Ministru kabineta noteikumi Nr. 62
Rīgā 1999.gada 23.februārī (prot. Nr. 14, 25.§)
Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām
Izdoti saskaņā
ar likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu"
Pārejas noteikumu 4.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumos lietotie termini:
1.1. čeks — darījumu apliecinošs dokuments, kuru izdrukā kases aparāts, kases sistēma vai specializētā elektroniskā ierīce vai iekārta;
1.2. dienas finansu pārskats — uzskaites dokuments, kurā ir visi šajos noteikumos noteiktie rekvizīti ("Z" izdruka);
1.3. ekspertīze — kases aparātu, kases sistēmu un specializēto elektronisko ierīču vai iekārtu atbilstības novērtēšana šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;
1.4. fiskālās atmiņas bloks — elektroniskais bloks (Black box), kurā ierakstīto informāciju nevar izdzēst ne ar kādiem citiem paņēmieniem, kā tikai mehāniski iznīcinot pašu bloku;
1.5. kases aparāta (kases sistēmas) žurnāls — uzskaites reģistrs, kurā reģistrē un ielīmē dienas finansu pārskatus;
1.6. kases aparāts — viengabala elektroniskā ierīce, ar kuras palīdzību reģistrē samaksu skaidrā naudā, ar bankas čekiem, debeta vai kredīta kartēm par veiktajiem darījumiem, kā arī aprēķina un reģistrē nodokļu apmēru;
1.7. kases aparātu un kases sistēmu lietotājs — juridiskā vai fiziskā persona, kas lieto uz tās vārda Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē reģistrētu kases aparātu, kases sistēmu, specializēto elektronisko ierīci vai iekārtu;
1.8. kases aparātu un kases sistēmu tirgotājs — šajos noteikumos noteiktajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta juridiskā persona, kas pārdod kases aparātus, kases sistēmas, specializētās elektroniskās ierīces vai iekārtas;
1.9. kases sistēma — iekārta, kas ar kases aparātu, datoru vai citu savstarpēji saistītu ierīču palīdzību, kuras darbojas ar vienotu programmu, nodrošina nodokļu un citu maksājumu reģistrāciju;
1.10. kasieris operators — uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītāja pilnvarota persona, kas apmācīta servisdienestā un strādā ar kases aparātu vai kases sistēmu;
1.11. kontroldiskete — diskete, kurā pēc pozitīva ekspertīzes atzinuma saņemšanas ieraksta attiecīgās sistēmas programmu;
1.12. kontroles izdruka — finansu pārskats pārbaudes brīdī ("X" izdruka);
1.13. kontrollente — čeka, dienas finansiālā pārskata un kontroles izdrukas (izņemot virsrakstu) informācijas precīzs atveids uz lentes, kurš paliek kases aparātā, kases sistēmā, specializētajā elektroniskajā ierīcē vai iekārtā;
1.14. maiņas nauda — naudas summa, kuru kasieris operators ieliek kases aparāta naudas kastē, lai nodrošinātu iespēju norēķinos ar klientiem izsniegt nepieciešamo skaidrās naudas summu;
1.15. nedzēšamās elektroniskās atmiņas bloks — elektroniskais bloks (Grand Total), kas pieaugošā kārtībā reģistrē darījumos saņemto naudas summu un kura atmiņa nav izdzēšama vai atvienojama, nesabojājot programmas vai servisdienesta plombu;
1.16. servisdienesta atestācija — profesionālās atbilstības novērtēšana kases aparātu, kases sistēmu un specializēto elektronisko ierīču vai iekārtu tehniskajai apkopei un remontam;
1.17. servisdienests — šajos noteikumos noteiktajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta juridiskā persona, kas veic kases aparātu, kases sistēmu un specializēto elektronisko ierīču vai iekārtu programmēšanu, uzstādīšanu, remontu un tehnisko apkopi, kā arī apmāca kasierus operatorus atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinātai programmai;
1.18. specializētā elektroniskā ierīce vai iekārta — elektroniskā ierīce vai iekārta maksājumu reģistrācijai atsevišķos uzņēmējdarbības veidos;
1.19. tehniskā pase — vienota parauga dokuments, kuru servisdienests izsniedz par katru kases aparātu, kases sistēmu un specializēto elektronisko ierīci vai iekārtu;
1.20. preces (pakalpojuma) nosaukums — pazīmju kopums, kas pietiekami identificē pārdoto preci vai sniegto pakalpojumu;
1.21. preču (pakalpojumu) grupas nosaukums — pēc vienotu pazīmju kopuma apvienotu preču vai pakalpojumu nosaukums.
2. Šie noteikumi nosaka:
2.1. obligātās tehniskās prasības kases aparātiem un kases sistēmām;
2.2. Valsts ieņēmumu dienesta un kases aparātu un kases sistēmu komisijas uzdevumus šo noteikumu izpildes nodrošināšanā;
2.3. kārtību, kādā tiek reģistrēti kases aparātu un kases sistēmu tirgotāji, kā arī veikta kases aparātu un specializēto elektronisko ierīču vai iekārtu ekspertīze;
2.4. kases aparātu un kases sistēmu lietotāju un servisdienestu pienākumus;
2.5. šo noteikumu izpildes uzraudzību, kontroli un atbildību par šo noteikumu pārkāpumiem;
2.6. prasības, kādas jāievēro, pērkot, pārdodot, ekspluatējot un apkalpojot kases aparātus un kases sistēmas.
3. Lai koordinētu starpnozaru intereses, kas saistītas ar kases aparātiem, kases sistēmām un specializētajām elektroniskajām ierīcēm vai iekārtām, kā arī risinātu jautājumus, kas saistīti ar to ievešanu valstī, Ministru kabinets pēc finansu ministra priekšlikuma izveido kases aparātu un kases sistēmu komisiju. Komisiju vada Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.
II. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi šo noteikumu izpildes nodrošināšanai
4. Valsts ieņēmumu dienests:
4.1. pēc saskaņošanas ar Kases aparātu un kases sistēmu komisiju nosaka:
4.1.1. personas (uzņēmējdarbības veidus), kam nodokļu un citu maksājumu reģistrācija ir atļauta, neizmantojot kases aparātus un kases sistēmas, ja to izmantošana nav noteikta citos likumos un Ministru kabineta noteikumos, kā arī attiecīgo personu skaidrās naudas darījumu reģistrācijas kārtību;
4.1.2. prasības atsevišķos uzņēmējdarbības veidos izmantojamajiem kases aparātiem, kases sistēmām un specializētajām elektroniskajām ierīcēm vai iekārtām;
4.1.3. kases aparātu, kases sistēmu un specializēto elektronisko ierīču vai iekārtu ieviešanu atsevišķos uzņēmējdarbības veidos;
4.2. apstiprina:
4.2.1. tehniskās pases un kases aparāta (kases sistēmas) žurnāla paraugus;
4.2.2. kasieru operatoru mācību programmu un mācību kārtību;
4.3. reģistrē:
4.3.1. kases aparātu un kases sistēmu tirgotājus;
4.3.2. lietošanai atļautos kases aparātus, kases sistēmas un specializētās elektroniskās ierīces vai iekārtas;
4.3.3. noteiktā kārtībā atestētos servisdienestus, to zīmogu, spiedogu un plombu grafiskos attēlus;
4.4. risina jautājumus, kas saistīti ar nodokļu un citu maksājumu reģistrāciju un uzskaiti, kā arī citus ar kases aparātu, kases sistēmu un specializēto elektronisko ierīču vai iekārtu lietošanu saistītus jautājumus;
4.5. pēc saskaņošanas ar kases aparātu un kases sistēmu komisiju pilnvaro personu vai personas (turpmāk — Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotā persona), kuras:
4.5.1. izstrādā tehniskās pases un kases aparāta (kases sistēmas) žurnāla paraugus;
4.5.2. izstrādā kasieru operatoru mācību programmu un mācību kārtību;
4.5.3. nodrošina kases aparātu un kases sistēmu lietotājus ar cita servisdienesta pakalpojumiem, ja attiecīgais servisdienests zaudējis tiesības apkalpot kases aparātus, kases sistēmas, specializētās elektroniskās ierīces vai iekārtas.
III. Kases aparātu un kases sistēmu komisijas uzdevumi
5. Kases aparātu un kases sistēmu komisijas uzdevums ir izvērtēt iesniegtos priekšlikumus un sniegt Valsts ieņēmumu dienestam ieteikumus (priekšlikumus un atzinumus) par:
5.1. personām (uzņēmējdarbības veidiem), kam nodokļu un citu maksājumu reģistrācija ir atļauta, neizmantojot kases aparātus, kā arī attiecīgo personu skaidrās naudas darījumu reģistrācijas kārtību;
5.2. prasības atsevišķos uzņēmējdarbības veidos izmantojamajiem kases aparātiem, kases sistēmām un specializētajām elektroniskajām ierīcēm vai iekārtām;
5.3. kases aparātu, kases sistēmu un specializēto elektronisko ierīču vai iekārtu ieviešanu atsevišķos uzņēmējdarbības veidos;
5.4. visu veidu dokumentāciju, kas saistīta ar kases aparātu, kases sistēmu un specializēto elektronisko ierīču vai iekārtu lietošanu.
6. Kases aparātu un kases sistēmu komisija veic arī citus uzdevumus saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta apstiprināto nolikumu.
IV. Obligātās tehniskās prasības kases aparātiem un kases sistēmām
7. Kases aparātam un kases sistēmai ir jābūt aprīkotai ar:
7.1. kasiera operatora displeju un pircēja displeju. Pircēja displejs var atrasties atsevišķi, bet tam jābūt novietotam tā, lai pircējs varētu labi saskatīt displejā redzamo informāciju;
7.2. kontrollenti un tās uztīšanas mehānismu;
7.3. čeku lenti;
7.4. noplombēšanas vietām, lai nevarētu patvarīgi mainīt kases aparāta konstrukciju.
8. Kases aparāta un kases sistēmas konstrukcijai jānodrošina šādas iespējas:
8.1. ieprogrammēt vismaz divas nodokļu likmes;
8.2. izdrukāt valsts valodā dienas finansu pārskatu, kurā norādīts:
8.2.1. juridiskās personas nosaukums (fiziskās personas vārds un uzvārds), nodokļu maksātāja kods (fiziskās personas kods) un adrese;
8.2.2. pārskata numurs, datums un izdrukas laiks;
8.2.3. par darījumiem saņemtās naudas kopsumma;
8.2.4. saņemtās naudas kopsummas sadalījums pa kases aparāta vai kases sistēmas nodaļām (departamentiem);
8.2.5. saņemtās naudas kopsummas sadalījums atkarībā no piemērotajām pievienotās vērtības nodokļa likmēm;
8.2.6. aprēķinātā pievienotās vērtības nodokļa summa;
8.2.7. saņemtā nauda, kas neattiecas uz darījumiem (piemēram, maiņas nauda);
8.2.8. atbilstoši banku čekiem, debeta kartēm un kredīta kartēm, kā arī citiem samaksu apliecinošiem dokumentiem saņemtie maksājumi;
8.2.9. izņemtā nauda (piemēram, inkasācija);
8.2.10. par anulētajiem darījumiem atmaksātā nauda;
8.2.11. nedzēšamās elektroniskās atmiņas blokā ierakstītā saņemtās naudas kopsumma pieaugošā kārtībā;
8.3. izdrukāt valsts valodā čeku, kurā norādīts:
8.3.1. juridiskās personas nosaukums (fiziskās personas vārds un uzvārds), nodokļu maksātāja kods (fiziskās personas kods) un adrese;
8.3.2. dokumenta nosaukums (čeks), čeka numurs, datums un izdrukas laiks;
8.3.3. kases aparāta vai kases sistēmas nodaļas (departamenta) numurs;
8.3.4. darījuma (preces (pakalpojuma) vai preču (pakalpojumu) grupas) nosaukums un pievienotās vērtības nodokļa zīme (cipars, burts vai nodokļa likme, kas norāda, ka attiecīgajai precei vai pakalpojumam ir piemērojama konkrēta nodokļa likme vai nodoklis nav piemērojams), kā arī apjoms un cena;
8.3.5. pievienotās vērtības nodokļa likme;
8.3.6. darījuma atlaides;
8.3.7. darījuma kopsumma, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli;
8.3.8. pievienotās vērtības nodokļa kopsumma;
8.3.9. norēķinoties saņemtā naudas summa;
8.3.10. norēķinoties izdotā naudas summa;
8.3.11. kases aparāta pilns šasijas numurs.
9. Dienas finansu pārskatā un čekā var būt arī citi kases aparāta un kases sistēmas rekvizīti, ko noteicis lietotājs.
10. Kases aparātiem ar fiskālās atmiņas bloku un kases sistēmām, izdrukājot dienas finansu pārskatu ("Z" izdruku), fiskālās atmiņas blokā automātiski tiek ierakstīts "Z" izdrukas numurs, izdrukas datums un laiks, dienas ieņēmumu summa, kā arī nedzēšamās elektroniskās atmiņas (Grand Total) blokā ierakstītā summa.
11. Maksājumus skaidrā naudā ārvalstu valūtā drīkst pieņemt tikai tad, ja kases aparāts vai kases sistēma veic konvertācijas aprēķinu.
12. Pieņemot maksājumus ārvalstu valūtā, papildus šo noteikumu 8.punktā noteiktajām prasībām jānorāda:
12.1. čekā — valūtas nosaukums (šifrs) un daudzums, valūtas kurss (cena), darījuma summa latos un izsniegtais naudas atlikums latos;
12.2. dienas finansu pārskatā — saņemtās valūtas summa pa valūtas veidiem un kopsumma latos.
13. Uz kases aparāta vai kases sistēmas korpusa jābūt neizdzēšamam šasijas numuram.
14. Kases aparātam, kas pieslēgts elektrotīklam, jādarbojas, ja strāvas spriegums ir 220 V (±10 %), frekvence — 50 Hz un apkārtējā temperatūra — no 0 C° līdz +40 C°. Pārnēsājamam (portatīvam) kases aparātam jādarbojas no –10 C° līdz +40 C° temperatūrā.
15. Kases aparātiem, kas nav pieslēdzami elektrotīklam, jādarbojas no autonoma enerģijas avota.
16. Kases aparātā jābūt nedzēšamās elektroniskās atmiņas blokam, kura ietilpība nodrošina ne mazāk kā trīs kalendāra gadu informācijas uzkrāšanu un saglabāšanu.
17. Ja kases aparāts tiek atvienots no elektrotīkla, nedzēšamās elektroniskās atmiņas blokā ierakstītajai informācijai jāsaglabājas ne mazāk kā 30 diennaktis.
18. Kases sistēmai jāatbilst šādām papildu prasībām:
18.1. tai jābūt aprīkotai ar:
18.1.1. ierīci, kas noteiktu laiku nodrošina nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi, ja tiek pārtraukta enerģijas piegāde no elektrotīkla;
18.1.2. nedzēšamās elektroniskās atmiņas bloku, kura ietilpība ir ne mazāka kā 32 kilobaiti, operatīvās informācijas datu saglabāšanai, ja tiek pārtraukta elektroenerģijas piegāde, un datu atjaunošanai pēc elektroenerģijas piegādes atjaunošanas;
18.1.3. fiskālās atmiņas bloku, kura ietilpība ir ne mazāka kā 128 kilobaiti, nedzēšamās elektroniskās atmiņas blokā ierakstītās informācijas saglabāšanai;
18.1.4. aizsargsistēmu pret patvarīgu piekļūšanu programmai;
18.1.5. drukas ierīci čeka un kontrollentes izdrukai, kā arī ar kontrollentes uztvērējmehānismu;
18.2. kases sistēmā jābūt nobloķētai iespējai pārlādēt datoru tā darbības laikā un mainīt programmu bez dienas finansiālā pārskata izdrukas;
18.3. kases sistēmas programmā jāparedz:
18.3.1. programmas pašidentificēšanās režīms (ievadot datorā kontroldisketi, kases sistēmas programma tiek salīdzināta ar kontroldisketē ierakstīto, kas dod iespēju atklāt attiecīgas izmaiņas);
18.3.2. ja tiek pārtraukta elektroenerģijas piegāde, nedzēšamās elektroniskās atmiņas blokam jāsaglabā informācija par pēdējo čeku;
18.3.3. fiskālās atmiņas bloka izmantošana dienas finansu pārskatu izdrukai;
18.3.4. kases sistēmas darba bloķēšana, ja tiek mēģināts atvienot fiskālās atmiņas bloku, čeka lenti vai kontrollenti.
V. Kases aparātu, kases sistēmu un specializēto elektronisko ierīču vai iekārtu ekspertīze
19. Ekspertīzes uzdevums ir noteikt kases aparāta, kases sistēmas vai specializētās elektroniskās ierīces vai iekārtas atbilstību šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām. Ekspertīzi veic Ministru kabineta pilnvarota juridiskā persona. Ekspertīzei nepieciešamos izdevumus sedz ekspertīzes pasūtītājs.
20. Kases aparātu un kases sistēmu tirgotājs iesniedz ekspertīzei tikai vienu attiecīgā modeļa un modifikācijas kases aparātu, kases sistēmu vai specializēto elektronisko ierīci vai iekārtu.
21. Kases aparātu vai kases sistēmu, kas iegādāta bez tehniskās pases no Valsts ieņēmumu dienestā nereģistrēta kases aparātu un kases sistēmu tirgotāja, pirms reģistrēšanas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē nodod ekspertīzei.
22. Ja ekspertīzē konstatē, ka kases aparāta vai kases sistēmas darbības laikā ir iespējams atvienot nedzēšamās elektroniskās atmiņas bloku, tad šī iespēja jānovērš. Ja tas nav iespējams, minēto kases aparāta vai kases sistēmas modeli (modifikāciju) lietot nedrīkst.
23. Ekspertīzes pasūtītājs — kases aparātu un kases sistēmu lietotājs vai kases aparātu un kases sistēmu tirgotājs — iesniedz Ministru kabineta pilnvarotajai juridiskajai personai pilnīgi nokomplektētu kases aparātu, kases sistēmu vai specializēto elektronisko ierīci vai iekārtu un šādus dokumentus:
23.1. kases aparāta, kases sistēmas vai specializētās elektroniskās ierīces vai iekārtas vispārīgu aprakstu;
23.2. tehniskās apkopes un remontdarbu instrukcijas;
23.3. programmēšanas instrukciju;
23.4. kasiera operatora darba instrukciju;
23.5. darba shēmas un diagrammas;
23.6. pieslēdzamo ierīču bloku shēmas un to sarakstu;
23.7. citu ekspertīzei nepieciešamo tehnisko dokumentāciju, ja to pieprasa Ministru kabineta pilnvarota persona.
24. Ministru kabineta pilnvarotajai juridiskajai personai iesniedzami dokumentu oriģināli. Ja dokumentu oriģināli ir svešvalodā, tiem jābūt tulkotiem valsts valodā un tulkojums jāapliecina zvērinātam notāram.
25. Pēc ekspertīzes tiek sastādīts ekspertīzes akts un sagatavots atzinums par kases aparāta, kases sistēmas vai specializētās elektroniskās ierīces vai iekārtas atbilstību šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām. Ekspertīzes aktā jābūt Ministru kabineta pilnvarotajai juridiskajai personai iesniegto dokumentu sarakstam.
26. Ekspertīzes akts un atzinums tiek sastādīts trīs eksemplāros. Pirmais eksemplārs izsniedzams ekspertīzes pasūtītājam, otrais nosūtāms Valsts ieņēmumu dienestam, trešais paliek Ministru kabineta pilnvarotajai juridiskajai personai.
27. Katrai kases sistēmai pēc tās uzstādīšanas veic ekspertīzi. Pēc ekspertīzes attiecīgais servisdienests Ministru kabineta pilnvarotās
personas klātbūtnē noplombē vai aizzīmogo visas savienojumu vietas, vai uzliek tām spiedogu un sastāda noplombēšanas protokolu, kas ir kases sistēmas tehniskās pases neatņemama daļa.
28. Pēc ekspertīzes Ministru kabineta pilnvarotā juridiskā persona ieraksta kases sistēmas programmu kontroldisketē un nodod to Valsts ieņēmumu dienestā.
29. Šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām atbilstoša kases aparāta un kases sistēmas tehnisko pasi izsniedz servisdienests.
VI. Kases aparātu un kases sistēmu tirgotāju reģistrācija
30. Kases aparātu un kases sistēmu tirgotājs drīkst pārdot tikai tādu kases aparātu, kases sistēmu, specializēto elektronisko ierīci vai iekārtu, kuras modelim (modifikācijai) ir veikta ekspertīze un kura ir atzīta par atbilstošu šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām.
31. Lai juridiskā persona tiktu reģistrēta par kases aparātu un kases sistēmu tirgotāju, tai Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz šādi dokumenti:
31.1. pieteikums juridiskās personas iekļaušanai elektronisko kases aparātu un sistēmu reģistrā;
31.2. zvērināta notāra apliecināts Uzņēmumu reģistra izsniegtās uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reģistrācijas apliecības noraksts;
31.3. uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) statūti (tikai jāuzrāda);
31.4. šādas Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgās teritoriālās iestādes izsniegtās izziņas:
31.4.1. par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē;
31.4.2. par pilnīgu norēķināšanos ar budžetu;
31.5. izziņa par kases aparātu, kases sistēmu un specializēto elektronisko ierīču vai iekārtu pārdošanas vietām, norādot to adresi un tālruņa numurus, kā arī atbildīgo personu vārdus un uzvārdus;
31.6. pārdodamo kases aparātu, kases sistēmu un specializēto elektronisko ierīču vai iekārtu modeļu un modifikāciju saraksts;
31.7. ar ražotāju vai tā pilnvaroto tirdzniecības pārstāvi noslēgtā līguma kopija. Ja līguma teksts ir svešvalodā, tam jābūt tulkotam valsts valodā un tulkojums jāapliecina zvērinātam notāram;
31.8. ja kases aparātu un kases sistēmu tirgotājs Valsts ieņēmumu dienestā nav reģistrēts kā servisdienests, — ar servisdienestu noslēgtā līguma kopija;
31.9. ražotāja garantijas vēstule par pārdodamo kases aparātu, kases sistēmu, specializēto elektronisko ierīču vai iekārtu nodrošināšanu ar rezerves daļām (komplektējošajām detaļām) vismaz 10 gadus. Ja garantijas vēstules teksts ir svešvalodā, tam jābūt tulkotam valsts valodā un tulkojums jāapliecina zvērinātam notāram. Ja attiecīgais kases aparāta, kases sistēmas vai specializētās elektroniskās ierīces vai iekārtas modelis vairs netiek ražots, garantijas laiks, kad attiecīgais modelis jānodrošina ar rezerves daļām, nedrīkst būt mazāks par četriem gadiem.
32. Kases aparātu un kases sistēmu tirgotājs ir atbildīgs par to, lai tā pārdotie kases aparāti, kases sistēmas un specializētās elektroniskās ierīces vai iekārtas atbilstu ekspertīzē pārbaudīto etalonmodeļu parametriem.
VII. Kases aparātu un kases sistēmu lietotāju pienākumi
33. Kases aparātu pirms lietošanas reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē:
33.1. pēc stacionārā kases aparāta uzstādīšanas vietas adreses;
33.2. pēc kases aparātu vai kases sistēmu lietotāja juridiskās adreses, ja kases aparāts ir pārnēsājams (portatīvs) un netiek izmantots stacionāri un ja tā tehniskajā pasē ir attiecīgs ieraksts.
34. Kases sistēmas reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc to uzstādīšanas vietas.
35. Lai reģistrētu kases aparātu vai kases sistēmu, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē jāuzrāda:
35.1. tehniskā pase;
35.2. līgums ar Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu servisdienestu par servisapkalpošanu;
35.3. nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība;
35.4. kases aparāta vai kases sistēmas iegādi apliecinošs dokuments.
36. Reģistrējot kases sistēmu, papildus šo noteikumu 35.punktā minētajiem dokumentiem jāuzrāda Ministru kabineta pilnvarotās juridiskās personas atzinums par kases sistēmas atbilstību šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām.
37. Kases aparātu un kases sistēmu lietotājs nodrošina šo noteikumu 8.punktā noteikto rekvizītu ieprogrammēšanu kases aparātā vai kases sistēmā. Nodokļa likmi un atlaides, ja tādas ir, ieprogrammē.
38. Ja čekā nav norādīti visi likumā "Par grāmatvedību" un likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" noteiktie rekvizīti, kases aparātu un kases sistēmu lietotājs pēc pircēja vai pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma izsniedz saskaņā ar minētajiem likumiem noformētu kvīti.
39. Čeka virsrakstā norāda:
39.1. juridiskās personas nosaukumu, nodokļu maksātāja kodu un kases aparāta vai kases sistēmas uzstādīšanas vietas adresi, ja kases aparāts vai kases sistēma ir stacionāra, vai juridiskās personas nosaukumu, nodokļu maksātāja kodu un juridisko adresi, ja kases aparāts ir pārnēsājams (portatīvs) un netiek izmantots stacionāri;
39.2. fiziskās personas (individuālā darba veicēja) — vārdu, uzvārdu un personas kodu.
40. Pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus, čekā norāda preces (pakalpojuma) nosaukumu. Ja preču vai pakalpojumu sortiments pārsniedz iespējamo kodu skaitu, ko ļauj ieprogrammēt kases aparāta vai kases sistēmas konstrukcija, tad ieprogrammē preču (pakalpojumu) grupu nosaukumus.
41. Ja, preces pārdodot, tiek izrakstīta preču pavadzīme–rēķins, čekā nenorāda preču nosaukumu, daudzumu, cenu un attiecīgās summas, bet norāda preču pavadzīmes–rēķina numuru un datumu, kā arī pirkuma kopējo summu bez pievienotās vērtības nodokļa, atsevišķi pievienotās vērtības nodokļa summu un kopējo summu ar pievienotās vērtības nodokli.
42. Kases aparātu un kases sistēmu lietotājs nodrošina visas par darījumiem skaidrā naudā, ar bankas čekiem, debeta kartēm, kredīta kartēm vai citiem samaksu apliecinošiem dokumentiem saņemtās samaksas reģistrāciju kases aparātā vai kases sistēmā un čeka izsniegšanu klientam.
43. Kases aparātu un kases sistēmu lietotājs nav tiesīgs pats veikt tā lietošanā esošo kases aparātu vai kases sistēmu tehnisko apkopi un remontu.
44. Kases aparātu un kases sistēmu lietotājs nodrošina atbilstoši šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām aizpildītas tehniskās pases atrašanos vietā, kur tiek lietots kases aparāts vai kases sistēma.
45. Kases aparātu un kases sistēmu lietotājs atbilstoši šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām aizpilda kases aparāta (kases sistēmas) žurnālu un nodrošina tā atrašanos vietā, kur tiek lietots kases aparāts vai kases sistēma.
46. Kases aparāta (kases sistēmas) žurnāla lapām jābūt numurētām un caurauklotām, žurnālam — reģistrētam un apzīmogotam Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē:
46.1. pēc stacionārā kases aparāta vai kases sistēmas uzstādīšanas vietas adreses;
46.2. pēc kases aparātu un kases sistēmu lietotāja juridiskās adreses, ja kases aparāts ir pārnēsājams (portatīvs) un netiek izmantots stacionāri un ja tā tehniskajā pasē ir attiecīgs ieraksts.
47. Kases aparātu un kases sistēmu lietotājs pēc kontroles institūciju darbinieku pieprasījuma uzrāda tehnisko pasi un kases aparāta (kases sistēmas) žurnālu, kā arī nodrošina kontrolējošo institūciju pārstāvjiem iespēju izdrukāt kontroles pārskatu.
48. Kases aparātu un kases sistēmu lietotājs uzrāda tehnisko pasi pēc tā servisdienesta darbinieka pieprasījuma, ar kuru kases aparātu un kases sistēmu lietotājam ir noslēgts līgums par kases aparāta vai kases sistēmas tehnisko apkopi un remontu (turpmāk — apkalpojošais servisdienests).
49. Dienas finansu pārskatu, izņemot šo noteikumu 50. un 51.punktā minētos gadījumus, izdrukā un ielīmē kases aparāta (kases sistēmas) žurnālā darbadienas beigās. Visiem izdrukātajiem dienas finansu pārskatiem to izdrukāšanas secībā jābūt ielīmētiem kases aparāta (kases sistēmas) žurnālā.
50. Ja objekts, kurā uzstādīts kases aparāts vai kases sistēma, darbojas 24 stundas diennaktī bez pārtraukuma, kases aparātu un kases sistēmu lietotājs nosaka laiku (dienas beigās vai sākumā), kad izdrukājams dienas finansu pārskats.
51. Ja darbadienas laikā nav notikušas darbības ar kases aparātu vai kases sistēmu, tad dienas finansiālo pārskatu izdrukāt nav nepieciešams. Kases aparāta (kases sistēmas) žurnālā atzīmē, ka attiecīgajā darbadienā ieņēmumu nav.
52. Kases aparāta (kases sistēmas) žurnālu ar tajā ielīmētajiem dienas finansu pārskatiem, kā arī kontrollenti uzglabā piecus gadus.
53. Par kases aparāta vai kases sistēmas bojājumiem kases aparātu un kases sistēmu lietotājs nekavējoties paziņo apkalpojošajam servisdienestam. Paziņošanas datumu un laiku reģistrē kases aparāta (kases sistēmas) žurnālā. Laikā, kamēr nedarbojas kases aparāts, kases aparātu un kases sistēmu lietotājs nodrošina atbilstoši prasībām noformētas Valsts ieņēmumu dienesta nodaļā reģistrētas darījumu apliecinošas kvīts izsniegšanu klientiem.
54. Ja lietots kases aparāts vai kases sistēma tiek pārdota citam kases aparātu un kases sistēmu lietotājam:
54.1. jāizsauc apkalpojošā servisdienesta darbinieks, kas veic šo noteikumu 80.punktā minētās darbības;
54.2. jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgajā teritoriālajā iestādē iesniegums, lai noņemtu kases aparātu vai kases sistēmu no uzskaites, un jāuzrāda tehniskā pase.
55. Kases aparātu un kases sistēmu lietotājs kases aparātu vai kases sistēmu drīkst pārdot vai nodod remontā tikai kopā ar tehnisko pasi.
56. Uz kases aparāta vai kases sistēmas korpusa redzamā vietā jābūt apkalpojošā servisdienesta izsniegtai uzlīmei ar servisdienesta nosaukumu, adresi un tālruņa numuru, kā arī speciālai uzlīmei, kas liecina par pēdējo tehnisko apkopi.
57. Naudas summai, kas atrodas naudas kastē, jāsakrīt ar kontroles izdrukā norādīto. Naudas kastei jāatrodas kases aparāta vai kases sistēmas lietošanas vietā.
58. Ja kases aparāta vai kases sistēmas konstrukcijā nav paredzēta naudas kaste, tad visai kases aparātā vai kases sistēmā reģistrētajai naudai jāatrodas uzņēmuma vadītāja noteiktā atsevišķā aizslēdzamā naudas kastē.
59. Ja objekts, kurā uzstādīts kases aparāts vai kases sistēma, darbojas tikai sezonas laikā, tad, sezonai beidzoties, par to paziņo tai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kurā kases aparāts vai kases sistēma ir reģistrēta. Kases aparātu un kases sistēmu lietotājs izsauc apkalpojošā servisdienesta pārstāvi, kas izdara attiecīgu ierakstu tehniskajā pasē un uzlādē baterijas, lai nodrošinātu nedzēšamās elektroniskās atmiņas blokā ierakstītās informācijas saglabāšanu.
60. Kases aparātu un kases sistēmu lietotājs ir atbildīgs par to, lai baterijas, kas nodrošina nedzēšamās elektroniskās atmiņas saglabāšanu, tiktu laikus nomainītas. Ja kases aparāts darbojas no autonoma barošanas avota, kases aparātu un kases sistēmu lietotājs nodrošina, lai tas tiktu laikus uzlādēts.
61. Spiedoga nospiedumam, ar kuru noplombēts kases aparāts vai kases sistēma, jāatbilst spiedoga attēlam tehniskajā pasē.
62. Katram kases sistēmas fiskālās atmiņas blokam nepieciešams identifikācijas numurs. Ja fiskālās atmiņas bloks ir piepildījies, kases aparātu un kases sistēmu lietotājs izsauc apkalpojošā servisdienesta pārstāvi, kas izņem fiskālās atmiņas bloku, ieliek jaunu bloku, ieraksta tā identifikācijas numuru kases sistēmas tehniskajā pasē un apliecina ieraksta pareizību ar savu parakstu un spiedogu. Izņemto fiskālās atmiņas bloku lietotājs uzglabā piecus gadus.
63. Aizliegts izmantot kases aparātu vai kases sistēmu, ja tā ir bojāta vai tai atvienota kontrollente.
64. Kases aparātos un kases sistēmās čekiem kontrollentes izdrukai aizliegts izmantot tādu lenti, kuras visi slāņi ir ar paškopējošu efektu.
65. Aizliegts izdrukāt čeka kopiju, ja uz tās automātiski neparādās atzīme "kopija".
66. Aizliegts izmantot kases aparātu un kases sistēmu, kura nav noplombēta vai aizzīmogota ar Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta apkalpojošā servisdienesta plombu, zīmogu vai spiedogu vai kurai plomba, zīmogs vai spiedogs ir bojāts.
67. Naudas kastē nedrīkst atrasties kases aparātā vai kases sistēmā nereģistrēta nauda. Aizliegts naudas kastē turēt personīgo naudu.
68. Ar kases aparātu vai kases sistēmu aizliegts strādāt personām, kurām nav apliecības par mācību kursa apguvi. Minēto apliecību kasieris operators uzrāda kontroles institūciju pārstāvjiem jebkurā pārbaudes brīdī.
69. Kasieris operators, ieliekot naudas kastē maiņas naudu, to reģistrē kases aparātā.
70. Kasieris operators, saņemot samaksu par darījumiem, norēķinās ar pircēju šādā kārtībā:
70.1. kases aparātā vai kases sistēmā reģistrē katru darījumu (preci vai pakalpojumu) atsevišķi;
70.2. nosaka darījuma kopējo summu un nosauc to pircējam;
70.3. saskaita no pircēja saņemto naudas summu, skaidri to nosauc, noliek atsevišķi pircējam redzamā vietā un reģistrē kases aparātā vai kases sistēmā;
70.4. izdrukā čeku;
70.5. nosauc naudas atlikuma summu. Naudas atlikumu, čeku un preci izsniedz pircējam. Ja naudas atlikuma nav, pircējam izsniedz čeku kopā ar preci.
VIII. Servisdienestu atestācija un to pienākumi
71. Servisdienestus atestē Ministru kabineta pilnvarota juridiskā persona Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
72. Servisdienests ir tiesīgs uzstādīt, apkalpot un remontēt tikai tos kases aparātu un kases sistēmu modeļus, kuri norādīti servisdienesta izsniegtajā atestācijas apliecībā un ir atzīti par atbilstošiem šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām.
73. Pirms tāda lietota kases aparāta vai kases sistēmas uzstādīšanas, kam nav tehniskās pases, servisdienests pieprasa Ministru kabineta pilnvarotās personas atzinumu par kases aparāta vai kases sistēmas atbilstību šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām.
74. Apkalpojošā servisdienesta darbinieks, uzstādot kases aparātu vai kases sistēmu darbības vietā:
74.1. pārbauda kases aparāta vai kases sistēmas atbilstību noteiktajām prasībām, ieprogrammē darba programmu un noplombē;
74.2. izsniedz kases aparātu un kases sistēmu lietotājam vienota parauga tehnisko pasi, kurā ir norādīti visi paredzētie rekvizīti, un apstiprina ierakstu pareizību ar personīgo spiedogu un parakstu;
74.3. izdrukā programmu un ielīmē to kases aparāta tehniskajā pasē. Programmas izdruku ar personīgo spiedogu un parakstu apstiprina servisdienesta pārstāvis un kases aparātu un kases sistēmu lietotājs.
75. Apkalpojošais servisdienests saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinātu mācību programmu sagatavo kasierus operatorus un izsniedz apliecības par mācību kursa apguvi.
76. Apkalpojošais servisdienests ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc izsaukuma saņemšanas nodrošina servisdienesta darbinieka ierašanos objektā.
77. Apkalpojošais servisdienests reģistrē un uzskaita visus kases aparāta vai kases sistēmas remonta pieteikumus.
78. Plombas, zīmogus un spiedogus no kases aparāta vai kases sistēmas ir tiesīgs noņemt apkalpojošais servisdienests vai Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotā persona.
79. Servisdienesta darbinieks tehniskajā pasē izdara atzīmi par tehniskās apkopes vai remonta datumu un laiku, kā arī nedzēšamās elektroniskās atmiņas rādījumus un apliecina attiecīgo ierakstu ar personīgo spiedogu un parakstu. Pēc kases sistēmas remonta sastāda jaunu noplombēšanas protokolu.
80. Ja kases aparāts vai kases sistēma jānoņem no uzskaites, apkalpojošā servisdienesta darbinieks noņem no kases aparāta plombas, zīmogus un spiedogus un izdara ierakstu tā tehniskajā pasē par nedzēšamās elektroniskās atmiņas rādījumiem un kases aparāta vai kases sistēmas noņemšanu no uzskaites servisdienestā.
81. Servisdienests paziņo Valsts ieņēmumu dienestam par kases aparāta vai kases sistēmas konstrukcijā un programmā atklātajām nelikumīgi veiktajām izmaiņām, kā arī par plombu, zīmogu un spiedogu bojājumiem.
82. Aizliegts nedzēšamo elektronisko atmiņu dzēst. Ja avārijas, dabas stihijas, remonta un citos gadījumos nedzēšamās elektroniskās atmiņas rādījumi izmainās, apkalpojošā servisdienesta darbinieks sastāda aktu divos eksemplāros, no kuriem viens paliek pie kases aparātu un kases sistēmu lietotāja, bet otru nosūta tai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kurā kases aparāts vai kases sistēma ir reģistrēta.
83. Servisdienestam aizliegts mainīt kases aparāta vai kases sistēmas konstrukciju vai programmu, tādējādi radot iespēju slēpt vai samazināt ienākumus, nodokļus vai nodevas.
84. Ja kases aparātu un kases sistēmu lietotājs ir pārtraucis (nav pagarinājis) līgumu ar servisdienestu, servisdienests no kases aparāta vai kases sistēmas noņem plombas, zīmogus un spiedogus un paziņo par to Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgajai teritoriālajai iestādei.
IX. Uzraudzība un kontrole
85. Šo noteikumu ievērošanu uzrauga un kontrolē Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un policijas, kā arī citu pilnvaroto institūciju pārstāvji savas kompetences ietvaros.
86. Kases aparātu un kases sistēmu lietotājs nodrošina iespēju šo noteikumu 85.punktā minēto institūciju amatpersonām netraucēti veikt uzraudzību un kontroli.
X. Atbildība par šo noteikumu pārkāpumiem
87. Valsts ieņēmumu dienests anulē servisdienestam izsniegto servisdienesta atestācijas apliecību, ja:
87.1. servisdienestā gada laikā atkārtoti tiek konstatēti šo noteikumu un ar tiem saistīto rīkojumu pārkāpumi;
87.2. servisdienests sniedzis nepatiesas ziņas;
87.3. servisdienests ir pārtraucis darba attiecības ar visiem darbiniekiem, kuriem ir ražotāja vai tā oficiālā pārstāvja izsniegts dokumentārs apliecinājums, ka viņi ir apguvuši kases aparātu programmēšanas un apkalpošanas mācību kursu.
XI. Noslēguma jautājumi
88. Ja līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir iegādāti lietošanai atļauti kases aparātu modeļi un modifikācijas, kas neatbilst šo noteikumu prasībām, kases aparātu un kases sistēmu lietotāji ir tiesīgi tos izmantot līdz 2004.gada 31.decembrim.
89. Kases aparātu un kases sistēmu lietotājiem, kuri līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir iegādājušies lietošanai atļautos kases aparātu modeļus un modifikācijas, kuru konstrukcija dod iespēju čeka un dienas finansu pārskata informāciju izdrukāt valsts valodā, sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā jānodrošina informācijas izdrukāšana valsts valodā.
90. Kases aparātiem, kurus izmanto pasažieru autobusos, dzelzceļa vagonos, autostacijās un dzelzceļa stacijās, obligātās prasības un to ieviešanas termiņus (bet ne vēlāk kā līdz 2002.gada 1.janvārim) pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju nosaka Valsts ieņēmumu dienests.
91. Šo noteikumu normas, kuru izpildi reglamentē citi Ministru kabineta noteikumi, nevar piemērot pirms attiecīgo Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā.
92. Atzīt par spēku zaudējušiem:
92.1. Ministru kabineta 1994.gada 14.jūnija noteikumus Nr.117 "Par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un sistēmām" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 76.nr.; 1995, 24.nr.; 1998, 1./2.nr.);
92.2. Ministru kabineta 1995.gada 7.februāra noteikumus Nr.30 "Grozījumi Ministru kabineta 1994.gada 14.jūnija noteikumos Nr.117 "Par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un sistēmām"" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 24.nr.);
92.3. Ministru kabineta 1997.gada 30.decembra noteikumus Nr.446 "Grozījumi Ministru kabineta 1994.gada 14.jūnija noteikumos Nr.117 "Par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un sistēmām"" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 1./2.nr.).
Ministru prezidents V.Krištopans
Finansu ministrs I.Godmanis