Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 16.decembrī

ZM: Par pārtikas nozares koordinējošo funkciju deleģēšanu Zemkopības ministrijai

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par pārtikas nozares koordinējošo funkciju deleģēšanu Zemkopības ministrijai”, ko 16.decembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Informatīvais ziņojums sagatavots, lai nodrošinātu vienotas politikas par pārtikas nozares jautājumiem izstrādi un īstenošanu, tādējādi veicinot nozares turpmāko attīstību un konkurētspēju.

Ziņojumā izklāstīta šābrīža situācija, ka jautājumi, kas attiecas uz pārtikas nozari, tiek izskatīti vairākās ministrijās – Zemkopības ministrijā, Veselības ministrijā, Ekonomikas ministrijā, Finanšu ministrijā u.c. – bez vienotas koordinācijas, līdz ar to nav vienots skatījums uz pārtikas nozares attīstību.

Zemkopības ministrija piedāvā izveidot valstī tādu sistēmu, lai visi ar pārtikas nozari saistītie politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti tiktu saskaņoti ar Zemkopības ministriju, jo jau pašlaik Zemkopības ministrijas kompetencē ir ļoti plašs pārtikas nozares jautājumu loks.

Zemkopības ministrijas informatīvais ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vēstulē “Par LR Veselības ministrijas izstrādātajām Sabiedrības veselības pamatnostādnēm (2010.–2017.gadam)” Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim izteikto ierosinājumu deleģēt ZM visu pārtikas pārstrādi ietekmējošo jautājumu administrēšanu.

ZM: Par zvejniecības komersantu minimālo mēneša ienākumu apmēru un minimālo zvejas limitu

16.decembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 8.septembra noteikumos Nr.1015 “Kārtība, kādā izsniedz speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā, kā arī maksā valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu””.

Noteikumu grozījumos plānots iekļaut normu par minimālā apgrozījuma apjomu no zvejniecības komersanta saimnieciskās darbības mēnesī uz vienu strādājošo, kas nedrīkst būt mazāks par valstī noteikto iztikas minimumu. Tas nepieciešamas, jo līdz šim daudzi komercdarbībai zvejniecībā licenci saņēmušie komersanti ar komercdarbību praktiski tomēr nenodarbojās, par ko liecināja atsevišķu licences saņemšanas pretendentu gada ienākumu deklarācijas, kurās netika norādīta nekāda informācija par pretendenta ienākumiem vai izdevumiem, kas varētu rasties, tam nodarbojoties ar komercdarbību zvejniecībā. Lai pēc pretendentu gada ienākumu deklarācijām varētu skaidri izvērtēt, vai notiek reāla komercdarbība zvejniecībā un ir gūti ienākumi no tās, plānots noteikt minimālo mēneša ienākumu apmēru, kas ļautu izvērtēt, vai komersants reāli nodarbojas ar komercdarbību zvejniecībā, kā to paredz šie noteikumi.

Tāpat pēdējā laikā daudz jaunu komercsabiedrību un individuālo komersantu (2010.gadā – 16 jaunas komercsabiedrības uz kopējo skaitu 166) piesakās licences saņemšanai zvejniecības komercdarbībai piekrastes ūdeņos. Taču, lai varētu sekmīgi un ekonomiski lietderīgi nodarboties ar komercdarbību zvejniecībā, ir jābūt pietiekamiem zvejas limitiem gada laikā, kuri spētu nodrošināt šai darbībai nepieciešamo ienākumu gūšanu. Turklāt nekomerciālām darbībām jūras piekrastes un iekšējos ūdeņos ir paredzēts pašpatēriņa zvejas regulējums. Tāpēc noteikumu projektā ir ietverti minimālie zvejas limiti, kas būtu nepieciešami, lai sāktu komercdarbību zvejniecībā piekrastes ūdeņos. Šis regulējums novērsīs problēmu, kas saistīta ar aizvien pieaugošo komersantu skaitu, kuri vēlas nodarboties ar zvejniecības komercdarbību piekrastes ūdeņos, izmantojot nelielus zvejas limitus.

Patlaban, kad notiek aktīva flotes sabalansēšana ar pieejamajiem zivju resursiem, katram komersantam, kas nodarbojas ar zvejniecību, sekmīgai iedalīto zvejas limitu apgūšanai ir nepieciešams īpašumā esošs un uz viņa vārda reģistrēts zvejas kuģis vai mazizmēra kuģošanas līdzeklis. Tālab noteikumu projektā ir svītrots attiecīgais apakšpunkts, vairs neparedzot iespēju zvejā izmantot nomātus zvejas kuģus vai zvejas laivas. Tāpat noteikts pārejas periods šīs prasības ieviešanai – viens gads, lai esošie komersanti, kas pašreiz izmanto zvejā vienu un to pašu zvejas kuģi vai mazizmēra kuģošanas līdzekli, varētu atbilstoši sagatavoties jaunajai prasībai.

Plānots, ka šie normatīvā akta grozījumi varētu palielināt nodokļu ieņēmumus no zvejniecības komercdarbības un veicināt zvejniecības komercdarbības rentabilitāti.

ZM: Par Zivju fonda atbalsta pretendentu loku un projektu īstenošanai avansā izmaksājamo finansējumu

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus “Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 19.decembra noteikumos Nr.388 “Zivju fonda nolikums”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 2.marta noteikumos Nr.215 “Noteikumi par valsts atbalsta piešķiršanu zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem””, ko 16.decembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Grozot Zivju fonda nolikumu, paredzēts, ka projektus izskatīšanai Zivju fonda padomē par pasākumu zivju resursu pavairošanai un atražošanai publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, kā arī citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, varēs iesniegt arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu reģistrēta biedrība, kuras darbības mērķi saistīti ar zivju resursu izmantošanu un aizsardzību, ja pašvaldība vai pašvaldības šai biedrībai deleģējušas konkrētas ūdenstilpes apsaimniekošanu un biedrības iesniegtais projekts ir saskaņots ar attiecīgo pašvaldību vai pašvaldībām. Tādējādi tiks paplašināts iespējamo Zivju fonda atbalsta pretendentu loks.

Tāpat Zivju fonda nolikuma grozījumu projektā arī precizēti dažādi ar Zivju fonda padomes iekšējo darbību saistīti jautājumi, piemēram, izmaiņas Zivju fonda padomes sastāvā sakarā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas likvidāciju u.c.

Savukārt noteikumu par valsts atbalsta piešķiršanu zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem grozījumu projekts paredz, ka biedrībām, kas pieteiksies atbalsta saņemšanai Zivju fonda pasākumā zivju resursu pavairošanai un atražošanai publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, kā arī citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, Lauku atbalsta dienestā (LAD) būs jāiesniedz arī deleģējums konkrētās ūdenstilpes apsaimniekošanai un saskaņojums par projekta īstenošanu konkrētajā ūdenstilpē no pašvaldības vai pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā atrodas ūdenstilpe.

Tāpat projektu pilnvērtīgākas īstenošanas labad paredzēts palielināt tās summas apmēru, kuru atbalsta saņēmējs var saņemt avansā (ne vairāk kā 50 procentu apmērā no kopējā projektam piešķirtā finansējuma). Plānots arī atbalsta saņēmējam dot iespēju projekta izpildes gaitā saņemt starpmaksājumu – ne vairāk kā 40 procentu apmērā no kopējā projektam piešķirtā finansējuma, ja konkrētais projekta posms ir īstenots un pēc tā īstenošanas ir radusies auditējama vērtība (fiziski izmērāms veiktās darbības rezultāts, kas pamatots ar grāmatvedības dokumentiem) un šādus starpmaksājumus paredz ar LAD noslēgtais līgums.

Grozījumu projektā arī precizēti vairāki ar Zivju fonda finansējuma piešķiršanu saistīti jautājumi, piemēram, procedūra gadījumam, ja Zivju fonda padome pieņem lēmumu projekta īstenošanai piešķirt mazāku atbalsta apjomu, nekā pieprasīts projekta iesniegumā, u.c.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa