Par videi nodarīto zaudējumu kompensēšanas efektivitāti

Videi, mežam un medību resursiem nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas administrēšana nav pietiekami efektīva un pastāvošā sodu sistēma nav samērīga, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

VK atklājusi, ka tiek pieļauta gan vides aizsardzības, gan meža un medību resursu kontrolē iesaistīto Vides ministrijas un Zemkopības ministrijas iestāžu funkciju dublēšanās un nekoordinēta darbība.

Turklāt vides pārkāpumus kontrolējošo iestāžu un mežniecību kapacitātes samazināšanās rezultātā ir palielinājies neatklāto pārkāpumu pieauguma risks. VK secinājusi, ka Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvalžu inspektoru skaita samazināšana aptuveni par 30% ir izraisījusi veikto pārbaužu skaita samazinājumu par 50%. Savukārt Valsts meža dienesta mežsargu skaita samazināšanas vidēji par 36% rezultātā, vienlaikus palielinot apgaitas platību pat par 65%, veikto pārbaužu skaits samazinājies par 83%, kas ir viens no iemesliem, kāpēc valsts budžetā aprēķināto soda naudu apjoms samazinājies attiecīgi par 96 400 latiem jeb 30% un par 29 151 latiem jeb 38%.

Revīzijā konstatēts, ka vides aizsardzības iestāžu darbībā konstatēto normatīvo aktu neatbilstošas piemērošanas vai to neievērošanas rezultātā revidējamā laika posmā par videi nodarīto kaitējumu nav aprēķināti zaudējumi un administratīvās soda naudas vismaz par 48 054 latiem.

Normatīvajos aktos nav iestrādāts mehānisms, kas motivētu pārkāpējus samaksāt piemēroto administratīvo sodu. Neiekasētā summa valsts budžetā par meža aizsardzības pārkāpumu rezultātā uzlikto naudas sodu un nodarītajiem zaudējumiem revidējamā laika posmā pārbaudēs iekļautajās virsmežniecībās bija vismaz 855 000 latu.

VK norāda uz nepieciešamību tiesiski samērot piemērojamos sodus. Pašlaik netiek nodalīti būtiski pārkāpumi, piemēram, neatļauta zveja, no nenozīmīgākiem pārkāpumiem, piemēram, neatbilstoša marķējuma uz tīkliem. Tādējādi tiek pieļauta situācija, ka par nenozīmīgiem pārkāpumiem tiek piemērots neatbilstoši liels sods vai sods netiek piemērots vispār. Līdzīgi norma, ka par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem valsts īpaši aizsargājamā dabas teritorijā iestājas kriminālatbildība, nav samērīga ar izdarītajiem pārkāpumiem, piemēram, makšķerēšanu bez makšķerēšanas kartes.

VK revidenti neguva pārliecību par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības ievērošanu, kura paredz, ka videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas mehānismam ir jānodrošina izpostīto dabas resursu atjaunošana. Saskaņā ar nacionālo normatīvo regulējumu līdzekļi par videi nodarītajiem zaudējumiem tiek ieskaitīti valsts budžetā vispārējos ieņēmumos, bet nav iespējams izsekot, kā šie līdzekļi ir izlietoti nodarītā kaitējuma kompensējošo pasākumu finansēšanai.

VK norāda, ka šobrīd netiek pietiekami nodrošināta ilgtspējīga valsts mežu apsaimniekošana, jo normatīvie akti nenosaka ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu gadījumos, kad mežā vienkopus tiek plānotas vairākas kailcirtes, ko šobrīd praktizē lielākais valstij piederošā meža apsaimniekotājs valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” bez ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas.

Likumības revīzija “Videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas administrēšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām un nodarīto zaudējumu kompensēšanas efektivitāte” veikta par laiku no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 30.jūnijam.