Par skolēnu zināšanu līmeni un tendencēm Latvijas izglītībā

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 15.decembrī, pārrunājot Latvijas izglītības kvalitāti starptautisko salīdzinošo izglītības kvalitātes pētījumu skatījumā, diskutēja par skolēnu zināšanu līmeni un pozitīvajām tendencēm Latvijas izglītības sistēmā.

Deputāti noskaidroja, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2009.gadā īstenotā starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma liecina, ka Latvijā 9.klases skolēnu zināšanas un prasmes lasīšanā un dabaszinātnēs atbilst Eiropas Savienības vidējam rādītājam, taču zem vidējā līmeņa ir zināšanas matemātikā.

Analizējama ir tendence, ka prasmju līmenis krities tieši pamatskolas vecāko klašu audzēkņiem un samazinājies arī to skolēnu skaits, kuri uzrāda ļoti labus vai izcilus rezultātus, norādīja komisijas deputāti. OECD pētījumā arī atzīmēts, ka, neskatoties uz būtisko finanšu līdzekļu samazinājumu, izglītības sistēmas radītāji ir salīdzinoši labi.

Latvijā pamatizglītības kvalitātes pilnveide ir būtisks izglītības sistēmas attīstības nosacījums. Pētījumā ieteikts stiprināt darbu ar izcilajiem skolēniem, vienlaikus turpinot pievērst uzmanību vājākajiem. Tāpat jāiesaista jauni un talantīgi pedagogi, jānodrošina kvalitatīva pedagogu tālākizglītība un jāpilnveido izglītības kvalitāte laukos.

“Pētījums, kas veikts sešdesmit piecās valstīs, dod pamatu kompetentai diskusijai un atgādina, cik būtiska nozīme mācību vielas apguvē ir jauniešu lasītprasmei. Šajā digitalizācijas laikmetā aizvien izteiktāks kļūst tas, ka informācija tiek uztverta ar attēliem, un ir satraucoši, ka trešdaļa skolēnu ārpus skolas savam priekam nelasa nemaz,” norādīja komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete. “Salīdzinošajā pētījumā sniegtā informācija ir laba viela pārdomām un pamats uzlabojumiem Latvijas izglītības sistēmā. Pētījums kliedē arī vairākus mītus, piemēram, ka bilingvālās skolās pasliktinās mācību sasniegumi.”

Paši skolu pedagogi kā šķēršļus labākām skolēnu zināšanām norāda bērnu nepietiekamu motivāciju un skolu vājo materiāli tehnisko nodrošinājumu. Tāpat problēmas sagādā informācijas tehnoloģiju trūkums un pedagogu pārslogotība, komisiju informēja Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis.

Komisijas deputāts Oskars Zīds jautāja, vai šādam pētījumam ir ietekme uz ministrijas īstenoto izglītības politiku. Viens no pozitīvajiem piemēriem ir dabaszinātņu un matemātikas projekts, kura ietvaros skolām tiek izstrādāti jauni mācību materiāli, modernizētas klases un veikti citi pasākumi, kas rezultējušies labākos mācību rezultātos, pauda G.Vasiļevskis.

OECD veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka Igaunijā skolēnu zināšanu līmenis ir augstāks nekā Latvijā, savukārt Lietuvā tas ir zemāks. Taču vislabākā lasītprasme ir Dienvidaustrumāzijas valstīs. Tas saistīts ar šā reģiona ģimeņu attieksmi, ka bērna izglītība ir ārkārtīgi svarīga, paskaidroja Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāns, profesors Andris Kangro.

Saeimas preses dienests