Par produktu kvalitātes tiesību aktu kopumu

Garantēt kvalitāti patērētājiem un taisnīgu samaksu lauksaimniekiem – tie ir galvenie Eiropas Komisijas 10.decembrī pieņemtā produktu kvalitātes tiesību aktu kopuma mērķi. Šis produktu kvalitātes tiesību aktu kopums pirmo reizi nosaka visaptverošu politiku attiecībā uz sertifikācijas sistēmām, vērtību vairojošiem lauksaimniecības produktu īpašību apzīmējumiem un produktu standartiem. Līdz šim šie aspekti bija izkaisīti pa vairākiem tiesību aktiem. Ar šo tiesību aktu kopumu Komisija aptver visus ar kvalitāti saistītos aspektus, sākot no atbilstības obligātajām standartu prasībām līdz ļoti specifiskiem produktiem.

“Eiropas lauksaimniecības produkcijas stiprās puses ir tās daudzveidība, lauksaimnieku zinātība, augsne un ražošanas apgabali, kurā to iegūst,” sacīja Dačans Čološs, par lauksaimniecību un lauku attīstību atbildīgais Komisijas loceklis. Viņš piebilda: “Sarežģītajā situācijā, ko rada ekonomiskā lejupslīde, mazumtirgotāju varas pozīciju nostiprināšanās un globālā konkurence, lauksaimniekiem nepieciešami labāki instrumenti, lai informētu patērētājus par saviem produktiem. Šis produktu kvalitātes tiesību aktu kopums ir pirmais solis ceļā uz spēcīgākas un dinamiskākas lauksaimniecības nozares izveidi, un tam sekos citi pasākumi.”

Produktu kvalitātes tiesību aktu kopums ietver:

• priekšlikumu jaunai regulai par lauksaimniecības produktu kvalitātes sistēmām, ar kuru tiek uzlabota ES sistēmu skaidrība un saprotamība – stiprināta galvenā aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ACVN un AĢIN) sistēma, modernizēta garantēto tradicionālo īpatnību (GTĪ) sistēma, un izveidots jauns regulējums fakultatīvu kvalitātes apzīmējumu izstrādei, lai patērētājiem sniegtu informāciju, kuru tie pieprasa arvien biežāk, piemēram, “brīvās turēšanas apstākļi” vai “pirmais aukstais spiedums”;

• priekšlikumu racionalizēt tirdzniecības standartu pieņemšanu Komisijā, tostarp pilnvaras paplašināt lauksaimnieciskās ražošanas vietas marķējumu saskaņā ar katras lauksaimniecības apakšnozares specifiku;

• jaunas pamatnostādnes par labāko praksi attiecībā uz brīvprātīgām sertifikācijas shēmām un tādu produktu marķēšanu, kuru sastāvā izmantoti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm apzīmētie produkti.

Kvalitātes tiesību aktu kopums ir pirmais solis lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas modernizācijas virzienā. Tas ir izstrādāts, pamatojoties uz trīs gadu garumā veiktajām plašām apspriedēm un ieinteresēto aprindu līdzdalību. Tas paver ceļu saskanīgākai lauksaimniecības produktu kvalitātes politikai. Komisija paziņojusi, ka nākotnē tā plāno sīkāk izpētīt problēmas, ar kurām, piedaloties ES kvalitātes sistēmās, saskaras mazie ražotāji, kā arī kalnu apgabalos izvietotie ražotāji, kuri meklē noietu savai produkcijai. Uz šīs analīzes pamata vajadzības gadījumā tiks ierosināti papildu pasākumi.

Priekšlikumi

Komisijas pirmā tiesību akta priekšlikuma mērķis ir nostiprināt pašreizējās ES kvalitātes sistēmas, kas reglamentē ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tradicionālo īpatnību produktus un fakultatīvus kvalitātes apzīmējumus, apkopojot tās vienā tiesību aktā un ieviešot vienotu, vienkāršotu un saīsinātu reģistrācijas procedūru produktiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un ar tradicionālām īpatnībām, skaidrākus noteikumus par saikni starp preču zīmēm un ģeogrāfiskām norādēm, pieteicēju grupu lomu un “garantētas tradicionālas īpatnības” definīciju.

Komisijas šajā pašā dienā pieņemtās pamatnostādnes par tādu produktu brīvprātīgu marķēšanu, kuru sastāvā izmantoti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētie produkti, sniedz pašreizējo noteikumu skaidrojumu.

Tirdzniecības standarti veicina lauksaimniecības produktu ražošanas ekonomisko apstākļu un tirdzniecības uzlabošanu, kā arī šādu produktu kvalitātes uzlabošanu. Pašreizējie nozaru tirdzniecības standarti joprojām būs spēkā un nākotnē var tikt racionalizēti saskaņotākā veidā, ieviešot vienotu mehānismu, t.i., deleģējot pilnvaras Komisijai saskaņā ar Lisabonas līgumu (“deleģētie akti”). Tas dos iespēju pielāgot tehniskos standartus faktiskajai situācijai šajā jomā. Attiecībā uz produktiem, kuriem nav īpašu standartu, spēkā būs pamatprasības. Komisija ierosina arī paplašināt nozaru noteikumus (arī kā “deleģētos aktus”) attiecībā uz lauksaimnieciskās ražošanas vietas norādi, pamatojoties uz ietekmes novērtējumiem un ņemot vērā katras apakšnozares specifiku un patērētāju prasības pēc pārredzamības.

Ceturtais elements šajā tiesību aktu kopumā ir Komisijas pamatnostādnes par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu brīvprātīgu sertifikācijas sistēmu darbību. Minēto pamatnostādņu mērķis ir norādīt, kāda ir labākā prakse saistībā ar pēdējā desmitgadē izveidotu simtiem brīvprātīgu sertifikācijas sistēmu darbību (pēc Komisijas pasūtījuma nupat veiktais pētījums par šādām sistēmām liecina, ka pašlaik Eiropas Savienībā darbojas vairāk nekā 400 šādas sistēmas).