Eiropas Komisija: Par piena nozares stabilitātes uzlabošanas pasākumiem

9.decembrī Eiropas Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu, kas attiecas uz “līgumattiecībām piena nozarē”. Priekšlikuma mērķis ir uzlabot piena ražotāja pozīciju piena produktu piegādes ķēdē un sagatavot nozari vairāk uz tirgu orientētai un ilgtspējīgai nākotnei. Tajā paredzēta iespēja slēgt rakstiskus līgumus starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem un ar ražotāju organizāciju starpniecību vienoties par līguma noteikumiem tā, lai līdzsvarotu piena ražotāju spēju aizstāvēt savas intereses sarunās ar lielākajiem pārstrādātājiem, īpaši ES noteikumi, kurus piemēro starpnozaru organizācijām, un pasākumi, lai uzlabotu pārredzamību tirgū. Ierosināts, ka pasākumi būs spēkā līdz 2020.gadam un tiks veikti divi starpposma pārskati. Pienācīgi kvantitatīvie ierobežojumi sarunām par līguma nosacījumiem un citi īpaši aizsardzības pasākumi nodrošinātu mērķu īstenošanu, lai pastiprinātu piena ražotāju spēju aizstāvēt savas intereses, vienlaikus aizsargājot konkurenci un MVU intereses. 9.decembrī Komisija arī pieņēma ziņojumu par piena tirgu saistībā ar piena kvotu sistēmas netraucētu pakāpenisku izbeigšanu.

ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs 9.decembrī paziņoja: “Šie priekšlikumi apliecina mūsu vēlmi mācīties no pagājušajā gadā pieredzētās krīzes piena tirgū. Citi ieteikumi, kurus sniedza Augsta līmeņa ekspertu grupa, kas tika izveidota pēc krīzes iepriekšējā gadā, tiks izskatīti apspriedēs par KLP reformu (cenu svārstīguma novēršana un inovācijas veicināšana) un iekļauti tiesību aktu paketē par kvalitātes jautājumiem (tirdzniecības standarti un izcelsmes marķēšana). Šīs izmaiņas ir svarīgas, lai nozare varētu ‘nesāpīgi pielāgoties’, kad 2015.gadā tiks izbeigta kvotu sistēma.”

Priekšlikumā paredzēts, ka piena ražotāji un pārstrādātāji var pirms piegādes brīvprātīgi slēgt rakstiskus līgumus, tajos norādot piegāžu cenu, piegāžu grafiku, kā arī līguma darbības ilgumu. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumu izmantošana to teritorijā ir obligāta. Lai ņemtu vērā kooperatīvu īpatnības, tiem līgumi netiek prasīti, ja to statūtos ir iekļauti līdzvērtīga rakstura elementi.

Lai vairāk līdzsvarotu spēju aizstāvēt savas intereses piegādes ķēdē, priekšlikums paredz atļaut lauksaimniekiem vienoties par līguma noteikumiem ar ražotāju organizāciju starpniecību. Pienācīgi kvantitatīvie ierobežojumi attiecībā uz apjomu, par kuru var slēgt šādus līgumus, radīs lauksaimniekiem līdzvērtīgu situāciju ar lielākajiem piena pārstrādātājiem, vienlaikus saglabājot pienācīgu konkurenci svaigpiena piegādē. Ierobežojumi ir noteikti 3,5% apmērā no kopējā ES ražošanas apjoma un 33% apmērā no valsts ražošanas apjoma, paredzot arī īpašus aizsardzības pasākumus, lai novērstu nopietnu kaitējumu, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmējiem.

Priekšlikumā arī paredz īpašus ES noteikumus, kas piemērojami starpnozaru organizācijām un kuri ietver visus piegādes ķēdes posmus. Šīm organizācijām varētu būt lietderīga loma pētniecībā, kvalitātes uzlabošanā, ražošanas un pārstrādes labākās prakses un metožu veicināšanā un izplatīšanā. Tās sniedz ieguldījumu zināšanu un pārredzamības paplašināšanā nozarē. Turklāt priekšlikumā ir paredzēts regulāri sniegt informāciju par piegādātā svaigpiena apjomiem, lai ļautu gūt skaidrāku priekšstatu par ražošanu un ņemtu vērā tirgus attīstību.

Tiek ierosināts, ka pasākumi būs spēkā līdz 2020.gadam un ka tos pārskatīs 2014.gadā un 2018.gadā; tas piena ražotājiem dotu pietiekami daudz laika, lai pielāgotos tirgum bez piena kvotām un uzlabotu savu organizāciju, lai panāktu vairāk uz tirgu orientētu ražošanas vidi. Skaidrākas un līdzsvarotākas attiecības un pārredzamība piegādes ķēdē arī palielinātu efektivitāti un ļautu ES nozarei izmantot jaunas tirgus iespējas ES un ārpus ES.

Pasākumi izriet no Augsta līmeņa ekspertu grupas piensaimniecības jautājumos (ALEG) sniegtajiem ieteikumiem, kas apstiprināti Padomes prezidentūras 2010.gada 27.septembra secinājumos. ALEG, kuras sastāvā ir dalībvalstu augstākās amatpersonas un kuru vada AGRI ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors, izveidoja pēc 2008.–2009.gada krīzes piena nozarē, lai izstrādātu vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumus tirgus un ražotāju ienākumu stabilizācijai un pārredzamības uzlabošanai. ALEG konstatēja ievērojamu nelīdzsvarotību piegādes ķēdē, pastiprinātu nozares koncentrāciju, pārstrādes līmenī sadarbojoties ar daudziem izkliedētiem piena ražotājiem, un nevienlīdzīgu pievienotās vērtības sadali. Šāda situācija ir izraisījusi pārredzamības trūkumu, neelastīgumu un cenu pārneses problēmas piegādes ķēdē.

Ziņojumā norādīts, ka sākas nesāpīga pielāgošanās.

9.decembrī Komisija arī pieņēma atsevišķu ziņojumu par situāciju piena tirgū un attiecīgajiem nosacījumiem piena kvotu sistēmas netraucētai pakāpeniskai izbeigšanai. Tā kā tikai trīs dalībvalstis (DK, NL un CY) ir saražojušas vairāk par savu kvotu apjomu 2009/2010.gadam un pašlaik piena kvotu cenas ir sasniegušas ļoti zemu vērtību, kas dažās dalībvalstīs jau ir nulle, ziņojumā secina, ka lielākajā daļā dalībvalstu pielāgošanās notiek pēc plāna. Saskaņā ar ziņojuma secinājumiem šajos apstākļos nav iemesla pārskatīt ‘’veselības pārbaudes’’ lēmumus attiecībā uz kvotu pakāpenisku palielināšanu un kvotu sistēmas izbeigšanu 2015.gada 1.aprīlī. Lai nodrošinātu papildaizsardzību, ziņojumā arī ierosina, ka izņēmuma gadījumos un ja pašreizējie politikas pasākumi nav pietiekami, Komisija varētu apsvērt mehānisma ieviešanu, kas piena ražotājiem ļautu saņemt kompensāciju par piegāžu samazināšanu, lai novērstu ievērojamu nelīdzsvarotību tirgū. Lai turpinātu sagatavoties kvotu atcelšanai, Komisija ierosina apsvērt iespēju organizēt sanāksmes, kurās pulcinātu Vienotās TKO vadības komitejas un Piena konsultatīvās grupas ekspertus, lai novērtētu tirgus attīstību un perspektīvas. Otro ziņojumu ir plānots sagatavot 2012.gadā.