ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1999. gada 23. februāra noteikumi Nr. 63 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma prasības". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.03.1999., Nr. 57/59 https://www.vestnesis.lv/ta/id/22311
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Ministru kabineta noteikumi Nr. 63
Rīgā 1999.gada 23.februārī (prot. Nr. 14, 16.§)
Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma prasības
Izdoti saskaņā
ar Pārtikas aprites uzraudzības
likuma 4.panta otro daļu
1. Šie noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma prasības dzeramajam ūdenim.
2. Dzeramais ūdens ir virszemes vai pazemes ūdens, kas neapstrādātā veidā vai pēc speciālas sagatavošanas paredzēts patēriņam cilvēku uzturā, uztura pagatavošanai, kā arī izmantošanai pārtikas rūpniecībā vai tirdzniecībā neatkarīgi no piegādes veida (pa ūdens apgādes tīkliem vai fasētā veidā), un atbilst šajos noteikumos noteiktajām normām.
3. Noteikumi neattiecas uz:
3.1. dabīgajiem galda minerālūdeņiem un ārstnieciskajiem minerālūdeņiem, ko par tādiem atzinušas pilnvarotas kompetentas institūcijas;
3.2. dzeramo ūdeni no atsevišķām ieguves vai piegādes vietām, kuru izmanto ne vairāk kā 50 personu un kura piegādes apjoms nepārsniedz 10 m3 diennaktī, ja tas netiek realizēts tirdzniecībā.
4. Ja, nosakot dzeramā ūdens mikrobioloģiskos rādītājus (1.pielikums), ūdens paraugā atrod Escherichia coli, enterokokus vai zarnu nūjiņu grupas baktērijas, nekavējoties veic atkārtotu ūdens pārbaudi. Ja atkārtoti pārbaudītajā ūdens paraugā zarnu nūjiņu grupas baktēriju skaits ir lielāks par 2/100 ml, atrasta Escherichia coli vai enterokoki, ūdenī nosaka patogēnās enterobaktērijas.
5. Dzeramais ūdens nedrīkst saturēt mikroorganismus (izņemot šo noteikumu 1.pielikumā minētos mikroorganismus), parazītus un piemaisījumus tādā daudzumā (skaitā vai koncentrācijā), kas rada draudus patērētāju veselībai.
6. Ja ir pamatotas aizdomas par šajos noteikumos neminētu patogēno mikroorganismu un toksisko vielu iespējamo klātbūtni dzeramajā ūdenī tādos daudzumos (skaitā vai koncentrācijā), kas rada draudus patērētāju veselībai, ražotājs nekavējoties nodrošina dzeramā ūdens pārbaudi.
7. Ja dzeramo ūdeni apstrādājot arī dezinficē, ražotājs kontrolē dezinfekcijas efektivitāti (1.pielikuma 3.3., 3.4. un 3.5.apakšpunkts).
8. Ja dzeramā ūdens nekaitīguma rādītāji neatbilst šo noteikumu 1.pielikuma 3.punktā noteiktajām prasībām, ražotājs veic korektīvus pasākumus, lai atjaunotu ūdens nekaitīgumu un novērstu draudus patērētāju veselībai.
9. Ja dzeramais ūdens attiecīgajā ģeogrāfiskajā teritorijā neatbilst šo noteikumu prasībām, bet tas nerada draudus patērētāju veselībai un citā veidā nav iespējams nodrošināt dzeramā ūdens piegādi, labklājības ministrs pēc saskaņošanas ar Pārtikas padomi var noteikt dzeramajam ūdenim pazeminātas prasības - īpašas nekaitīguma normas - uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus. Ja nepieciešams, minēto normu piemērošanu var vēl pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus.
10. Nosakot dzeramajam ūdenim īpašas nekaitīguma normas saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu, norāda:
10.1. pamatojumu;
10.2. rādītājus, kuriem piemēro īpašās nekaitīguma normas, un attiecīgo rādītāju maksimāli pieļaujamās normas;
10.3. teritoriju, kurā piemērojamas īpašās nekaitīguma normas;
10.4. piegādājamo dzeramā ūdens daudzumu diennaktī;
10.5. piemērojamo uzraudzības un kontroles shēmu;
10.6. iespējamo ietekmi uz pārtikas ražošanu;
10.7. laiku, uz kuru tiek noteiktas īpašās nekaitīguma normas.
11. Institūcijas, kas veic valsts uzraudzību un kontroli, kā arī Ministru kabineta pilnvarotās kompetentās institūcijas izstrādā kontroles un uzraudzības programmas, lai atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 3.punktam un 2. un 3.pielikumā noteiktajiem nekaitīguma rādītājiem, normām, metodēm un kārtībai nodrošinātu dzeramā ūdens kontroli. Dzeramā ūdens audita kontroli veic atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem rādītājiem, kuri nav minēti 2.pielikuma 1.punktā.
12. Noteikt, ka laikposmā līdz 2015.gadam nefasētajā dzeramajā ūdenī:
12.1. bromātu saturs (1.pielikuma 2.7.apakšpunkts) nedrīkst pārsniegt 25 mg/l;
12.2. kopējais trihalogēnmetānu saturs (1.pielikuma 2.24.apakšpunkts) nedrīkst pārsniegt 150 mg/l;
12.3. alumīnija saturs (1.pielikuma 3.1.apakšpunkts) nedrīkst pārsniegt 0,5 mg/l;
12.4. dzelzs saturs (1.pielikuma 3.7.apakšpunkts) nedrīkst pārsniegt 0,4 mg/l;
12.5. mangāna saturs (1.pielikuma 3.11.apakšpunkts) nedrīkst pārsniegt 0,2 mg/l;
12.6. oksidējamība (KMnO4) (1.pielikuma 3.13.apakšpunkts) nedrīkst pārsniegt 8 mg O2/l.
Ministru prezidents V.Krištopans
Labklājības ministrs V.Makarovs
1.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 23.februāra
noteikumiem Nr. 63
Dzeramā ūdens nekaitīguma rādītāji un to normas
| Nr. p.k. |
Rādītājs | Maksimāli pieļaujamā norma |
|
1. Mikrobioloģiskie rādītāji |
||
| 1.1. | ūdensvada ūdenim: | |
| 1.1.1. | Escherichia coli | 0/100 ml |
| 1.1.2. | enterokoki | 0/100 ml |
| 1.2. | pudelēs vai cisternās pildītajam ūdenim: | |
| 1.2.1. | Escherichia coli | 0/250 ml |
| 1.2.2. | enterokoki | 0/250 ml |
| 1.2.3. | Pseudomonas aeruginosa | 0/250 ml |
| 1.2.4. | mikroorganismu koloniju skaits 22 °C | 100/ml |
| 1.2.5. | mikroorganismu koloniju skaits 37 °C | 20/ml |
|
2. Ķīmiskie rādītāji |
||
| 2.1. | akrilamīds | 0,1 mg/l |
| 2.2. | antimons | 5,0 mg/l |
| 2.3. | arsēns | 10,0 mg/l |
| 2.4. | benzols | 1,0 mg/l |
| 2.5. | benzo(a)pirēns | 0,01 mg/l |
| 2.6. | bors | 1,0 mg/l |
| 2.7. | bromāti | 10,0 mg/l |
| 2.8. | cianīdi | 50,0 mg/l |
| 2.9. | 1,2-dihloretāns | 3,0 mg/l |
| 2.10. | dzīvsudrabs | 1,0 mg/l |
| 2.11. | epihlorhidrīns | 0,1 mg/l |
| 2.12. | fluorīdi | 1,5 mg/l |
| 2.13. | hroms | 50,0 mg/l |
| 2.14. | kadmijs | 5,0 mg/l |
| 2.15. | niķelis | 20,0 mg/l |
| 2.16. | nitrāti | 50,0 mg/l |
| 2.17. | nitrīti | 0,5 mg/l |
| 2.18. | pesticīdi (summāri) | 0,5 mg/l |
| 2.19. | pesticīdi (atsevišķi) | 0,1 mg/l |
| 2.20. | policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (summāri) | 0,1 mg/l |
| 2.21. | selēns | 10,0 mg/l |
| 2.22. | svins | 10,0 mg/l |
| 2.23. | tetrahloretāns un trihloretāns (summāri) | 10,0 mg/l |
| 2.24. | trihalogēnmetāni (summāri) | 100,0 mg/l |
| 2.25. | varš | 2,0 mg/l |
| 2.26. | vinilhlorīds | 0,5 mg/l |
Piezīmes.
1. Akrilamīdu (2.1.) un epihlorhidrīnu (2.11.) nosaka kā monomēru saturu ūdenī.
2. Nosaka niķeļa (2.15.), svina (2.22.) un vara (2.25.) vidējās vērtības no nedēļas ūdens piegādes paraugiem. Reģistrē arī maksimālās rādītāju vērtības un to nekaitīgumu.
3. Dzeramajā ūdenī nitrītu saturs nedrīkst pārsniegt 0,10 mg/l, ja
| nitrāti (mg/l) |
+ |
nitrīti (mg/l) | £ 1 |
| 50 | 3 |
4. Pesticīdu grupai (2.18. un 2.19.) pielīdzināmi augu aizsardzības līdzekļi:
4.1. organiskie insekticīdi;
4.2. organiskie herbicīdi;
4.3. organiskie fungicīdi;
4.4. organiskie nematocīdi;
4.5. organiskie askaricīdi;
4.6. organiskie algicīdi;
4.7. organiskie rodenticīdi;
4.8. organiskie slimicīdi;
4.9. tiem pielīdzinātie produkti (augšanas regulatori) un šo vielu atvasinājumi un noārdīšanās produkti.
5. Ūdenī nosaka tikai tos pesticīdus, kuru klātbūtne tajā ir iespējama.
6. Pesticīdi (2.18.) ir visu atsevišķo pesticīdu summa.
7. Pielikuma 2.19.apakšpunktā minētā rādītāju norma attiecas uz katru pesticīdu atsevišķi. Ja dzeramajā ūdenī ir konstatēts aldrīns, dieldrīns, heptahlors un heptahlora epoksīds, rādītāju norma ir 0,030 mg/l.
8. Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (2.20.) ir:
8.1. benzo(b)fluorantrēns;
8.2. benzo(k)fluorantrēns;
8.3. benzo(ghi)perilēns;
8.4. indeno(1,2,3-cd)pirēns.
3. Kontrolrādītāji
| Nr. p.k. |
Rādītājs | Maksimāli pieļaujamā norma |
| 3.1. | alumīnijs | 200,0 mg/l |
| 3.2. | amonijs | 0,5 mg/l |
| 3.3. | koloniju skaits 22 °C | 100/ml (fasētajā ūdenī) |
| 3.4. | zarnu nūjiņu grupas baktērijas (skaits) | 0/100 ml |
| 3.5. | Clostridium perfringens (ieskaitot sporas) | 0/100 ml |
| 3.6. | duļķainība | bez būtiskām izmaiņām |
| 3.7. | dzelzs | 200,0 mg/l |
| 3.8. | garša | bez būtiskām izmaiņām |
| 3.9. | hlorīdi | 250,0 mg/l |
| 3.10. | krāsa | bez būtiskām izmaiņām |
| 3.11. | mangāns | 50,0 mg/l |
| 3.12. | nātrijs | 200,0 mg/l |
| 3.13. | oksidējamība (KMnO4) | 5,0 mg O2/l |
| 3.14. | smarža | bez būtiskām izmaiņām |
| 3.15. | sulfāti | 250,0 mg/l |
| 3.16. | ūdeņraža jonu koncentrācija (pH) | 6,5-9,5 |
| 3.17. | elektriskā vadītspēja | 2500,0 mS cm-1, ja |
| temperatūra ir 20 °C |
Piezīmes.
1. Pudelēs un konteineros pildītajā ūdenī zarnu nūjiņu grupas baktēriju (3.4.) daudzuma mērvienība ir skaits/250 ml.
2. Clostridium perfringens (3.5.) un tā sporu skaitu nosaka tikai tad, ja ūdeni ņem no virszemes avotiem vai to ietekmē virszemes ūdeņi. Clostridium perfringens (3.5.), ieskaitot sporas, nosaka ūdens tehnoloģiskās apstrādes efektivitātes novērtēšanai.
3. Patēriņam sagatavotajā ūdenī duļķainības rādītāja (3.6.) vērtība nedrīkst pārsniegt 1,0 nefelometriskās duļķainības vienības.
4. Ūdens nedrīkst būt korozīvs (3.9., 3.15., 3.16., 3.17.).
5. Pudelēs un konteineros pildītajā ūdenī ūdeņraža jonu koncentrācijas (3.16.) rādītāja vērtība nedrīkst būt mazāka par 4,5. Ja fasētajā ūdenī ir palielināts oglekļa dioksīda saturs, pH vērtība var būt mazāka.
Labklājības ministrs V.Makarovs
2.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 23.februāra
noteikumiem Nr. 63
Kārtējās kontroles rādītāji un paraugu ņemšanas kārtība
1. Kārtējā kontrolē nosakāmie rādītāji
| Nr.p.k. | Rādītājs | Piezīmes |
| 1.1. | alumīnijs | lietojot kā flokulantu |
| 1.2. | amonijs | |
| 1.3. | Clostridium perfringens, ieskaitot sporas | nosaka virszemes ūdenim vai ūdenim, ko var ietekmēt virszemes ūdens |
| 1.4. | dzelzs | lietojot kā flokulantu |
| 1.5. | duļķainība | |
| 1.6. | Escherichia coli | |
| 1.7. | garša | |
| 1.8. | mikroorganismu koloniju skaits 22 °C un 37 °C | tikai pudelēs un konteineros pildītajam ūdenim |
| 1.9. | krāsa | |
| 1.10. | nitrīti | hlorētajam ūdenim |
| 1.11. | Pseudomonas aeruginosa | tikai pudelēs un konteineros pildītajam ūdenim |
| 1.12. | smarža | |
| 1.13. | elektriskā vadītspēja | |
| 1.14. | zarnu nūjiņu grupas baktērijas | |
| 1.15. | ūdeņraža jonu koncentrācija (pH) | 6,5-9,5 |
2. Minimālais paraugu ņemšanas un analīžu biežums
| Nr. p.k. |
Gada vidējais diennaktī
piegādātā/ pildītā ūdens daudzums (m3) |
Kārtējās kontroles paraugu
skaits (gadā) |
Audita kontroles paraugu
skaits (gadā) |
| 2.1. | ūdensvada ūdenim: | ||
| 2.1.1. | ne vairāk par 100 | nosaka valsts pilnvarotas kompetentas institūcijas | nosaka kompetentas institūcijas |
| 2.1.2. | 100-1000 | 4 | 1 |
| 2.1.3. | 1000-10000 | 4 kā arī trīs paraugi no katriem 1000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
1 kā arī viens paraugs no katriem 3300 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
| 2.1.4. | 10000-100000 | 4 kā arī trīs paraugi no katriem 1000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
3 kā arī viens paraugs no katriem 10000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
| 2.1.5. | vairāk par 100000 | 4 kā arī trīs paraugi no katriem 1000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
10 kā arī viens paraugs no katriem 25000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
| 2.2. | pudelēs vai konteineros pildītajam ūdenim: | ||
| 2.2.1. | ne vairāk par 10 | 1 | 1 |
| 2.2.2. | 10-60 | 12 | 1 |
| 2.2.3. | vairāk par 60 | viens paraugs no katriem 5 m3 proporcionāli to daudzumam kopējā tilpumā | viens paraugs no katriem 100 m3 proporcionāli to daudzumam kopējā tilpumā |
Piezīmes.
1. Ja ūdeni patērētājam piegādā ar tankeru, paraugus ņem pie ūdens plūsmas izejas no tankera.
2. Pudelēs vai konteineros pildāmā ūdens paraugus ņem pirms ūdens pildīšanas.
3. Analīžu biežumu, lai noteiktu dzeramā ūdens atbilstību šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem dzeramā ūdens nekaitīguma rādītājiem, var samazināt, ja ir pilnvarotu kompetentu institūciju atļauja un vismaz divus gadus pēc kārtas rezultāti ir bijuši stabili un labāki, nekā noteikts 1.pielikumā. Analīžu biežumu nedrīkst samazināt vairāk par 50 procentiem.
4. Paraugus ņem regulāri, lai analīžu rezultāti raksturotu gada vidējās ūdenim noteikto rādītāju vērtības.
Labklājības ministrs V.Makarovs
3.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 23.februāra
noteikumiem Nr. 63
Ūdens nekaitīguma rādītāju noteikšanas metodes
1. Rādītāji, kuru noteikšanas metodes ir reglamentētas
| Nr. p.k. |
Rādītājs | Metode |
| 1 | 2 | 3 |
| 1.1. | zarnu nūjiņu grupas baktērijas un Escherichia coli | ISO 9308-1 |
| 1.2. | enterokoki | ISO 7899-2 |
| 1.3. | Pseudomonas aeruginosa | prEN ISO 12780 |
| 1.4. | mikroorganismu koloniju skaits 22 °C | prEN ISO 6222 |
| 1.5. | mikroorganismu koloniju skaits 37 °C | prEN ISO 6222 |
| 1.6. | Clostridium perfringens, ieskaitot sporas | Inkubācija anaerobā vidē uz m-CP agara membrānas 44±1 °C, 21±3 stundas ar sekojošu membrānu filtrāciju. Saskaita necaurspīdīgās dzeltenās kolonijas, kas pēc 20-30 sekunžu ekspozīcijas amonija hidroksīda tvaikos krāsojas sārtas vai sarkanas |
| Piezīmes. | |
| 1. m-CP agara barotnes (1.6.) sastāvs un pagatavošana. | |
| Pamatvide: | |
| triptoze | 30,0 g |
| rauga ekstrakts | 20,0 g |
| saharoze | 5,0 g |
| L-cisteīna hidrohlorīds | 1,0 g |
| MgSO4 7H2O | 0,1 g |
| bromkrezolsarkanais | 40,0 mg |
| agars | 15,0 g |
| ūdens | 1000 ml |
| 2. Izšķīdina visas pamatvides sastāvdaļas, noregulē pH līdz 7,6, autoklavē 121 °C temperatūrā 15 minūtes, šķīdumu atdzesē un tam pievieno: | |
| D-cikloserīnu | 400 mg |
| polimiksīna B sulfātu | 25 mg |
| indoksil-a-D-glikozīdu | 60 mg, kas izšķīdināts 8 ml sterila ūdens |
| sterili filtrētu 0,5 % fenolftaleīna difosfāta šķīdumu | 20 ml |
| sterili filtrētu 4,5 % FeCl3 6H2O šķīdumu | 2 ml |
2. Rādītāji, kuru noteikšanas metodes nav reglamentētas:
2.1. krāsa;
2.2. smarža;
2.3. garša;
2.4. duļķainība.
Piezīme. Nosakot duļķainību apstrādātu virszemes ūdeņu paraugos, lieto tādu analītisko metodi, ar ko var noteikt norādītos rādītāja lielumus ar 25 % ticamību, 25 % precizitāti un 25 % noteikšanas jutību.
3. Rādītāji, kuru noteikšanas metožu kvalitāte ir reglamentēta
| Nr. p.k. |
Rādītājs | Rezultātu
ticamība (procentos) |
Rezultātu
precizitāte (procentos) |
Metodes
jutība (procentos no vērtības) |
| 3.1. | akrilamīds | pēc produkta normatīvtehniskajiem dokumentiem | ||
| 3.2. | alumīnijs | 10 | 10 | 10 |
| 3.3. | amonijs | 10 | 10 | 10 |
| 3.4. | antimons | 25 | 25 | 25 |
| 3.5. | arsēns | 10 | 10 | 10 |
| 3.6. | benzols | 25 | 25 | 25 |
| 3.7. | benzo(a)pirēns | 25 | 25 | 25 |
| 3.8. | bors | 10 | 10 | 10 |
| 3.9. | bromāti | 25 | 25 | 25 |
| 3.10. | cianīdi (visu veidu) | 10 | 10 | 10 |
| 3.11. | 1,2-dihloretāns | 25 | 25 | 10 |
| 3.12. | dzelzs | 10 | 10 | 10 |
| 3.13. | dzīvsudrabs | 10 | 10 | 10 |
| 3.14. | elektriskā vadītspēja | 10 | 10 | 10 |
| 3.15. | epihlorhidrīns | pēc produkta normatīvtehniskajiem dokumentiem | ||
| 3.16. | fluorīdi | 10 | 10 | 10 |
| 3.17. | hlorīdi | 10 | 10 | 10 |
| 3.18. | hroms | 10 | 10 | 10 |
| 3.19. | kadmijs | 10 | 10 | 10 |
| 3.20. | mangāns | 10 | 10 | 10 |
| 3.21. | nātrijs | 10 | 10 | 10 |
| 3.22. | niķelis | 10 | 10 | 10 |
| 3.23. | nitrāti | 10 | 10 | 10 |
| 3.24. | nitrīti | 10 | 10 | 10 |
| 3.25. | oksidējamība (oksidāciju veic 10 minūtes 100 °C temperatūrā ar kālija permanganātu skābā vidē) | |||
| 25 | 10 | |||
| 3.26. | pesticīdi (nosaka atsevišķos pesticīdus) | 25 | 25 | 25 |
| 3.27. | policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži | 25 | 25 | 25 |
| 3.28. | selēns | 10 | 10 | 10 |
| 3.29. | sulfāti | 10 | 10 | 10 |
| 3.30. | svins | 10 | 10 | 10 |
| 3.31. | tetrahloretāns | 25 | 25 | 10 |
| 3.32. | trihalogēnmetānu summa | 25 | 25 | 10 |
| 3.33. | trihloretāns | 25 | 25 | 10 |
| 3.34. | ūdeņraža jonu koncentrācija | 0,2 pH vienības | metodes precizitāte ne mazāka par 0,2 pH vienībām | |
| 3.35. | varš | 10 | 10 | 10 |
| 3.36. | vinilhlorīds | pēc produkta normatīvtehniskajiem dokumentiem |
Piezīmes.
1. Rezultātu ticamība - sistemātiska kļūda, kuru izsaka kā atšķirību starp rādītāja patieso lielumu un pēc pietiekami liela analīžu atkārtojumu skaita iegūto vidējo lielumu.
2. Rezultātu precizitāte - gadījuma kļūda, kuru izsaka kā standartnovirzi no vidējā noteiktā rādītāja lieluma. Pieļaujamā precizitāte ir divkārša standartnovirze.
3. Metodes jutība - trīskārša standartnovirze dabīgā ūdens paraugam ar zemāko attiecīgā rādītāja koncentrāciju, kura nosakāma ar izmantoto metodi, vai pieckārša standartnovirze kontrolparaugam.
4. Policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (3.27.) un trihalogēnmetānu (3.32.) summas noteikšanas rādītāji attiecas uz atsevišķām vielām, kas nosakāmas ar 25 % precizitāti no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām attiecīgo rādītāju normām.
5. Tetrahloretāna (3.31.) un trihloretāna (3.33.) noteikšanas rādītāji attiecas uz atsevišķām vielām, kas nosakāmas ar 50 % precizitāti no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām attiecīgo rādītāju normām.
Labklājības ministrs V.Makarovs