Par noslēgtajiem līgumiem starp Latviju un Krieviju Latvijas Valsts prezidenta oficiālās vizītes laikā

Par sadarbību ekonomikā

Latvijas un Krievijas sadarbība ekonomikā ir sekmīga – starpvalstu tirdzniecības kopējais apjoms šā gada desmit mēnešos sasniedzis 1,6 miljardus ASV dolāru, bet pēc tiešo uzkrāto investīciju apjoma Krievija ir sestais nozīmīgākais investors Latvijā, tā 20.decembrī Maskavā, atklājot Latvijas–Krievijas uzņēmēju biznesa forumu, norādīja ekonomikas ministrs Artis Kampars.

“Lai gan kopējie rādītāji ir pozitīvi, mums ir vēl daudz iespēju sadarbību uzlabot. Latvijas un Krievijas ekonomiskajās attiecībās nozīmīgākais potenciāls attīstītībai ir tādās jomās kā tirdzniecība, transports un loģistika, būvniecība, enerģētika, tūrisms, pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, izglītība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, ķīmiskā rūpniecība, finanšu un investīciju joma,” savā runā uzsvēra A.Kampars.

Ministrs foruma atklāšanā informēja par Latvijas makroekonomiskajiem rādītājiem – iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 2,9% šā gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, pozitīvu uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju pieaugumu, eksporta apjoma palielināšanos un citiem rādītājiem, kas pasaulē vadošajiem ekonomistiem ļāvis Latviju minēt par paraugu valsts spējai atgūties no krīzes un dod pamatu uzskatīt, ka arī turpmākajos gados Latvijas ekonomikā būs nodrošināta izaugsme.

A.Kampars atzina, ka Latvija ir īpaši ieinteresēta sadarboties ar Krieviju pārtikas rūpniecībā. Latvijas pārtikas ražotāju produkcija Krievijas tirgū sevi jau ir pierādījusi, un tās noietu sekmēs tirdzniecības zīmes “Rīgas marka” un “Baltijas marka”, kas izveidotas nolūkā stiprināt Latvijā ražoto pārtikas preču atpazīstamību kaimiņvalstī.

Izteikti labi rādītāji ir arī tūrisma nozarē, proti, statistika liecina, ka šogad Latvijā tikai no Maskavas vien iebraukušo ceļotāju skaits palielinājies par 74%. Ekonomikas ministrs norādīja, ka attīstību šajā jomā sekmējusi Latvijas pievienošanās Šengenas līguma dalībvalstīm.

Ministrs atzina, ka Latvijai kā vienota Eiropas Savienības tirgus dalībniecei ir stratēģiskas priekšrocības sadarbībai ar Krievijas uzņēmējiem viņu ceļā uz Eiropas tirgiem. Tam par labu kalpo Latvijas stratēģiski izdevīgā atrašanās vieta Baltijas valstu centrā un austrumu–rietumu tirdzniecības ceļu krustpunktā, attīstīta infrastruktūra un krievu valodas zināšanas.

Latvijas–Krievijas uzņēmēju biznesa forumā A.Kampars izteica cerību, ka nākamgad Krievija varētu kļūt par pilntiesīgu Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsti, kas, vērtējot tālākā perspektīvā Krievijas un Eiropas ekonomiskās attiecības, ļautu virzīties uz brīvās tirdzniecības zonas noteikšanu.

A.Kampars savā uzrunā biznesa foruma atklāšanā norādīja, ka Krievija, būdama mūsu kaimiņvalsts, ir nozīmīgs partneris tirdzniecībā un ekonomiskajā sadarbībā un starpvalstu attiecības veidojas kā starp uzņēmējiem, tā valdību, nevalstisko un starptautisko organizāciju līmenī.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs 20.decembrī, tiekoties ar Latvijas prezidentu Valdi Zatleru un viņu pavadošo oficiālo delegāciju, atzinis, ka Latvijas un Krievijas starpvaldību komisija, kas sagatavojusi 20.decembrī parakstītos starpvaldību līgumus dažādās nozarēs, paveikusi lielu un nozīmīgu darbu un nākamais būtiskākais uzdevums ir izstrādāt līgumu par investīciju savstarpēju aizsardzību un veicināšanu.

“Investīciju sekmēšana, robežšķērsošanas jautājumi, Latvijas enerģētikas politika un pasažieru pārvadājumi bija galvenie sarunu temati ekonomikas jomā, Latvijas oficiālajai delegācijai tiekoties ar Krievijas prezidentu. Medvedeva kungs solīja, ka problēmas, kas skar robežšķērsošanu, Maskavā turpmāk tiks risinātas īpašā prezidenta kontrolē, atzinīgi tika novērtēta Latvijas politika enerģētikas jautājumos. Abu valstu delegācijas arī vienojās, ka līdz 2018.gadam, kad Krievijā notiks Pasaules futbola čempionāts, jāizveido ātrgaitas vilcienu satiksme starp Rīgu un Maskavu,” pēc tikšanās Kremlī norādīja ekonomikas ministrs A.Kampars.

Maskavā 20.decembrī tika parakstīti seši Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sagatavotie līgumi: par sadarbību cīņā pret noziedzību, par izvairīšanos no nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, par sadarbību ārkārtas situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā, par pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu, par sadarbību vides aizsardzībā un par sadarbību tūrismā jomā. Tāpat 20.decembrī parakstīta starpvaldību vienošanās par sadarbību sociālās drošības jomā.

Līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ko no Latvijas puses parakstīt bija deleģēts ekonomikas ministrs Artis Kampars, veicinās uzņēmējdarbību, kā arī atvieglos investoru darbību, radot stabilu investīciju vidi un sakārtojot nodokļu uzlikšanas jautājumus atbilstoši starptautiskiem standartiem.

Ekonomikas ministrs parakstīja arī līgumu par sadarbību tūrismā, kas paredz šīs nozares sekmēšanai izveidot Latvijas un Krievijas tūrisma darba grupu, sadarboties starptautiskajās organizācijās, veikt kopīgus pētījumus u.tml. Jāpiebilst, ka Krievija ir viens no vadošajiem Latvijas tūrisma mērķa tirgiem – augsti prioritāra tirgus statuss Krievijai noteikts Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģijā 2010.–2015.gadam.

Ekonomikas ministrs 21.decembrī Maskavā ticies ar Krievijas uzņēmuma “Gazprom” valdes priekšsēdētāju Alekseju Milleru. Abu amatpersonu sarunā apspriesti divi jautājumi – iespējas mainīt gāzes cenu veidošanas formulu piegādēm uz Latviju un Eiropas Savienības tā dēvētās Trešās enerģētikas paketes ieviešana.

“Esmu gandarīts par konstruktīvu tikšanos ar “Gazprom” augstākā līmeņa vadību. Sarunā ar Alekseju Milleru mums bija savstarpēja izpratne par to, uz kādiem pamatiem veidojama sekmīga ilgtermiņa sadarbība, kas ir abu pušu interesēs. Konkrētu vienošanos panākšana vēl prasīs laiku, tādēļ sarunas ar uzņēmumu turpināsies. Esmu arī uzaicinājis “Gazprom” valdes priekšsēdētāju vasarā apmeklēt Rīgu un viesoties Jūrmalā,” pēc sarunas Maskavā norādīja A.Kampars.

Ministrs jau iepriekš norādījis, ka Latvijai sarunās ar “Gazprom” ir vairāki spēcīgi un pamatoti argumenti, to vidū arī mūsu valsts iedzīvotāju maksātspēja – proti, gāzes piegādes tarifu aprēķināšanā būtu vēlams piemērot koeficientu, kas izlīdzinātu straujas cenu svārstības atkarībā no gāzes cenas biržā.

Ekonomikas ministra saruna ar A.Milleru bija līdz šim augstākā līmeņa tikšanās starp Latvijas un “Gazprom” amatpersonām kopš A.Kampars aktualizējis jautājumu par gāzes piegādes tarifu pārskatīšanu Latvijai.

“Solījums līdz gada beigām panākt gāzes cenas samazinājumu Latvijai ir izpildīts – AS “Latvijas gāze” un Krievijas kompānijas “Gazprom” līgums, saskaņā ar kuru dabasgāzes piegādes cena nākamgad būs par 15% zemāka, apliecina, ka esam rīkojušies mērķtiecīgi un mūsu argumentācija tarifu pārskatīšanai ir pamatota,” norāda ekonomikas ministrs A.Kampars.

Elīna Bīviņa, ekonomikas ministra padomniece

Par sadarbību lauksaimniecībā un tirdzniecībā

Latvijas Valsts prezidenta oficiālās vizītes laikā Krievijas Federācijā 20.decembrī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Maskavā tikās ar Krievijas lauksaimniecības ministri Jeļenu Skriņņiku, ministres vietnieku Sergeju Koroļovu un Veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta vadītāja vietnieku, Krievijas galveno veterināro inspektoru Nikolaju Vlasovu un pārrunāja būtiskus jautājumus abu valstu pārtikas produkcijas savstarpējās atzīšanas un tirdzniecības jomā.

Tikšanās notika konstruktīvā gaisotnē, tās laikā tika pārrunāti jautājumi par pārtikas preču plūsmas uzlabošanu abos virzienos ar abām valstīm izdevīgiem nosacījumiem, jo nav noslēpums, ka ne tikai Latvijas ražotāji ir ieinteresēti produkcijas eksporta uz Krieviju apjoma palielināšanā, bet Krievija ir ieinteresēta savas pārtikas produkcijas eksportā uz Eiropas Savienību.

Tikšanās laikā abu valstu pārstāvji vienojās jau ziemā sākt gatavot Latvijas un Krievijas sadarbības memorandu lauksaimniecības jomā, kuru varētu parakstīt 2011.gada pavasarī, tādējādi uzlabojot arī savstarpēju pārtikas ražošanas uzņēmumu atzīšanu un eksporta apjomu palielināšanu abos virzienos.

21.decembrī, tiekoties ar Maskavas mēru Sergeju Sobjaņinu, zemkopības ministrs J.Dūklavs pauda Latvijas ieinteresētību turpināt un uzlabot sadarbību ar Krievijas Federāciju un Maskavu, lai palielinātu abpusēju tirdzniecības apgrozījumu.

“Krievija ir nozīmīgākais Latvijas tirdzniecības partneris, jo jau vairākus gadus Latvijas lauksaimniecības produkti visvairāk tiek eksportēti tieši uz Krieviju,” sacīja J.Dūklavs. “Vēl ir daudz neizmantotu iespēju sadarbībai ar Krieviju, tostarp Maskavu, pārtikas tirdzniecībā, un mums šīs iespējas ir jāizmanto,” uzsvēra zemkopības ministrs.

Pēc abpusējo tirdzniecības apjomu krituma 2009.gadā, šogad ir ievērojams Latvijas eksporta apjoma palielinājums tieši uz Krieviju. Šā gada deviņos mēnešos Latvija uz Krieviju eksportēja lauksaimniecības produktus par 150 miljoniem latu. Tas ir par 6,4 procentiem vairāk nekā 2009.gadā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Par sadarbību transporta nozarē

20.decembrī satiksmes ministrs Uldis Augulis tikās ar Krievijas transporta ministru Igoru Levitinu, lai pārrunātu Latvijas un Krievijas sadarbību transporta infrastruktūras, dzelzceļa kravu, kā arī autopārvadājumu attīstībā.

U.Augulis divpusējās sarunas vērtē pozitīvi un norāda, ka starp Latviju un Krieviju izveidojies saturīgs dialogs ne vien ministru, bet arī Starpvaldību komisijas ekspertu līmenī, kas veicina abu valstu sadarbību transporta jomā. Tāpat veiksmīgi sadarbojas abu valstu dzelzceļa uzņēmumi, tas krīzes laikā ir ļāvis noturēt kravu pārvadājumu apjomus.

Latvijas un Krievijas sadarbība dzelzceļa kravu pārvadājumos veiksmīgi attīstās, un kravu apjomiem ir tendence palielināties. Tādēļ būtu jāizskata iespējas palielināt robežšķērsošanas punktu Kārsava–Skangaļi un Zilupe–Sebeža kapacitāti. Krievijas puse ir ieinteresēta attīstīt dzelzceļa infrastruktūru, lai uzlabotu ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumus.

U.Augulis norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta veicināt autopārvadājumus starp Latviju un Krieviju, un aicināja Krievijas pusi aktīvāk izmantot Latvijas tranzīta koridora piedāvātās iespējas. Jāturpina arī sarunas par iespēju palielināt abpusējo atļauju skaitu starptautisko, kā arī tranzīta kravu pārvadājumiem starp Latviju un Krieviju.

Tranzīta nozares attīstībā Latvijā liela loma ir sadarbībai ar NVS valstīm, īpaši ar Krieviju. Tādēļ mērķtiecīgs darbs jāiegulda arī tranzīta koridora Ziemeļu ass atzara Ventspils–Rīga–Maskava infrastruktūras attīstībā. Gan Latvijai, gan Krievijai būtu svarīgi savstarpēji saskaņot šīs ass attīstības plānus, kā arī uzlabot robežkontroles punktu caurlaides spēju uz Latvijas un Krievijas robežas.

Pirmdienas rīta pusē U.Augulis, Satiksmes ministrijas un VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) pārstāvji apmeklēja arī AAS “Krievijas Dzelzceļi” un tikās ar uzņēmuma prezidentu Vladimiru Jakuņinu, lai pārrunātu sadarbības iespējas kravu dzelzceļa pārvadājumu jomā.

Tikšanās laikā LDz valdes priekšsēdētājs U.Magonis un V.Jakuņins parakstīja saprašanās memorandu par konteinervilciena “Rīgas ekspresis” organizāciju maršrutā Rīga–Maskava.

Divpusējās tikšanās notika Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiālās vizītes Krievijā laikā.

Tāpat U.Augulis piedalījās abu valstu delegāciju sarunās darba pusdienu laikā. 20.decembra pēcpusdienā Latvijas delegācija tikās arī ar Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Par sadarbību ārkārtas situācijās

20.decembrī Valsts prezidenta vizītes laikā iekšlietu ministre Linda Mūrniece Maskavā parakstīja divus līgumus un tikās ar Krievijas Federācijas civilās aizsardzības, ārkārtas situāciju un dabas katastrofu seku likvidācijas (ārkārtas situāciju) ministru Sergeju Šoigu, lai pārrunātu abu valstu sadarbības jautājumus.

Iekšlietu ministre L.Mūrniece 20.decembrī Maskavā parakstīja divus līgumus – Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret noziedzību, it īpaši tās organizētajās formās, kā arī Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtas situāciju novēršanā un likvidēšanā.

Pēc līgumu parakstīšanas L.Mūrniece tikās ar Krievijas ārkārtas situāciju ministru S.Šoigu. Abi ministri pārrunāja radniecīgo dienestu līdzšinējo veiksmīgo sadarbību, jo īpaši savstarpējo palīdzību ārkārtas situācijās.

Tikšanās laikā S.Šoigu atzinīgi novērtēja Latvijas glābēju sniegto palīdzību mežu ugunsgrēku likvidēšanā pagājušajā vasarā. Tāpat tika apspriestas turpmākās sadarbības perspektīvas. S.Šoigu uzaicināja Latvijas glābējus papildināt zināšanas Krievijas augstākajās mācību iestādēs.

Kā norādīja L.Mūrniece: “Līgumu parakstīšana un tai sekojošā tikšanās bija nozīmīga kā Latvijai, tā Krievijai. Šī vasara uzskatāmi parādīja ieguvumus, ko sniedz praktiskā sadarbība, kā arī nepieciešamību to stiprināt, lai ārkārtas situācijās viens otram varētu nekavējoties sniegt nepieciešamo palīdzību.”

L.Mūrniece tikšanās laikā ir izteikusi uzaicinājumu S.Šoigu apmeklēt Latviju, lai klātienē iepazītos ar Latvijas iekšlietu sistēmu, un jau tuvākajā laikā Krievijas ārkārtas situāciju ministram tiks nosūtīts arī oficiāls uzaicinājums.

Kristīne Liepa, iekšlietu ministres padomniece

Par sadarbību vides aizsardzībā

20.decembrī vides ministrs Raimonds Vējonis un Krievijas ekoloģijas un dabas resursu ministrs Jurijs Trutņevs parakstīja starpvaldību līgumu par sadarbību vides aizsardzības jomā.

Pirms oficiālās līguma parakstīšanas vides ministrs R.Vējonis ar Krievijas ekoloģijas un dabas resursu ministru J.Trutņevu pārrunāja abu valstu turpmākās sadarbības aspektus. Sarunā abas amatpersonas pieskārās jautājumam par nepieciešamību turpināt iepriekš sākto darbu pie Latvijas, Krievijas un Baltkrievijas nolīguma par sadarbību Daugavas/Zapadnajas Dvinas baseina ūdens resursu izmantošanā un aizsardzībā.

Šīs tikšanās laikā R.Vējonis un J.Trutņevs atzīmēja nepieciešamību attīstīt valstu sadarbību pārrobežu jautājumos, piemēram, īstenojot dažādus projektus, izmantojot ES līmenī pieejamo Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta finansējumu no Latvijas puses un pieejamo Pārrobežas sadarbības programmas finansējumu no Krievijas puses.

Vienošanās aptvers sadarbību tādās jomās kā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un jūras vides aizsardzība, gaisa, augsnes, virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzība, pārrobežu piesārņojuma novēršana un likvidācija, atkritumu apsaimniekošana, vides monitorings, pārrobežu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidošana un attīstīšana u.tml.

Saskaņā ar šo vienošanos tiks izveidota jaukta Latvijas un Krievijas komisija sadarbībai vides aizsardzības jomā, kura koordinēs vienošanās izpildi un tiksies ne retāk kā reizi gadā. Tādējādi tiks nodrošināts regulārs abu valstu dialogs un sadarbība vides aizsardzības jautājumos.

Darbs pie starpvaldību vienošanās projekta sagatavošanas tika uzsākts uzreiz pēc 2007.gada jūlija notikušās Latvijas–Krievijas starpvaldību komisijas sēdes, kurā puses vienojās par šāda līguma sagatavošanas nepieciešamību. Pēc vairāk nekā trīs gadu ilga darba pie vienošanās projekta teksta abas puses ir apstiprinājušas vienošanās projekta gala redakciju.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa