Par Digitālās programmas pārskatīšanu

Eiropas Komisija 16.decembrī iepazīstināja ar Interaktīvas automatizētas dzīves vides kopējās programmas (AAL JP) progresa ziņojumu, kurā uzsvērta mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) augstā iesaistīšanās pakāpe projektos, līdzdalības valstu liela apjoma finansiālais atbalsts un ieteikumi turpmāku pozitīvu rezultātu nodrošināšanai. Šajā 600 miljonu eiro vērtajā pētniecības un attīstības finansējuma programmā iesaistītas 23 valstis un ES, lai uzlabotu gados vecāku cilvēku dzīves kvalitāti ar uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijās balstītu risinājumu palīdzību. Šis Eiropas Parlamentam un Ministru padomei adresētais ziņojums ir svarīgs solis, lai nostiprinātu AAL JP, vienu no galvenajiem Eiropas Digitālās programmas pasākumiem. AAL JP var sniegt ievērojamu ieguldījumu turpmākajā izmēģinājuma projektā “Eiropas Inovācijas partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām”.

Nēli Krūsa, Komisijas priekšsēdētāja vietniece Digitālās programmas jautājumos, sacīja: “Es esmu iepriecināta, ka līdzdalības valstis Interaktīvas automatizētas dzīves vides kopējā programmā saskata vērtīgu instrumentu cīņā ar demogrāfiskās novecošanās problēmu, kā to pierāda būtiskie finanšu ieguldījumi. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir ārkārtīgi svarīgas, lai uzlabotu dzīves kvalitāti gados vecākajiem Eiropas ļaudīm, kuru skaits turpina pieaugt. AAL programma parāda, ka, apvienojot resursus, ES šajā jomā var sasniegt daudz vairāk nekā jebkad spētu dalībvalstis atsevišķi.”

Komisijas pirmais AAL kopējās programmas novērtējums ir balstīts uz bijušās Eiropas komisāres Meglenas Kunevas vadītās augsta līmeņa darba grupas secinājumiem pēc AAL JP pārskatīšanas, kas veikta saistībā ar inovāciju izmantošanu demogrāfisko problēmu risināšanai.

Ziņojumā norādīts, ka kopējā programma ir ļoti veiksmīgi apvienojusi 23 līdzdalības valstis aktuālas problēmas risināšanai un tam, lai aizpildītu plaisu starp padziļinātajiem pētījumiem un aktīvas un neatkarīgas dzīves praktisko risinājumu plašai komerciālai ieviešanai. AAL JP veiksmi palielina arī līdzdalības valstu apjomīgie finansiālie ieguldījumi. 2009.gadā tie bija par 50% lielāki nekā sākotnēji plānotais minimums. Vēl viens no noteicošajiem veiksmes rādītājiem ir MVU aktīvā iesaistīšanās projekta konsorcijā (vairāk nekā 40%).

Jauni risinājumi

Programmas ietvaros izstrādā jaunus risinājumus, kas divos trijos gados būs gatavi laišanai tirgū. Kopš 2008.gada ir sākti vairāk nekā 50 pētniecības un inovācijas projekti hronisku slimību kontroles un gados vecāku ļaužu sociālās saskarsmes jomā. Projektu vidū ir, piemēram, roboti, kas veic mājas darbus, vienlaikus ļaujot cilvēkam saglabāt saikni ar savu sociālo vidi, un “viedā mājokļa” vides, kas, lai atvieglotu iemītnieku dzīvi, reaģē uz viņu kustībām un uzvedību.

Lai palielinātu programmas labvēlīgo iznākumu, Komisija iesaka lietotāju lielāku un jēgpilnāku iesaistīšanu minēto risinājumu izstrādē. Arī konsekventāki atlases kritēriji un finansēšanas noteikumi samazinātu tās problēmas un aizkavēšanos, kas dažkārt ietekmē projektu sekmīgu norisi. Komisija arī strādās pie finanšu pasākumu noteikšanas, lai nodrošinātu pāreju no “izmēģinājuma fāzes” uz plašu ieviešanu tirgū. Tas ietver turpmāku atbalstu AAL investīciju forumam, ņemot vērā AAL JP iespējamo ieguldījumu izmēģinājuma projektā “Eiropas Inovācijas partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām”.

Partnerības izmēģinājuma projekts, kurš tika izziņots Inovācijas savienības pamatiniciatīvā, novērsīs šķēršļus saistībā ar plašu tādu inovāciju ieviešanu, kas risina demogrāfiskās novecošanās problēmas.

Komisija arī turpinās nostiprināt saikni starp AAL JP, citām ES finansētām pētniecības un inovācijas programmām un 2012.gadu, Eiropas aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gadu.

Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija ar Eiropas Parlamentu un ES Ministru padomi apspriedīs turpmākās darbības, kas vajadzīgas šo pasākumu veikšanai un programmas turpināšanai arī pēc 2013.gada, tās plānotā beigu termiņa.

Priekšvēsture

AAL kopīgajā programmā piedalās 20 ES dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija), trīs asociētās valstis (Izraēla, Norvēģija un Šveice) un Eiropas Komisija.

Tā atbalsta pilnvērtīgām vecumdienām paredzētus uz IKT balstītus risinājumus, ko var laist tirgū divos trijos gados un kas var kļūt komerciāli izdevīgi. Tas rada jaunas uzņēmējdarbības iespējas un prāvus sociālās un medicīniskās aprūpes izmaksu ietaupījumus. Piemēram, tālaprūpes risinājumi var samazināt aprūpes pakalpojumu izmaksas par apmēram 30%.

Publiskais un privātais sektors Eiropā iegulda vairāk nekā 1 miljardu eiro pētniecībā un inovācijā pilnvērtīgām vecumdienām: ap 600 miljoniem eiro AAL kopīgajā programmā, aptuveni 400 miljonus eiro ES pētniecības pamatprogrammā, un vairāk nekā 50 miljoni eiro jau ieguldīti ES IKT politikas atbalsta programmā.

Komisijas dalību programmā nosaka 2007.gada rīcības plāns “Pilnvērtīgām vecumdienām informācijas sabiedrībā”. Tā mērķis ir ar atbilstoša ES finansējuma palīdzību stiprināt dalībvalstu sadarbību pētniecības jomā.