsts interesēs.

Jau šobrīd, lai veicinātu ekonomikas ātrāku atveseļošanu un līdz ar to arī ražošanas paplašināšanos, valdība budžeta likumu paketē virza arī uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides lielajiem investīciju projektiem atbalstāmajās nozarēs, kas pārsniedz piecus miljonus latu.

Likumprojektā paredzēts, ka nodokļa atlaides apmērs ir atkarīgs no veikto investīciju apmēra. Ja kopējās sākotnējās ilgtermiņa ieguldījumu summas ir līdz 35 miljoniem latu, tad nodokļa atlaide ir 25 procentu apmērā no ieguldījumiem, bet, ja ieguldījumu summa pārsniedz 35 miljonus latu, tad par pārsnieguma summu piemēro nodokļa atlaidi 15 procentu apmērā.

Vienlaikus jāuzsver, ka veiksmīgā investīciju piesaistes procesā nozīmīga loma ir pašvaldībām. Nereti tā ir pirmā vieta, kurp dodas potenciālais investors. Tikai pārdomāta un koordinēta valsts institūciju un pašvaldību, kā arī vairāku pašvaldību sadarbība, informācijas apkopošana, analīze un proaktīva piedāvājumu sniegšana potenciāliem investoriem var nodrošināt jaunas darba vietas, nodokļu ieņēmumus un Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.

Turpinot darbu pie valsts finanšu stabilitātes un ekonomiskās izaugsmes atjaunošanas, būtu visai tuvredzīgi neveikt preventīvus pasākumus ar mērķi nākotnē izskaust iespēju politiskam diletantismam un tuvredzībai no jauna novest valsti bankrota priekšvakarā.

Tādēļ līdztekus darbam pie valsts budžeta valdība ir sagatavojusi Fiskālās disciplīnas likuma projektu, kura mērķis ir noteikt fiskālās politikas veidošanas pamatprincipus, tās plānošanas un realizēšanas instrumentus un fiskālos nosacījumus, tai skaitā budžeta bilances nosacījumu.

Bilances nosacījums paredz, ka konsolidētajam kopbudžetam ir jābūt sabalansētam vai ar pārpalikumu, budžeta deficītu pieļaujot vienīgi ekonomiskās stagnācijas vai recesijas gados, kad IKP pieaugums ir zem 2 procentiem.

Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka sagatavotais 2011.gada valsts budžeta projekts ir vērsts uz to, lai nodrošinātu ātrāku Latvijas konkurētspējas atjaunošanu un vienlaikus maksimāli aizsargātu sociāli jutīgākās sabiedrības grupas.

Kaut arī nākamgad turpināsim samazināt budžeta deficītu, konsolidētā kopbudžeta izdevumi joprojām būs par 706 miljoniem latu lielāki nekā ieņēmumi (atbilstoši ESA95 metodikai). Tādēļ ir skaidrs, ka arī 2012.gadā būs nepieciešams veikt konsolidāciju, bet, līdzīgi kā nākošgad, tā daļēji notiks uz ekonomikas pieauguma rēķina. Tādēļ ir būtiski, ka budžeta deficītu vērtējam divu gadu griezumā, lai neatstātu visus smagākos lēmumus uz „pēdējo brīdi”, jo aiznākamajā gadā mēs nedrīkstam pieļaut arī inflācijas pieaugumu.

Šobrīd Latvijā darbu turpina SVF un Eiropas Komisijas tehniskā misija, kas seko budžeta virzībai, un vienlaikus notiek Latvijas puses sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par atsevišķu budžeta konsolidācijas pasākumu atzīšanu. Nav noslēpums, ka smagākās diskusijas ir par otrā pensiju līmeņa iemaksu saglabāšanu 2 procentu apmērā, kas budžeta konsolidācijai dos 45 miljonus latu, par minimālās algas paaugstināšanu un valsts uzņēmumu dividenžu maksājumiem. Atkarībā no sarunu rezultātiem valdība vai nu piedāvās budžeta konsolidācijas papildu pasākumus jau budžeta projekta otrajam lasījumam, vai arī virzīs budžetu pieņemšanai esošajā redakcijā, nepieciešamos grozījumus Saeimā iesniedzot jau pēc aizdevēju pārskata misijas darba beigām nākamā gada sākumā.

Attiecībā uz budžeta pieņemšanas laika grafiku gribētu uzsvērt, ka valdība ir darījusi visu, lai budžetu varētu pieņemt jau šogad un nākamais gads nebūtu jāsāk ar 1/12 daļu no iepriekšējā gada piešķīruma. Savlaicīga budžeta pieņemšana vien jau ir spēcīgs signāls starptautiskajiem finanšu tirgiem, ka Latvija ir valsts, kas spēj tikt galā ar savām problēmām un arī krīzes apstākļos mobilizēties.

Turpmāko gadu Latvijas fiskālā politika tiks vērsta uz to, lai atgūtu finanšu tirgu un investoru uzticību valsts kredītspējai un ilgtspējai. Tas savukārt palielinās Latvijas kredītreitingu, kā arī ierobežos valsts nepieciešamību aizņemties, tādējādi mazinot par aizņēmumiem maksājamo procentu slogu. Ir svarīgi stiprināt pārliecību par Latviju kā drošu un prognozējamu vidi uzņēmējdarbībai un investīcijām, kas ir būtisks priekšnosacījums ekonomiskās attīstības nodrošināšanai.

Aicinu Saeimu atbalstīt 2011.gada valsts budžetu, vērtēt to atbildīgi un profesionāli. Budžeta pieņemšana ir būtisks priekšnosacījums Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas turpināšanai un ekonomiskās attīstības nodrošināšanai.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam.

Vārds finanšu ministram Andrim Vilkam.

A.Vilks (finanšu ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministru prezident! Ministri! Visi klātesošie!

Finanšu ministrija sagatavojusi un Ministru kabinets apstiprinājis 2011.gada valsts budžeta likumprojektu, kas jau ir iesniegts deputātu vērtējumam. Uzreiz gribu uzsvērt, ka šis likumprojekts ir vērsts uz mūsu valsts ekonomiskās situācijas stabilizēšanu atšķirībā no iepriekšējo divu gadu krīzes budžetiem.

Pašreizējā Latvijas ekonomiskajā situācijā valsts budžeta projekts nākamajam gadam raksturojams kā stabilizācijas budžets, kas tika veidots detalizēti un kvalitatīvu diskusiju rezultātā. Budžeta sagatavošanā piedalījās arī valdības sociālie un sadarbības partneri, kas sniedza priekšlikumus izdevumu samazināšanai, rūpīgi izvērtējot valsts veiktās funkcijas.

Gatavojot šo likumprojektu, valdība ir panākusi vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību par tai svarīgākajiem jautājumiem, kas skar katru pašvaldību, tātad arī katru no mums. Šīs vienošanās apliecina, ka nākamā gada budžeta projekts ir sagatavots Latvijas sabiedrības interesēs, jo sarunu rezultātā ar pašvaldībām tika mainīts protokola nosaukums, respektīvi, no domstarpību un vienošanās protokola uz vienošanās un domstarpību protokolu. Tas nozīmē, ka abas puses par būtiskākajiem aspektiem bija vienisprātis.

Jāuzsver, ka, lai nākamā gada pašvaldību budžeti tiktu veidoti stabili un prognozējami, valdība ir apņēmusies garantēt pašvaldībām 96 procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes.

Pirmo reizi kopš 2001.gada Ministru kabinets ir palielinājis valsts budžeta dotācijas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam. Būtiski ir palielināta arī dotācija tām pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas.

2011.gada budžeta projekts nodrošina arī virzību uz lielāku sociālā taisnīguma principa ieviešanu nodokļu politikā. Tas labvēlīgi ietekmēs sociāli mazāk aizsargātos Latvijas iedzīvotājus. Tas neparedz pensiju samazināšanu, bet ar lielāku nodokļu slogu apliek dārgākus nekustamos īpašumus un dārgākas automašīnas. Jāuzsver arī vēl viens būtisks valdības lēmums – palielināt minimālo algu no nākamā gada 1.janvāra.

Kopumā 2011.gada konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 4,2 miljardu latu apmērā, savukārt izdevumi tiek plānoti apmēram 4,8 miljardu latu apmērā, kas ir apmēram par 600 miljoniem latu lielāki. Tādējādi valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai tiek paredzēts 4,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, bet pēc Eiropas Komisijas metodoloģijas tiek prognozēts 5,4 procentu apmērā no kopprodukta.

Godātie kolēģi! Ļoti svarīgi! Lai nodrošinātu turpmāku kopbudžeta deficīta mazināšanos, aicinu par vidēja termiņa politikas mērķi izvirzīt uzdevumu 2012.gadā fiskālās konsolidācijas pasākumu rezultātā samazināt kopbudžeta deficītu līdz 2,9 procentiem no IKP.

Nestabilās izaugsmes gados Latvijas valdības budžeta izdevumu pozīcija bija procikliska, jo pat tajā laikā budžets tika veidots ar deficītu. Finanšu un ekonomikas satricinājumi pasaulē un arī Latvijā ļoti skaidri parādījuši, ka valsts rīcība, īstenojot šāda veida fiskālo politiku, tikai veicinājusi ekonomikas pārkaršanu un pasliktinājusi fiskālo situāciju, tāpēc 2008.gadā tika uzsākta budžeta konsolidācija, lai novērstu šos pārmērīgos budžeta deficītus.

Patlaban ir svarīgi, lai mēs varētu sabalansēt savus izdevumus ar ieņēmumiem un vairs nedzīvotu uz parāda. Līdz šim, trīs gadu konsolidācijas periodā, mūsu valsts izdevumu samazināšana tika veikta kopsummā par 1,2 miljardiem latu, bet ieņēmumu palielināšanas pasākumu rezultātā valsts budžeta ieņēmumi tika palielināti par 633 miljoniem latu. Neviena Eiropas Savienības valsts nav veikusi tik lielu fiskālo konsolidāciju uz izdevumu samazināšanas rēķina, izejot no valsts kopprodukta, tāpat neviena valsts Eiropas Savienībā nav veikusi tik lielu konsolidāciju kā Latvija, proti, apmēram 14 procenti no tās ekonomikas apjoma divu gadu laikā.

Gribu jūs informēt, ka Latviju jau tagad min kā piemēru citām Eiropas Savienības dalībvalstīm budžeta sabalansēšanā, jo par mūsu zemi vairs nerunā kā par ekonomikas krīzes skarto zemi, bet rāda kā pozitīvu paraugu citiem. Un tam apliecinājums ir arī nesenais „Standard & Poor’s” lēmums paaugstināt Latvijas kredītreitingu. Mums ir labas izredzes jau tuvākajā laikā redzēt vēl tālāku šā kredītreitinga paaugstinājumu.

Neraugoties uz iepriekšējām ekonomikas attīstības prognozēm, kas liecināja, ka 2011.gada budžeta konsolidācija būs jāveic vairāk nekā par 400 miljoniem latu, Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdībai ir izdevies panākt... šo summu samazināt līdz 280 miljoniem latu. Tas ir rūpīga darba rezultāts, kā arī apliecinājums tam, ka līdz šim Latvijas valdības pieņemtie lēmumi ir bijuši vērsti uz to, lai mēs sekmīgāk spētu pārvarēt ekonomiskās grūtības.

Valdības akceptētie fiskālās konsolidācijas pasākumi 2011.gadam ietver gan konsolidētā kopbudžeta izdevumu samazināšanu par 89 miljoniem latu, gan ieņēmumu palielināšanu par apmēram 182 miljoniem latu caur politikas izmaiņām, kā arī nenodokļu ieņēmumu palielināšanu par 21 miljonu latu. Tā rezultātā valsts budžeta konsolidācija četru gadu griezumā tiek nodrošināta par divām trešdaļām uz izdevumu samazināšanas rēķina un par vienu trešdaļu – uz ieņēmumu palielināšanas rēķina.

Kolēģi! Katrs šeit, zālē, sēdošais ir informēts, ka iepriekšējos gados budžeta izdevumi jau tika būtiski samazināti. Tagad mēs vairs nedrīkstam turpināt lineāru izdevumu samazināšanu, jo tas varētu radīt valsts pamatfunkciju realizācijas apdraudējumu tādās nozarēs kā veselība, izglītība vai sociālā aizsardzība. Nākamā gada izdevumu samazināšanas priekšlikumi tika balstīti uz Valsts kancelejas un sadarbības partneru veikto detalizēto funkciju izvērtējumu. Mēs noteikti nedrīkstam apstāties pie jau sasniegtā, bet katram nozares ministram nākamgad ir jāturpina cītīgs darbs pie reformu ieviešanas savā resorā, savā jomā. Ir jāpieliek visas pūles, radošais potenciāls un administratīvā kapacitāte, lai nodrošinātu nozaru ilgtspējīgu sakārtošanu.

Lai arī turpmāk nodrošinātu deficīta samazināšanu, 2012.gadā tāpat būs nepieciešams veikt konsolidāciju, bet tā varētu tikt veikta uz ekonomikas pieauguma, ēnu ekonomikas apjoma samazināšanas un pakāpeniskas strukturālo reformu īstenošanas rēķina.

Šogad ir jāraugās uz budžeta konsolidāciju divu gadu griezumā, lai neatstātu visus smagākos lēmumus uz „pēdējo brīdi”, tātad uz nākamo gadu, jo aiznākamajā gadā mēs vairs nedrīkstam pieļaut strauju inflācijas pieaugumu, kā tas tika novērots iepriekšējā laikā, it sevišķi Aigara Kalvīša valdīšanas laikā.

Novērtējums liecina, ka iedzīvotājiem, kuru... Tātad, runājot par nodokļiem, Finanšu ministrija ir iestrādājusi šos progresīvās nodokļu politikas principus, un novērtējums liecina, ka tām algām, kuras ir zem 500 latiem pirms nodokļu nomaksas, neto algas mazlietiņ pieaugs, savukārt tās algas, kas ir virs 500 latiem, nedaudz samazināsies.

Šāds priekšlikums ir piedāvāts, balstoties uz valdības apņemšanos stabilizēt sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu, kā arī ieviest sociālā taisnīguma principu nodokļu politikā, īstenojot pakāpenisku nodokļu sloga pārdali tātad no ienākumiem uz patēriņu, lai arī nodokļu sistēmā ieviestu zināmu progresivitāti jau no 2011.gada 1.janvāra.

Gribu atgādināt, ka sākotnēji nodokļu politikas izmaiņu priekšlikumi paredzēja, ka tiks pilnībā atceltas visas pazeminātās pievienotās vērtības nodokļa likmes, taču pēc rūpīgām diskusijām ar sociālajiem un sadarbības partneriem valdība tomēr piedāvā saglabāt pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes, nedaudz tās koriģējot, kā arī nedaudz koriģējot kopējo pamatlikmi par vienu procentu.

Tāpat tiek piedāvāts piemērot progresīvo likmi nekustamā īpašuma nodoklim, lai kompensētu Latvijas pašvaldībām samazinātos izdevumus. Tātad šī likme ietver sevī šādus koeficientus: īpašumiem līdz 40 tūkstošiem latu – 0,2 procenti, bet tiem, kas ir virs 75 tūkstošiem, – 0,6 procentu apmērā. Papildus tam Tieslietu ministrijai jau ir uzdots ieviest reformu, lai sakārtotu kadastrālā novērtējuma sistēmu visā valstī.

Godātie deputāti! Mums ir jāturpina strādāt, lai Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas nodrošinātu... lai Latvijas ekonomiskās stabilizācijas programmas nodrošinātu stabilu tautsaimniecības attīstību. Tāpat ir jāturpina darbs pie strukturālo reformu īstenošanas, kas nodrošinātu nepieciešamos risinājumus nozaru politiku efektivitātes uzlabošanai. Tāpēc valdība noteikti nedrīkst apstāties pie jau esošā, pie sasniegtā.

2011.gadā viena no valdības prioritātēm būs ēnu ekonomikas apkarošana, tāpēc atbildīgajām institūcijām ir uzdots pastiprināti realizēt pasākumus, kas mazinātu nelegālās ekonomikas īpatsvaru, bet godprātīgiem uzņēmējiem mazinātu administratīvo slogu. Patlaban notiek darbs pie tā sauktā baltā saraksta ieviešanas un veidošanas, kurš, visticamāk, tiks arī ieviests tuvākajā laikā. Bet te jāņem vērā tas, ka, pieņemsim, Holande, kas šādu sarakstu ieviesa, pie tā strādāja pat veselus 5 gadus.

Realizējot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, plānots izvērtēt pastāvošos uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus ar mērķi radīt caurskatāmu un vienkārši administrējamu nodokļu sistēmu, jo katrs nodokļu atvieglojums ne tikai samazina valsts budžeta ieņēmumus, bet arī palielina izdevumus uz administratīvo izmaksu rēķina. Šobrīd sadarbībā ar sociālajiem partneriem notiek esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšana no ekonomiskā lietderīguma viedokļa.

Noslēgumā gribu vērst visu klātesošo uzmanību uz to, ka ceturtā daļa no 2011.gada valsts budžeta ir attīstības izdevumi. Nākamā gada valsts budžetā ir paredzēts 1 167 000 000 latu Eiropas Savienības un citām ārvalstu finanšu palīdzības programmām un projektu īstenošanai. Tas ir vēsturiski lielākais līdz šim valsts budžeta izdevumos iekļautais attīstības izdevumu apjoms. Šis finansējums ir jāizmanto maksimāli efektīvi kā papildu resurss valsts ekonomiskās attīstības un izaugsmes veicināšanai.

Kopumā, veidojot nākamā gada budžetu, valdības lēmumi bija vērsti uz ekonomikas stabilizāciju, lai nodrošinātu būtiskākos priekšnosacījumus mūsu valsts tautsaimniecības atveseļošanai, kā arī konkurētspējas atjaunošanai un vienlaikus maksimāli aizsargātu sociāli jutīgākās sabiedrības grupas.

Vakar Igaunija pieņēma savu pirmo eirobudžetu. Arī Latvija varēja būt Igaunijas vietā.

Aicinu Saeimu atbalstīt 2011.gada valsts budžeta likumprojektu un novēlu nākamajā gadā – šajā pašā laikā, kad mēs runāsim par 2012.gada valsts budžetu, – jau runāt kā par izaugsmes budžetu.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Dāmas un kungi!

Vakardienas Saeimas sēdē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs, aicinot deputātus balsot par 2011.gada budžeta paketes nodošanu komisijām, sagatavoto budžeta projektu apzīmēja ar vārdiem „ļoti labais un pragmatiski izstrādātais”. (No zāles dep. J.Reirs: „Pareizi, pareizi!”) Varētu jau tam piekrist, ka, ņemot vērā īsos izstrādes termiņus, budžets nav slikts, tomēr to noteikti ir iespējams padarīt vēl labāku. Savukārt apzīmējums „pragmatiskais”, kas, starp citu, nozīmē arī vadīšanos no personīgajām interesēm, varētu kļūt vispārējs un kļūt par sabiedrības interešu aizstāvības cienīgu... Diemžēl 2011.gada budžeta projektā no iecerētām valsts pārvaldes strukturālām reformām nav ne miņas. Tas arī izskaidro, kāpēc valdības iepriekš plānotais galvenais uzsvars uz izdevumu samazinājumu divu trešdaļu apjomā un ieņēmumu palielināšanu vienas trešdaļas apjomā nav atspoguļots budžeta projektā, bet gan apgriezts pretēji. Turklāt tas noticis situācijā, kad konsolidācijas apjoms samazinājās no plānotajiem 400 miljoniem uz 280 miljoniem latu.

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija uzskata, ka minimālās nepieciešamās izmaiņas sagatavotajā budžeta projektā ir jāveic sadaļā par PVN vispārējās likmes celšanu, atstājot to iepriekšējā līmenī. Un PVN nepalielināšana uz pamatlikmi elektroenerģijai... Tieši šīs budžeta pozīcijas būtiski ietekmēs sabiedrības maznodrošinātos iedzīvotājus, palielinās inflāciju, samazinās iedzīvotāju pirktspēju, veicinās patēriņa kritumu, bremzēs mūsu uzņēmumu konkurētspēju, ražotājiem sadārdzinot produkcijas pašizmaksu, kā arī veicinās ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanos, samazinot nodokļu maksāšanas disciplīnu.

Lai novērstu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību kopumā, nacionālā apvienība „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” piedāvā veikt citus budžeta konsolidācijas pasākumus, kompensējot plānotos ieņēmumus aptuveni 50 miljonu latu apmērā ieņēmumu sadaļā.

Pamatslogu likt iznest tiem tautsaimniecības dalībniekiem, kuri pamatā ir atbildīgi par krīzes situāciju Latvijā. Jau budžeta projektā iestrādātā banku tā sauktā nekreditēšanas nodokļa jeb finanšu stabilitātes nodevas likme plānoto 0,036 procentu apmērā palielināma vismaz līdz Lielbritānijā noteiktajam likmju līmenim – 0,07 procenti –, bet labākajā gadījumā – līdz ASV noteiktajam līmenim – 0,15 procentu apmērā. Tas budžetā papildus dotu minimālā variantā 3 miljonus, maksimālā – 9 miljonus latu. Šādi nodokļu maksājumi liktu kredītiestāžu rīcībā esošos ievērojamos naudas līdzekļus novirzīt uzņēmējdarbības kreditēšanai, līdz ar to veicinot Latvijas tautsaimniecības attīstības tempus.

Otrs. Kamēr vēl Eiropa spriež par vienota banku transakcijas nodokļa ieviešanu, Latvija varētu izvērtēt iespēju šo nodokli ieviest jau ar nākamo gadu, likmi gan nosakot minimālo – 0,01 procenta apjomā. Ņemot vērā to, ka šā gada pirmajā pusgadā Latvijas komercbankās ir veikti 96 miljoni transakciju par kopējo summu 120 miljardi latu, tas varētu dot valsts budžetā 24 miljonus. Jāparedz piemērot papildu nekustamā īpašuma nodokļa likmi juridiskajām personām – līdz pat dubultam apmēram – ilgstoši neizmantotai (vismaz sešus mēnešus) apdzīvojamai platībai. Tas vistiešāk attiektos uz tādiem īpašumiem, kas iegūti spekulatīviem darījumiem vai atrodas banku vai pietuvināto struktūru rokās. Šādi nosacījumi ļautu stabilizēt nekustamā īpašuma un īres tirgu. Jāsaka gan, ka šim pasākumam ir vairāk regulējošs raksturs, pat ja tas nedod tiešus ienākumus valsts budžetā.

Veicinot solidaritāti starp dažādām ekonomiskām grupām, ir nepieciešams no to uzņēmumu peļņas, kas pārsniedz 5 miljonus latu gadā, ieviest papildus 10 procentus – uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi pēc progresivitātes principa. Šāda nodokļu maksāšanas kārtība būtu ieviešama uz divu gadu laika periodu.

Tāpat jāpārskata nodokļa likme ienākumiem no kapitāla. Kapitāla pieauguma nodokļa likme ir 15 procenti, savukārt ienākumam no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, nodokļa likme ir 10 procenti. Tā būtu paaugstināma līdz tiem pašiem 15 procentiem.

Noteikti būtu nepieciešams ar papildu nodokļiem aplikt arī azartspēles. To graujošais efekts uz sabiedrības morāli kopumā ir pēc iespējas vairāk jāsamazina, bet ienākumi – jāpalielina.

Apsveicami, ka valdība par vienu no savām prioritātēm ir izvirzījusi aktīvu cīņu ar ēnu ekonomiku. Valdības izstrādātais plāns tās apkarošanai 2011.gadam ir ievērības cienīgs, tomēr budžeta projektā iekļautos ieņēmumus no ēnu ekonomikas – 15 miljonu latu apmērā – nekādi nevar uzskatīt par apmierinošiem, ņemot vērā to, ka, pēc dažādiem aprēķiniem, ēnu ekonomikas naudas īpatsvars sastāda no 3 līdz 4,5 miljardiem latu. Šajā sakarā noteikti ir nepieciešami objektīvi un argumentēti pamatojumi, izmantojot Eiropas praksē pieņemtu metodiku, lai varētu pierādīt starptautiskajiem aizdevējiem, ka nepieciešams būtiski palielināt 2011.gada budžeta plānoto ieņēmumu daļu no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem.

Kā piemēru varu minēt to, ka Lietuvas Seims ir apstiprinājis nākamā gada budžetu, kurā no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem paredzēti 200 miljoni latu jeb 1 miljards litu, kas ir 3,5 procenti no valsts budžeta.

No tā paredzēts atvēlēt 2 miljonus latu motivācijas prēmijām tām struktūrām, kuru tiešās darbības rezultātā šie ienākumi tiks nodrošināti. Tās ir Finanšu policija, robežapsardze, muitas dienests. Šajā pārliecināšanas sarunu procesā ar aizdevējiem nepieciešams mobilizēt visus resursus, iesaistot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā arī citas uzņēmējus pārstāvošas organizācijas un pašus uzņēmējus.

Kā viens no svarīgiem pasākumiem ēnu ekonomikas efektīvai apkarošanai ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras piedāvātā reversā PVN ieviešana Latvijā esošajās būvniecības un metālapstrādes jomās, kā arī pakalpojumu sfērā. Šāda PVN maksāšanas kārtība, kas nosaka, ka PVN maksā pakalpojumu saņēmējs, uzlabotu uzņēmumu dzīvotspēju, konkurētspēju un naudas plūsmu. Tā izskaustu PVN izkrāpšanas iespējas ar dažādu karuseļshēmu palīdzību. Valsts nekavējoties saņemtu plānoto PVN pilnā apmērā valsts un pašvaldību apmaksātajos projektos un nerastos problēmas ar PVN atmaksām.

Jānorāda, ka šāda PVN maksāšanas kārtība Eiropas Savienībā jau tiek ieviesta Vācijā, savukārt Zviedrija līdzīgu modeli attiecībā uz celtniecības nozarē strādājošo uzņēmumu darījumiem ir saskaņojusi ar Eiropas Savienības institūcijām.

Aplūkojot pašreizējo uzņēmējdarbības stāvokli Latvijā, redzams, ka vairāk nekā 25 procenti uzņēmumu Latvijā atrodas uz maksātnespējas robežas. Liela daļa uzņēmumu nespēj turēties pretī pieaugušajai parādu nastai. Tas samazina apgrozāmos līdzekļus un ļoti apgrūtina darbību. Lai novērstu situāciju, ka uzņēmēji pieņem lēmumu slēgt vairākus gadus un pat gadu desmitus strādājošus uzņēmumus, izveidojot pilnīgi jaunus, ir nepieciešama valsts pretimnākšana un atbalsts.

Ieguvumi no šādu slēgto uzņēmumu maksātnespējas un līdzekļu piedziņas procedūras būs niecīgi vai pat būs zaudējumi. Tāpēc nekavējoši nepieciešams radīt mehānismu, kas ļautu noteikt optimālo summu, kas maksājama valsts budžetā. Labāk saņemt no uzņēmuma 15 tūkstošus latu bez problēmām nekā uz papīra aprēķinātos un, iespējams, nekad neiekasējamos 50 tūkstošus. Līdzīgas amnestijas ir piemērotas arī citur pasaulē, un pašreizējā situācijā to būtu laiks realizēt kā vienreizēju aktu arī Latvijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

I.Parādnieks. Vienu mirklīti... es tikai padzeršu...

Sēdes vadītāja. Nē, nē... jums ir vēl laiks – sešas minūtes.

I.Parādnieks. Bez jau minētā aicinām izvērtēt alternatīvu autonodokļa palielināšanai, jo sagatavotajā versijā iespējamie ieguvumi nedos vēlamos rezultātus. Savukārt, iekļaujot šīs izmaksas degvielas cenā, kā tas ir, piemēram, kaimiņos – Lietuvā, mēs nodrošinātu garantētu rezultātu un ievērotu taisnīguma principu.

Par budžeta projekta izdevumu sadaļu.

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija ierosina iegūt papildus 26 miljonu latu ietaupījumu, samazinot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem no paredzētajiem 0,4 procentiem uz 0,2 procentiem no IKP. Tas tikai vēl vairāk motivētu valdību un ministrijas veikt reālas strukturālās reformas, uz kuru ietaupījuma bāzes 2011.gadā tad varētu arī segt kādus citus iespējamos neparedzētos izdevumus, piemēram, tādus kā izdevumus par starptautiska līmeņa pārmaiņu speciālistu un vadošu procesu efektivitātes konsultantu piesaistīšanu reformu procesā.

Nacionālā apvienība piedāvā likumprojektā iestrādāt normu, kurā būtu paredzēts, ka turpmāk reizi ceturksnī valdībai jāatskaitās par veiktajām strukturālajām reformām, lai mēs varētu kontrolēt to norisi.

Šobrīd papildu samazinājumi budžeta projekta izdevumu sadaļā ir iespējami, veicot starpnozaru optimizāciju un atsevišķu pozīciju lietderīguma izvērtēšanu. Piemēram, papildu līdzekļus var iegūt, samazinot Naturalizācijas pārvaldes izdevumus, vismaz uz reģionālo nodaļu skaita rēķina. Valsts kancelejas funkcijas dublējas ar citām pārvaldes iestādēm, tāpēc arī šeit iespējams samazinājums. Tāpat mums, Saeimai, būtu jārāda paraugs citām valsts iestādēm, veicot Saeimas budžeta efektivizāciju.

Nacionālā apvienība uzskata, ka Saeimas autobāzes izdevumi, kas ieplānoti 1,7 miljonu latu apmērā, ir samazināmi vismaz par pusmiljonu latu. Ir jāizvērtē, vai, pastāvot šādai vispārējai situācijai valstī, Saeimas autobāzē ir nepieciešamas 78 vieglās automašīnas, 5 mikroautobusi, 2 kravas mikroautobusi un pat viena kravas mašīna.

Esam pārliecināti, ka, rūpīgi pieejot daudzām Saeimas izdevumu pozīcijām, ir iespējams ietaupīt. Piemēram, diez vai kas ļauns atgadīsies, ja nākamgad mēs datortehniku un sakaru tehniku iepirksim nevis par 93 tūkstošiem latu, bet tikai par pusi no tā. Ceram sagaidīt arī citu frakciju priekšlikumus Saeimas budžeta samazināšanā. Parādot priekšzīmi pašiem, vienmēr ir vieglāk prasīt no citiem.

Noslēgumā. Tomēr budžeta projektā ir arī pozīcijas, kas prasa palielināt izdevumus. Valsts valodas centram nepieciešams palielināt dotācijas vismaz desmit procentu jeb 50 tūkstošu latu apmērā. Šo palielinājumu varētu veikt, netieši to kompensējot ar izmaiņām Administratīvo pārkāpumu kodeksā, būtiski palielinot sodu par Valsts valodas likuma pārkāpumiem.

Mēs esam iesnieguši priekšlikumus piešķirt nelielu dotāciju Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai un Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai un mazliet palielināt dotāciju Latvijas Politiski represēto biedrībai. Lai cik grūti būtu laiki, mūsu pienākums ir parūpēties par tiem, kas cīnījās par Latviju vēl tad, kad bija daudz smagāki laiki.

Šajā sarežģītajā situācijā ir svarīgi, lai budžets ne tikai stātos spēkā 2011.gada 1.janvārī, bet dotu vēlamo pozitīvo iespaidu uz tautsaimniecību kopumā, tāpēc nacionālā apvienība atbalstīs 2011.gada budžeta projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un paļaujas uz to, ka mūsu izvirzītie priekšlikumi tiks rūpīgi izvērtēti un ņemti vērā.

Tas arī noteiks mūsu lēmumu budžeta pieņemšanā galīgajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! 2011.gada valsts budžeta veidošanas procesā ir izvirzīta skaista tēze par solidaritāti gan starp bagātajiem un trūcīgajiem, gan starp labāk no valsts budžeta atalgotajiem un salīdzinoši sliktāk atalgotajiem. Tieši ar šādu pamatojumu koalīcija virza grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, lai iekļautu vienotajā atlīdzības sistēmā gan Saeimas deputātus, gan tiesnešus un prokurorus.

„Saskaņas Centrs” atbalsta solidaritātes nosacījumu attiecināšanu uz tautas priekšstāvjiem, savukārt mūsu nostāja jautājumā par tiesu varas darbinieku atlīdzību ir savādāka.

Mēs uzskatām, ka koalīcijas attieksme pret minēto iestāžu darbinieku atlīdzību ir strīdīga tieši pašas koalīcijas rīcības dēļ. Par to liecina gan 9.Saeimas darbības noslēgumā steigā pieņemtie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, ar kuriem tika noņemti ierobežojumi padomnieku atalgojumam, gan arī rīcība, aizpildot parlamentāro sekretāru vietas ministrijās. Tas, mūsuprāt, liecina par to, ka solidaritātes nosacījums ir pausts tikai vārdos, bet darbos valsts budžeta līdzekļi netiek taupīti sev pietuvināto personu algu palielināšanai un savējo iekārtošanai labos amatos.

„Saskaņas Centrs” uzskata, ka sākotnēji samērīguma un solidaritātes princips būtu godīgi attiecināms uz īpaši augsti vērtētajiem padomniekiem, turklāt mūsu frakcija konsekventi ir paudusi savu attieksmi gan pret šo personu, gan pret parlamentāro sekretāru nepieciešamību Saeimā, jo ministriju rīcībā taču ir plašs ministrijas personāls, kam jāspēj gan dot padomus, gan uzturēt saikni ar Saeimu un aizstāvēt ministru viedokli Saeimas komisijās. Tomēr parlamentāro sekretāru skaits ir kļuvis lielāks, tos algojot gan ministrijās, gan Ministru prezidenta birojā. Ņemot vērā gan Satversmes tiesas spriedumu jautājumā par tiesnešu algām, gan valsts budžeta līdzekļu netaupīšanu attiecībā uz īpašām personām, uzskatām, ka koalīcija minēto apsvērumu dēļ nevar ierobežot tiesnešu un neatkarīgo iestāžu darbinieku atlīdzības apmērus.

Līdz ar to frakcija „Saskaņas Centrs” diezgan atturīgi vērtē grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, un balsojumā mēs atturēsimies.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Labdien! Sākumā atgādināšu, ka budžets, protams, nav tikai grāmatvežu un gudru ekonomistu vingrināšanās ar skaitļiem, tas patiesībā ir veiksmīgas vai neveiksmīgas politikas īstais izpildinstruments. Labi, protams, ir tas, ka mēs budžetu esam saņēmuši – esam saņēmuši to tādā laikā, ka varam pieņemt vēl šajā gadā. Tomēr jāsaka, kas ir slikti. Slikti ir tas, ka tā vietā, lai valdība kopumā sāktu strādāt pie budžeta šā gada sākumā, faktiski pavasarī, sāka to darīt tikai rudenī. Un kāds ir rezultāts?

Es gribu pateikt divas galvenās lietas: mūsu skatījumā, šis budžets tomēr nekādā veidā neatspoguļo vēlmi, pirmkārt, veikt tik pamatīgas reformas, ka to rezultātā tiešām pamatoti, nevis lineāri samazinās pārvaldības un ar to saistītie uzdevumi. Otrkārt, šis budžets neatspoguļo vēlmi būtiski samazināt ēnu ekonomiku un palielināt ieņēmumus.

Jāsaka tā, ka es piekrītu premjeram, kurš teica, ka ir svarīga budžeta savlaicīga pieņemšana, bet es gribu teikt, ka tikpat svarīga ir arī budžeta savlaicīga izstrāde un laicīgs budžeta izstrādes process, lai to var izdiskutēt ar visiem partneriem, jo, kā mēs zinām, opozīcija patiesībā ciparus saņēma tikai pirms dažām dienām, nemaz nerunājot par sociālajiem partneriem, kuri domāja, ka viņi visu laiku piedalās budžeta sastādīšanas procesā, bet, kā mēs redzam no sabiedriskajām diskusijām, tad izrādās, ka viņi nemaz nav piedalījušies „pareizajās” diskusijās.

Es piekrītu vai varu piekrist... varu akceptēt to, ka bija vēlēšanas un toreizējais valdības vadītājs teica: „Nu pagaidīsim! Pirms vēlēšanām neko nedarīsim, bet pagaidīsim trešā ceturkšņa izpildes rezultātus!” To visu var saprast – to, kas attiecas uz skaitļiem. Tas, ko nevar saprast... Nevar saprast to, kāds ir pamatojums praktiski laikus neplānot visas ar budžetu saistītās reformas, it īpaši tās reformas, kuras attiecas uz pārvaldi. Par reformām tiek daudz runāts. Manuprāt, pats vārdu savienojums – „strukturālās reformas” – jau ir devalvēts, jo bieži vien tad, kad runā par strukturālajām reformām, runā vienkārši par dažiem pārkārtojumiem, lai gan tās nav nekādas strukturālās reformas.

Bet nu par pārvaldi. Es pieņemu, ka pašiem sevi ir grūti reformēt. Ir... Dažiem ir bail zaudēt krēslus, nav arī varbūt pietiekami izlēmīgas rīcības. Bet kas kopumā ir slikti? Tas, ka valdība nevar piedāvāt tomēr redzējumu par labāku dzīvi iedzīvotājiem un, ziniet, arī tiem, kurus skar reformas tieši, ja mēs runājam par pārvaldi. Jo kaut kā pēdējā laikā ir tāda sajūta, ka tie cilvēki, kas strādā valsts pārvaldē, – tie ir kā tādas malkas pagales: kurām šķūnītī vietas nepietiek, tās var izmest ārā, un dedzināsim to, kas ir.

Manuprāt, saprātīgas reformas ir tās, kuras tiek plānotas laikus (citas valstis to ir darījušas), un tie cilvēki, uz kuriem reformas tieši attiecas, viņi šīs reformas spēj sagaidīt un arī domāt par savas dzīves alternatīvām.

Es pateikšu vienu piemēru, kas, manuprāt, nav reforma. Tā ir reforma, ko valdība piedāvāja kā reformu, – tā ir RAPLM likvidēšana un pievienošana Vides ministrijai. Mēs saprotam, ka tas ir tas, uz ko valdība šobrīd ir spējīga. Un arī tas nav slikti, ka tiek veikti kaut kādi pārveidojumi, bet tā tomēr ir karikatūra par reformu.

Un kas notiek faktiski? Tā vietā, lai izveidotu vienu ministriju, kā valdība to piedāvā, lai kopīgi izvērtētu šīs ministrijas nākamo darbību un kopīgi samazinātu pārvaldes funkcijas, protams, vienkārši no bijušās RAPLM, teiksim, uz ielas tiek izmesti 30 cilvēki, un zaudējums pēc būtības ir reģionālajai attīstībai un tās pārvaldei, nevis šobrīd jau kopīgajam sektoram, kurā ir ietverta arī vide. Tāpēc mēs to neuzskatām par reālu reformu.

Mēs uzskatām, ka tas parāda valdības neizpratni par reģionālās attīstības jautājumu nozīmīgumu, un aicinām tomēr šādus jautājumus pārdomāt.

Es tikai atgādināšu, ka divus gadus Valsts kanceleja ar sociālajiem partneriem un dažām citām nevalstiskajām organizācijām strādāja pie dažādiem funkcionālajiem auditiem. Daži saka, ka no šiem auditiem varbūt ir ieviests mazāk par pusi priekšlikumu. Labi, gaidīsim pārējos. Atgādinājums ir tāds, ka šajos auditos nekur nebija paredzēta ne plānošanas reģionu likvidācija, ne arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas likvidācija, ko ātri vien piedāvāja valdība. Ko tas rāda? Tas nozīmē – ja politiskā griba ir, tad vismaz kaut ko var mēģināt darīt, kaut arī šoreiz ne īpaši pareizi.

Es gribu teikt, ka tas, kā trūkst valdībai un ko mēs tomēr sagaidītu ja ne šajā, tad tomēr nākamajā budžetā, kuru, mēs ceram, valdība tomēr sāks izstrādāt ātrāk... ka būs valdības komplekss redzējums, nevis tikai fragmentāras rīcības un nepārdomātu pasākumu īstenošana.

Šodien no premjera dzirdējām, ka pašvaldībām kaut kas ir jādara. Es atgādināšu, ka pašvaldību sektorā ir veikta patiesībā vienīgā fundamentālā strukturālā reforma šajā valstī. Un tā ir pašvaldību apvienošana. Līdz ar to pašvaldības pie 38 procentu vidējā sava budžeta samazinājuma joprojām spēj veikt lielāko daļu funkciju. Tā ka es aicinu šoreiz skatīties nevis uz pašvaldībām, bet pašiem uz sevi un gribu secināt, ka šobrīd koalīcija nespēj veikt nopietnu pārvaldes reformu un tas kārtējo reizi ir apstiprinājies. Cena? Cena ir skaidra. Tas, ko mēs nespējam ieekonomēt ar reformām, izpaužas nodokļu palielinājumā un katra iedzīvotāja ienākumu samazinājumā. Jo, protams, budžeta konsolidācija ir nepieciešama. Tas jau nav jāapšauba. Un tāpēc es domāju, ka ir pēdējais laiks tomēr sākt ķerties pie lietas un reformas sagatavot laicīgi.

Man īsti nepatika tas, ko mēs dzirdam pēdējās dienās, – ka sociālo partneru... to arī Vilka kungs teica... nezinu, neesmu dzirdējis par to premjera viedokli... ka sociālo partneru priekšlikumu ietveršanai budžetā vairs neesot laika. Nu, es domāju, ka tā vienkārši ir tāda sīka bezkaunība, ko, es domāju, sociālie partneri atcerēsies. Laika būtu pietiekami, ja būtu sākts strādāt pavasarī.

Otrais stāsts ir par ēnu ekonomiku. Mēs, pēc dažādu ekspertu novērtējumiem, esam sešiniekā Eiropā – nu, no sliktā gala, protams, – ēnu ekonomikas īpatsvara ziņā. Ja mēs atzīstam šo ekspertu viedokli, kas saka, ka katru gadu mēs nodokļos zaudējam apmēram 1,2 vai varbūt nedaudz vairāk miljardus latu, tad šodienas valdības piedāvājums, kas ir atgūt 15 miljonus gadā, nozīmē, ka līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim mēs tiksim 40 gados. Tas to nozīmē! Citi piedāvājumi? Pagaidām citu piedāvājumu nav.

Mēs esam dzirdējuši to, ka aizdevēji nepiekrīt. Protams, aizdevēji nepiekrīt tāpēc, ka aizdevējus ir jāprot pārliecināt. Acīmredzot tas plāns, kas ir un ko valdība ir piedāvājusi, un ko minēja šodien arī finanšu ministrs, – acīmredzot tas ir labs, bet ar to ir par maz. Protams, atgādināšu, ka viena daļa pasākumu jau bija jāizpilda pēc šā plāna, un tas arī nekādā veidā nestimulē noticēšanu valdībai no aizdevēju puses. Un jautājums ir tāds – kāpēc aizdevēji tic valdībai dažu nereālu nodokļu iekasēšanā, bet netic ēnu ekonomikas samazināšanai? Pagājušajā gadā, kad tika ieviests šis dienesta auto nodoklis, es biju viens no diviem ministriem, kuri balsoja pret šo nodokli. Pirmkārt, piedāvāju citu risinājumu, otrkārt, teicu, ka gandrīz 40 miljonus tādā veidā nevar iekasēt no šā nodokļa. Nez kāpēc aizdevēji tam noticēja. Iekasēti tika mazāk nekā 10 procenti. Sanāk tā – nodokļu palielināšanai tic, ēnu ekonomikas samazināšanai netic. Es domāju, ka tas jautājums tomēr ir nevis par aizdevēju ticēšanu vai neticēšanu, bet par to, ka valdībai pašai nav pārliecības par to, ko viņa piedāvā, un tai kaut kur pietrūkst arī kompetences.

Par mūsu pozīciju. Mēs esam par šā budžeta pieņemšanu šogad, bet tomēr saprotam, ka darbs nav izdarīts pārlieku kvalitatīvi un visdrīzāk, kā dažos gaiteņos jau runā, jau agrā pavasarī Budžeta likums tiks atvērts, lai šo budžetu labotu. Nu kaut vai tādēļ, ka, pēc Latvijas Bankas atzinuma, PVN palielināšanas dēļ izaugsme būs nevis virs 3 procentiem, bet zem 3 procentiem. Arī inflācija, kā mēs šodien zinām, būs tomēr augstāka, nekā plānots, un galu galā ar budžeta nepietiekamo ilgtspējību un reformu trūkumu neapmierinātie aizdevēji, kas to ir jau koridoros pauduši, arī prasīs šā budžeta korekciju.

Bet mēs arī saprotam to, ka gan uzņēmēji, gan mūsu parlamenta un valdības sociālie partneri ir gatavi akceptēt pat vissliktāko variantu, ko valdība šobrīd piedāvā (nu, no viņu viedokļa skatoties), – akceptēt to, nevis dzīvot vispār bez budžeta, sākot no 1.janvāra. Mēs to saprotam.

Tāpēc mūsu priekšlikumu konteksts un mūsu priekšlikumi, protams, ievēros kopumā koalīcijas piedāvāto budžeta ietvaru. Tikai jāsaka tā, ka mēs savos priekšlikumos paredzēsim vairākas reāli veicamas reformas, – tās, kuras nepiedāvā valdība, un tādas reformas, kuras tiešām var uzsākt pietiekami ātri un var izdarīt. Aicināsim koalīciju tam piekrist.

Un es gribu teikt, ka daudzi mūsu priekšlikumi... ka piekrišana daudziem mūsu priekšlikumiem būs atkarīga nevis no pašiem priekšlikumiem, kuri, mūsuprāt, ir ļoti saprātīgi, bet gan no koalīcijas spītības, vēlmes vai nevēlmes šos priekšlikumus tomēr akceptēt, lai neiznāk tā, kā toreiz notika ar to autonodokli, kad patiesībā tieši spītība traucēja realizēt saprātīgu mehānismu.

Starp citu, es šodien no valdības pārstāvjiem gribētu dzirdēt vienu lietu. Te daudz tika runāts par solidaritāti, bet kā tad tomēr ir ar to solidaritāti, jo šis dienesta auto nodoklis būs tikai uz komersantu pleciem. Ne nodokļa izdomātāji, ne ierēdņi, ne politiķi šo nodokli nemaksās. Un tas tomēr bija viens no dienesta auto nodokļa ieviešanas pamatojumiem. Es gribu dzirdēt šo viedokli, un es domāju, ka ne tikai es, bet visi, kas arī seko līdzi šodienas sēdei.

Mēs, protams, piedāvāsim dažas lietas: mēs piedāvāsim fiskāli sabalansētus priekšlikumus, bet mēs piedāvāsim arī tādas lietas, kas ir dažu reformu virzienā. Mēs uzskatām, ka valstij pašvaldībām būs jānodod... būs pašvaldībām tomēr jāgarantē simts procenti, nevis 96 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, jo, ja budžets ir pareizi izplānots, tad nekāda finansiāla riska tur nav.

Otrs – mērķdotācijas apjoms skolotāju algām būs pilnībā jānodod pašvaldību rīcībā, nosakot minimālo likmi par vienu slodzi tā, kā to 2007.gadā piedāvāja Pasaules Banka kā vienu no strukturālās reformas elementiem.

Mēs uzskatām, ka tad, ja valdība nespēj reformēt pati sevi, tātad savu sastāvu, tad tā var apņemties dažādas uzņēmējdarbību kavējošas licences un citas lietas vienkārši samazināt par 25 procentiem un iet uz priekšu ar šo plānu. Uzskatām, ka daļa no uzņēmumu ienākuma nodokļa, minimums 10–15 procenti, ir jāatdod pašvaldībām, lai, kā arī premjers teica, pašvaldības būtu ieinteresētas piesaistīt investīcijas un attīstīt ražošanas uzņēmumus.

Mēs uzskatām, ka finansiāli vidējam termiņam absolūti nekaitīgs ir priekšlikums, ka valdība varētu apstiprināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas grafiku – par vienu procentu gadā – vidējā termiņā.

Pārējie mūsu priekšlikumi, kuri attieksies uz ieņēmumu un izdevumu sadaļu, būs finansiāli sabalansēti, būs fiskāli pamatoti un, mūsuprāt, tie neradīs negatīvu ietekmi uz piedāvāto budžeta ietvaru.

Es uzskatu, ka tikai koalīcijas labā griba noteiks, vai šie priekšlikumi patiešām tiks izvērtēti pēc būtības vai tiks noraidīti principā (varbūt arī ar augstprātīgu attieksmi) tā, kā tas jau bija... es to jau trešo reizi pieminu... ar bēdīgi slaveno dienesta auto nodokli.

Mūsu priekšlikumus var neatbalstīt tikai tad, ja to negrib darīt, nevis nevar.

Mēs atbalstījām steidzamību. Uzskatām, ka budžetam ir jāsāk darboties 1.janvārī. Mēs atbalstīsim budžetu arī pirmajā lasījumā. Tālāko mūsu balsojumu par budžetu kopumā noteiks tas, kā tiks atbalstīti mūsu priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti!

Valdības rīcība, veidojot valsts budžeta projektu, ir pakļauta vienam ietvaram – samazināt valsts budžeta deficītu. Un to var saprast.

Valdība samazina budžeta deficītu ātri un to dara arī trīs iemeslu dēļ.

Pirmām kārtām ar nolūku ieviest eiro Latvijas teritorijā, sākot ar 2014.gada 1.janvāri.

Otrkārt... otrais iemesls – valdība cer uz to, ka palielināsies kredītreitingi un līdz ar to Latvijai būs iespēja aizņemties tirgū par zemākiem procentiem.

Un trešais iemesls – to prasa kreditori, jo parādus var atmaksāt tikai no budžeta proficīta.

Var būt, ka šis projekts, kuru mums piedāvāja, patiesībā ir viens no labākajiem projektiem, kāds ir iespējams, bet tas balstās uz šiem konkrētajiem iemesliem, uz konkrētu ekonomisko filozofiju, kura ir kritizējama un kurai mēs nevaram piekrist.

Bet par kādu cenu valdība taisās samazināt... ļoti ātri samazināt budžeta deficītu? Naudu budžetam var saņemt tikai no biznesa, jo nav cita avota mūsu tirgus ekonomikā. Taču PVN palielinājums kaut par 1 procentpunktu palielinās arī uzņēmējdarbības izmaksas un stimulēs ēnu ekonomikas pieaugumu. To mēs labi saprotam. Tā ir taupības politikas skarbā cena.

Otra cena ir bezdarbs. Mūsu vadītāji, kuri šeit uzstājušies un arī uzstājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs, par bezdarbu runā ļoti īsi un vienkārši: tas samazinās pēdējo mēnešu laikā. Un tā ir patiesība – tas samazinās! Bet par jautājumiem, vai bija pētīta tomēr šī procedūra, šis process nopietnāk, detalizētāk, neviens ne šinī sasaukumā, ne iepriekšējā – 9.Saeimas laikā negribēja runāt detaļās, un tam ir arī iemesli, jo valdība neveic nekādu monitoringu, cik daudz cilvēku aizbrauc no Latvijas strādāt ārpus Latvijas – uz Īriju, uz Vāciju, uz Lielbritāniju, uz citām zemēm. Un tas ir nopietns apstāklis, kas ir jāņem vērā, jo no tiem bezdarbniekiem, kas mums palikuši Latvijā, neviens neizveidos inženierus un ārstus. Speciālists, kas tika sagatavots mūsu universitātēs, vai nu atrod darbu Latvijā, vai brauc projām. Tas ir nopietns apstāklis, kas ir jāņem vērā.

Manuprāt, emigrācija Latvijas apstākļos kļuvusi par vienu no makroekonomikas parametriem līdz ar iekšējo kopproduktu, budžeta deficītu un nodarbinātību, jo tieši emigrācija nosaka mūsu turpmākās ekonomikas iespējamo uzplaukumu. Un nekādi citi instrumenti mums nedos labumu, ja mēs paši ar emigrāciju netiksim galā.

Vēl vairāk! Es gribu pateikt, ka, atbalstot tos priekšlikumus, kurus piedāvājam valdībā budžeta projektam, mēs tomēr nodarām nopietnu triecienu tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir zem vidējā līmeņa. Un, proti, valsts lepojas ar to, ka, lūk, ieviesa zināmo, kā teica Vilka kungs, progresivitāti nodokļu sistēmā. Palika progresivitāte nekustamā īpašuma nodoklim, nosakot to dzīvojamām telpām, kaut palielinot divreiz... Bet atcerēsimies, ka, kaut kadastrālās vērtības tiem dzīvokļiem un savrupmājām, kam ir vērtība mazāka par 40 tūkstošiem latu, atšķiras no tām, kam ir lielāka vērtība, un ne tikai divreiz, tomēr ienākumi tiem, kas dzīvo vienistabas dzīvokļos pilsētās vai mazās savrupmājiņās Latgalē, piemēram, vai Vidzemē atšķiras no tiem... no tām lielajām platībām, kur dzīvo cilvēki ar lielākiem ienākumiem... atšķiras daudz vairāk. Un līdz ar to šī progresivitāte ir izsmelta. Vajadzētu izdarīt tomēr kaut ko citu – nopietnāku pasākumu, lai patiešām paceltu progresivitāti nekustamā īpašuma nodoklim.

Es vēlreiz atgādināšu arī par to, ka opozīcijas pārstāvji jau teica – un ne vienu vien reizi! –, ka tiek atcelta samazinātā likme elektroenerģijai. Tas nozīmē, ka tomēr šī likme, šis nodoklis kļūs par jaunu nastu visiem iedzīvotājiem, bet visskarbāk tas sitīs tos, kam ir mazi ienākumi. Tas pats attiecas arī uz siltumenerģiju; tur nodoklis palicis samazināts, bet nu tomēr kļuvis lielāks par diviem procentpunktiem.

Ko mēs piedāvājam? Mēs neatbalstām šo sistēmu, kuru mums piedāvā valdība, ieviešot konkrētus pasākumus ar nolūku panākt ātru budžeta deficīta samazinājumu. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams konsolidēt mūsu budžetu un patiešām samazināt mūsu budžetu pakāpeniski, samazinot vienā gadā par vienu procentu. Tas būs pa spēkam gan mūsu ekonomikai, gan mūsu tautai.

Trešais. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams iestāties Eiropas Monetārajā savienībā, līdz ar to ieviest eiro mūsu teritorijā, bet uzskatām, ka to ir nepieciešams izdarīt vēlāk, nevis pēc diviem gadiem. Tas ir nopietns apstāklis, un par to ir jārunā ar Eiropas Komisiju un Eiropas Centrālo banku. Lai nodrošinātu konsolidāciju, mēs rosinām pirmām kārtām nodrošināt lielāku progresivitātes pakāpi, un līdz ar to ir jāievieš nekustamā īpašuma... vajag ieviest minimālo ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamo nekustamo īpašumu – izdarīt tā, lai tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas dzīvo nelielās dzīvojamās platībās, tomēr nebūtu nepieciešamība maksāt par to. Lai par to maksā tie, kam ir lielākas platības, – kam ir divu vai trīs stāvu mājas, kas ir uzbūvētas gan Rīgas reģionā, gan citur Latvijas novados. Tā ir tā cena, kuru, kā mēs uzskatām, ir nepieciešams samaksāt mūsu sabiedrībai, un tā būs taisnīga cena.

Vēl. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams tomēr veicināt ekonomiku. Ekonomikas attīstība ir alfa un omega, un jebkurš no šeit esošajiem deputātiem tam piekritīs, bet, lai to tiešām izdarītu, ir jānoņem slogs no uzņēmējiem, jo tikai viņi var padarīt mūsu budžetu aizpildītu ar nodokļiem, un tikai tas ļaus viņiem iziet no ēnas legāli, nevis mēģināt meklēt jaunas nišas un veidot jaunas shēmas, lai ar to padarītu vēl grūtāku Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas darbinieku darbu.

Trešais, kas šeit būtu vietā. Ir nepieciešams tomēr pārnest nodokļu slogu no patēriņa, ar ko lepojas mūsu valdība, uz zemi, jo zeme ir tas vienīgais resurss, kurš mums dots no dabas. Tas ir vienīgais, kas ir apliekams ar lielo nodokli, nekas cits! Jo gan ēkas, gan būves, gan tilti, gan jebkādi torņi ir tas, kas ir attīstības produkts, un nodoklim uz tāda veida nekustamo īpašumu ir jābūt mazākam. Bet zeme ir apliekama ar lielāku nodokli, kā to dara Austrālijā, Amerikā vai Kanādā. Tas būtu nopietns solis uz to, lai vispār palielinātu nodokļu summu mūsu budžetā un līdz ar to izvilktu mūsu ekonomiku no bedres.

Es zinu, ka valdība to plāno, proti, Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija nākamajā gadā sāks šo darbību ar kadastrālās vērtības kartes inventarizāciju, bet, ja mēs nesteidzināsim budžeta deficīta samazinājumu divu gadu laikā, tad mēs paspēsim to izdarīt pakāpeniski un līdz ar to dabūsim lielāku summu mūsu budžetā.

Un pēdējais. Ir nepieciešams tomēr sākt jaunas pārrunas ar mūsu kreditoriem, lai sarunātu par kredīta apkalpošanas noteikumiem, lai pārliecinātu viņus, ka mūsu saistību pārnešana uz vēlāku laiku padarīs mums lielākas iespējas šos kredītus atmaksāt. Latvijai (salīdzinājumā ar iepriekšējo situāciju Eiropā) ir daudz labvēlīgāki apstākļi, salīdzinot ar Īriju, ar Spāniju, ar Grieķiju. Un es domāju, ka šie apstākļi padarīs mūsu pozīcijas pārrunās ar kreditoriem labvēlīgākas.

Un pēdējais – par ekonomiku. Šorīt man piezvanīja kāds vēlētājs no novada, no Burtnieku novada, un pateica vienu lietu: „Godātais deputāt! Pasakiet, lūdzu, saviem kolēģiem, ka nevajag grozīt un palielināt transportlīdzekļu nodokli! Mūsu novadā stāv tukšas zāģētavas. Mēs vienkārši lūdzam: dodiet mums tos apaļkoka baļķus, kurus tagad pārdod ārējā tirgū! Mēs tos sagriezīsim dēļos un pēc tam pārdosim, un līdz ar to Latvija dabūs daudz lielāku naudas summu, nekā mums nodrošinātu šis transportlīdzekļu nodoklis un tie grozījumi, kurus piedāvā valdība.”

Es ar šo kā sveicienu no tā sauktā ierindas vēlētāja gribēju arī pabeigt savu uzrunu, ņemot vērā to, ka galu galā tikai ekonomika, nevis fiskālie paņēmieni mēģinās kaut ko... nodrošinās mūsu problēmu atrisinājumu.

Nesteigsimies ar budžeta deficīta samazinājuma paātrinājumiem, bet darīsim to pakāpeniski. Tas dos mūsu tautai atelpu, ne tikai ekonomikai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Ābiķa kungam pietiks ar 5 minūtēm? Nē. Tad mums ir pienācis laiks pārtraukumam. Bet, pirms mēs reģistrējamies, vārds paziņojumiem.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamie deputāti, kuri strādā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā! Pēc 5 minūtēm notiks komisijas sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izveidotās Dabas resursu apakškomisijas sēde – pirmā sēde – notiks komisijas sēžu zālē – 409.telpā – pulksten 12.40. Apakškomisijas locekļus, kas pierakstījušies un grib darboties apakškomisijā, aicinu uz sēdi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, lūdzu jūs uz īsu sēdi komisijas telpās! Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andris Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.45.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es gribu jūs informēt, ka šodien tūlīt Saeimas Dzeltenajā zālē notiks grāmatas „Soli pa solim uz atbildīgu politiku Saeimā. Vēlētāju un deputātu rokasgrāmata” atvēršanas svētki, kurā deputāti ir laipni aicināti piedalīties.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies četri deputāti: Boriss Cilevičs, Raivis Dzintars, Nikolajs Kabanovs un Inese Šlesere.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 13.30. Lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu, ieņemiet vietas! Būtu skaisti, ja deputāts Ribakovs arī varētu pagriezties ar seju pret zāli, nevis ar muguru. Pat ļoti skaisti būtu, ja deputāts Latkovskis varētu beigt koķetēt ar meitenēm.

Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka mēs skatām likumprojektu „Par valsts budžetu 2011.gadam” un valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketi. Mēs turpinām debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godāto sēdes vadītāj! Klātesošie valdības locekļi! Godātie kolēģi! Valsts budžets ir galvenais valdības politiskais instruments. Tas ir visas valsts dzīves organizējošais ietvars. Tas demonstrē valdības redzējumu, prioritātes un attīstības vīziju. Tam jāsatur izaicinājums, un tam jābūt uz nākotni vērstam.

Ko mēs saskatām šajā kompromisa budžetā? Kāds būs nākamais gads? Pirmais, ko mēs redzam pavisam skaidri un objektīvi, – ir augstāki nodokļi un daudzas jaunas nodevas patērētājiem, uzņēmējiem, siltumam, elektrībai, grāmatām, mašīnām, mājokļiem, izsolēm, prasībām tiesā.

Kāds angļu valstsvīrs bija teicis, ka dzīvē tikai divas lietas esot nenovēršamas – nāve un nodokļi. Par nodokļiem mēs varam būt pilnīgi droši.

Četras lietas par nodokļu palielināšanu.

Pirmā. Tas ir visvienkāršākais, bet ne veiksmīgākais ceļš. Iepriekšējā nodokļu paaugstināšana to apliecina. 2009.gadā pievienotās vērtības nodoklis tika pacelts no 18 uz 21 procentu, bet ievākums no nodokļa – samazinājās. Tagad valdība piedāvā to pašu – pacelt pamatlikmi uz 22 procentiem un samazināto likmi – uz 12 procentiem.

Augstāki nodokļi padara Latviju konkurētnespējīgu iepretim tuvākajiem konkurentiem. Lietuvā PVN ir 21 procents, Igaunijā – 20 procenti. Augstāki nodokļi samazina iedzīvotāju uzticību valstij. Augstāki nodokļi vairo vēlmi no tiem izvairīties un sekmē ēnu ekonomiku. Piemēram, pārtikai Latvijā būs trešie augstākie nodokļi Eiropas Savienībā. Trešie augstākie! Ēnu ekonomika jau tagad sasniegusi vismaz 32 procentus no iekšzemes kopprodukta.

2010.gadā valdība plāno no legālās ekonomikas nodokļu veidā izņemt vēl gandrīz 160 miljonus latu, kurus uzņēmēji būtu varējuši ieguldīt gan investīcijās, gan savu uzņēmumu attīstībā.

Otrā lieta. Tāpat kā iepriekšējām valdībām vajadzēja izaugsmes gados pacelt nodokļus uz patēriņu un īpašumu, tā šobrīd valdībai nevajadzēja slāpēt pirmos ekonomikas atgūšanās asnus. Valdība kāpj uz vecā grābekļa un atkārto iepriekšējās kļūdas. Tiek turpināta procikliska politika. Tā ir slikta politika! Tā ir slikta ekonomika!

Trešā lieta. Solījumu turēšana vairo iedzīvotāju uzticību un paļāvību. Solījumu nepildīšana – to grauj. Pirms vēlēšanām tika solīts vienu trešo daļu konsolidācijā veikt uz nodokļu rēķina, divas trešdaļas – uz izdevumu samazinājuma. Budžeta projekts ir iznācis otrāds.

Šoreiz bija vairāk nekā mēnesis laika, kādā budžetu varēja sagatavot, atšķirībā no iepriekšējiem politiķiem. Mēs jau visu gadu runājām, ka būtu lietderīgi budžetu veidot jau līdz 1.septembrim. Ja mūsos būtu ieklausījušies, nešaubāmies, ka budžets būtu sagatavots daudz kvalitatīvāks.

Ceturtā. Pret nodokļu palielināšanu ir visas uzņēmēju organizācijas – Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kamera, citas nevalstiskās organizācijas. Organizācijas, kas rada vērtību, kas eksportē, nodarbina cilvēkus un maksā nodokļus. Uzņēmēji vairāk vai mazāk skaļi saka: „Tas nav labi!”

Investori, kas salīdzina valstu investīciju klimatu, ies Latvijai garām. Trauksmes zvanu zvana arī Latvijas Bankas prezidents. Mēs vakar ar viņu runājām, un viņš saka (citēju): „Budžeta konsolidācija ir veicama tikai uz izdevumu samazināšanas rēķina, nevis ceļot nodokļus.” Taču nodokļu paaugstināšana nav cēlonis vājai politikai, bet gan sekas. Sekas īstu, reālu strukturālu reformu trūkumam valsts pārvaldē. Vienīgā izmaiņa ir mehāniska divu ministriju apvienošana. Tāpēc arī šodienas budžeta paketē puse... 54 likumi paredz tikai vienu izmaiņu – datoru cilvēku valodā runājot, – delete RAPLM, paste VARAM. Tātad izsvītrojam RAPLM, ieceļam iekšā VARAM.

Budžetā nav samazināta valsts pārvalde un nav strukturālo reformu. Vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Finanšu ministrijas ierēdņi, ministram neiebilstot, atzina, ka neviena štata vieta un neviena alga netiks samazināta. Dažas štata vietas nākšot klāt, lai stiprinātu administratīvo kapacitāti Eiropas Savienības fondu apgūšanai.

Un droši vien tāpēc ar finanšu ministra... nu jau bijušā... Repšes kunga 1.novembra rīkojumu par 15 procentiem ir palielināts Finanšu ministrijas algu fonds, jo daudzi darbinieki esot strādājuši papildus. Zīmīgi, ka, pēc Latvijas Bankas datiem, šogad, līdz šodienai – 9.decembrim, Latvija ir apguvusi ne vairāk kā 40 procentus no pieejamiem struktūrfondiem. Fondiem, kas budžeta apcirpšanas apstākļos ir vienīgais izaugsmi veicinošais instruments valdības rokās.

Budžeta veidošana pēc vēlēšanām notika lielā steigā, pienācīgi neizvērtējot alternatīvas, riskus un ekonomikas attīstības perspektīvas vairākus gadus uz priekšu. Kaut Latvijas Banka rekomendē budžetu veidot no nulles, vispirms pārskatot, kādus pakalpojums valsts vispār sniedz, taču, atvasinot nepieciešamās funkcijas un sastrukturējot tās mazā, kompaktā un profesionālā valsts pārvaldē ar ne vairāk kā astoņām ministrijām, joprojām Latvijā būs lielākais valsts pārvaldē nodarbināto skaits, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Rezultāts ir tas, ka šis budžets ir kārtējais tā dēvētais grāmatvežu, „Excel” tabulu, aritmētisko samazinājumu – un tā tālāk – budžets, kurā nav iezīmēta nekāda valsts attīstības vīzija un nav prioritātes. Budžeta vienīgā ideoloģija ir konsolidācija, kas rezultēsies stagnācijas stabilizācijā. Diemžēl valsts budžeta izdevumu daļā lielā mērā... diemžēl valsts izdevumu daļā samazinājumi lielā mērā atkal ir lineāri. Kurā ministrijā lielāks budžets, tajā tiek griezts vairāk. Lai gan Valdības deklarācijā fiksēts, ka izdevumus veselības aprūpē samazināt nedrīkst, 12 miljoni ir noņemti, un tas rezultēsies zemākajā veselības finansēšanas procentā no IKP Eiropas Savienībā.

Varbūt mēs atrodam kādas citas prioritātes? Piemēram, Igaunijā prioritāte ir izglītība, un investīcijas izglītībā 2011.gada budžeta projektā Igaunijā tiek palielinātas līdz 8 procentiem no IKP. Turpretim Latvijā izdevumi izglītībai šogad būs 3,4 procenti no IKP, turklāt nākamgad šie izdevumi tiek samazināti vēl par 4 miljoniem.

Rezultāts: studentu skaits Igaunijā strauji aug, bet Latvijā – samazinās.

Mūsu bērnu prasmes lasīt, rakstīt un rēķināt novērtētas zem OECD valstu vidējā līmeņa. Diemžēl budžetā nav arī instrumentu, lai risinātu demogrāfiskās un emigrācijas problēmas, nav signālu... nav signālu aizbraucējiem atgriezties un pozitīvu signālu ģimenēm, ka sociālie maksājumi palīdzēs saņemt lielākus vecāku pabalstus vai nodokļu atlaides.

Bet nu varbūt pietiks ar šī budžeta raksturojumu.

Ko piedāvājam mēs kā konstruktīva opozīcija, kas priekšlikumus balsta daudz dziļākā ekspertīzē? Mēs piedāvājam palīdzēt valdībai. Mēs piedāvājam uzlabot šo budžetu, mēs piedāvājam to padarīt kaut nedaudz draudzīgāku uzņēmējiem, ģimenēm un pašvaldībām. Mēs negribam vairot budžeta deficītu, bet gan to samazināt, mēs nevirzīsim populistiskus grozījumus ar lielu negatīvu fiskālo iespaidu, bet meklēsim līdzekļus no racionāliem finanšu avotiem.

Gluži pretēji! Es pat domāju, ja deputāti gan pozīcijā, gan opozīcijā mūs atbalstīs, mēs varēsim palīdzēt valdībai ietaupīt vēl 6 miljonus un samazināt budžeta deficītu līdz 5,3 vai 5,4 procentiem no IKP.

Mūsu piedāvāto budžeta grozījumu mērķis saskaņā ar mūsu priekšvēlēšanu apsolījumiem, labējas ideoloģijas principiem un labas pārvaldības principiem būs sekojošs: atbalsts ģimenēm ar bērniem, ambiciozāki ēnu ekonomikas apkarošanas mērķi, prognozējami nodokļi un sociālā nodokļa saglabāšana 33 procentu līmenī, sociālā budžeta ilgtspēja, pensiju otrais līmenis 4 procentu apmērā, reformas valsts pārvaldē, starptautiskā aizdevuma pakāpeniska pirmstermiņa dzēšana, efektīvāk pārvaldīti valsts uzņēmumi un vairāk iespēju pašvaldībām.

Par ģimenēm. Mēs piedāvājam atvieglojumu par katru bērnu celt no 63 līdz 91 latam, saglabājot tajā pašā laikā 35 procentus – neapliekamo minimumu. Tas ģimenei ar trīs bērniem, kurā vecāki saņem aptuveni 400 latu algu mēnesī, atstās gadā papildus uz rokām 275 latus. Varbūt daudzas ģimenes šā nodokļa stimula dēļ nepārcelsies no Īrijas atpakaļ uz Latviju, varbūt – ne. Bet daudzas varbūt pieņems lēmumu neaizbraukt uz kādu citu valsti.

Ēnu ekonomikas samazināšana. Valdība nav bijusi īpaši ambicioza: sākotnēji ēnu ekonomikas apkarošanas plāns paredzēja iegūt tikai 6 miljonus, bet nu šis plāns ir 15 miljoni. Ēnu ekonomikas apjoms ir vismaz 4 miljardi, bet nākamgad mēs iegūsim tikai 15 miljonus. Gaužām maz! Lietuva savā nule kā otrajā lasījumā apstiprinātajā budžetā plāno iekasēt no ēnu ekonomikas 230 miljonus latu, bet, ja neiekasēs, tad atbilstoši samazinās valsts iestāžu tēriņus, radot kopēju valsts motivāciju ēnu ekonomikas apkarošanai. Igaunija nākamā gada budžetā, kas nupat virzās cauri Rīgikogu, plāno iekasēt 150 miljonus latu. Mēs uzskatām, ka jāstāda pietiekami augsti, taču reālistiski mērķi – 60 miljoni. Un, protams – protams! –, ir jādod Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas izmeklētājiem un analītiskajam blokam papildu nauda. Jāpiešķir ir vismaz 5 miljoni, tad instruments, kas ir valdības rokās – ēnu ekonomikas apkarošanas plāns –, tiks varbūt efektīvi arī realizēts. Nav normāli, ka mēs dzirdam, ka degvielas kontrabandu Latvijā apkaro tikai seši darbinieki, bet degvielas pārdevēji nelegālo degvielas apjomu raksturo 30 miljonu latu apmērā.

Prognozējamie nodokļi. Uzņēmējiem galvenais ir biznesa vides prognozējamība, lai biznesu var racionāli plānot. Tāpēc mēs esam pret nodokļu celšanu. Sociālo iemaksu palielināšana no 33 līdz 35 procentiem un minimālās algas palielināšana no 180 uz 200 latiem sadārdzina darbaspēku gan absolūtajos skaitļos, gan salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Administratīvi plānotā... faktiski administratīva algas celšana (galvenokārt tā skars valsts pārvaldi) Latvijā apsteigs darba ražīguma kāpumu un tādējādi veicinās inflāciju.

Sociālā budžeta ilgtspēja. Droši vien būs ministri, kas teiks, ka, nepaceļot sociālo nodokli, nav iespējams nodrošināt sociālā budžeta ilgtspēju un ka iepriekšējās valdības izveidotais sociālā budžeta uzkrājums līdz 2012.gadam būs jau iztukšots.

Mums ir divi konkrēti risinājumi: sociālā budžeta izmaksu, kas nav tieši saistītas ar sociālajām iemaksām, pārcelšana uz pamatbudžetu, kas būtu īsta strukturālā reforma, un nodokļu maksātāju skaita vairošana, veicinot uzņēmējdarbību un izskaužot ēnu ekonomiku.

Ja jūs paskatāties, tad redzat, ka 2009.gada budžets bija balstīts uz 900 000 iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, bet 2011.gads tiek balstīts tikai vairs uz 650 000 iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem.

Otrā līmeņa pensijas. Mēs atbalstām arī pensiju līmeņa, otrā pensiju līmeņa, iemaksu saglabāšanu likumā noteikto 4 procentu apmērā. Iemaksu samazināšana, kā to atzīst arī Eiropas Komisija, ir īstermiņa risinājums, kas samazinās cilvēku pensijas nākotnē. Valdības piedāvājums – tas, ko mēs esam saņēmuši, – ir sliktas kvalitātes priekšlikums. Turklāt mēs rosinām grozījumus, kas liks pensiju otro līmeni... tajā ieskaitītos līdzekļus ieguldīt tikai tādos finanšu instrumentos, kuri strādās Latvijas tautsaimniecības labā. Pietiks ar Latvijas pensiju naudu celt citu valstu ekonomiku! Mūsu kapitālam jāpaliek strādāt Latvijā!

Sēdes vadītājs. Šķēles kungs, jā, es atvainojos... Godātie kolēģi! Šķēles kungs, sākot savu uzstāšanos, ir iesniedzis Prezidijam lūgumu saskaņā ar Kārtības rulli ļaut viņam runāt ilgāk nekā rullī paredzētās 15 minūtes. Viņš savukārt apņemas neizmantot savas Kārtības rullī paredzētās tiesības un nelūgt vārdu otrreiz. Saskaņā ar Kārtības rulli mums bez debatēm šis jautājums ir jāizlemj. (No zāles: „Lai runā!”) Cik laika jums, Šķēles kungs, ir vajadzīgs apmēram, lai pabeigtu jūsu uzstāšanos?

A.Šķēle. Domāju, 5 minūtes.

Sēdes vadītājs. Piecu minūšu jums pietiek?

A.Šķēle. Domāju.

Sēdes vadītājs. Jums ir vēl piecas minūtes. Deputāti neiebilst.

A.Šķēle. Paldies.

Reformas valsts pārvaldē. Mēs 2011.gada valsts budžeta likumā ierosināsim noteikt, ka gada laikā par 25 procentiem ir jāsamazina Latvijā izdodamo licenču skaits. Pasaules ekonomikas forumā Davosā redzējām, ka globālās konkurētspējas indekss parāda, ka Latvija ir zemajā – 70.vietā pasaulē. Viszemāk no Baltijas valstīm! Un tieši pēdējos gados mēs esam noslīdējuši vispamatīgāk. (Vienīgā joma, kur Latvija stabili ir 1.vietā pasaulē ilgstoši, – tā ir malārijas apkarošana.) Turklāt uzņēmējiem otras lielākās problēmas atbilstoši šim indeksam rada neefektīva birokrātija. Šāds kvantitatīvs licenču samazināšanas mērķis labi palīdzēja motivēt un veikt reformas Nīderlandē. Bet tas tikai ir viens piemērs reālām reformām, nevis kosmētiskajam remontam, ko piedāvā valdība.

Cienījamie deputāti! Ļaujiet vēl ieskicēt trīs mūsu priekšlikumus. Starptautiskā aizdevuma daļas pirmstermiņa dzēšana. Kā liecina Finanšu ministrijas informācija, Latvija līdz šim no starptautiskajiem aizdevējiem – Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda – ir aizņēmusies nedaudz vairāk par 3 miljardiem latu. Esam iztērējuši jau 2 miljardus, un apmēram 650 miljoni stāv finanšu stabilizācijas rezervē. Mēs maksājam par šiem līdzekļiem aptuveni 2,5 procentus gadā, un tos nevar izmantot tautsaimniecības sildīšanai. Lai samazinātu 2011.gada izdevumus un dotu signālu starptautiskajām kredītreitingu aģentūrām, ka mēs spējam jau sākt atdot, ierosinām nākamā gada laikā sākt aizdevumu atdot. Ne visu uzreiz. Pakāpeniski. Nedaudz. Pa ceturkšņiem. Arī finanšu ministrs ir atzinis: ja mēs varam kaut ko ātrāk dzēst, tad tas nav slikti. Ja nav slikti sākt atdot, tad jāatdod. Latviešiem ir gudrs sakāmvārds, ko derētu atcerēties mums visiem, – „Parāds nav brālis”.

Labāk pārvaldīt valsts uzņēmumus. Ministru prezidenta parakstīts pētījums un skaidra priekšvēlēšanu apņemšanās ir, ka, uzlabojot valsts uzņēmumu pārvaldību, Latvija dividendēs var iegūt papildus 75–85 miljonus latu. Cik daudzi valsts uzņēmumi šobrīd stāv... īpašumi stāv tukši un neizmantoti? Cik daudz uzņēmumu šobrīd konkurē nozarēs, kurās ir aktīvs tirgus un aktīva privātā konkurence? Valsts uzņēmumiem ir jāpalielina efektivitāte un kapitāla atdeve, jāpieaudzē vērtība un jānosaka konkrēti darbības rezultāti. Mēs esam pārliecināti, ka jau nākamajā gadā, ieklausoties ekspertu padomos un aktīvi rīkojoties, papildus dividendēs var iegūt vismaz 45 miljonus latu.

Un iespējas pašvaldībām. Par to jau minēja deputāts Zalāns. Mēs uzskatām, ka krīzes laikā jāatbalsta pašvaldības vēl vairāk. Tas ir tas varas līmenis, kas atrodas iedzīvotājiem vistuvāk. Jāgarantē tām iedzīvotāju ienākuma nodokļa ienākumi simtprocentīgā apmērā. Šīs garantijas ir ļoti būtiskas, jo pieaug sociālie izdevumi, samazinās iedzīvotāju spēja norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem. Šobrīd jau ir 30 miljonu latu parādi, tiek celts PVN siltumenerģijai no 10 uz 12, elektrībai – no 10 uz 22. Nav noslēpums, ka līdz šim pašvaldības savus, pašvaldību, budžetus plānoja iepriekš valdības dotās garantijas līmenī. Tātad iepriekšējā budžetā – 92 procentu līmenī. Simtprocentīga garantija ļoti būtiski stimulēs iekšējo tirgu.

Cienījamie deputāti! Es aicinu atbalstīt budžetu pirmajā lasījumā, lai ātrāk mēs varētu sākt to uzlabot. Valdība savu ir pateikusi. Tur nekā būtiski jauna un laba nebūs. Gan sociālo partneru, gan opozīcijas priekšlikumus droši vien nievās. Bet varbūt, ātrāk uzsākot darbu pie tiem, mēs kopā radīsim pamatu daudz drosmīgākam un uz ilgu termiņu vērstam piedāvājumam. Pretējā gadījumā šis būs un paliks stagnāciju stabilizējošs budžets.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienītie kolēģi! No Ministru kabineta piedāvātajos likumprojektos gandrīz visos anotācijā ir rakstīts, ka sabiedrības līdzdalība likumu izstrādes gaitā nebija... nav vajadzīga un nav nepieciešama, jo neskar sabiedrību.

Arī likumā, par ko es gribu runāt – „Transportlīdzekļu nodokļa likums” –, ir rakstīts, ka sabiedrības līdzdalība likumprojekta izstrādē nav nepieciešama, jo nodokļa likmes būtiski nemainīsies. Bet šā likuma izstrādātāji atsaucas uz to, ka tās mērķētas pārsvarā uz ekskluzīvo auto īpašniekiem, jo lielai daļai auto īpašnieku šis likmes paaugstinājums nebūs būtisks. Progresīvā likme, kas tiek piedāvāta šajā likumā, attieksies uz visiem automobiļiem, kas Latvijā reģistrēti pēc 2005.gada 1.janvāra, neskatoties uz pirmreizējo reģistrāciju varbūt kādā citā valstī pirms šā datuma. Un tā šis likums skars praktiski visus automašīnu īpašniekus Latvijā. Pastāv taču iespēja, ka cilvēks iegādājas automašīnu, kura ražota varbūt 90.gadu vidū vai kā citādi, bet Latvijā tā ievesta tikai pēc 2005.gada 1.janvāra. Un rodas jautājums: ko darīt tad un kas ir jādara tiem, kam automašīna nav statusa vai bagātības rādītājs?

Teiksim, neliels piemērs varbūt parēķināšanai. Ģimene dzīvo 25 kilometru attālumā no pilsētas, kaut vai no Rēzeknes, un līdz ar to arī atstatus no darba vietām, sporta, medicīnas un kultūras iestādēm. Automašīna ģimenei varbūt izskatās lepna, bet tā nav nekāda luksusa prece, bet gan ikdienas nepieciešamība, jo satiksmes autobuss no ciemata uz pilsētu kursē varbūt divas reizes dienā: braukšana uz turieni izmaksā Ls 1,40 vienam cilvēkam un Ls 1,40 vienam cilvēkam atpakaļ, neskaitot to, ka arī pa pilsētu ir jāpārvietojas ar sabiedrisko transportu.

Tā, piemēram, 2009.gadā ģimene, kurā ir ģimenes pieaugums, ir iegādājusies 1999.gada izlaiduma kaut vai „Chrysler voyage”. Ļoti lepna mašīna ar septiņām pasažieru vietām, lai tajā satilptu gan vecāki, gan abi bērni, gan bērnu ratiņi un vajadzības gadījumā paņemtu līdzi arī kādu kaimiņu, kā tas laukos pienākas. Tieši šāds auto tajā brīdī varbūt tika izvēlēts, jo tas iegādes brīdī nebija dārgs, un svarīgs bija tā ērtums. Tika uzstādīta varbūt gāzes iekārta, lai ekonomētu degvielas izmaksas. Līdz ar to samazināts ir arī CO₂ izmešu daudzums. Salīdzinoši zemas arī rezerves daļu cenas. Un nevis tā ekskluzivitāte tika izvēlēta tajā brīdī.

Tāpēc pēc piedāvātajām formulām nākamgad ne tikai pārtikušai ģimenei... pat ne tik ļoti pārtikušai ģimenei par tādu, varētu teikt, „ekskluzīvu”, automašīnu būs jāšķiras no apmēram 190 latiem, jo Latvijā tā pirmo reizi ir reģistrēta 2007.gadā.

Pateicoties varbūt minētajam likumprojektam, kas, cik noprotams, skars pilnīgi visus automašīnu īpašniekus, šobrīd tiek apsvērtas vairākas iespējas, kā likuma pieņemšanas gadījumā ietaupīt ģimenes budžetu tieši šīm ģimenēm.

Pirmkārt, auto var noņemt pilnīgi no uzskaites, nolikt to pie sētas, nemaksāt ikgadējos nodokļus, neiegādāties degvielu, tajā skaitā nemaksāt arī akcīzes nodokli... nepirkt detaļas, neremontēt, tad ies garām arī pievienotās vērtības nodoklis, un, ja neremontēs, mazāk darba būs arī autoservisiem, kuru bizness sāks sarukt.

Otrais variants – izmantojot varbūt legālās iespējas, var reģistrēt automašīnu blakusvalstī, kaut vai Lietuvā, kur šādu ikgadējo transporta nodokļu nav. Līdz ar to valsts budžets zaudēs šos visus uzskaitītos nenomaksātos nodokļus.

Lasot atsauksmes arī masu medijos par nodokļu paaugstinājumu, jāsecina, ka šādi plāno rīkoties ne viens vien automašīnas īpašnieks Latvijā, un tad ir loģiski, ka tādējādi valsts neiekasēs plānotos budžeta papildinājumus, bet – tieši otrādi! – tie pat vēl mazināsies.

Valdības mēģinājums padarīt personisko autotransportu nepieejamāku ir vēl viens sitiens zem jostas vietas gan iedzīvotājiem, gan pašai valstij. Lai gan šī nodokļu sistēma tika tēmēta uz ekskluzīvo automašīnu īpašniekiem, tas rikošetā ir aizķēris arī vienkāršos... vienkāršās ģimenes locekļus, kas ir ar ne pārāk lieliem ienākumiem.

Ikgadējās transporta nodevas apmēru vajadzētu varbūt noteikt pēc nedaudz savādākiem kritērijiem, nevis pēc motora tilpuma, jaudas, automašīnas masas, jo ne vienmēr masa un motora tilpums nozīmē transportlīdzekļa ekskluzivitāti. Nodeva jāplāno varbūt tā, lai tā skartu tieši to mērķi, to auditoriju, uz ko arī vērsts šis likumprojekts. Tas ir – uz ekskluzīvo automašīnu īpašniekiem.

Varbūt kā galvenais kritērijs, izstrādājot noteikumus, ir jāņem vērā automašīnas ražošanas gads, tips un tirgus vērtība, jo tieši tā uz automašīnām skatās apdrošinātāju kompānijas, un tikai pēc tam kā papildu kritērijus varētu ieteikt motora jaudu, automašīnas masu un, domājot arī par ekoloģiju, kaut kādus CO² izmešu daudzumus, nevis motora tilpumu.

Godātā komisija, atbildīgā komisija! Ir laiks varbūt tieši ar šo likumprojektu koriģēt, labot, lai tas attiektos... lai tas neietu rikošetā arī uz tiem cilvēkiem, kuriem šī it kā ekskluzīvā prece, ekskluzīvās automašīnas, ir vienkārši kā ģimenes automašīnas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Augsti godājamais Saeimas Prezidij! Ministri! Cienījamie kolēģi! 2009.gadā, kad tika apstiprināta Valda Dombrovska valdība, ekonomikas ministrs Artis Kampars teica, ka eksportam ir jākļūst par mūsu valsts reliģiju. Šodien, ja mēs skatāmies datus par eksportu, tad redzam, kokapstrādē eksporta apjoms ir pieaudzis par 37 procentiem. metālapstrādē eksporta apjoms ir pieaudzis teju par 15 procentiem, elektrisko iekārtu apstrādē un ražošanā tas ir pieaudzis par 25 procentiem. Ir vērojama tendence eksportam attīstīties ar pozitīvu zīmi! Protams, vislielākais paldies jāizsaka pašiem uzņēmējiem, tiem, kas šo eksportu veicināja. „Latvijas finieris” kokapstrādes jomā, „Liepājas metalurgs” metālapstrādē un citi mūsu valstī lielākie uzņēmumi ir palīdzējuši eksporta apjomam strauji augt un tādā veidā ienest mūsu valsts budžetā milzīgus naudas līdzekļus.

Mēs lasām šodien un lasījām arī nesenā pagātnē, ka iekšzemes kopprodukts ir audzis teju par 3 procentiem. Pavisam nesen dzirdējām to, ka paaugstinājies mūsu valsts kredītreitings. Tie ir tie signāli un tās ir tās lietas, par kurām mēs varam runāt ekonomikas augšupejas attīstībai. Šeit un šodien no Ekonomikas ministrijas un mūsu valsts ekonomikas skatpunkta mums pirmām kārtām būtu jārunā par šo (protams, arīdzan neaizmirstot visas strukturālās reformas un budžeta konsolidāciju).

Ja mēs runājam par ekonomikas attīstību, tad jāteic, ka, protams, lielu lomu spēlē Eiropas Savienības struktūrfondi. Tā ir nauda, ko mēs reāli varam investēt mūsu valsts ekonomikā. Šobrīd un iepriekšējos divus gadus mēs varam runāt par milzu investīcijām tieši ražošanas sektora attīstībai. No Eiropas Savienības struktūrfondiem ekonomikā ir ieplūdināti 350 miljoni latu, kas kopā ar pašu uzņēmēju līdzfinansējumu dod teju 700 miljonu latu investīciju mūsu valsts ekonomikā. Tie nav mazi skaitļi! Ja mēs runājam par konkrētām programmām, tad jāuzsver programma „Augstas pievienotās vērtības radīšana”, kur finansējumu ieguva tādi uzņēmumi kā „Liepājas metalurgs”, „Lauma”, „Latvijas finieris”, „Grindex” un citi uzņēmumi. Mēs investējam 80 miljonus latu, bet kopā ar pašu uzņēmumu līdzfinansējumu tie ir vairāk nekā 200 miljoni latu mūsu ekonomikā. Papildus tam tika radītas vēl virkne citu programmu, piemēram, jaunu produktu radīšana, jaunu produktu ieviešana ražošanā, kompetenču centra izveide un vēl citas programmas. Tas ir devis milzu ieguldījumu mūsu valsts ekonomikā.

Es domāju un ceru, ka jūs, kolēģi, piekritīsiet man, ka šis kuģis, ko sauc par Latvijas valsti, iet pareizā virzienā. Es ceru, ka, debatējot un pieņemot nākamā gada budžetu, mēs šo virzienu nemainīsim, ka šis nospraustais kurss ekonomikā uz augšupeju, uz eksportu vērstu ekonomiku mūsu valstij nesīs milzu panākumus.

Kas būtu jādara nākotnē? Es domāju, ka pirmām kārtām būtu jāturpina iesāktais. Ir jāturpina atbalstīt eksports. Eksportspējīgiem uzņēmumiem ir jāturpina novirzīt būtiska naudas daļa no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Mūsu valstī ir jārada tādi uzņēmumi, kas spētu atvest naudu uz šejieni no citas pasaules malas, lai šo naudu šeit, iekšienē, mēs varētu tērēt gan sociālajām vajadzībām, gan citām nepieciešamām lietām. Mums beidzot ir jāsaprot, ka šie uzņēmumi, kas ienesīs milzu naudu no citām pasaules un Eiropas valstīm, būs tie, kas pirmām kārtām parūpēsies par to, lai mēs savu sētu nepiedrazotu, lai mēs savas sētas apkaimē un savās mājās nerunātu par to, ka tā ir piemēslota.

Būtisks aspekts ir darba vietas. Tikai caur ražošanu un ražojošiem uzņēmumiem mēs varam attīstīt darba vietas. Ja mēs paskatāmies to, cik darba vietu spēs dot augstas pievienotās vērtības programma, tad tie ir vairāki tūkstoši. Tie ir vairāki tūkstoši darba vietu visā Latvijā! Es domāju un ceru, ka šis ceļš turpināsies, ka mēs varēsim kopā ar pašvaldībām, izvērtējot katras pašvaldības prioritātes un priekšrocības iepretim citām pašvaldībām, atrast to unikālo iespēju, lai katrā pašvaldībā radītu pa vienai, divām vai trim jaunām ražotnēm, lai katras pašvaldības iedzīvotāji vairs nerunātu par to, ka ir jābrauc strādāt uz Īriju vai uz Lielbritāniju, vai uz citām pasaules valstīm. Mums par to ir jāatbild un par to ir jādomā, un tas ir jādara.

Mēs redzam, ka pozitīva tendence ir arī jaunu uzņēmumu rašanās. Mēs redzam, ka mikrouzņēmumu nodoklis ir nesis vēlamos rezultātus. Jau vairāk nekā 1000 uzņēmumu ir reģistrējušies kā mikronodokļa maksātāji un vairāk nekā 1000 vai 1500 uzņēmumi Uzņēmumu reģistrā reģistrējušies kā samazinātā kapitāla uzņēmumi. (Zālē pieaug troksnis.)

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Ja „Saskaņas Centra” frakcija varētu palikt klusāka, tad mēs neapšaubāmi Olšteina kungu dzirdētu daudz labāk.

K.Olšteins. Jā, paldies jums. Paldies, kolēģi!

Tas ir tas kurss, kurš noteikti ir jāturpina... (Troksnis zālē nerimstas.)

Sēdes vadītājs. Klementjeva kungs... Olšteina kungs, turpiniet!

K.Olšteins. Un tāpat kā jebkurš negaiss, esmu pārliecināts, ka arī šis negaiss kādreiz beigsies. Es domāju, ka mūsu valsts ekonomikas attīstība ir uz pareizā ceļa. Un, ja mēs ar šo valsts budžetu turpināsim šādu virzību, tad mūsu ekonomika noteikti ies augšup un mēs ar to varēsim lepoties ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē.

Paldies jums, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātais sēdes vadītāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es varbūt pieskaršos dažām lietām, par ko šodien šeit no tribīnes tikpat kā nerunāja, bet man tās liekas pietiekami svarīgas, jo arī uz budžeta lietām ir jāpaskatās nedaudz no cita skatpunkta, proti, no Latvijas kā līdzsvarotas, vienmērīgi attīstītas valsts, vismaz teritoriālā aspektā, skatpunkta, kā arī no sabiedrības integrācijas, vienotības aspekta.

Politikas virsuzdevums ir radīt stabilitāti valstī, drošību, labklājību, un politikas virsuzdevums Latvijā, Latvijas apstākļos, ir arī stiprināt nacionālo kultūru, latviešu valodu, jo galu galā Latvija ir pasaulē vienīgā teritorija, kur šīs lietas var īstenoties. Un budžets neapšaubāmi ir viens no mehānismiem, kuru var izmantot, lai šīs lietas sekmētu.

Valodas attīstība nepārprotami sakņojas izglītības sistēmā. Es gribētu jums atgādināt dažus ciparus. 1990.gadā latviešu mācībvalodas skolās Latvijā mācījās apmēram 52 procenti bērnu. Pēc 20 gadiem šis skaits ir pieaudzis līdz gandrīz 75 procentiem. Šī tendence, šī līkne visu laiku bija augšupejoša, bet iepriekšējais mācību gads diemžēl bija pirmais, kurā bija novērojams neliels regress: par dažām procenta desmitdaļām latviešu mācībvalodas skolās skolēnu īpatsvars samazinājās. Kāpēc es to visu stāstu? Tas tomēr diezgan lielā mērā ir saistīts ar budžeta lietām.

Mēs zinām, ka izglītības sistēmā neatkarības gados faktiski ir bijušas īstenotas trīs nopietnas reformas.

Pirmā bija tā, kas tika ieviesta jau ministra Piebalga laikā, – ka skolēniem bija tiesības izvēlēties mācību priekšmetus. Tā bija neveiksmīga reforma, kura bija jāatceļ, jo skolēni aizgāja pa vieglākās pretestības ceļu un nemācījās vairs dabaszinības.

Otra reforma, kas tika īstenota pakāpeniski, bija valsts valodas nostiprināšana mūsu izglītības sistēmā, un, manuprāt, tā ir īstenota samērā veiksmīgi, it īpaši vidusskolas posmā.

Trešā nopietnā reforma ilgst jau vairāk nekā gadu, un tā ir ārkārtīgi nopietna reforma. Tā ir saistīta tieši ar budžeta izdevumiem, un tā ir reforma, kas saistās ar jaunu pieeju, proti, nauda seko skolēnam. Precīzāk būtu jāsaka – nauda seko pašvaldībai jeb novadam atkarībā no skolēnu skaita attiecīgajā pašvaldībā. Un šeit es gribētu vērsties pie klātesošā izglītības un zinātnes ministra Broka kunga, jo diemžēl tajā laikā, kad Izglītības un zinātnes ministriju vadīja iepriekšējā ministre, šī reforma, kas tiešām ir ļoti vajadzīga, ir aizgājusi drusku pa nepareizu ceļu.

Kā atceraties, kādreiz Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi brauca mācīties uz Kanādu, kad tur bija pasaules čempionāts, jo pie reizes varēja paskatīties arī hokeju, bet būtu vērts aizbraukt uz Somiju, kurā tiek īstenota līdzīga pieeja skolu sistēmas finansēšanā. Somija ir stipri līdzīga valsts Latvijai. Somijas dienviddaļa, ap galvaspilsētu Helsinkiem, Turku, Tamperi, ir diezgan blīvi apdzīvota, savukārt perifērija ziemeļu virzienā kļūst arvien mazāk apdzīvota. Līdzīga situācija ir arī Latvijā. Apmēram 50 procenti Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgas aglomerācijā jeb Rīgas reģionā, savukārt perifērija diemžēl sakarā ar visdažādākajiem procesiem, kas šobrīd notiek, kļūst arvien mazāk apdzīvota.

Diemžēl tā koeficientu sistēma, ko Izglītības un zinātnes ministrija ir ieviesusi, sadalot budžeta naudu pēc principa „Nauda seko pašvaldībai atkarībā no skolēnu skaita”, ir nepietiekami diferencēta, jo reālajā dzīvē pastāv tikai divi koeficienti: viens – Rīgā un pārējās tā sauktajās republikas lielajās pilsētās, kas ir loģiski, un otrs – visos pārējos Latvijas simts un nedaudz vairāk novados.

Šī pieeja ir pilnīgi aplama. Es ceru, ka jūs visi iepazināties ar šo nelielo brošūru par reģionu attīstību Latvijā, kas visiem deputātiem tika izdalīta. Un tie cipari ir pietiekami zīmīgi. Šeit pat Pierīgā, ir pašvaldības, kur iedzīvotāju blīvums ir lielāks nekā 150 cilvēki uz kvadrātkilometru, un līdzīgs ir arī skolēnu blīvums. Un ir arī vesela rinda pašvaldību, kur blīvums ir, sākot no 4 cilvēkiem uz kvadrātkilometru... 5, 6, 7 vai 8 cilvēki... Šādu pašvaldību ir desmitiem un desmitiem, bet šobrīd diemžēl visās pašvaldībās... Teiksim, Mārupē, kur pēdējo piecu gadu laikā iedzīvotāju skaits ir palielinājies par vairāk nekā 50 procentiem, kur ir lieliska infrastruktūra, kur skolu skaits ir neliels, kur ir viegli bērnus aizvest līdz skolai vai viņiem nokļūt skolā, ir tāds pats koeficients kā Latgales pierobežā, kā visā citā Latvijā. Ministrija paspēra nelielu soli pretim četrām vismazāk apdzīvotajām pašvaldībām, kur šo koeficientu paaugstināja, bet koeficients būtu jādiferencē, kā tas ir Somijā, kur ir vairāk nekā 10 dažādi koeficienti atkarībā no iedzīvotāju blīvuma, no ceļu infrastruktūras un pārējiem rādītājiem.

Teritorijas vienmērīga attīstība ir arī valsts drošības jautājums. Iedzīvotāju migrācijas rezultātā – gan iekšējās migrācijas, gan starpvalstu migrācijas rezultātā –, kā arī zemas dzimstības rezultātā mūsu valsts pierobeža, Latvijas austrumu daļa, kļūst arvien mazapdzīvotāka. Tas, neapšaubāmi, ir arī valsts drošības jautājums. Saprātīgi īstenojot izglītības sistēmas reformu, par ko es jau runāju un ko noteikti vēl minēšu tuvākajā laikā, šī pieeja ir noteikti jāmaina un mums nepārprotami budžetā ir jāatspoguļojas arī valsts investīciju sadales politikai, tai ir jāatspoguļojas valsts budžetā teritoriālā aspektā, jo mēs ļoti labi zinām, ka ārvalstu investīcijas, privātās investīcijas, neapšaubāmi, ienāk teritorijā, kur ir lieliski attīstīta infrastruktūra, kur ir labi ceļi, kur ir lielāka darbaspēka koncentrācija. Un tāds ir Rīgas reģions.

Un, ja šobrīd mēs paskatāmies šo Latvijas bildi saistībā ar pašvaldību izlīdzināšanas fondu, tad redzam, ka iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā veic Rīga, Pierīgas novadi, rūpniecības pilsēta Valmiera, attīstītākā osta Ventspils un Aizkraukles novads, kur ir ļoti liels elektrostaciju īpatsvars vietējā budžetā. Un mums nepārprotami būtu jādara viss iespējamais, lai valsts investīciju projekti tiktu īstenoti ne tik daudz Pierīgā, bet gan Latvijas reģionos, tātad ārpus Rīgas, lai Latvija attīstītos vienmērīgi, lai cilvēki nepārceltos uz dzīvi ne vien uz ārzemēm, bet arī no perifērijas uz Rīgas novadu, jo tas apdraud ne tikai Latvijas ekonomisko attīstību, bet arī Latvijas drošību tālākā perspektīvā.

Un tāpēc, arī paskatoties uz budžetu... Jā, es saprotu, ka arī mūsu valdībā ir ietekme partijām, kuras ir veidotas pēc teritoriālā principa un kuras izmanto savu esamību valdības koalīcijā, lai piesaistītu vairāk investīciju sev, bet viens otrs investīciju projekts, kam ir sniegts valsts galvojums, kas ir mērāms miljonos, varbūt varēja tikt īstenots perspektīvā Latvijā kaut kur citur, nevis teritorijā, kas šobrīd jau ir viena no attīstītākajām Latvijā. Es nesaku, ka šie investīciju projekti nav vajadzīgi vispār, tie ir vajadzīgi ļoti, bet mums perspektīvā būtu jādomā, kā šīs valsts investīcijas izvietot vienmērīgi visā Latvijas teritorijā.

Savu uzrunu nobeidzot, es tomēr aicinu... es neaicinu rakņāties pagātnē, jo mēs visi zinām par tām kļūdām, kas ir pieļautas. Es tomēr aicinu visus būt paškritiskākiem. Es redzu, ka nākamais runātājs ir Ainārs Šlesers. Ceru, ka viņš būs paškritisks, jo mums, tiem, kas savulaik esam bijuši pie varas (arī es tajā skaitā), strādādami iepriekšējās Saeimās, ir jāatzīst, ka arī mēs esam līdzvainīgi pie šā ekonomiskā burbuļa radīšanas. Labi atceramies šo spārnoto teicienu – „Gāzi grīdā!”. Un gods, kam gods, – Šķēles kungam! Viņš jau savlaicīgi runāja par šo pārkarsušo krupi. Tomēr jāatzīst, ka, ņemot vērā arī tā laika spējas, Andra Šķēles spējas, ietekmēt politiku tad, kad jūsu padevīgais kalps, kurš šobrīd atrodas jūsu priekšā... Kad, redzēdams, ka kaut kur jau aiz apvāršņa šī ekonomiskā krīze ir parādījusies, kā to novērtēja speciālisti, un redzēdams, ka Aigara Kalvīša valdība dažādu iemeslu dēļ uz to nereaģē, aicināju Aigaru Kalvīti atkāpties, tad...

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, mēs runājam par 2011.gada budžetu!

Dz.Ābiķis. ... kaut gan jau varbūt tajā laikā vajadzēja rīkoties radikālāk.

Paldies, kolēģi, par uzmanību! Es pasaku paldies arī opozīcijai par konstruktīvajiem priekšlikumiem. Strādāsim kopīgi!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Tas, par ko es vēlos runāt... Es šobrīd vēlos runāt gan kā Saeimas priekšsēdētāja, gan arī kā Tiesu politikas apakškomisijas vadītāja. Pirmā tēma, par kuru es vēlos runāt, ir jautājums par atalgojumu, par debati, vai tas ir strīds starp varām, vai tas ir par varu, attieksmes demonstrēšanu pret sabiedrību.

Šodien tiek piedāvātas izmaiņas tiesnešu un prokuroru darba samaksas sistēmā, un es gribu teikt, ka tās nav ne jaunas, ne kaut kur izdomātas šobrīd, lai kaut ko nepildītu, nedarītu.

Pirmām kārtām mēs esam tiesiska valsts, mēs apzināmies, ka Satversmes tiesas spriedumi ir jāpilda. Satversmes tiesas spriedums nosaka nevis to, ka mums ir jāturpina maksāt tiesnešiem no 2000 latiem (zemākā robeža) līdz 5000 latiem, kas ir daudzkārt vairāk nekā jebkuram citam, bet gan to, ka ir jāveido tāda sistēma, kura būtu ilgtspējīga, kura nodrošinātu tiesnešu neatkarību un būtu arī kaut kādā veidā samērojama. Tātad tas, ko mēs piedāvājam šobrīd, – tā ir sistēma, kas sakņojas vēsturiskās tradīcijās, kas bija jau 1929.gadā. Un arī 1929.gadā tiesneši mēģināja šo sistēmu apstrīdēt, vērsās tiesā, un tiesa savukārt atzina, ka šī sistēma ir samērojama, piemērojama un tātad visādā ziņā ir tiesnešu un visas sabiedrības interesēs.

Arī 2002.gadā, tad, kad mēs sākām runāt par tiesnešu atalgojuma sistēmu, tad, kad mēs sākām runāt par to, ka mums ir nepieciešama tāda tiesu sistēma, kura atbilstu demokrātiskas valsts principiem, mēs aicinājām palīgā starptautiskos ekspertus. Un ANO Attīstības programmas pārstāvji šeit strādāja ilgāku laiku, lai veiktu tādu pētījumu, kas saucās „Atbalsts Latvijas tiesu sistēmai”. Šīs sistēmas ietvaros tapa neskaitāmi dokumenti, to skaitā arī šis koncepts par tiesnešu atalgojumu. Konceptā par tiesnešu atalgojumu no Latvijas puses viens no aktīvākajiem šīs koncepcijas virzītājiem un izstrādātājiem bija arī šābrīža Satversmes tiesas priekšsēdētājs Kūtra kungs, kurš atzina to, ka tiesnešu atalgojums ir piesaistāms augstākajiem juridiskajiem ierēdņiem, kas strādā valsts pārvaldē. No tā tad šī sistēma ir arī tapusi, un tas ir arī tas, kas ir ņemts par pamatu šodien, domājot par to, kādā veidā sakārtot tiesnešu atalgojumu sistēmu.

Pārējie dokumenti, kas attiecas uz šo tiesu sistēmas sakārtošanu, tapa ne tikai tādēļ, kā to šobrīd mēģina uzsvērt tiesneši, lai sakārtotu tiesnešu atalgojumu un lai tiesnesis varētu nodrošināt savu Satversmē garantēto neatkarību. Tie bija dokumenti, kas pirmām kārtām noteica to, kā ikviens Latvijas sabiedrības loceklis varēs lietot tādu tiesu sistēmu, par kuru viņš būtu pārliecināts, ka tā spējīga strādāt pēc tiem principiem, kādi darbojas normālās demokrātiskās valstīs, ka šī sistēma spēs pati attīrīties, ja tas būs nepieciešams, ka šī sistēma pati kontrolēs savu kvalitāti. Tiesnešu atalgojumu sistēmu tika mēģināts ieviest likumā „Par tiesu varu”, un tikai ar neskaitāmiem pārejas noteikumiem tas līdz galam netika ieviests, bet šāda sistēma vismaz tika piedāvāta, turpretī savu attieksmi pret sabiedrību par sava darba kvalitātes pārbaudi tiesneši nav vēlējušies ieviest jau gadiem. Un arī iepriekšējā parlamentā, diskutējot jau par reālu likumprojektu, par piedāvājumiem, kas ir tapuši, izpētot starptautisko praksi, šī nevēlēšanās dot arī sabiedrībai pretī pārliecību, ka šī sistēma ir tāda, kas atbilst tiesiskas valsts principiem, ir otrs šis moments.

Tātad tiesneši paši ļoti dažādi traktē un debatē par to, vai viņiem ir vai nav jāatrodas šajā vienotajā atalgojumu sistēmā. Tā, piemēram, Augstākās tiesas senators Jānis Neimanis publiski laikrakstā „Jurista Vārds” ir minējis šādu tekstu: „Atšķirīgo valstī noteikto darba samaksu regulējošo normu kodifikācija vienā tiesību aktā nekādi nepārkāpj Latvijas Republikas Satversmi un neapdraud tiesnešu neatkarību. Tā ir gan Vācijā, gan Igaunijā, un neredzu iemeslu, lai tā nebūtu arī Latvijā.”

Tātad tas nozīmē, ka ir šis pētījums par to, kādā veidā būtu nepieciešams visu to sakārtot, un arī paši tiesneši neviennozīmīgi izturas par to, kādā veidā šī sistēma būtu sakārtojama. Tiesu varas pārstāvji ir pauduši viedokli, ka, tā kā šobrīd ir krīze, tad neko grozīt nedrīkstētu, jo reformas būtu jāveic vienīgi... ka reformas nebūtu jāveic, vienīgi varētu noteikt jaunu pārejas periodu.

Es gribu atgādināt, ka, pieņemot iepriekšējā gada budžetu, šādam kompromisam no tiesnešu puses mēs jau piekritām pagājušajā gadā un neiekļāvām tiesnešus vienotajā atalgojumu sistēmā, savukārt vienojāmies ar viņiem, ka būs tāds apmērs, kas nodrošinās viņiem neatkarību. Un tieši tāpēc šis tiesnešu algu samazinājums... visā valsts pārvaldē tas bija noteikts 20 procenti, turpretī tiesnešiem tur bija tāds dīvains procents – 17. Tas bija tāpēc, ka mēs vienojāmies par to atalgojuma apmēru, kāds varētu būt. Turpretī tiesneši uzskatīja, ka tāda vienošanās nav notikusi, un nekavējoties devās uz Satversmes tiesu, lai to apstrīdētu. Šobrīd šāda ceļa nav.

Manuprāt, ļoti daudzi vēl joprojām dzīvo ilūzijās, ka pēc 2012.gada algas būs tikpat lielas kā treknajos gados. Es varu apliecināt jebkuram šeit – gan zālē sēdošajiem, bet it sevišķi tiem, kas valdībā, un tiem, kas ir izstrādājuši budžetu, tiem, kas seko līdzi ekonomiskajiem procesiem: tā nebūs! Tāds algu līmenis nebūs vēl ilgus gadus, un būtu absolūti nepareizi ļaut tiesnešiem cerēt, ka pēc gada, diviem vai trim atkal būs vecie labie, treknie laiki.

Es pat teiktu, ka īstā krīze bija treknajos gados, jo tā bija mūsu vērtību un mūsu mērenības krīze, un tās sekas, ka mēs nespējam saprast, kas ir šīs vērtības un kādā veidā samēro dažādus sabiedrības interešu viedokļus, mēs joprojām jūtam šodien. Un tikai pēdējos gados krīze mūs ir piespiedusi dzīvot tā, ka mēs varam dzīvot atbilstoši savām iespējām un tomēr domāt par kaut kādu stabilitāti perspektīvā.

Tāpēc es domāju, ka šis projekts, kurš ir piedāvāts attiecībā uz tiesnešu algām, ir samērojams, loģisks. Tas nodrošina tiesnešu neatkarību, nodrošina tiesnešiem daudz augstāku algu nekā jebkuram ierēdnim, jebkuram valsts pārvaldē strādājošajam. Jaunākā tiesneša, kurš tikko uzsāk savu darbu tiesu sistēmā, atalgojums tiek pielīdzināts 12.kategorijas ierēdņa atalgojumam. Savukārt 12.kategorijas ierēdnis ir nostrādājis valsts pārvaldē vismaz 8 gadus, viņam ir prasības pēc obligātām svešvalodu zināšanām, pēc maģistra grāda. Nekā tāda sev nepieprasa tiesneši. Tiesneši, arī tie, kurus šodien mēs apstiprinājām Juridiskajā komisijā... Es speciāli pievērsu uzmanību šai ailītei „Svešvalodu zināšanas”. Svešvalodas zināšanas bija tikai vienai tiesnesei, kura ir beigusi 50.vidusskolu. Visi pārējie labākajā gadījumā uzrāda vienas svešvalodas zināšanas – „vidējas”. Tiesnesim ir jāvar arī šodien sekot līdzi tam, ko lemj starptautiskās tiesas. Tiesnesim ir jāvar to vērtēt, vadoties pēc tā, kā to ir vērtējusi gan Strasbūras tiesa, gan Luksemburgas tiesa. Kādā veidā viņš tam var sekot līdzi un nodrošināt ikvienam sabiedrības loceklim to, ka mēs tiešām dzīvojam tiesiskā valstī un ka šis lēmums, ko pieņem tiesnesis, lemjot par kāda, ikviena, indivīda likteni, atbilstu sabiedrības interesēm un normālām jurisdikcijas prasībām?

Tātad es domāju, ka šīs likumā piedāvātās algas ir vēl viens aspekts, kas ir izvērtēts; tās ir tieši salīdzināmas ar citām valstīm. Jo šobrīd, kā jau es teicu, jaunākā tiesneša atalgojums būs augstāks, nekā vidēji ir valsts pārvaldē, savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja atalgojums būs divas reizes lielāks nekā Ministru prezidentam un augstāks nekā Valsts prezidentam. Un šāda pati sistēma, kādu šobrīd mēs piedāvājam tiesnešiem, ir arī citās valstīs, to skaitā arī mūsu kaimiņvalstīs, ar kurām mēs tik ļoti mīlam sevi salīdzināt. Polijā, Lietuvā, Ungārijā, Čehijā šie atalgojumi ir samērojami, saprotami, un sabiedrībai tas ir jāsaprot.

Kā jau es teicu, tiesneši mēģina pateikt, ka tas ir varu pretnostatījums, ka šobrīd tās ir likumdevēja pretrunas ar tiesu varu. Es gribu atgādināt, ka Satversmē katrai no šīm varām ir noteiktas savas pilnvaras, savas funkcijas. Katrā ziņā tas, ko es redzu šobrīd, ir klajš attieksmes demonstrējums pret sabiedrību. Un tā nav attieksme starp varām, tā ir tiesnešu attieksme pret sabiedrību. Un, ja treknajos gados tiesnešiem ir bijusi šī pāridarījuma sajūta, par ko runāja savā uzrunā Čepānes kundze, tad tas nenozīmē, ka šobrīd ikvienai medmāsai, policistam vai kādam citam ir jāatriebjas par to... ka nu tagad mēs varam paši, vienīgie ar savām tiesībām, lemt par savu algu... ar Satversmes tiesas spriedumu, kas nav atceļams un maināms... ka mēs tādā veidā varam atriebties un parādīt, kura no varām ir svarīgāka.

Es uzskatu, ka ir jābūt mūsu sabiedrībā šim līdzsvaram, ko ir noteikuši mūsu Satversmes tēvi, mums tas ir jānodrošina. Un tas ir arī tas, ko mēs mēģinām piedāvāt ar šo budžetu un ar šo priekšlikumu. Tas ir tikai pirmais lasījums. Mums ir iespējas projektu uzlabot un vēl dažas pretrunas novērst. Katrā ziņā tas ir tas, kas, es uzskatu, būtu atbalstāms, un tas ir mūsu pienākums.

Vēl. Es vēlos vienam opozīcijas pārstāvim atbildēt par citu tēmu, par parlamentārajiem sekretāriem. Mēs tik ļoti mīlam piesaukt tēzi par politisko atbildību, kuras nekur un nekādi nav! Es domāju, ka jaunie deputāti šobrīd ir novērojuši to, ka nāk ziņot ierēdņi... Tie paši mūsu dzenātie un dažādi citādi ārpus sabiedrības izstumtie ierēdņi nāk ziņot par šiem likumprojektiem. Arī tur mēs esam nodarījuši milzīgu ļaunumu, sakot, ka ierēdņiem nav jāsaņem tik, cik viņiem pienākas. Par civildienestu sākotnējā doma bija tā, ka ierēdņi būs augsti kvalificēti, neuzpērkami un strādās sabiedrības interesēs. Samazinot viņiem atalgojumu, mēs esam ļoti stipri pazeminājuši kvalitāti. Bet tas galīgais lēmums, kurš ir jāpieņem mums un kurš ir jāaizstāv parlamentā... tam ir jābūt tā politiķa lēmumam un tā politiķa viedoklim, kādā veidā viņš redz, kā attīstīsies valsts. Un parlamentārais sekretārs ir tas cilvēks, kurš pauž šo politisko viedokli, savukārt ministrs dara ko citu.

Un arī jūs, Agešina kungs, redzējāt Juridiskajā komisijā, cik neveikli ziņo ierēdnis un kā mainās situācija, kad atnāk ministrs vai atnāk parlamentārā sekretāre. Tas ir tas: ja katrs strādās un apzināsies, kāpēc šis institūts ir radīts, tad mums nebūs apšaubāms, kāpēc šāds institūts ir. Arī mūsu pienākums ir prasīt no parlamentārajiem sekretāriem, lai viņi izpildītu to, kas ir rakstīts viņu pienākumos un kas ir rakstīts likumā.

Un nu attiecībā uz atalgojumu... par summu. Jūs ļoti labi zināt, ka parlamentārais sekretārs nesaņem divus atalgojumus, un tie cilvēki, kas ir deputāti, var izvēlēties, kuru no atalgojumiem viņi saņem.

Par budžetu kopumā. Runājot par budžetu kopumā, es domāju... Paldies visiem runātājiem, kas ir teikuši, kas ir nākuši klajā ar veselīgu kritiku! Paldies arī par populistisku kritiku, jo, protams, ir ļoti svarīgi, lai šīs debates notiktu. Lai debates notiktu gan ar sociālajiem partneriem, gan ar nevalstiskajām organizācijām, bet vēl svarīgāk ir tas, lai mēs debatētu savā starpā: lai mēs debatētu savā starpā, lai katram būtu skaidrs, kāpēc viens vai otrs lēmums tiek pieņemts, un ka šis budžets tomēr ir stabilitātes budžets un ka mēs domājam par valsti ilgtermiņā. Tas nav domāts tikai šim gadam, tas ir domāts daudziem gadiem uz priekšu. Kad mēs iziesim no krīzes, tad nākamajam ir jābūt attīstības budžetam. Un šis balsojums par budžetu – tas ir mūsu kā parlamenta pirmais svarīgākais uzdevums. Un tas parādīs katra no mums attieksmi pret sabiedrību, pret savu vēlētāju un droši vien arī pret ikvienu no mums un katru. Jo tas ir pats svarīgākais darbs – šodien pieņemt kvalitatīvu budžetu, lai ikviens cilvēks, kurš mums to jautā, saprastu, ka tas ir stabilizācijas budžets un ka nākamie būs attīstības gadi.

Es novēlu jums atbalstīt šo budžetu, ļoti čakli un radoši strādāt starp pirmo un otro lasījumu un tomēr šo mūsu pirmo svarīgāko darbu veikt godam.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs Iekšlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Ivaram Bandonim.

I.Bandonis (Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Labdien, augsti godātais Prezidij! Ministru prezidenta kungs! Deputātes un Saeimas deputāti!

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija ziņo par 2011.gada ministrijas plānotajiem konsolidācijas pasākumiem un veiktajām reformām.

Ministrija laika periodā no 2008.gada līdz 2011.gadam (ieskaitot) savus tēriņus ir mazinājusi kopumā par 34 procentiem. Reformu un ministrijas iekšējo funkciju izvērtēšanas rezultātā Iekšlietu ministrijas darbinieku un dienestā esošo personu skaits ministrijā ir samazinājies par 25 procentiem – no 20 tūkstošiem 2007.gadā līdz 15 tūkstošiem šogad. Ministrijā dienēt turpina 8 tūkstoši policistu, 3200 ugunsdzēsēju un 2700 robežsargu.

2010.gadā ministrija ir veikusi vairākas būtiskas reformas, kā rezultātā līdzekļi taupīti ne tikai Iekšlietu ministrijā, bet arī citu ministriju kasēs. Esam veikuši iekšējā audita funkciju centralizāciju, no Aizsardzības ministrijas pārņemta Saeimas institūciju apsardze, šogad tiks likvidēta apvienība „Apsardze”. Tieslietu ministrijas Naturalizācijas pārvalde pievienota Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Valsts policijas sistēmas ietvaros tika pabeigta reģionālā reforma, likvidējot 26 reģionālās policijas pārvaldes un tā vietā izveidojot piecas, kas nodrošina efektīvu administratīvo un finanšu resursu izmantošanu.

No nākamā gada janvāra ministrijā sāks darboties vienotās grāmatvedības un personāla uzskaites sistēma. Izdienas pensiju administrēšana tiks nodota Labklājības ministrijai, bet prokuratūrai tiks nodotas vienpadsmit valsts policijas līzinga automašīnas.

No Satiksmes ministrijas pārņemsim autotransporta inspekcijas funkcijas, savukārt no jau pieminētās Tieslietu ministrijas – imigrantu jautājumus un imigrācijas politikas izstrādi un īstenošanu.

Veidojot 2011.gada budžetu, sākotnēji sociālo partneru pieprasītais konsolidācijas apjoms sastādīja vairāk nekā 10 miljonus latu, neskatoties uz to, ka iekšējās drošības funkcijas hierarhiski tika novērtētas visaugstāk.

Budžeta veidošanas procesā Finanšu ministrija uzskatīja par vajadzīgu un nepieciešamu šogad samazināt 6,6 miljonus, bet pēc ministrijas argumentācijas valdībā, galējais konsolidācijas apjoms tika noteikts 3,2 miljonu latu apmērā.

Iekšlietu ministrija, plānojot samazinājumus, turas pie šādiem pamatprincipiem: nesamazināt darbinieku un amatpersonu mēnešalgas, likvidēt vismaz 20 procentus no ilglaicīgi vakantajām amata vietām, pārskatīt noslēgto līgumu nosacījumus ar mērķi samazināt izmaksas, pārskatīt ministrijas lietošanā esošo īpašumu apsaimniekošanas un nomas maksas, kā arī ekonomēt uz komunālo pakalpojumu rēķina. Arī turpmāk aicināsim ministrijas pārņemt vai nodot tās funkcijas, kuras konkrētās ministrijas ietvaros ir iespējams veikt kvalitatīvāk, efektīvāk vai lētāk.

Runājot par konkrētiem ministrijas tēriņu samazinājumiem nākamgad, kā būtiskāko mēs minam panākto vienošanos ar „Valsts nekustamajiem īpašumiem”, kā rezultātā tiek samazināta Iekšlietu ministrijas lietošanā esošo administratīvo ēku nomas maksa par 15 procentiem, panākot 1,1 miljona latu ekonomiju.

Ministrija šogad pilnībā sedz savas parādsaistības attiecībā uz iepriekšējos gados nenomaksātajiem algu nodokļu parādiem, kā arī atlaišanas un citiem pabalstiem, kas bija radušās sakarā ar darbinieku skaita straujo samazinājumu gan pašā ministrijā, gan tās padotībā esošajās iestādēs.

Ministrija ir nokārtojusi savas finansiālās saistības, un 2011.gada budžetā vairs nav nepieciešams tam paredzēt 1,2 miljonus latu.

Neskatoties uz vairākkārtējiem izdevumu samazinājumiem, ministrija īpašu uzmanību pievērš tās rīcībā esošo resursu maksimāli lietderīgai izmantošanai. Ir uzsākts darbs pie Valsts policijas izsaukumu gradācijas, operatīvo darbinieku atalgošanas atbilstoši sasniegtajiem rezultātiem un citiem uz darba efektivitātes uzlabošanu vērstiem pasākumiem.

Par Iekšlietu ministrijas veikto reformu kvalitāti un lietderīgumu liecina kaut vai fakts, ka noziedzības līmenis valstī krities par 10 procentiem attiecībā pret pagājušo gadu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (frakcija „Vienotība”).

Godātais sēdes vadītāj! Kolēģi! Nākamais gads mums nesola nekādus lielus ieguvumus, mēs būtu laimīgi, ja varētu noturēties līdzšinējā stāvoklī un pasargāt to labklājību, kas mums vēl ir. Priekš tā mums būs jāsaņem visi spēki. Mūsu uzdevumi ir vienkārši: noturēt lata kursu, apgādāt bezdarbniekus un pasargāt saimniecību no sabrukuma. Tā būs grūta cīņa, bet mēs tajā uzvarēsim, ja visi turēsimies kopā un arvien paklausīsim veselā prāta slēdzienam.

„Valsts nevar darīt brīnumus. Ja viņa to uzņemas, tad neglābjami iet bojā. Vispirms mums ir jāatsakās no visiem utopiskiem plāniem un jādomā tikai par to, kā sev tagadējos apstākļos varam palīdzēt. Mums vajag saprast stāvokli, mums ir jādzīvo no tā, kas mums ir.” Citēju Kārli Skalbi, šis ir teikts Latvijas valsts neatkarības 13.gadā.

Vēl. Turpinu citēt klasiķi. Kārlis Skalbe tajā pašā savā esejā ir teicis: „Par krīzes nodokļiem visvairāk kliedz pirmā klase – bagātie namsaimnieki un tirgotāji, kuri acīmredzot vispirmām kārtām domā tikai par savām ērtībām. Pie tam viņi paši ir vainīgi pie valsts izsaimniekošanas, jo beidzamajos gados valsts vadība ir bijusi viņu rokās, viņi ir pazaudējuši sakarus ar tautu, un acu priekšā tiem ir tikai šaurs materiālu ieguvumu apvārsnis. Mums jāsaka: „Kungi, ir daudz svarīgāk, ka jūs nezaudējat morālisku pamatu zem kājām. Šis laiks nav priekš tam, lai gūtu lielu peļņu.””

Pēc šiem citātiem, kas, manuprāt, vārds vārdā atbilst 2010.gada situācijai un raksturo arī to, kā mums būtu jāvirzās uz 2011.gada budžetu, es vēlos īsi komentēt valdības sagatavotos grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” un likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Proti, piedāvātais risinājums – iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums par vienu procentpunktu – iepretī tam, ka tiek palielinātas darba ņēmēja sociālās iemaksas, ir viens... manuprāt, pagaidām vienīgais veids, kas kaut vai uz brīdi ļauj stabilizēt sociālo budžetu. Un mums ir jāatceras skaitļi, kas runā daudz skaudrāk nekā klasiķis un mūsu daiļrunība; proti, sociālā budžeta izdevumi pārsniedz ienākumus 2009.gadā par 200 miljoniem latu, bet 2010.gadā tie jau ir 354 miljoni latu.

Latvija ir unikāla ne vien ar to, ka mēs esam spējuši virzīties ārā no krīzes. Mēs esam arī pie vispārēja algu būtiska samazinājuma sabiedriskajā sektorā spējuši noturēt pensijas pirmskrīzes līmenī. Ir jāatceras, ka, runājot par šķietamiem risinājumiem sociālajā budžetā, proti, pārcelt pensiju piemaksas par padomju stāža gadiem uz pamatbudžetu, mēs maldinām sabiedrību, jo pamatbudžetā tam naudas nav. Pensiju piemaksām līdz šim katru gadu ir vajadzīga summa, kas ir apmēram 140 un vēl drusciņ vairāk miljonu. Kā kolēģi, kas šo rosina, to iedomājas? Ja mēs šogad vai nākamgad pārceltu šo summu uz pamatbudžetu, tad tā būtu puse no tās summas, kas mums šogad ir jākonsolidē.

Līdz ar to, analizējot un atspēkojot pārmetumus par to, ka mēs esam solījuši nepaaugstināt nodokļus darbaspēkam, gribu sacīt, ka šis variants faktiski nepaaugstina nodokļus darbaspēkam, jo ir jāpatur prātā, ka vienlaikus tiek palielināts arī neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem.

Nobeigumā es gribu vēl citēt to pašu Kārli Skalbi, un tas savā ziņā ir attiecināms arī uz PVN likmes paaugstinājumu. Kārlis Skalbe ir teicis: „Arī tirgotājiem līdz ar algu pazemināšanu jāsāk piemēroties iedzīvotāju pirkšanas spējām un jāpazemina cenas, tad viņiem netrūks ne apgrozības, ne peļņas. Ja viņi paši to laikā nepratīs darīt, tad arī šie pamudinājumi... vajadzēs dot valdībai.”

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas vadība! Premjera kungs! Deputāti! Dāmas un kungi!

Šodien, lemjot par 2011.gada budžeta pieņemšanu pirmajā lasījumā, ir izskanējis vārds „kvalitāte”, kā to tikko teica Saeimas priekšsēdētāja. 2011.gada budžetam ir jābūt maksimāli kvalitatīvam.

Jautājums: vai šis budžets ir maksimāli kvalitatīvs? Visdrīzāk, ka ne. Bet es ceru, ka līdz otrajam lasījumam šis budžets tiks uzlabots, jo, kā jau mēs dzirdējām, darba devēji, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, ir izteikusi dažādus priekšlikumus, kurus atbalstīja arī ekonomikas ministrs Kampara kungs, sakot, ka šos priekšlikumus noteikti izskatīs līdz otrajam lasījumam un noteikti daudzi no tiem tiks atbalstīti.

Opozīcija, apvienība „Par Labu Latviju”, arī iesniegs daudzus priekšlikumus, kuri ievērojami var uzlabot 2011.gada budžetu. Es domāju, ka būs plašas debates, budžetu pieņemot otrajā lasījumā, bet ir jāapzinās, ka laikā, kad ir pasaules krīze, kad tiešām ir bijis ievērojams ekonomikas kritums ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, Latvija ir piedzīvojusi problēmas, kuras šodien ir jārisina. Bet vienlaicīgi man gribētos, lai vārdi „nodrošināt stabilitāti” neasociētos pēc kāda laika ar vārdiem „nodrošināsim stagnāciju”. Jo starp stabilitāti un stagnāciju attālums ir ļoti neliels.

No kā man ir visvairāk bail? No tā, ka mēs tiešām mēģināsim pieņemt šo situāciju, kurā mēs esam nonākuši, ar zināmu eiforiju, ka mēs esam izglābuši valsti. Es domāju, ka šodien nevajag sevi mānīt un teikt, ka Latvijas valdība ir izdarījusi tik daudz, ka eksports attīstās daudz straujāk. Jā, ir bijusi palīdzība tam pašam jau šodien pieminētajam „Liepājas metalurgam”, kuram jau iepriekšējo valdību laikā bija sniegta atbalstoša roka, sniegtas garantijas, lai uzņēmums varētu attīstīties. Ir bijuši arī šādi lēmumi, bet lielā mērā eksporta pieaugums ir saistīts nevis ar to, ka valdība ir panākusi kaut ko unikālu, bet... Tie, kas ir izdzīvojuši, ir sapratuši, ka Latvijas iekšējais tirgus ir samazinājies, kļuvis daudz mazāks. Šajā tirgū ir mazāk naudas, ir nepieciešams iet un cīnīties par jauniem tirgiem. Un man šķiet, ka tas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, par kuriem būs jādomā jaunajai valdībai: kādā veidā mēs iekarosim šos jaunos tirgus? Jo jāapzinās: ja šodien jāraksturo Latvijas ekonomika, tad zināmā mērā to var raksturot kā sava veida narkomānu, kurš sēž jau ilgu laiku, saņemot narkotikas devas, un pie tā ir pieradis. Un tajā brīdī, kad viņš saņem kārtējo devu, viņam šķiet, ka viņam ir labi. Bet mēs zinām, ko nozīmē tas brīdis narkomānam tad, kad deva ir beigusies. Par kurām devām ir runa? Pirmām kārtām tie ir aizņēmumi.

Šodien ir jāapzinās, ka bez aizdotās naudas mēs šodien nevarētu normāli izmaksāt pensijas pensionāriem, algas skolotājiem, mediķiem, policistiem un citiem valsts sektorā strādājošajiem. Šodien mēs esam atkarīgi no šiem aizdevumiem, kuri, starp citu, būs jāatdod jau tuvākajā laikā.

2011. un 2012.gads nekādā ziņā nebūs tie kritiskākie. Bet 2013. un 2014.gadā, kad būs jāatdod šīs lielās summas, tad, man šķiet, situācija kļūs daudz draudīgāka. Protams, mēs varam šodien sevi mierināt ar to, ka mēs aizņemsimies naudu starptautiskajā tirgū, mēs pārfinansēsimies, bet jāapzinās viena lieta: tieši tāpat ir dzīvojusi un attīstījusies „Parex” banka, kura aizņēmās naudu starptautiski, izdalīja naudu iekšējā tirgū un citur un cerēja, ka katru gadu viņa varēs pārfinansēties. Diemžēl tad, kad pasaulē iestājās krīze un nauda nebija pieejama, tad notika tas, kas notika Latvijā un par ko mēs esam daudz jau runājuši. Un tieši tāpēc man šķiet, ka mums ir jādomā, kā attīstīt ekonomiku, Latvijas ekonomiku, šajā globālajā situācijā savādāk, nekā tas ir bijis līdz šim. Mums ir jācīnās par jauniem tirgiem, mums ir jācīnās, lai mēs varētu eksportēt vairāk preču. Mums ir jāatbalsta tie uzņēmumi, kuriem ir skaidra stratēģija, kā kurā tirgū pārdot savas preces vai pakalpojumus (pakalpojums arī ir sava veida prece).

Vienlaicīgi ir jāatgādina, ka tas, ka 2011.gadā valdība mēģinās labāk apgūt Eiropas strukturālos fondus, ir apsveicams solis. Taču vienlaicīgi ir jāapzinās, ka strukturālie fondi ir arī sava veida narkomāna deva, kuru Latvija šodien saņem. Šī deva ir domāta, lai mēs mūsu ekonomiku padarītu konkurētspējīgāku. Bet, ja mēs vienmēr cerēsim, ka, saņemot šos Eiropas strukturālo fondu līdzekļus, mēs vienlaicīgi varēsim ieskaitīt tos kā sava veida investīcijas, tad... Rietumu pasaulē Eiropas fondus nevis saņem, bet dod. Tā ir sava veida dotācija. Labas gribas žests tām valstīm, kurām ir jāpalīdz izlīdzināt ekonomiku Eiropas Savienībā. Mēs nezinām, cik daudz naudas Latvija varēs saņemt tad, kad beigsies šis posms 2014.gadā. Mēs nezinām, kādi cipari būs no 2015.gada līdz 2020.gadam. Mēs redzam, kas notiek Īrijā, mēs redzam, kas notiek Grieķijā, mēs redzam, kas notiek Portugālē, mēs redzam, kas notiek arī Spānijā. Šodien ļoti daudz runā: ja Spānijā būs krīze, tad ļoti daudz kas var izmainīties Eiropā. Un, man šķiet, tas šodien mums ir jāapzinās. Un tieši tāpēc man ir ārkārtīgi svarīgi šodien... man gribētos pasvītrot dažas lietas, kurām es negribu nekādā gadījumā piekrist.

Tiešām arī pirms vēlēšanām tika solīts, ka 2011.gada budžets ir jāsamazina savos izdevumos par divām trešdaļām un viena trešdaļa ir jāuzliek kā ienākumu palielinājums. Diemžēl notika tas, ka tikai viena trešdaļa tiek samazināta. No vienas puses ir izskanējuši argumenti, ka situācija pasaules ekonomikā uzlabojas un ka mēs it kā 2011.gadā varam zināmu stabilitāti jau sev garantēt, bet problēma jau ir tāda, ka 2011.gads mums negarantē visu to, ko mēs šodien esam iecerējuši, jo, kā jau es teicu, Eiropā situācija nav nemaz tik stabila. Un sliktākais ir tas, ko es saskatu šajā budžetā... es ceru, ka premjera kungs Dombrovskis laikā starp pirmo un otro lasījumu tam pievērsīs lielu uzmanību.

Ir atsevišķas pozīcijas, kuras, man šķiet, nekādā gadījumā negarantē to stabilitāti un izaugsmi, par kuru šodien te ir daudzkārtīgi runāts no šīs tribīnes. Tas vairāk parāda, ka mēs ejam stagnācijas virzienā, un ir viens konkrēts priekšlikums, kas ir iesniegts un ko es nekādā gadījumā nevarēšu atbalstīt, taču es ceru, ka pozīcijas pārstāvji, iespējams, šo priekšlikumu būs gatavi pamainīt... Satiksmes ministrijai tika noņemti 18 miljoni. Šķiet, ka notikusi fantastiska konsolidācija – 18 miljoni tiek samazināti izdevumos! Bet kas tie ir par izdevumiem? 9 miljoni – tās ir investīcijas autoceļiem. Tātad autoceļu fondam tiek iedzīta pēdējā nagla zārkā un mēs varam skaidri pateikt, ka autoceļu fonda praktiski vairs nav.

Ja mēs runājam par pasažieru pārvadājumiem, tad arī tur attiecīgi notiek samazinājumi... tur noteikti ir iespējams kaut ko efektivizēt. Ir iespējams... Es tiešām gribu piekrist šajā gadījumā tam, ko ir teicis arī jaunais satiksmes ministrs Auguļa kungs, ka ir iespējams labāk plānot pārvadājumus, it sevišķi konflikta situācijā, kas ir saistīta ar dzelzceļa pārvadājumiem. Tātad runa ir par pasažieru vilcieniem un autobusiem. Ir iespējams!

Piemēram, viens no modeļiem, par kuru es esmu arī iepriekš jau runājis, būtu iespējas ciešāk sadarboties Rīgas konglomerātam – tātad sadarbība starp „Rīgas Satiksmi” un „Pasažieru Vilcienu”, kur būtu iespējams panākt vēl labāku darba efektivitāti ar vienotas biļetes ieviešanu, un tā tālāk. Bet tas būs atkarīgs no politiskās gribas.

Tomēr ir jāapzinās, ka daudzas pozīcijas, piemēram, tādas kā autoceļu fonda iznīcināšana, nekādā gadījumā neliecina par sava veida attīstības perspektīvām šajā valstī.

Vakar, klausoties diskusiju Latvijas televīzijā, kurā tika intervēts satiksmes ministrs Augulis, mēs labi varējām dzirdēt, ka viens no zvanītajiem skaidri arī teica, ka izskatās, ka tā savā veidā ir komunistiska pieeja – sola, ka reģionālā reforma būs ārkārtīgi efektīva, un, kad visi ir noticējuši, ka jaunajos novados būs labi ceļi, ar šo griezienu, kā saka, likvidē autoceļu fondu... Tātad principā tiek atņemta jebkāda cerība jaunajiem novadiem attīstīties, jo, kā gan varēs aizbraukt uz šo jauno novadu, ja nebūs autoceļu.

Un diemžēl šī ir tā nauda, kuru vajadzētu atgriezt atpakaļ un par kuru noteikti es aicinu pozīciju padebatēt, jo autoceļu fonda likvidācija kārtējo reizi... Man šķiet, ka tas būs kauna traips šai valdībai un parlamentam kopumā, jo novadi to nekad mums nepiedos.

Un tieši tāpēc es nevarēšu atbalstīt šo konkrēto pozīciju.

Ja mēs runājam par iespēju pelnīt, tad man ārkārtīgi gribētos šodien pasvītrot arī to, ka tad, ja mēs paskatāmies attīstību... ja mēs runājam par to, kā pieaug eksports, tad šajā gadījumā es domāju, ka šo tabulu gan premjers, gan finanšu ministrs, gan arī visi pārējie ir redzējuši. Tās ir divas līknes, un tā problēma ir tāda, ka, eksportam attīstoties, vēl vairāk attīstās imports. Mēs par aizņemto naudu turpinām vairāk importēt. Jā, tas bija samazinājies, bet imports sāk pieaugt straujāk. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka diemžēl mēs strādājam ar negatīvu bilanci, tāpēc kaut kas ir jāmaina.

Taču ir arī viena labā ziņa, kas nav raksturota šajā konkrētajā bildē. Tas ir tas, ka Latvija eksportē ne tikai preces. Latvija eksportē arī pakalpojumus. Man šķiet, ka Latvijas ostas veiksmīgi ir parādījušas, ka krīzes laikā tās ir bijušas tās struktūras un biznesa nozares, kuras attīstījušās visveiksmīgāk, jo stabilitāte un izaugsme pēdējo trīs gadu laikā ir bijusi, lai gan bija šī pasaules krīze. Vienlaicīgi ir jāteic, ka man šķiet, ka man būtu priekšlikums finanšu ministram Vilka kungam un vienlaicīgi arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam Reira kungam, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājam Andrim Bērziņam – padomāt, kādā veidā ciešāk sadarboties starp valdību un parlamentu, un padomāt, kā mēs varam mainīt likumdošanu saistībā ar uzņēmējdarbību, kas nenotiek Latvijā. Ir iespēja izmantot Šveices modeli, ir iespēja izmantot Dānijas, Holandes modeli, un to gan Vilka kungs labi zina, jo ar bankām ir strādājis, gan arī Bērziņa kungs to zina, jo ideja ir ārkārtīgi vienkārša. Latvija var kļūt par vietu, kurā tiek izveidotas starptautiskas kompānijas, kuras strādā no Latvijas. Tā sauktais holdinga princips.

Kas tad īsti jāpiedāvā?

Jāpiedāvā, ka tas bizness, kas notiek ārpus Latvijas, tiek aplikts ar zemākiem nodokļiem. Tas ir veids, kādā citās valstīs tas tiek reglamentēts. Tātad nebūs naudas pārlikšana no labās kabatas kreisajā kabatā vai pretējā virzienā.

Runa ir par to, ka Latvijas ekonomika samazinās. Mums jādara viss iespējamais, lai mēs varētu piesaistīt investīcijas no citām pasaules valstīm.

Kā daudzi zina, pagājušajā gadā ārkārtīgi lielas debates bija laikā, kad es biju, atrados Rīgas domē un tur ieņēmu vicemēra amatu. Mana iniciatīva bija kampaņas „Live Riga” uzsākšana saistībā ar tūrisma aktivitātēm. Šodien mēs redzam, ka, pateicoties šīm aktivitātēm, tiešām šī nozare panāca 30–35 procentu pieaugumu. Citi saka – ja nebūtu šādas aktivitātes, noteikti viss būtu tāpat bijis. Bet, man šķiet, politiski lēmumi ļoti bieži var ietekmēt šos procesus vai nu pareizā virzienā, vai nepareizā.

Ja mēs paskatāmies šodien, ko tad mēs varam izdarīt vēl, tad man šķiet, ka ar vienu vai otru lēmumu mēs varam investorus vai nu piesaistīt, vai atgrūst. Ir jādomā, kā mēs varam pelnīt. Un, man šķiet, tas, ko Tirdzniecības un rūpniecības kamera un darba devēji ir teikuši – ka šajā budžetā pietrūkst vienas svarīgas sadaļas, – tas ir redzējums, kā attīstīsies Latvijas ekonomika, kāda ir Latvijas vīzija un Latvija šodien. Latvijas ekonomika kļūst mazāka; cilvēki daudzi ir aizbraukuši. Mums jādomā, kā strādāt jaunos tirgos. Es ceru, ka valdības vadītājs, finanšu ministrs un pārējās amatpersonas, kuras būs aktīvi iesaistījušās šā budžeta izstrādē, laikā starp pirmo un otro lasījumu spēs tiešām ņemt varbūt vērā to, kas šodien ir izskanējis, un padomāt, kā mēs, gatavojoties jau 2012.gada budžetam, spēsim tiešām palielināt – ievērojami! – ieņēmumus, kas nenāks tieši... tikai caur nodokļu palielināšanu, jo šodien garantētā nodokļu palielināšana nākotnē var arī nedot to, ko mēs šodien sagaidām, – vairāk ieņēmumu. Un tieši tāpēc es skaidri arī vēlos pateikt – apvienība „Par Labu Latviju” šodien balsos „par” šā budžeta pieņemšanu pirmajā lasījumā, bet vienlaicīgi mēs ceram, ka līdz otrajam lasījumam būs pietiekami profesionāls, pragmatisks dialogs un mēs spēsim vienoties par budžeta uzlabošanu. Bet, ja netiks ņemtas vērā šīs iebildes (kaut vai piemērs ar šo autoceļu fondu), tad mums būs ļoti grūti atbalstīt šo budžetu otrajā lasījumā.

Tā ka es novēlu veiksmi premjeram un pārējiem valdības pārstāvjiem un koalīcijai, un domāsim kopā, kā palielināt ieņēmumus, jo ekonomika tiešām Latvijā šodien nav nemaz tik stabila, kā mums gribētos to redzēt!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam, bet pirms pārtraukuma es jūs vēl gribu informēt, ka šodien pulksten 17.00 bija paredzēta jautājumu un atbilžu sēde, kur bija paredzēts sniegt atbildi uz deputātu Kabanova, Rubika, Holostova, Tutina un Zemļinska jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim „Par pasažieru vilciena satiksmes atjaunošanu starp Latviju un Baltkrieviju”. Uz šo jautājumu ir saņemta satiksmes ministra rakstiska atbilde. Jautājumu iesniedzējus šī atbilde apmierina, līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.

Un tagad vēl paziņojumam vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tos, kas vēlas darboties Deputātu grupā sadarbībai ar Portugāles parlamentu, lūdzu pēc piecām minūtēm pulcēties Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi! Reģistrēsimies acīmredzot sēdes beigās.

Pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 15.30. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 2010.gada 9.decembra ārkārtas sēdi. Turpināsim debates par 2011.gada budžetu un budžeta likumprojektu paketi.

Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Es gribu, cienījamie kolēģi, teikt, ka tiešām šodien salīdzinoši ar tām divām Saeimām, kur arī man bija izdevība būt, manuprāt, ir diezgan... ir ļoti konstruktīvas debates, un gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti... Es aicinu arī šajā priekšlikumu izskatīšanas gaitā komisijas, kas skata šos priekšlikumus, neatkarīgi no tā, vai tos iesnieguši pozīcijas vai opozīcijas kolēģi, tajos iedziļināties. Es domāju, ka katrā var atrast šo racionālo domu graudu un izmantot to mūsu kopējā budžeta tālākā darba varbūt uzlabošanā.

Kopumā runājot par darba gaitu budžeta veidošanā, es gribu teikt, ka tas bija konstruktīvs darbs Zaļajiem un Zemniekiem kopā ar „Vienotību”. Es domāju, ka tur bija gan savi strīdi, gan savas problēmas, bet, manuprāt, mēs esam sekmīgi šiem tādiem, nu, var teikt, zemūdens akmeņiem, tikuši pāri. Es domāju, ka pozitīvā virzienā var raksturot šo vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību. Tur bija šīs nianses, bija šie jautājumi, kuros mēs redzējām domstarpības, bet, manuprāt, valdība parādīja politisko briedumu un panāca vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību šajos būtiskajos jautājumos, un viņi kā nopietni partneri mūsu darbā arī parakstīja šo nodomu protokolu, kas, manuprāt, ir vērtējams kā pozitīvs signāls no šīs sabiedrību pārstāvošās organizācijas puses... kā laba lieta.

Es domāju, svarīgi ir tas, ka kopumā mums ir izdevies noturēt šo lietu, ko sauc par sociālā bloka tomēr zināmu aizsargātību, jo šā budžeta ietvaros mēs skaidri un gaiši redzam, ka pensijas mēs neesam samazinājuši. To mēs visi solījām pirms šīm vēlēšanām. Mēs redzam arī to, ka skolotāju algas arī nevajadzēs mums aiztikt.

Nu, protams, ir arī lietas, kas šajā budžetā ir jākonsolidē, un to, vai šie soļi ir paši pareizākie... vai tie ir nodokļi vai ieņēmumi... Es domāju, ka kolēģi šeit debatēs izteica ļoti daudzus dažādus viedokļus, un, kā jau es minēju, priekšlikumos būtu vērts ieklausīties un tos tomēr arī respektēt.

Es gribu izteikt arī to faktu, ka tad, kad mēs sākām šo konsolidācijas momentu, šis cipars tomēr bija ļoti ievērojams, kas figurēja sabiedriskajā telpā, tas ir, pāri...

Sēdes vadītājs. Orlova kungs, varbūt varētu klusāk!

A.Brigmanis. ...tas bija pāri par 400 miljoniem, ja mēs atceramies. Bet nu, manuprāt, valdība ir strādājusi sekmīgi, un rezultātā mums šis konsolidējošais cipars tomēr ir salīdzinoši zems.

Es redzu arī to, ka priekšā stāv vēl ļoti daudz darba... ļoti daudz darba tomēr stāv mums priekšā, valdības pārstāvjiem vienojoties ar starptautiskajiem aizdevējiem. Tāpēc es gribu izteikt pārliecību, ka arī mūsu turpmākais darbs būs konstruktīvs, un Zaļo un Zemnieku savienība atbalstīs šā budžeta tālāku virzību, kā arī atbalstīs to galīgajā lasījumā šā gada nogalē.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Man iedvesmu uzstāties šajā nogurdinošajā pēcpusdienā deva daži deputāti, kuri runāja par to, ka valsts pārvaldē nenotiekot reformas, ka, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestā, kā teica Šķēles kungs, tiekot palielināts algu fonds, ka mans godātais komisijas priekšsēdētāja vietnieks teica, ka Vienotās atlīdzības likumu nevarēšot atbalstīt, jo koalīcija esot akceptējusi parlamentāros sekretārus un konsultatīvās amatpersonas, proti, viņu nesamērīgo atalgojumu.

Starpbrīdī es aizgāju un ieskatījos savā arhīvā un atradu dokumentus, kas atspoguļo... divus dokumentus... Es atradu vairākus, bet es tikai par diviem parunāšu. Pirmais ir dokuments, kas atspoguļo 2004.–2008.gada ministriju centrālo aparātu un atalgojuma analīzi. Un, ja mēs sākam ar 2005.gadu, tad jāatceras, ka pie varas bija „Jaunais laiks”; tad visās ministrijās vidējā darba alga mēnesī uz vienu strādājošo darbinieku bija apmēram šāda: piemēram, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā – 656 lati. Pēc tam, kad krita „Jaunā laika” valdība un kad pie varas nāca Tautas partijas valdība ar godāto Kalvīša kungu priekšgalā, 2006.gadā, vidējā darba alga mēnesī šajā ministrijā bija jau 1049 lati. Pēc tam, 2007.gadā, vidējā alga šajā ministrijā bija 1417 lati. Un 2008.gadā vidējā alga sasniedza jau 1604 latus. Es atgādinu – vidējā darba alga!

Zemkopības ministrijā, Finanšu ministrijā, Labklājības ministrijā, Iekšlietu ministrijā bija līdzīga situācija, taču pati pēdējā, es nezinu – kādēļ, bija Tieslietu ministrija. (To es gan saprotu, kāpēc Tieslietu ministrija. Tāpēc, ka tiesnešiem patiešām šis atalgojums bija salīdzinoši neadekvāts.) Un pati, pati pēdējā – Vides ministrija. Tas arī nebija pareizi un arī šodien varbūt nav pareizi, jo faktiski galvenās vērtības, ar ko mēs varam tālāk attīstīties (Zalāna kungs noteikti zina šo mūsu attīstības stratēģiju 2030.gadam), tiešām ir šīs vides vērtības, šis dabas kapitāls. Un šajā pārvaldē, tur ir jau patiešām šīs lietas ārkārtīgi samazinātas...

Otrs dokuments, ko es paņēmu, ir par konsultatīvo amatpersonu un darbinieku mēnešalgu – Finanšu ministrijas dokuments uz 2009.gada 1.februāri. Un ko mēs šeit redzam? Šeit mēs redzam ministra biroja vadītājus, ministra padomniekus. Sākas ar Finanšu ministriju, kur ir vislielākais atalgojums, proti, 2094 lati mēnesī. Kā mēs zinām, šodien ministram ir 1715 lati, premjeram atalgojums nepārsniedz 2 tūkstošus. Piemēram, ministra biroja... Veselības ministrijā ministra padomnieks saņem 2094 latus, Aizsardzības ministrijā – 2050 latus un tā tālāk. Skatot šīs likumsakarības, es paskatījos, kāds izskatās Ministru kabineta ministru izvietojums, un es varu teikt, ka šeit ir acīmredzot šādas paražu tiesības bijušas: jo tuvāk ministrs ir sēdējis pie Ministru prezidenta labās vai kreisās rokas, jo lielāks ministrijā ir bijis vidējais atalgojums un jo lielāks ir bijis ministra biroja vadītāju atalgojums. Es vairākkārt... 30 procenti deputātu, kas šeit bija iepriekš, jau ļoti labi zina, ka es iepriekšējos gados esmu patiešām daudz pētījusi šo lietu. Es nerunāšu par to, ka šie biroju vadītāji dažkārt bija bez jebkādām kvalifikācijām, viņiem vajadzēja būt pietuvinātiem atsevišķiem ietekmīgiem politiskiem cilvēkiem, viņi saņēma atalgojumu ļoti daudzās dažādās vietās, piemēram, kā pārstāvji valdēs un arī padomēs. Es šeit negribu atkārtoties. Es nerunāšu arī par atsevišķu partiju frakciju konsultantiem, par partiju konsultantiem, kuriem galvenais patiešām arī bija tas kritērijs – pazīšanās (nesaukšu uzvārdus). Ir bijuši konsultanti, kas, paralēli darbojoties arī vairākās valdēs un padomēs, mēnesī varēja saņemt 14 tūkstošus latu. Šādu skaitļu ir ārkārtīgi daudz. Es katrā ziņā negribētu, lai jūs mani nesaprastu... Negribu teikt, ka cilvēkam, kas daudz strādā, nevajadzētu saņemt pienācīgu atalgojumu. Es domāju, ka pienācīgs atalgojums ir jāsaņem. Es zinu, ko nozīmē strādāt pēdējos 20 gadus divās darbavietās, un zinu, ka neviens naudu nemaksā tikai par to vien, ka tu esi politiskajai partijai pietuvināts cilvēks un ka tu tur aizej vienu reizi mēnesī vai vienu reizi nedēļā un paraksties. Tas ir ārkārtīgi smags darbs – strādāt Satversmes tiesā un arī Universitātē uz pilnu slodzi par profesoru.

Bet kas mani skumdina? Mani skumdina tas, ka atsevišķiem kolēģiem ir tik īsa atmiņa, ka viņi pilnīgi visu aizmirst... aizmirst, ko viņi savulaik ir darījuši, kad viņi ir bijuši pie varas, kad viņi ir bijuši pozīcijā. Un tagad ir apmēram tā... Es domāju, ka mēs ikviens skatāmies šo vienu šovu... Tagad Latvijas televīzijas kanāli ir pilni ar šoviem, un tur ir arī viens tāds šovs – „Dejo nost”... Tie, kas tajā laikā bijāt pie varas... Es nevarētu pārmest šeit „Saskaņas Centra” opozīcijai, jo viņi nav bijuši pie varas. Jūs redzat, cik grūti nāk nost tie kilogrami. Ļoti grūti nāk!

Un es gribu teikt, ka tieši Kalvīša kunga valdīšanas laikā, Tautas partijas valdīšanas laikā, kad šeit zālē sēdošie arī bija abi divi... Pašlaik tikai viens te sēž, otrs laikam ārā... viņš bija Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā ministrs un (No zāles dep. A.Šķēle: „Štokenbergs arī bija!”) jūs šeit... jūs šo svaru tik ārkārtīgi uzaudzējāt, ka šo svaru šodien pašreizējai koalīcijai ir ārkārtīgi grūti nomest. Iespējams, ka arī jūs paši atceraties... Es kādreiz pati skatos, kāda man, piemēram, bija josta jaunībā, kad es to varēju aplikt ap galvu, un es domāju, ko es ar to tagad esmu darījusi... Un šajā gadījumā es patiešām negribētu, ka mēs šeit tērējam dārgo laiku tādos pārmetumos. Apmēram tā, kā mans vecaistēvs, kad viņš bija dzīvs. Viņš atcerējās to, ko viņš bija darījis, kad viņam bija desmit vai pieci gadi, bet viņš bija pilnīgi aizmirsis to, ko viņš bija darījis pirms stundas vai vakar.

Paldies jums par uzmanību!

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC frakcija).

Augstā Saeima! Aiz katras darbības vai bezdarbības slēpjas sava filozofija. Šinī gadījumā piedāvātā budžeta filozofija diemžēl nav attīstības filozofija. Tā ir stagnācijas vai, kā tā ir nosaukta, stabilizācijas filozofija, kura balstās uz trijiem vaļiem.

Pirmais – apmierināt starptautisko aizdevēju prasības.

Otrais valis jeb otrais mērķis – panākt budžeta konsolidāciju, kas, prastiem vārdiem runājot, nozīmē mazināt budžeta deficītu.

Un trešais – nodrošināt ieiešanu eiro zonā 2014.gadā.

I viens, i otrs, i trešais nav mērķi. Tie ir tikai instrumenti!

Runājot par starptautiskajiem aizdevējiem, viņu galvenā vēlme sastāv no divām daļām.

Pirmā daļa – panākt, lai Latvija neizkristu bankrota dēļ no draudzīgās Eiropas Savienības saimes.

Un otra – atgūt ieguldītos līdzekļus, nu, ar zināmu uzviju.

Tā visa ir bāze sarunām par to modeli, kuru izvēlēsies Latvijas valsts vai Latvijas valdība, risinot šo problēmu.

Runājot par budžeta stabilizāciju vai konsolidāciju un budžeta deficītu. Budžeta deficīts, dabīgi, ir slikta lieta. Es domāju, ka neviens šo pozīciju neapstrīd, bet budžeta deficīts nav arī svētā govs. Ir ārkārtīgi slikti, pat noziedzīgi, „noēst” šo budžeta deficītu, kas ir izveidojies, bet ir svēta lieta – un to arī pierādīja citu valstu prakse – budžeta deficītu izmantot attīstības piešķiršanai, trieciena piešķiršanai attīstībai. Tā ir svēta lieta!

Un trešais – eiro ieviešana... eiro zona. Arī tas ir tikai instruments, jo faktiski mēs jau šodien esam eiro zonā, un lats ir tikai sava veida eiro ekvivalents, kurš ir cieši piesiets pie šīs valūtas.

Runājot par piedāvāto budžetu. Mūsu frakcijas pozīcija ir tāda, ka mēs viennozīmīgi atbalstīsim ministriju saplūšanu, kaut arī tā nav nekāda strukturālā reforma, bet tomēr solis tanī virzienā, un visus lēmuma projektus, kas atbalsta šo lietu un kas maina vienas ministrijas nosaukumu pret otru.

Mēs atturēsimies, kā jau bija teikts, jautājumā par atalgojuma sistēmas modifikācijām, jo tas arī nav risinājums. Tas nekādi nerisina motivācijas lietas. Taču mēs neatbalstīsim budžeta likumprojektus. Kāpēc? Tāpēc, ka tie tomēr ir sava veida saskābusi zupa, un šīs „zupas” uzlabošanā es novēlu lielu veiksmi konstruktīvajai opozīcijai, kura taisās to darīt... Jā, ir diezgan grūti –, kaut gan es pieļauju, ka arī mēs savu piparu devu šim uzlabojumam pieliksim.

Tāda ir mūsu pozīcija. Un es domāju un ceru, ka šis budžets ir pagaidu un pārejas budžets un mēs visi būsim spiesti atgriezties – diezgan agri, nevis vēlu! – pie tā, lai saliktu visas lietas pa plauktiem tā, lai tomēr valsts attīstītos, nevis stagnētu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Nacionālās apvienības frakcijas viedokli jau pateica kolēģis Imants Parādnieks. Taču es uzskatu, ka mans pienākums ir to papildināt, kā arī paust savu personīgo viedokli vairākās lietās.

Vispirms, par tiesnešu algām runājot, jāteic, ka man tiešām ir prieks, ka Saeimā ir divas drosmīgas un drošsirdīgas sievietes – tās ir Ilma Čepāne un Solvita Āboltiņa, kuras droši aizstāv savu viedokli, mūsu viedokli. Man tikai ir žēl, ka tieslietu ministrs kavējas... Manuprāt, viņam vajadzēja būt pirmajam, bet nu es redzu, ka viņš tomēr ir pieteicies debatēs, tātad viņš arī apliecinās savu attieksmi.

Ir tāda paruna, ka deputāts var strīdēties ar ierēdni un pamācīt ierēdni, deputāts var strīdēties ar ministru un pamācīt ministru; deputātam nav ieteicams strīdēties ar žurnālistu, deputātam nav ieteicams strīdēties ar baņķieri, bet, ja deputāts strīdas ar tiesnesi, tad var sanākt pavisam traki. (No zāles dep. I.Čepāne: „Mēs nestrīdamies!”) Tā ka paldies jums par drosmi, un aizstāvēsim jūsu... mūsu kopīgo viedokli turpmāk.

Turpinot par tiesnešiem, var teikt tā: diemžēl paši tiesneši izplata mītu, ka viņi nevar savienot savus amata pienākumus ar citu darbu. Taču vienlaikus vairāki desmiti Latvijas deputātu ir labākie akadēmisko aprindu pārstāvji Latvijas augstskolās, kur māca tiesību zinātnes, un jāsaka, ka viņu darba kvalitāte, vismaz manā vērtējumā, ir visaugstākā un daudz augstāka nekā citiem docētājiem (lai viņi man piedod!). Tā ka šī amatu savienošana ir ļoti veiksmīga, likumā noteikta un dod ļoti lielu labumu gan sabiedrībai, gan arī pašam mācībspēkam.

Īsumā par Transportlīdzekļu nodokļa likumu, ko te daudzi minēja. Jā, par īso atmiņu taisnība. Mums ir īsa atmiņa, mēs neatceramies, kas notika pagājušogad. Pagājušogad mēs paaugstinājām šo maksu. Un kas notika pēc tam? Pēc tam tūkstošiem un tūkstošiem autotransportlīdzekļu īpašnieku skrēja uz Ceļu satiksmes drošības direkciju un steidzās nokārtot tehnisko apskati un veikt maksājumu iepriekš.

Daudzi no viņiem veica šo nodevas (jeb tagad – nodokļa) maksājamu iepriekš. Jāsaka, ka toreiz bija daudzi tādi, kuri teica: „Ko jūs steidzaties? Nedariet tā, jo nākamgad jums tāpat sanāks lielo maksāt!” Bet viņi ir ieguvēji. Un diemžēl jāteic, ka tie, kas šogad skries samaksāt, arī būs ieguvēji, jo nav jau garantijas, ka nākamgad atkal nepalielinās. Tā ka Ceļu satiksmes drošības direkcijai gaidāmas lielas problēmas. Es ceru, ka līdz otrajam lasījumam tomēr valdība sagatavos tādas normas, kas nepaliek zem šīs smagās maksājumu nastas tos cilvēkus, kuriem tas ir vienīgais un pirmās nepieciešamības līdzeklis, lai nodrošinātu daudzbērnu ģimeni vai savas ikdienas darba vajadzības.

Tālāk. Runājot par nekustamā īpašuma nodokli, arī valdība tomēr varēja būt pretimnākošāka attiecībā uz tiem īpašniekiem, kuri paši dzīvo savos īpašumos, tātad pret pašapdzīvoto nekustamo īpašumu īpašniekiem, un tomēr šo diferenci ieviest. Nu, nav tas tik sarežģīti administrējams, nav!

Tālāk. Par sociālās apdrošināšanas maksājumiem un ilgtspējīgo sociālo politiku. Par to es jau runāju pagājušajā sēdē, tomēr uzskatu, ka tas ir jāatgādina un tomēr valdībai ir ļoti nopietni jāķeras klāt mūsu demogrāfiskās nākotnes programmai, kurā būtu visaptverošs pasākumu plāns, ieskaitot šo sociālās apdrošināšanas maksājumu reformu, atbilstoši šim ģimenes stāvoklim, atbilstoši tam, vai šim cilvēkam ir apgādājamie vai nav.

Un visbeidzot. Es gribu teikt ļoti lielu paldies Ilzei Viņķelei par to, ka viņa citēja Kārli Skalbi. Grāmatnieki mums visiem šodien izdalīja šo grāmatu, kur ir Kārļa Skalbes runas un raksti. Mums līdz otrajam lasījumam ir veselas 10 dienas – veselas 10 dienas! –, un šī grāmata, es domāju, ir ļoti vērtīga un noderīga ikvienam šajā zālē, it īpaši kreisajā pusē sēdošajiem. Tāpēc es aicinu visus kolēģus izmantot šīs 10 dienas – tas daudz laika neprasītu! – un tomēr izlasīt šo grāmatu, jo pievienotās vērtības nodokļa pazeminātās likmes pacelšana 6.2.panta 5.1.punktā mācību literatūrai, kā arī oriģinālliteratūras izdevumiem un to piegādei... Nu, es nezinu, vai tas ir pareizs solis. Un tas neradīs lielus zaudējumus mūsu valstij – tie ir apmēram 200 tūkstoši. Paņemsim tos no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Spersim vismaz nelielu soli pretim savai tautai!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (tieslietu ministrs).

Godātais sēdes vadītāja kungs! Godātie deputāti! Es šodien esmu gatavojies runāt par divām lietām. Tā pirmā lieta ir, manuprāt, viens no likumprojektiem, kas ir iekļauts budžeta paketē un ko mēs tomēr varētu nosaukt par strukturālo reformu, pēc kurām šodien ir tik liels pieprasījums šeit, Saeimas sēžu zālē, un, protams, pēc tās ir pieprasījums arī sabiedrībā.

Es gribu teikt, ka tā reforma, kas attiecas uz tiesnešu un prokuroru atalgojumu... ka tās mērķis tiešām ir nodrošināt adekvātu atalgojumu, tādējādi nodrošinot tiesu neatkarību. Tāpēc likumdevējs ilgtermiņā tiešām varētu noteikt salīdzināmus atalgojuma kritērijus publiskajā sektorā strādājošajiem.

Likumprojekts paredz arī to, ka tiesnešu atalgojums šajā valstī būs viens no augstākajiem.

Bez tam likumprojekts piedāvā ieviest atlīdzības sistēmu, kas stājas spēkā jau 1.janvārī – bez jebkādiem pārejas periodiem. Tas ir balstīts uz reālām finanšu iespējām, bez kaut kādiem iepriekšējiem – kā to mums iepriekš nācās redzēt – rožainiem nākotnes solījumiem vai neprognozējamiem pārejas periodiem.

Es gribu tiešām tāpat kā deputāts Rasnačs paslavēt Ilmas Čepānes un arī Solvitas Āboltiņas devumu šā likuma tapšanā. Es domāju, ka šis bija viens no tiem likumiem, kuru veidojot Tieslietu ministrija tiešām ļoti labi sadarbojās ar Saeimas atbildīgo komisiju: tika izveidota pat speciāla apakškomisija, ilgstošās debatēs tika panākta vismaz viedokļu tuvināšanās.

Šeit es gribu tiešām nocitēt to, uz ko Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja norādīja pēc būtības, proti, ka „likumprojekts paredz ieviest jau 2002. un 2003.gadā izstrādāto un akceptēto tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksas koncepciju”. Ministru kabinets beidzot ir sekojis šai koncepcijai, kas tapa vēl tālajā 2002.gadā, un ir paredzējis, ka tiesās un prokuratūrās strādājošo amatpersonu atalgojuma līmenis tiks saistīts ar vispārējām atalgojuma līmeņa tendencēm un samēru valsts budžetā. Valdības iesniegtie likumprojekti vadās pēc šajā koncepcijā savulaik minētā mērķa (citēju), „lai jebkurš tiesnesis būtu orientēts uz savas darbības attīstību, proti, pārejot darbā augstāka līmeņa tiesā, paaugstinās arī tiesnešu mēneša darba samaksa”.

Manuprāt, atkal ir būtiski runāt par strukturālajām reformām. Mūsu oponenti norāda uz to, ka neesot izmantotas visas iespējas, lai panāktu kompromisu esošās atalgojumu sistēmas ietvaros. Šāds priekšlikums pēc būtības nozīmētu novilcināt strukturālo reformu, kuru, kā jau es teicu, mēs iesākām 2002.gadā ar atbilstošo koncepciju, un šāds priekšlikums faktiski nozīmētu jauna pārejas perioda noteikšanu, ko pati Satversmes tiesa savā spriedumā mums ir aizliegusi. Satversmes tiesa ir pateikusi, ka skaidrībai ir jābūt jau 2010.gada 31.decembrī. Līdz ar to pat šādi ieteikumi, kas nāk no opozīcijas, paši par sevi būtu no konstitucionālā viedokļa apšaubāmi.

Ja mēs vēl detalizētāk runājam par tām strukturālajām reformām, kuras būtu nepieciešamas – ne velti es šeit akcentēju gadskaitļus „2002” un „2003” –, es, protams, varētu dziļi sirdī piekrist tam, ko šeit teica daži opozīcijas deputāti, – ka strukturālo reformu ir par maz šo budžeta projektu pavadošajos likumprojektos. Bet varbūt mēģināsim būt tomēr godīgi un taisnīgi tajā, kā mēs to vērtējam! Proti, deputāts Zalāns runāja par strukturālo reformu, kas varētu būt viens veiksmīgs piemērs. Administratīvi teritoriālā reforma... Atcerēsimies, ka tā ilga vismaz sešus, ja ne septiņus gadus! Un tā prasīja nozīmīgus, ievērojamus finanšu līdzekļus! Tā prasīja... ja mani atmiņa neviļ, 2008.gadā vien tie bija 56 miljoni latu, kas papildus tika ieguldīti pašvaldībās. Mēs, protams, to varam attiecināt... un ņemt kaut kādus vienkāršotus piemērus. Tie, kas studentu gados ir braukuši cukurbiešu ravēšanas talkās, lieliski atceras, ka toreiz tur bija nodarbināti visu skolu kolektīvi, bet tad vienā jaukā dienā notika strukturālā reforma, tika nopirktas precīzās izsējas sējmašīnas un daudzrindu kombaini (manuprāt, mūsu jaunieši pat lāgā nezina, kā tas varēja izskatīties, viņi to varētu redzēt tikai dokumentālajās filmās). Tas vienkārši prasīja naudu! Šī strukturālā reforma prasīja kaut kādu laiku un kaut kādu naudu.

Protams, šajās diskusijās mums izskanēja argumenti, ka... kurus man ir grūti novērtēt. Piemēram, deputāts Agešins kaut kādā veidā saista atalgojuma reformu ar to, ka tagad ministriju padomnieki un parlamentārie sekretāri saņem kaut kādas nesamērīgas algas. Es gribu vērst cienījamā kolēģa Agešina uzmanību uz to, ka mēs runājam par kaut ko pilnīgi citu šobrīd. Jebkuram parlamentārajam sekretāram vai padomniekam alga tik un tā saskaņā ar jauno atalgojuma sistēmas likumu būs mazāka nekā rajona tiesas tiesnesim, kurš ir nostrādājis apmēram piecus gadus. Manuprāt, šie kompetences līmeņi ir salīdzināmi. Vismaz Tieslietu ministrijā... Padomnieks Maizītis saņem šobrīd 470 latus uz papīra, tas ir, vismaz četras reizes mazāk nekā kaut kāds iesācējs tiesnesis.

Ja mēs runājam tiešām par strukturālajām reformām, tad es aicinu tos kolēģus, kas vēlas būt konstruktīvā opozīcijā, to arī izvērtēt. Ir lietas, ko mēs varam paveikt ātri, un Tieslietu ministrija ir iecerējusi to darīt. Piemēram, mēs jau esam iesnieguši valdībā Elektronisko publikāciju likumu, kas neapšaubāmi mazinās birokrātisko slogu uzņēmējiem un arī palīdzēs darbā juristiem, jo viņiem vairs nevajadzēs gaidīt tās biezās kaudzes ar „Latvijas Vēstneša” materiāliem. Un ir, protams, lietas, kuras mēs izdarīsim nākamā gada laikā.

Es domāju, pirmām kārtām tā strukturālā reforma, kura no mums tiek gaidīta, ir, piemēram, tiesāšanās ātrums. Nav normāli, ka šobrīd uzņēmēji un arī vienkāršie iedzīvotāji tērē milzu laiku un naudu un arī valsts tērē milzu naudu tikai tāpēc vien, ka lietas tiek skatītas četrus, piecus un pat vairāk gadu. Tāpēc mēs esam nolēmuši aicināt talkā tos zemesgrāmatu tiesnešus, kas šobrīd, nekustamā īpašuma krīzes apstākļos, nav pietiekami nodarbināti. Mēs domājam ieviest arī rakstveida procesus vairāk. Un tas, uz ko es aicinu deputātus vērst uzmanību: šajā budžeta likumprojekta paketē ir ietvertas arī tiesāšanās nodevas, ko Šķēles kungs pieminēja savā runā. Es aicinu tomēr vēl vērtēt arī iespēju tās palielināt.

Šobrīd ir pilnīgi nenormāla situācija, jo, piemēram, kasācijas instancē jūs varat par 50 latu lielu valsts nodevu apturēt sprieduma stāšanos spēkā, kurā ir runa, teiksim, par vienu miljonu latu. Tas nav normāli, un to vajadzētu acīmredzami labot ar kaut kādu attiecīgu progresīvu gradāciju atkarībā no kasācijā apstrīdētās prasības summas. Un es esmu pārliecināts, ka tad uzņēmēji ātrāk tiks pie tās naudas, kas viņiem pienākas.

Bet ir lietas, kuras, protams, ja mēs runājam par tieslietu sfēru, prasīs vairākus gadus un prasīs nozīmīgus budžeta līdzekļus. Nu, piemēram, ja mēs runājam par tādu nozīmīgu reformu kā cietuma reformu, tad es esmu pilnīgi pārliecināts, ka 12 vecu, nemodernu un, teiksim pat tā, nedrošu cietumu vietā mums vajadzētu uzbūvēt kādus septiņus pilnīgi jaunus. Un tādējādi tos naudas līdzekļus, kurus mēs ietaupītu kaut vai no uzraugu algām, mēs varētu novirzīt probācijas dienestam, kas savukārt varētu nodarboties ar bijušo ieslodzīto resocializāciju, ar viņu normālu atgriešanos sadzīvē. Un ideālā variantā, kā es iedomājos šādus jaunus cietumus... ka tajos ir arī normālas darba vietas; piemēram, pirms divām nedēļām es biju Jēkabpils cietumā, kur ir nodarbināti tikai desmit procenti no visiem ieslodzītajiem. Un tad, protams, viņiem nav nekādas iespējas normāli atgriezties dzīvē.

Un, ja mēs runājam šeit par ekonomiku, tad jebkurš recidīvu skaita samazinājums par 10 procentiem ļautu Latvijas tautsaimniecībai ietaupīt vismaz 5,5 miljonus latu.

Un visbeidzot tas, uz ko es aicinu arī deputātus... Ja mēs runājam par strukturālajām reformām, tad es aicinu uzmanīgi lasīt katru likumprojektu, kurā mums rodas kāds papildu slogs tautsaimniecībai... Mēs ar deputātu Ādamsonu pārrunājām... arī šodien mēs pārrunājām vienu jautājumu, kas skar... Nu, protams, deputāts teica, ka tas ir jauki, ka tiesneši turpmāk saņems lielākas algas, bet ir pilnīgi nepieļaujami, ka policisti šobrīd saņem neadekvāti mazas algas. Man nebija daudz laika, lai izdomātu strukturālu reformu, bet, piemēram, viena no tām varētu būt tāda, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir norma par atkārtotu gadījumu, kad viena persona tiek ieraudzīta sabiedriskā vietā ar atvērtu alkohola pudeli rokā... ka par to pienākas administratīvais arests līdz 15 diennaktīm. Katra aresta diena mūsu valsts budžetam izmaksā 3 latus un 20 santīmus. Es domāju, ka tā vietā, lai valsts uzturētu šos cilvēkus... šos arestētos... es domāju, ka tie 3 lati un 20 santīmi noderētu katram policistam klāt pie algas.

Turklāt mēs vairāk varētu popularizēt sabiedriskos piespiedu darbus šādiem cilvēkiem, kuru darbarokas, neapšaubāmi, šajā ar sniegu bagātajā dienā mums visas būtu noderējušas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Saskaņā ar Kārtības rulli pēc debatēm runā tikai referents. Vai Čepānes kundzei vai Reira kungam ir kas piebilstams pirms balsošanas? Nav.

Tādā gadījumā sākam balsošanu par Valsts budžeta likumprojektu paketi.

Tālāk sēdi vadīs Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze tomēr vēlas ziņot... Nē? Par termiņiem...?

Tātad likumprojektus mēs ar savu balsojumu esam atzinuši par steidzamiem. Un šobrīd mums katrs likumprojekts no budžeta paketes ir jāatbalsta pirmajā lasījumā, bet atbildīgajiem referentiem ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš un laiks, kad konkrētais likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 3, atturas – 28. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

I.Čepāne. Paldies, godātie kolēģi, par atbalstu likumprojektam pirmajā lasījumā! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – rīt līdz pulksten 12.00. Un galīgais lasījums – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00. Likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 16.decembrī.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 1, atturas – 30. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

I.Čepāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – rīt pulksten 12.00. Likumprojekta izskatīšana galīgajā lasījumā – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, likumprojekta izskatīšana – 16.decembrī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Prokuratūras likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 1, atturas – 32. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

I.Čepāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, tāpat kā iepriekšējiem diviem, – rīt pulksten 12.00. Un izskatīšana Saeimā – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 1, atturas – 31. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

I.Čepāne. Paldies.

Ņemot vērā, ka visi šie likumprojekti ir saistīti ar budžeta projektu, arī šā likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir rīt pulksten 12.00. Un izskatīšana Saeimā – 16.decembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 29, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00. Likumprojekta otrais lasījums – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikums atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komercķīlas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 25, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana otrajā lasījumā – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad datumi ir atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Zemesgrāmatu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 24, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī, 16.decembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 26, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu par termiņiem nav. Tātad priekšlikumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 29, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav, tātad datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 24, atturas – 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav, tātad datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 24, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav, tātad datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 25, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav, datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 25, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav, datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 24, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav, datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 25, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav, datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 26, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav, datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 24, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 7, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 2, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumi iesniedzami līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana –16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Attīstības plānošanas sistēmas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumi iesniedzami līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana –16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Autortiesību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumi iesniedzami līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana –16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumi iesniedzami līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana –16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Dzelzceļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, likumprojekta otrais lasījums –16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Dzīvnieku aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumi iesniedzami līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana –16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana –16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Gaujas nacionālā parka likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumi iesniedzami līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Grīņu dabas rezervāta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iepakojuma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Sabiedrības integrācijas fonda likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ķemeru nacionālā parka likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ķīmisko vielu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Eiropas pamatkonvenciju par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību un tās papildprotokolu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Krustkalnu dabas rezervāta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas vides aizsardzības fonda likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Moricsalas dabas rezervāta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Medību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Meža likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 3, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par ostām” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumi iesniedzami līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana –16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumi iesniedzami līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana –16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Rāznas nacionālā parka likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana –16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Teiču dabas rezervāta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Vides aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes dzīlēm”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Zinātniskās darbības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Zvejniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Eiropas ainavu konvenciju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 23, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 27, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bīstamo kravu aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 26, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Transportlīdzekļu nodokļa likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 31, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 26, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 26, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 25, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 24, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 33, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Finanšu stabilitātes nodevas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 25, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 25, atturas – 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 27, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 26, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 26, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 26, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 25, atturas – 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 23, atturas – 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Būvniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 26, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par autoceļiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 27, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšanas termiņš – 10.decembris, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 25, atturas – 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 25, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Iesniegšana – līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, izskatīšana – 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par valsts budžetu 2011.gadam” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. (Aplausi.)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Reirs. Kolēģi! Lai paātrinātu priekšlikumu apstrādi, lūdzu priekšlikumus iesniegt ne tikai rakstiskā formātā, bet arī elektroniski un to izdarīt līdz 10.decembrim, pulksten 12.00, lai mēs varētu sekmīgi izskatīt šos likumprojektus 16.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Datumi atbalstīti.

Līdz ar to visa 9.decembra ārkārtas sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Bet mums vēl ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies četri deputāti: Boriss Cilevičs, Raivis Dzintars, Nikolajs Kabanovs un Inese Šlesere.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 9.decembra ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.