Par ceļu satiksmes drošību

Pēc vienošanās, kas 2.decembrī noslēgta ES satiksmes ministru sanāksmē Briselē, transportlīdzekļu vadītāji tiks sodīti par satiksmes noteikumu pārkāpumiem ārzemēs, tostarp saistībā ar četriem galvenajiem iemesliem, kas izraisa 75% no visiem nāves gadījumiem uz ceļiem: par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, luksofora gaismas signālu neievērošanu, drošības jostu neizmantošanu un transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, atbildīgais transporta politikas jautājumos, Sīms Kallass paziņoja: “Varbūtība, ka transportlīdzekļa vadītājs no ārzemēm pārkāps satiksmes noteikumus, ir trīs reizes lielāka, salīdzinot ar iespēju, ka to darīs transportlīdzekļa vadītājs, kurš ir attiecīgās valsts iedzīvotājs. Šķiet, ka daudzi cilvēki uzskata, ka, atrodoties ārzemēs, noteikumi uz viņiem vairs neattiecas. Es vēlos atgādināt, ka šie noteikumi ir jāievēro, un mēs panāksim, lai tā tiešām būtu.”

ES statistika liecina, ka transportlīdzekļu vadītāji no ārzemēm veido 5% no satiksmes dalībnieku kopskaita, bet ir vainojami 15% no visiem ātruma pārsniegšanas gadījumiem. Lielākoties pārkāpēji netiek sodīti, jo valstīm ir grūti izsekot šiem transportlīdzekļu vadītājiem, kad tie atgriežas savā valstī.

Priekšlikumi

Lai uzlabotu šo situāciju, tiks izvirzīts priekšlikums direktīvai par pārrobežu kontroles sistēmas izveidošanu ceļu satiksmes drošības jomā. Ministri ir vienojušies par tās tekstu, kura pamatā ir vēršanās pret satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas īpaši apdraud drošību uz ceļiem, tostarp četriem galvenajiem iemesliem, kas izraisa 75% no visiem nāves gadījumiem uz ceļiem:

• atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu,

• neapstāšanos, kad to norāda gaismas signāls,

• drošības jostu neizmantošanu,

• transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā,

• transportlīdzekļa vadīšanu narkotiku reibumā,

• aizsargķiveru neizmantošanu,

• neatļautu braukšanu pa avārijas joslu,

• neatļautu mobilā telefona izmantošanu, vadot transportlīdzekli.

Kā tas notiks?

Priekšlikumos paredzēts identificēt ES transportlīdzekļu vadītājus, tādējādi dodot iespēju tos sodīt par satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas veikti ārpus dalībvalsts, kurā attiecīgais transportlīdzeklis ir reģistrēts. Praksē jaunie noteikumi dos iespēju izveidot elektroniskās datu apmaiņas tīklu, lai veiktu nepieciešamo datu apmaiņu starp valsti, kurā satiksmes noteikumi tikuši pārkāpti, un valsti, kurā attiecīgais transportlīdzeklis ir reģistrēts.

Tiklīdz kā transportlīdzekļa īpašnieka vārds un dzīvesvietas adrese būs zināmi, tam tiks izsūtīts paziņojums par satiksmes noteikumu pārkāpumu, kura paraugs noteikts direktīvas priekšlikumā.

Par tālāku satiksmes noteikumu pārkāpuma izmeklēšanu lemj tā dalībvalsts, kurā šis pārkāpums izdarīts. Šī direktīva nesaskaņo ne pārkāpuma raksturu, ne par to uzlikto sodu. Tātad tiks piemēroti tās valsts noteikumi, kurā pārkāpums izdarīts, un tas tiks veikts saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kurus turpinās piemērot gan attiecībā uz pārkāpuma raksturu, gan uz uzlikto sodu.

Kas notiks tālāk?

Pirms tiesību aktu stāšanās spēkā Eiropas Parlamenta deputātiem jāapstiprina šo tiesību aktu priekšlikumi, par tiem balsojot Eiropas Parlamentā. Dalībvalstīm būs divu gadu termiņš, lai transponētu šos ES tiesību aktus, līdz tie stāsies spēkā, iespējams līdz 2013.gadam.

Priekšvēsture

ES rīcības programmā ceļu satiksmes drošībai 2011.–2020.gadam, kas tika sākta 2010.gada jūlijā, izvirzīts mērķis līdz 2020.gadam uz pusi samazināt nāves gadījumu uz ceļiem skaitu.