Finanšu ministrija: Par Valsts kontroles pārmetumiem par ES fondu sistēmu Latvijā

Latvijā izveidotā Eiropas Savienības (ES) fondu vadības un kontroles sistēma atbilst ES noteiktajam regulējumam un nav pārlieku striktu prasību, uzsver Finanšu ministrija (FM) kā ES fondu vadošā iestāde.

Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijas ziņojumā iekļauts nekorekts un sabiedrību maldinošs apgalvojums, ka ES fondu uzraudzības sistēma nerada pārliecību par sistēmisku pieeju ES finansējuma izlietošanas kontrolē. Eiropas Komisija (EK) ir akreditējusi Latvijā izveidoto ES fondu vadības un kontroles sistēmu, tādējādi apstiprinot tās atbilstību ES noteiktajam regulējumam. Turklāt atbilstoši gan EK, gan Latvijas iniciatīvām ir jau veikti vairāki vienkāršošanas pasākumi, kas arvien vairāk samazina dažādu veidu kontroles, atvieglo noteikto prasību izpildīšanu, samazinot resursu patēriņu.

Tāpat Finanšu ministrija uzskata, ka VK konstatējums par nepieciešamību FM kā ES fondu vadošajai iestādei optimizēt iekšējo organizatorisko struktūru ir neizsvērts. Vadošā iestāde šā gada aprīlī ir veikusi reorganizāciju tieši ar mērķi nodrošināt maksimāli efektīvu darbu, kā rezultātā funkcijas departamentu līmenī ir optimāli organizētas un nodalītas gan tematiski, gan pēc satura. Ir nodalītas katras ES fondu darbības programmas individuālās vadības struktūrvienības gan plānošanas, gan uzraudzības jautājumos, ņemot vērā, ka darbības programmas ir specifiskas gan pēc finansējuma saņēmēju loka, gan administrēšanas, gan projektu tipiem, ieviešanas nosacījumiem utt., norāda FM.

VK arī norāda, ka, veicot maksājumu pieprasījumu pārbaudes, iestādes izdevumu attaisnojošos dokumentus joprojām pārbauda pilnā apmērā, nevis izlases veidā. Savukārt FM skaidro, ka ES fondu kontroles ir balstītas uz risku analīzi. ES fondu vadības un kontroles sistēmā paredzētās kontroles un pārbaudes tiek veiktas, pamatojoties uz EK Regulu un EK auditoru prasībām, lai nodrošinātu ES fondu līdzekļu pareizu izlietojumu dažādos projekta īstenošanas un izdevumu veikšanas posmos, lai samazinātu neatbilstoši veikto izdevumu rašanos. Kā jau iepriekš minēts, FM jau līdz šim ir veikusi vairākus nozīmīgus pasākumus, kas ļāvuši gan samazināt administrēšanas un kontroļu izmaksas, gan paātrināt maksājumu plūsmu finansējuma saņēmējiem un uzlabot iestāžu sadarbību ar finansējuma saņēmējiem atbilstoši principam “orientācija uz klientu”, kas arī būtiski atslogo gan iestāžu, gan finansējuma saņēmēja resursu patēriņu.

Finanšu ministrija jau iepriekš ir atzinusi, ka 100% kontroles ne vienmēr ir adekvātas, un vienkāršošanas ietvaros aicinājusi iestādes pārbaudes veikt izlases veidā, kas apstiprināts gan normatīvos aktos, gan vadlīnijās. Tomēr, ņemot vērā konstatētās iespējamās neatbilstības un krāpšanās gadījumus, FM uzskata, ka nav pieļaujama nepietiekami izsvērta pārlieka vienkāršošana un kontroļu minimizēšana, lai tikai ietaupītu administratīvos resursus.

FM veic ikgadējo analīzi par ES fondu ieguldījumu makroekonomiskās stabilitātes veicināšanā. Ārvalstu finanšu investīciju ietekmes uz makroekonomisko stabilitāti izvērtēšana ir komplicēts process, kas ietver dažādu mikroekonomisko un makroekonomisko rādītāju apkopošanu un analīzi.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa