Par Valsts prezidenta oficiālo vizīti Krievijā

No 20. līdz 23.decembrim Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers uzturas oficiālā vizītē Krievijas Federācijā. Vizītes pirmajā dienā Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar Krievijas Federācijas prezidentu Dmitriju Medvedevu. Pēc tam notika abu valstu prezidentu kopīgā preses konference, savukārt Latvijas prezidentam bija vēl atsevišķa preses konference ar Latvijas žurnālistu piedalīšanos. Valdis Zatlers vizītes pirmajā dienā tikās arī ar Krievijas Federācijas valdības vadītāju Vladimiru Putinu (attēlā), Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētāju Jevgēņiju Primakovu, uzstājās ar uzrunu Latvijas un Krievijas biznesa forumā (skat. “LV” Nr.201, 21.12.2010.), kā arī nolika vainagu pie Nezināmā kareivja kapa. Vizītes pirmajā dienā, tiekoties ar Viņa svētību, Svētīgo Maskavas un visas Krievzemes patriarhu Kirilu (skat. “LV” Nr.201, 21.12.2010.), Valsts prezidents uzaicināja Krievijas Pareizticīgās baznīcas galvu vizītē apmeklēt Latviju. Vakar, 21.decembrī, Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar Krievijas Federācijas Federālās sapulces Federācijas padomes priekšsēdētāju Sergeju Mironovu, kā arī piedalījās ziedu nolikšanas ceremonijā pie represiju upuru pieminekļiem poligonā Butovā un Komunarkā. Pēcpusdienā Latvijas Valsts prezidents devās uz Sanktpēterburgu, no kurienes šodien vakarā atgriezīsies Latvijā Foto: Toms Kalniņš, VPK

Valsts prezidents Valdis Zatlers:

Valsts prezidents Valdis Zatlers: Labdien, godātie žurnālisti! Pirmās sarunas šodien, kas bija dienas pirmajā pusē gan divpusējā formātā, gan delegāciju formātā, bija ļoti produktīvas. Es pat neteikšu konstruktīvas – tās bija ļoti produktīvas.

Mēs paspējām pārrunāt faktiski visas tēmas, kādas abas puses bija sagatavojušas, tai skaitā arī tā sauktās grūtās tēmas. Gaisotne, kādā mēs apmainījāmies viedokļiem, bija ļoti atklāta, tieša, bez aplinkiem un ļoti izprotoša no abām pusēm. Kā galvenos panākumus varētu vērtēt to, ka mēs vienojāmies izveidot, kā jūs paši to dzirdējāt preses konferencē, vēsturnieku starpvalstu komisiju, lai kopīgi pētītu 20.gadsimta vēsturi, kur tā sastopas ar dažādu Latvijas un Krievijas puses interpretāciju. Prezidents Medvedevs personiski solīja (un preses konferencē arī tas izskanēja) veicināt arhīvu atvērtību šiem pētījumiem un soli pa solim iet uz priekšu, lai mūsu viedokļi būtu savstarpēji izprotami.

Viennozīmīgi varu teikt, ka sarunas, kas skāra ekonomiskās tēmas, bija gan par sadarbību tieši valsts līmenī dažādu infrastruktūras objektu attīstībai Eiropas Savienības un Krievijas un līdz ar to arī Latvijas un Krievijas kontekstā, gan arī par pārrobežu reģionālo sadarbību, kas ir ļoti būtiska gan mūsu pierobežas novadiem, gan arī tiem apgabaliem, kas atrodas Krievijas pusē tuvu Latvijas–Krievijas robežai. Un tika dots impulss veicināt šo darbu arī valdību un ministriju līmenī, sevišķi starpvaldību komisijas līmenī.

Vēlētos teikt, ka diezgan daudz laika mēs veltījām tieši Eiropas Savienības–Krievijas un NATO–Krievijas turpmāko attiecību veidošanai. Paudām gandarījumu par to gaisotni, kas valdīja Lisabonā NATO–Krievijas Padomes laikā. Es paudu atbalstu tam, ka ir jāstrādā pie vīzu režīma atcelšanas starp Eiropas Savienību un Krieviju. Un abpusēji mēs ļoti skaidri izpratām, ka tas nav vienas dienas dekrēta un nākamā gada 1.janvāra jautājums, tas ir ceļš, kuru ir jāsāk iet, ja mēs redzam nākotnes vīzijā daudz ciešāku Krievijas un Eiropas Savienības tirgu tuvināšanos un tirgus attiecību intensifikāciju starp šiem diviem ekonomiskajiem centriem.

Mums ir samērā maz laika, tāpēc es labprāt atbildētu uz jūsu jautājumiem. Pilns kopsavilkums, protams, būs pašās vizītes beigās. Tāpat varu atzinīgus vārdus teikt par manu tikšanos ar patriarhu Kirilu – arī šī saruna bija ļoti labvēlīgā gaisotnē. Un arī Latvijas valsts politika attiecībā uz reliģiskajām konfesijām, ieskaitot arī Pareizticīgo baznīcu Latvijā, tika ļoti augsti novērtēta.

Jautājums: Vai pēc jūsu vizītes var uzskatīt, ka attiecības ar Krieviju ir pārtapušas jaunā kvalitātē un arī tonalitāte no Krievijas puses ir cita?

V.Zatlers: Atbilde viennozīmīgi ir jā. Vēlreiz atkārtošu – dokumentu pakete, kas tika parakstīta, tiešām tika sagatavota vizītei. Kādreiz liekas, ka visi līgumi ir gatavi parakstīšanai, un mēs paši sevi ar to mierinām. Bet es zinu, cik liels abu pušu darbs tika ieguldīts, un sevišķi Krievijas pusē pēdējā mēneša laikā, lai tiešām visi līgumi, kas bija sagatavošanas stadijā, tiktu parakstīti šodien. Tas ir tikai viens posms, kas ir beidzies. Ja mēs paskatīsimies uz šo līgumu būtību, tie visi ir vērsti uz to, lai veicinātu ekonomisko sadarbību, lai uzlabotu abu mūsu valstu cilvēku kontaktus. Gaisotne ir ļoti pozitīva. Mēs abi vienojāmies, ka šī tikšanās notiek īsi pirms 21.gadsimta otrās desmitgades sākuma un tas ir zināms solis nākotnes virzienā, nākotnes vīzijas virzienā, kur drošība tiks nodrošināta, vairāk sadarbojoties, ne tikai uz militāras paritātes pamata.

Jautājums: Gribēju pajautāt konkrētāk par bezvīzu režīma ieceri. Vai jums ir informācija, kā uz to raugās mūsu Eiropas partneri, cik tas ir reāli un kādā termiņā tas varētu notikt?

V.Zatlers: Par termiņiem mēs noteikti neviens neko nevaram runāt, bet jautājums ir vienkārši – kad tas būs? Principā atbilde ir, ka lielākā daļa Eiropas valstu uzskata, ka tas ir pozitīvs solis, kuru jāsāk iet, jo faktiski līdz šim jau nav bijusi būtiska vienošanās, ka mēs šo procesu sākam. Tie ir daudzi praktiskas dabas jautājumi. Ja mēs paskatīsimies uz savu Latvijas pieredzi, kā mēs gājām no pilnīgi izolētas valsts uz bezvīzu režīmu ar Šengenas zonu – tas ir ceļš, kurā jāveic konkrēti mājasdarbi, lai nepazeminātu drošības līmeni, pie kura mēs esam pieraduši, un lai tas būtu abpusēji izdevīgs gan Eiropai, gan Krievijai.

Jautājums: Šodien Medvedeva kungs runāja par reģionālo attiecību svarīgo lomu. Vai runa ir tikai par pierobežas reģionu, vai kopumā abas valstis var atrast sadarbības partnerus jebkur?

V.Zatlers: Jūs pareizi norādījāt uz to, ka ne jau tikai pierobeža, bet Latvijai ir jāmeklē partneri, kas ir arī reģionālā līmenī. Ne tikai skatīties uz Maskavu, bet skatīties tomēr plašāk – pozitīvākais piemērs ir Pleskava, kā attīstīt ekonomisko sadarbību ar tiem apgabaliem, kas robežojas ar Latviju. Diezgan daudz uzmanības šai tēmai tika veltīts darba brokastu laikā. No mūsu puses gan ekonomikas, gan zemkopības ministrs bija aktīvi runātāji, viņiem bija daudz ideju, kuras Krievijas puse ņēma vērā.

Jautājums: Sakiet, kā jūs skaidrojat zināmu Krievijas Kremļa retorikas maiņu attiecībā uz Latviju? Vai tas ir saistīts ar to, ka kopumā uzlabojas Eiropas Savienības un Krievijas attiecības, vai tie ir kādi citi iemesli, vai tā ir Latvijas politikas īpaša attieksmes maiņa pret Krieviju?

V.Zatlers: Es vēlreiz atkārtošu, ka diezgan liela daļa sarunas tika veltīta tieši Eiropas Savienības–Krievijas un NATO–Krievijas attiecībām, kāda loma šajās attiecībās ir Latvijai kā dalībvalstij un arī kāda loma šajās attiecībās ir mūsu divpusējām attiecībām – Latvijas un Krievijas attiecībām. Tieši tādā kontekstā arī mēs skatāmies šo nākotnes vīziju, jo Krievijas politika ir skaidri virzīta uz ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienību, ar NATO.

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers 20.decembrī Maskavā, noliekot vainagu pie Nezināmā kareivja kapa Foto: Toms Kalniņš, VPK

Jautājums: Jūsu klātbūtnē tika parakstīti astoņi līgumi. Kādi vēl līgumi gaida rindā?

V.Zatlers: Šī ir diezgan vispārēja pakete, ko mēs šodien parakstījām. Protams, viens no līgumiem, par ko mēs runājām, ir savstarpējo investīciju aizsardzība. Tas varētu būt tāds būtisks līgums, bet kurš arī ir ļoti agrīnā gatavības stadijā. Nebūsim tik lieli optimisti, kas teiks: tas vistuvākajā laikā tiks parakstīts. Ļoti atzinīgi gan no Latvijas, gan Krievijas puses izteicās starpvaldību komisijas vadītājs, ministrs Ļevitins un ministrs Kampars. Viņi jau sastādīja veselu sarakstu ar neatliekamiem darbiem nākamajai starpvaldību sēdei.

Jautājums: Kad mēs to uzzināsim?

V.Zatlers: Sagaidīsim šo sēdi! Nākamā sēde būt Latvijā, tā ka uzreiz pēc starpvaldību komisijas sēdes varēsit uzdot šo jautājumu un Kampara kungs jums pastāstīs par rezultātiem. Es gribu teikt tā, ka šodien, ja mēs rezumējam dažos teikumos, mēs noslēdzām vairāku gadu darbu ar labu rezultātu, līgumu parakstīšanu, veidojām idejas un ieceres nākotnes uzdevumiem. Tas viss notika ļoti saprotošā, draudzīgā gaisotnē, Eiropas Savienības un Krievijas attiecību kontekstā, Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību kontekstā. Mēs runājām arī par lieliem iespējamiem transporta infrastruktūras projektiem, kuri reāli būtu Eiropas Savienības un Krievijas projekti ar noteiktu, lielu lomu Latvijai kā dalībvalstij.

Valsts prezidenta preses dienesta sagatavots Valsts prezidenta Valda Zatlera preses konferences transkripts Latvijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem 20.decembrī

	Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers vizītes otrajā dienā, 21.decembrī, tiekoties ar Krievijas Federācijas Federālās sapulces Federācijas padomes priekšsēdētāju Sergeju Mironovu (attēlā pa kreisi); Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, parakstot divpusējos līgumus Foto: Toms Kalniņš, VPK

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs:

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs: Godājamie plašsaziņas līdzekļu pārstāvji! Gribētu pateikt, ka šī ir svarīga diena Krievijas un Latvijas attiecību vēsturē. Pirmo reizi mūsu valstiskuma mūsdienu vēsturē notiek Latvijas Republikas Valsts prezidenta oficiālā vizīte mūsu valstī.

Tas ir rezultāts tam, ka pastāv politiskā griba, lai, pārvarot zināmas grūtības, tajā pašā laikā atrastu jaunas iespējas sakaru un divpusējo attiecību attīstībai, atjaunotu uzticības atmosfēru, attīstītu divu kaimiņvalstu draudzīgos kontaktus.

Ziniet, pēdējā laikā mums ir izdevies diezgan daudz, lai stiprinātu mūsu attiecības. Mēs tagad ar prezidenta kungu apmainījāmies viedokļiem, runājām šaurā lokā. Liels kontaktu skaits visdažādākajos līmeņos sekmēja to, kas tika paveikts šeit, pie šā galda. Respektīvi, tika parakstīta liela, nopietna dokumentu pakete, kas vērsta, pirmkārt, uz abu valstu iedzīvotāju interešu aizstāvēšanu. Šie dokumenti skar dažādas puses: sociālos jautājumus un ātrās reaģēšanas jautājumus ārkārtas situācijās, sporta kontaktus un, kas īpaši svarīgs ekonomiskās sadarbības attīstībai, jautājumus par neaplikšanu ar dubultnodokļiem (par šo jautājumu vienmēr grūti vienoties, taču mums tas izdevās). Visi šie dokumenti piešķirs jaunu impulsu divpusējo attiecību attīstībai. Starp citu, šī sadarbība reizēm attīstījās, pat neievērojot politiķu gribu vai neskatoties uz dažādām grūtībām.

Izmantojot iespēju, gribētu paust pateicību Latvijas Republikas vadībai par atbalstu vasaras ugunsgrēku laikā mūsu teritorijā. Tur piedalījās arī Latvijas Ugunsdzēsības dienests. Patiesībā tas bija ļoti draudzīgs ieguldījums šīs problēmas risināšanā. Šķiet, šis ir pienācīgs paraugs tam, kā jāattīstās attiecībām starp cilvēkiem un, iespējams, pat starp politiķiem.

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs preses konferencē Maskavā 20.decembrī Foto: Valda Kalniņa, A.F.I.

Šodien mēs ar prezidenta kungu pārrunājām dažādus jautājumus, kas skar divpusējos sakarus. Mēs runājām arī par ekonomiku. Tagad mēs turpināsim sarunas par šiem jautājumiem. Mēs runājām par humāno dimensiju, par mūsu valstu kultūras sakariem. Protams, mēs runājām par vēsturi, kas ir pietiekami sarežģīta un bieži vien nav sekmējusi mūsu valstu tuvināšanos. Mēs runājām par šo attiecību nākotni.

Esam vienisprātis, ka mūsu attiecību nākotne ir atkarīga no mūsu tautu vēlmes attīstīt draudzīgas savstarpējās attiecības un arī no to cilvēku politiskā brieduma, kuri stāv pie varas stūres. Tieši viņiem būtu jāapzinās, ka labāk ir komunicēt, nevis nekomunicēt, labāk ir satikties, nevis izvairīties no tikšanām, labāk ir vienoties par tiem jautājumiem, par kuriem mēs varam vienoties, nevis atteikties no šādas vienošanās.

Jā, mūsu valstīm ir dažādi viedokļi, mums ir sarežģītas problēmas. Nebūt ne visus jautājumus starp mūsu valstīm var atrisināt vienas vizītes laikā, kaut gan tā ir oficiālā vizīte. Tomēr, manuprāt, mēs daudz ko esam paveikuši: tikko parakstītie dokumenti ir patiešam svarīgas vienošanās.

Taču pats galvenais, ka šodien mēs ar prezidenta kungu absolūti atklāti pārrunājām visas grūtības. Mēs runājām par vēsturiskām problēmām, kas mūsu valstīs reāli tiek vērtētas atšķirīgi, tajā skaitā par Otrā pasaules kara notikumiem. No otras puses – pastāv arī vienādi tā perioda vērtējumi. Šeit ir svarīgi vienkārši mēģināt sadzirdēt citam citu, paskatīties vēsturiskajai patiesībai acīs un turpināt šīs diskusijas akadēmiskā laukā, nepārvēršot šos jautājumus par ieganstu politiskiem strīdiem.

Protams, mēs runājām par pietiekami grūtiem momentiem, kas saistīti ar vairākiem iekšpolitiskiem jautājumiem, tajā skaitā arī mūsu tautiešu likteni. Mēs runājām par to, ko var darīt pagātnes smago problēmu pārvarēšanai.

Mēs ar prezidenta kungu esam vienojušies par īpašas vēsturnieku komisijas izveidi, kurai būs rūpīgāk jāizanalizē pagātnes notikumi, jāiegūst pieeja arhīviem, kuri vēl nav atvērti, lai noskaidrotu tos vai citus mūsu kopīgās pagātnes apstākļus. Tāpēc es uzskatu: būtu ļoti vērtīgi, ja mēs izveidotu pareizu pamatu mūsu nākotnes attiecībām.

Mēs ar prezidenta kungu pārrunājām arī starptautisko situāciju. Šogad esam diezgan bieži tikušies. Esam tikušies NATO sanāksmē Lisabonā, esam tikušies ar prezidenta kungu EDSO samitā, esam tikušiem 9.maijā Otrā pasaules kara beigu un uzvaras Lielajā tēvijas karā svinībās. Prezidenta kungs atbrauca, un tas noteikti bija svarīgs solis.

Tāpēc šogad starp mums kā divu valstu vadītājiem bija bezprecedenta liels skaits tikšanos. Agri vai vēlu tam bija jāpāriet kvalitātē, bet kvalitāte ir Latvijas prezidenta oficiālā vizīte Krievijas Federācijā. Vēlreiz sveicu prezidentu Zatlera kungu Maskavā!

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers: Paldies! Godājamie žurnālisti, dāmas un kungi! Vēlos pateikties prezidentam Medvedevam par ielūgumu apmeklēt Krieviju oficiālā vizītē, kā arī par labvēlīgu un draudzīgu atmosfēru, ko es un mana delegācija baudām Maskavā šīs vizītes laikā.

Es arī uzskatu, ka šī ir vēsturiskā vizīte. Oficiālas vizītes un vispār šāda līmeņa vizītes nav notikušas jau apmēram 16–20 gadus. Es novērtēju šā notikuma svarīgumu, sadalot to trīs daļās. 

Pirmkārt, pēdējo divu trīs gadu laikā Latvija un Krievija strādāja visos līmeņos, lai uzlabotu sadarbību. Šodien tas praktiski izpaudās līgumu parakstīšanā. Kā jūs redzējāt, ceremonija bija pietiekami ilga. Tas ir kā punkts teikuma beigās, tas jau veido pamatu mūsu sabiedrību, mūsu uzņēmēju turpmākajai sadarbībai.

Otrkārt, protams, tā ir ekonomika. Patiesībā, es priecājos, ka mani pavada vislielākā biznesa aprindu delegācija visā Latvijas vēsturē. Tā nav tikai interese par Krieviju. Tā ir arī uzņēmēju uzticība Krievijai kā partnerim.

Esmu pārliecināts, ka būs arī turpmāki kontakti ar tiem sekojošiem rezultātiem. Bet jau šodien rezultāts ir redzams: tirdzniecības apgrozījums šā gada desmit mēnešos pieaudzis par 27%. Tas ir krīzes laikā. Tā kā mums ir labs sākums, atliek tikai turpināt.

Trešais, bez šaubām ir nākotnes jautājumi. Kā pareizi uzsvēra prezidents Medvedevs, esam tikušies regulāri, bet ir nepieciešama arī tāda saruna kā šodien, nopietna saruna par visām tēmām, kas mūs satrauc, interesē. Mēs varam meklēt risinājumus nebūt ne tik vieglām problēmām un situācijai, ko esam mantojuši.

Es ļoti priecājos, ka mums izdevies vienoties par vēsturnieku komisiju, par vairāk atvērtiem arhīviem. Tie ir simboliski labas gribas žesti, kas pozitīvi ietekmēs Latvijas un Krievijas attiecības.

Protams, labas divpusējās attiecības. Būs arī pozitīvs efekts attiecībās starp Eiropas Savienību un Krieviju, NATO un Krieviju. Latvija ir ES un NATO dalībvalsts. Esam gatavi sekmēt pozitīvus procesus šo organizāciju attiecībās ar Krievijas Federāciju.

Esmu paudis atbalstu bezvīzu režīma ieviešanai starp Krieviju un Eiropas Savienību. Tas ir uzdevums, kas prasa daudz mājasdarbu. Latvija ir izgājusi šo ceļu no pilnīgas izolācijas līdz vīzu režīmam, līdz bezvīzu režīmam un līdz pat Šengenas zonai.

Mēs zinām, kas jādara praksē. Domāju, ir ļoti svarīgi, ka Latvija, kurai ir kopīga robeža ar Krievijas Federāciju, pauž atbalstu šim procesam. Tas labi ietekmēs visu reģionu un visu Eiropu tuvākajā nākotnē.

Es varētu pateikt vēl daudz, atstāstīt visu, ko esam panākuši stundas laikā šajās ļoti konstruktīvajās sarunās. Es skatos uz Krievijas un Latvijas nākotnes attiecībām ar optimismu. Tas ir tikai sākums.

Jautājums: Dmitrij Anatoļjevič, jūs minējāt, ka sarunās tika apspriests Krievijas tautiešu stāvoklis Latvijā. Sakiet, lūdzu, kādā virzienā notika diskusija par šo tēmu?

D.Medvedevs: Vai tas ir jautājums man vai prezidenta kungam? Man? Manuprāt, šie jautājumi vispār jāuzdod mūsu kolēģiem, jo runa ir par situāciju Latvijā, nevis Krievijā.

Tomēr mēs tik tiešam šo tēmu apspriedām, jo tā ir sarežģīta un jutīga, tā skar lielu skaitu Latvijas Republikas iedzīvotāju. Mēs apzināmies grūto situāciju, kas izveidojās zināmu ģeopolitisko procesu rezultātā. Vienlaikus mēs balstāmies uz to, ka attiecībā uz daļu cilvēku, kuri pašlaik nav pilsoņi, agri vai vēlu jāpieņem lēmumi, kas palīdzēs viņus integrēt normālā sociāli ekonomiskā un politiskā dzīvē.

Prezidenta kungs sniedza man absolūti atklātu analīzi par to, kas bija un var būt. Tas bija noderīgi, jo mēs sen neesam runājuši par šo tēmu šādā veidā, tieši skatoties viens otram acīs. Tas ir normāli, ka temats nav viegls, bet notiek godīga saruna. Protams, man liekas, ka, pirmkārt, šīs situācijas atrisināšanā ir ieinteresēta pati Latvija, jo šie cilvēki dzīvo Latvijas teritorijā, un, cik es saprotu, grib tur dzīvot arī turpmāk. 

Tomēr mēs nevaram izturēties pret to vienaldzīgi. Tieši tāpēc tika parakstīts attiecīgs rīkojums par iespēju apmeklēt Krieviju bez vīzām. Šie ir noteikti apstākļi tiem, kas dzīvo Latvijas Republikas teritorijā un grib pilnvērtīgi komunicēt ar tuviniekiem vai vienkārši Krievijas Federācijas iedzīvotājiem. Tāpēc mēs balstāmies uz to, ka mūsu kolēģiem ir jāpieņem zināmi tiesiski lēmumi, kas sekmētu pilsoniskā pamata, būtībā pašas valsts, stiprināšanu.

Šķiet, tas būtu pašas Latvijas un tās iedzīvotāju interesēs. Un tas pilnībā atbilst starptautiskajai pieejai, kas darbojas Eiropas Savienībā. Taču mēs saprotam, ka tā ir komplicēta situācija, tā ir atkarīga no dažādiem politiskiem spēkiem, kas uztver to atšķirīgi.

Kopumā par to arī risinājās mūsu saruna. Es pateicu prezidenta kungam, ka mēs, protams, ļoti uzmanīgi sekojam līdzi situācijas attīstībai, jo mums tas nav svešs, mazsvarīgs jautājums. Bet mēs apzināmies, ka šā jautājuma atrisinājums ir Latvijas Republikas vadības rokās.

V.Zatlers: Man šis jautājums tika uzdots vizītes priekšvakarā. Jautājums bija ļoti vienkāršs: kā klājas krieviem Latvijā? Mana atbilde bija ļoti īsa: labi.

Katra valsts ir ieinteresēta, lai pilsoņu skaits būtu lielāks. Un Latvija nav izņēmums. Latvija ir ieinteresēta, lai pilsoņu skaits būtu lielāks. Taču mēs saņēmām konkrētu mantojumu no tā iedzīvotāju kopuma, kāds pastāvēja iepriekš: gan etniski, gan attiecībā uz Latvijas Republikas pilsonību.

Un mēs piešķīrām visiem bez jebkādiem ierobežojumiem tiesības iegūt Latvijas pilsonību, ja konkrēts cilvēks to vēlas. Šo principu mēs ievērojam visus 20 gadus, tas dod labu efektu. Pateikšu vēlreiz: pie mums Latvijā nedz skolā, nedz sociālā dienesta nodaļā, nedz uz ielas, nedz stadionā neviens nesapratīs, kas ir kas. Mums visi ir vienādi.

Jautājums: Man ir jautājums Medvedeva kungam. Jūs pieminējāt šā gada tikšanās. Tiešām, tikšanas notiek regulāri. Gribētos dzirdēt, vai jūs ielūdza uz Rīgu? Ja jā, tad kādam jābūt politiskajam fonam? Kam ir jāmainās, lai mēs jūs sagaidītu Rīgā? Un cik ātri tas var notikt – varbūt jau nākamgad?

V.Zatlers: Atklāsim noslēpumu: uzaicinājām uz Rīgu, uzaicinājām.

D.Medvedevs: Paldies, patiešam ielūdza. Ko tad te vairs slēpt? Prezidenta kungs tikko pateica: tiešam ielūdza. Ielūdza ar prieku un atvērtu dvēseli, kā saka. Man bija patīkami dzirdēt šo uzaicinājumu. Ir sanācis tā, ka es nekad neesmu bijis Rīgā un Latvijā. Un, protams, man būtu interesanti tur aizbraukt.

Kam ir jāmainās? Jā, ziniet, es uzskatu, ka principā, ja mēs turpināsim sarunāties šodienas virzienā, tad ar to pilnīgi pietiek, lai šī vizīte notiktu. Turklāt mums ir, par ko runāt, ir ko apskatīt.

Vēlreiz pateicos prezidenta kungam par ielūgumu.

V.Zatlers: Laipni lūdzam!

D.Medvedevs: Paldies!

Jautājums: Jautājums abiem prezidentiem. Ja atļausiet, tas tieši neattiecas uz Krievijas un Latvijas attiecībām, tomēr runa ir par Krievijas un Latvijas kaimiņvalsti – Baltkrieviju. Kā jūs komentētu vai vērtētu šajā valstī notikušās vēlēšanas?

D.Medvedevs: Ziniet, ir daži momenti.

Pirmais. Vēlēšanas Baltkrievijā ir Baltkrievijas iekšējā lieta. Un tas, kas tur notiek, galu galā ir mūsu kaimiņvalsts iekšējā lieta.

Otrais. Cik es saprotu, neskatoties uz to, ka ir apstrādāti gandrīz visi biļeteni, oficiālo rezultātu vēl nav. Un šeit savs vārds ir jāsaka Baltkrievijas vēlēšanu komisijai. Tai ir oficiāli jāizsludina vēlēšanu rezultāti.

Trešais. Es ceru, ka šo vēlēšanu rezultātā Baltkrievija būs moderna valsts, kas turpinās attīstību ceļā uz mūsdienīgu valsti, kas balstās uz demokrātiju un draudzību ar saviem kaimiņiem.

Neatkarīgi no tā, kas vada šo valsti, Baltkrievija mums vienmēr būs viena no vistuvākajām valstīm, viena no vistuvākajām zemēm, kas saistīta ar mums gan vēsturiski, gan kultūras, gan valodas ziņā, gan ar tūkstošiem un desmitiem tūkstošu neredzamu ekonomisku saišu un milzīgu skaitu saišu starp cilvēkiem. Tāpēc, protams, valsts un demokrātijas attīstība Baltkrievijā mums ir ļoti svarīga.

Tomēr vēlreiz gribu uzsvērt: ir jāsagaida šo vēlēšanu rezultāti. Un šeit mēs ņemam vērā, ka šiem rezultātiem jāatspoguļo Baltkrievijas tautas griba.

V.Zatlers: Varu tikai pievienoties: tā ir Baltkrievijas iekšējā lieta. Galvenais, lai vēlēšanas būtu demokrātiskas, lai Baltkrievijas tauta uzskatītu tās par godīgām. Ir jāsekmē, lai nebūtu tādas reakcijas uz vēlēšanu rezultātiem kā nemieri. Tas vienmēr ir konkrētas valsts demokrātiskā brieduma radītājs. Uz to es arī aicinu baltkrievus.

Jautājums: Dmitrij Anatoļjevič, jūs jau daļēji pieminējāt šo tēmu – mūsu kopīgo pagātni, vēsturi. Tomēr gribētos precizēt, vai jūs uzskatāt, ka strīdīgi vēstures jautājumi joprojām jāapspriež starpvalstu līmenī, piemēram, inkorporācijas vai okupācijas tēma, kā uzskata Latvijas vadība, vai arī nodot to vēsturniekiem un izbeigt šo tēmu starpvalstu sarunās?

D.Medvedevs: Ziniet, senči kādreiz piedāvāja atdot Dievam, kas pieder Dievam, un ķeizaram, kas pieder ķeizaram. Tomēr mūsu attiecībās, protams, līdz galam nevar nošķirt politiku no vēstures, taču pēc tā ir jātiecas. Tieši tādēļ mēs ar prezidenta kungu vienojāmies par attiecīgas komisijas izveidi.

Jo pastāv vēstures temati, kas vienmēr būs ļoti sarežģīti. Un, ja ap tiem sāksies kaut kāda aktīva politizēšanās, tas visdrīzāk apturēs normālu, draudzīgu dialogu un izraisīs savstarpējus aizvainojumus un nepatiku. Starp citu, tas attiecas ne tikai uz mūsu attiecībām ar Latviju. Tas attiecas arī uz mūsu attiecībām ar daudzām citām valstīm.

Taču šeit vajag vienkārši, kā saka, atklāti un ar uzticību sarunāties, neslēpjot sarežģītus jautājumus kaut kur dziļumā, bet pārrunājot tos tieši kompetentu speciālistu līmenī, bet ne tikai, teiksim, parlamentāriešu vai politiķu līmenī. Jo, pirmām kārtam, jāizstrādā saskaņotas jeb tuvas pozīcijas atsevišķās vēstures grūtajās lappusēs.

Tāpēc man gribētos, lai sākumā, protams, notiktu dialogs par vēsturi, tomēr lai šis dialogs par vēsturi risinātos tādā veidā, ka tas palīdzētu politiķu sarunās un rezultātā vienotu tautas. Ja mēs veidosim šīs sarunas šādā veidā, tas būs noderīgi gan Krievijas Federācijas tautai, gan Latvijas tautai.

Valsts prezidenta preses dienesta sagatavots Valsts prezidenta Valda Zatlera un Krievijas Federācijas prezidenta Dmitrija Medvedeva 20.decembra kopīgās preses konferences transkripts