Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 21.decembrī

AM: Par Latvijas un Beļģijas sadarbību aizsardzības jomā

21.decembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Beļģijas Karalistes aizsardzības ministra saprašanās memorandu par sadarbību aizsardzības jomā un militārajām attiecībām”.

Ar šiem noteikumiem tiks apstiprināts saprašanās memorands starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Beļģijas Karalistes aizsardzības ministru, ar kuru puses vienojas par sadarbības pamatiem, kārtību, kādā tiek plānota sadarbība, sadarbības finansiālajiem nosacījumiem, kā arī rīcību domstarpību gadījumos.

Sadarbība tiks veikta aizsardzības politikas un plānošanas, militārās izglītības un apmācības, militāro spēju attīstības, loģistikas, iepirkumu un citās jomās.

AM: Par augstāko virsnieku militārajām dienesta pakāpēm atbilstošajiem amatiem

21.decembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumos Nr.775 “Noteikumi par augstāko virsnieku militārajām dienesta pakāpēm atbilstošajiem amatiem””.

Sakarā ar Nacionālo bruņoto spēku reformām Aizsardzības ministrija precizē noteikumus, paredzot, ka brigādes ģenerāļa (Jūras spēkos – flotiles admirāļa) dienesta pakāpei atbilstošs amats ir izpildsekretārs militāro spēju attīstības jautājumos.

Noteikumu projekts arī paredz, ka ģenerālmajora (Jūras spēkos – kontradmirāļa) dienesta pakāpei atbilstošais amats ir Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks.

AM: Par līdzfinansējumu karavīru biedrībām sabiedrības informēšanas pasākumiem

21.decembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu”.

Rīkojuma projekts paredz biedrību.– “Latvijas Nacionālo partizānu apvienība”, “Latvijas Nacionālo karavīru biedrība”, “Latviešu virsnieku apvienība”, “Latvijas Rezerves virsnieku asociācija” un “Latviešu strēlnieku apvienība” – veikto patriotiskās audzināšanas un sabiedrības informēšanas pasākumu līdzfinansēšanu no Aizsardzības ministrijas 2010.gada budžeta 12 320 latu apmērā.

Aizsardzības ministrijas pienākums ir informēt sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultēties ar nevalstiskajām organizācijām lēmumu pieņemšanas procesā, veicināt sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaistīt sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē.

AM: Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Hospitāļu ielā

21.decembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas sagatavotie rīkojuma projekti “Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamā īpašuma daļu – būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 017 0067 021) un tai piekrītošo zemes vienību Hospitāļu ielā 55, Rīgā” un “Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamā īpašuma daļu – būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 017 0067 012) un tai piekrītošo zemes vienību Hospitāļu ielā 55, Rīgā”.

Nekustamais īpašums ir reģistrēts uz valsts vārda Aizsardzības ministrijas personā.

Aizsardzības ministrija neatbalsta slimnīcas ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 017 0067 021), aptiekas un asins pārliešanas stacijas (būves kadastra apzīmējums 0100 017 0067 012), kā arī tām piekrītošās zemes vienības Hospitāļu ielā 55, Rīgā, nodošanu privatizācijai, kā to paredzēja Ekonomikas ministrijas izstrādātais rīkojuma projekts.

Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas un Veselības ministrijas 2010.gada 16.marta līgumu par nekustamā īpašuma bezatlīdzības lietošanu valsts īpašuma objekts nepieciešams Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta funkciju nodrošināšanai.

AM: Par Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras nolikumu

21.decembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Valsts aģentūras “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” nolikums”.

Projekta mērķis ir noteikt Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras kompetenci, kā arī saskaņā ar Ģeotelpiskās informācijas likumā esošajām normām paplašināt aģentūras funkcijas un veicamos uzdevumus.

Noteikumu projekts paredz, ka tiek likvidēta Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Konsultatīvā padome, jo saskaņā ar Ģeotelpiskās informācijas likumu Aizsardzības ministrijā paredzēts izveidot Ģeotelpiskās informācijas ekspertu padomi, kas nodrošinās līdzīgas funkcijas kā iepriekš Konsultatīvā padome.

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments

 

FM: Par valsts budžeta dotācijām pašvaldībām

21.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti vairāki Finanšu ministrijas (FM) sagatavoti noteikumi likumā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu noteikto normu izpildei.

MK apstiprināja noteikumus par kārtību, kādā 2011.gadā piešķir valsts budžeta dotāciju pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas. Noteikumi paredz, ka Valsts kase nodrošina finansējuma pārskaitīšanu uz attiecīgās pašvaldības kontu vienu reizi mēnesī līdz attiecīgā mēneša septītajam datumam 1/12 daļas apmērā no attiecīgajai pašvaldībai norādītā finansējuma apmēra.

Pamatojoties uz FM veiktajiem pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķiniem 2011.gadam, kā arī ievērojot likumā par valsts budžetu 2011.gadam noteiktās apropriācijas apmēru, valsts budžeta dotācija pārskaitāma četrām pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas: Daugavpils pilsētas pašvaldībai (230 lati), Rēzeknes pilsētas pašvaldībai (237 lati), Jēkabpils pilsētas pašvaldībai (244 lati) un Liepājas pilsētas pašvaldībai (249 lati). Pēc valsts budžeta dotācijas saņemšanas zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju tiek nodrošināti 262 latu apmērā.

Tāpat MK tika apstiprināti noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2011.gadā, kas nosaka katrai pašvaldībai aprēķināto no izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju vai izlīdzināšanas fondā veicamās iemaksas un kārtību, kādā tiek veiktas iemaksas izlīdzināšanas fondā un izmaksāta dotācija no tā, kā arī finanšu nepieciešamību katrā pašvaldībā.

Pašvaldības 2011.gadā veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā atbilstoši MK noteikumos par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2011.gadā noteiktajam procentam no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu faktiskās izpildes. Dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda saņem atbilstoši minētajos noteikumos noteiktajam procentam no pašvaldību izlīdzināšanas fondā iemaksātās summas.

MK arī apstiprināja noteikumus par valsts budžeta dotāciju pašvaldībām 2011.gadā par sociālās aprūpes iestādēs līdz 1998.gada 1.janvārim ievietotām personām. Atbilstoši Labklājības ministrijas sniegtajai informācijai par aprūpes iestādēs ievietotajām personām no valsts budžeta attiecīgajai pašvaldībai piešķir 6000 latu par vienu bērnu bērnunamā un 3000 latu par vienu iemītnieku veco ļaužu pansionātā un centrā. Noteikumos ir noteikts, ka Valsts kase nodrošina finansējuma pārskaitīšanu uz attiecīgo pašvaldību kontiem vienu reizi mēnesī līdz attiecīgā mēneša septītajam datumam 1/12 daļas apmērā no finansējuma kopsummas.

FM: Par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai un tranzīta piemērošanu

21.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie noteikumi par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai un muitas procedūras – tranzīta – piemērošanas kārtību.

Noteikumos par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai ir iekļautas normas par muitas nodokļa parāda, pievienotās vērtības nodokļa parāda un akcīzes nodokļa parāda galvojumu piemērošanu. Noteikumos ir apvienotas galvojuma piemērošanas kārtības visu muitas procedūru nodrošināšanai.

Ir noteikts, ka situācijā, ja galvojumu dod cita persona, nevis tā, no kuras tas tiek prasīts, tad galvojuma devējs to dod savā vārdā. Tādā veidā tiks novērstas neskaidrības, nosakot atbildīgo personu un veicot piedziņu gadījumā, ja nodokļu parāds nav nomaksāts.

Tāpat noteikumos ir noteikts, ka galvojums muitas nodokļa parādam, kas var rasties (izņemot, ja tiek piemērota muitas procedūra – tranzīts, jo Eiropas Savienības normatīvie akti neparedz atbrīvojumu šai procedūrai, un izņemot, ja tiek piemērota muitas procedūra – laišana brīvā apgrozībā, jo tādā gadījumā rodas muitas parāds), nav jāsniedz, ja atbildīgā persona ir saņēmusi atzītā komersanta statusu vai gadījumā, ja atbildīgā persona atbilst šo noteikumos minētajām prasībām (tas nozīmē – personai nav nodokļu parādu, nav sodāmības par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā un persona nav pasludināta par maksātnespējīgu) un tai vismaz 10 gadus ir atļauja muitas brokera darbībai.

Noteikumiem stājoties spēkā, spēku zaudēs MK 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr.1005 “Noteikumi par muitas un akcīzes nodokļa parāda galvojuma piemērošanu Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēs” un MK 2006.gada 16.maija noteikumi Nr.396 “Muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas kārtība” .

Savukārt noteikumos par muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas kārtību ir noteikti atsevišķi nosacījumi tranzīta procedūras piemērošanai, kas nav noteikti ar ES regulām, t.i., prasības TIR procedūras piemērošanai, procedūras piemērošana naftas produktiem, kas tiek pārvietoti pa cauruļvadiem, precēm, kas tiek pārvietotas pa dzelzceļu un precēm, kas tiek pārvietotas starp brīvajām zonām viena muitas kontroles punkta ietvaros.

Tā kā pasākumu plānā ēnu ekonomikas apkarošanai ir norādīts, ka transporta nozarē ir saskatāmas ēnu ekonomikas pazīmes, tad viens no risinājumiem ir apgrūtināt iesaistīšanās iespējas ēnu ekonomikā, t.i., nedeklarētu ienākumu (tā saukto aplokšņu algu) izmaksu darbiniekiem. Lai to ierobežotu, noteikumos ir noteikts kritērijs TIR procedūras izmantošanai – noteikta algas līmeņa nodrošināšana darbiniekiem. Komersantam, kas vēlēsies saņemt tiesības izmantot TIR procedūru un saņemt TIR karnetes, būs jāseko, lai tā darbinieku atalgojums nebūtu mazāks par 70% no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem nozarē.

FM: Par bioproduktus saturošas degvielas apriti un attiecīgā akcīzes nodokļa administrēšanu

21.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie noteikumi par bioproduktus saturošas degvielas aprites un attiecīgā akcīzes nodokļa administrēšanas kārtību.

Pēc būtības noteikumi saglabās pašlaik esošās prasības, kas ir noteiktas MK 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1619 “Bioproduktus saturošas degvielas aprites un attiecīgā akcīzes nodokļa administrēšanas kārtība”.

Papildus tam noteikumi paredz:

• aprites un samazinātās akcīzes nodokļa likmes administrēšanas kārtību naftas produktiem, kuri ir iezīmēti (marķēti) un kurus izmanto par kurināmo, ja minētie naftas produkti satur 5% no kopējā produktu daudzuma rapšu sēklu eļļu vai no rapšu sēklu eļļas iegūto biodīzeļdegvielu;

• noteikt pienākumu komersantiem, kuri veic darbības ar naftas produktiem, kurus izmanto par kurināmo, uzrādīt dokumentus, kas apliecina pievienotās rapšu sēklu eļļas vai no rapšu sēklu eļļas iegūtas biodīzeļdegvielas esamību naftas produktos, kā arī tās izcelsmi.

Noteikumi stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

 

IeM: Par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu minimālo algu

21.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts MK noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.568 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālajām piemaksām””.

Grozījumi nodrošinās, ka mēnešalgas minimālais apmērs amatpersonām nav zemāks par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, kas no 2011.gada 1.janvāra būs 200 latu.

IeM: Par nekustamā īpašuma Liepājā nodošanu ministrijas valdījumā

21.decembrī Ministru kabineta sēdē atbalstīts rīkojums “Par nekustamo īpašumu Zvejnieku alejā 4, Liepājā”, kas paredz saglabāt valsts īpašumā un nodot Iekšlietu ministrijas valdījumā nekustamo īpašumu – būvi Liepājā, Zvejnieku alejā 4.

Rīkojums arī paredz pārņemt valsts īpašumā un nodot Iekšlietu ministrijas valdījumā zemes vienību 3412 m² platībā Zvejnieku alejā 4, Liepājā, kas ierakstīta zemesgrāmatā uz Liepājas pilsētas pašvaldības vārda un ko Liepājas pilsētas pašvaldība saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 43.pantu nodod valstij bez atlīdzības.

Būve – šautuve Zvejnieku alejā 4, Liepājā –, kas šobrīd reģistrēta Iekšlietu ministrijas padotības iestādes “Nodrošinājuma valsts aģentūra” bilancē, ir nepieciešama Kurzemes reģionā izvietoto Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu funkciju nodrošināšanai.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

 

IeM: Par grozījumiem Imigrācijas likumā

21.decembrī Ministru kabinets (MK) atbalstījis Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”.

Lai nodrošinātu Latvijas Republikas regulējuma atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem, likumprojekts paredz precizēt esošo ārzemnieku izraidīšanas kārtību, t.i., izraidīšanas subjektus, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Valsts robežsardzes kompetenci izraidīšanas lēmumu pieņemšanā, šo lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, piespiedu izraidīšanas realizācijas atlikšanu, kā arī ārzemnieka aizturēšanas termiņus un pamatojumu.

Likumprojekts paredz ieviest ārzemnieku aizturēšanai alternatīvus pasākumus, nepilngadīgu ārzemnieku bez pavadības izraidīšanas nosacījumus un viņu pārstāvēšanu izraidīšanas procesā, kā arī ieceļošanas aizlieguma noteikšanu Šengenas tiesiskajā telpā. Vienlaikus likumprojekts paredz izveidot ārzemnieku piespiedu izraidīšanas novērošanas sistēmu Latvijas Republikā.

Likumprojekts ir nepieciešams, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2008/115/EK (2008.gada 16.decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi.

Vienlaikus ar likumprojektu tiks pārņemtas attiecīgās normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2009/50/EK direktīvas (2009.gada 25.maijs) par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos, kā arī no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2009/52/EK (2009.gada 18.jūnijs), ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi, prasībām.

IeM: Par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonas tiek nosūtītas mācībās

21.decembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumos Nr.257 “Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību””.

Grozījumi novērš atsevišķas problēmas, kas radušās sakarā ar otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvi citās augstskolās, ar 2010.gada 1.janvāri likvidējot Iekšlietu ministrijas(IeM) padotībā esošo augstākās izglītības iestādi – Latvijas Policijas akadēmiju. Šobrīd attiecīgās otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas turpina īstenot citas valsts akreditētas augstākās izglītības iestādes, ar kurām IeM un tās padotības iestādes ir noslēgušas līgumus par speciālistu sagatavošanu.

Grozījumi precizē IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu mācību izdevumu aprēķināšanas kārtību, nosaka līgumu par speciālistu sagatavošanu slēgšanas kārtību un saturu, kā arī precizē iestādes, kas var slēgt šādu līgumus.

Grozījumi arī regulē rīcību gadījumos, kad amatpersona izglītības ieguves laikā atsakās uzņemties normatīvajos aktos paredzētās saistības vai arī tā tiek eksmatrikulēta, kā arī ja amatpersonu atvaļina no dienesta izglītības ieguves laikā.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

 

LM: Par visu izdienas pensiju vienotu administrēšanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā

No 2011.gada 1.janvāra Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nodrošinās visu izdienas pensiju vienotu administrēšanu.

To paredz 21.decembrī valdībā apstiprinātie Labklājības ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā diplomātu izdienas pensijas”, “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm aprēķina, piešķir un izmaksā izdienas pensijas”, “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā izdienas pensijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām”, “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensijas”, “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā prokuroru izdienas pensijas”, “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā tiesnešu izdienas pensijas”.

Pašreiz izdienas pensijas aprēķina, piešķir un izmaksā deviņas institūcijas: Aizsardzības, Kultūras, Iekšlietu, Ārlietu ministrija, Tiesu administrācija, Ģenerālprokuratūra, Satversmes aizsardzības birojs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, VSAA.

LM: Par speciālo piemaksu pie vecuma pensijas administrēšanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā

Tā kā no 2011.gada izdienas pensiju administrēšana ir uzticēta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), arī speciālo piemaksu pie vecuma pensijas cilvēkiem, kuri dienējuši Latvijas policijā un Latvijas Robežsargu brigādē un kuru dienestu pārtraukusi Latvijas iekļaušana PSRS sastāvā, un kuriem nav piešķirta izdienas pensija, ar 2011.gadu piešķirs un izmaksās VSAA.

Līdz šim to darīja Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs.

Iepriekšminēto paredz Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie Ministru kabineta “Noteikumi par speciālo piemaksu valsts vecuma pensijai Latvijas policijā un Latvijas Robežsargu brigādē dienējušām personām”, kas 21.decembrī apstiprināti valdībā.

Lai saņemtu speciālo piemaksu, cilvēkam vienai no VSAA nodaļām būs jāiesniedz iesniegums par speciālās piemaksas piešķiršanu. Tāpat jāiesniedz arī arhīva izziņa, kas apstiprinās cilvēka dienesta faktu Latvijas policijā vai Latvijas Robežsargu brigādē attiecīgajā laikposmā.

VSAA nodaļas amatpersona, izskatot iepriekš minētos dokumentus, pieņems lēmumu par speciālās piemaksas piešķiršanu vai atteikumu to darīt. Atbilstoši noteikumu projektam speciālo piemaksu plānots izmaksāt vienlaikus ar valsts vecuma pensiju katru mēnesi no 5. līdz 24.datumam.  

Speciālo piemaksu pēc cilvēka pieprasījuma pārskaitīs uz viņa Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontu, vai par maksu piegādās personas dzīvesvietā kopā ar valsts vecuma pensiju.

Pēc Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra sniegtās informācijas šīs piemaksas saņem trīs personas. Piemaksas apmērs ir divu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apmērā.

LM: Par invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanu un uzskaiti

Lai noteiktu kārtību, kādā cilvēkiem ar invaliditāti izsniedz invaliditāti apliecinošu dokumentu, kā arī noteiktu vienotu dokumenta paraugu un uzskaites kārtību, 21.decembrī valdībā apstiprināti jauni noteikumi.

Tie bija jāizstrādā, jo no 2011.gada 1.janvāra spēkā stājas Invaliditātes likums.

Atbilstoši noteikumiem “Invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas un uzskaites kārtība” Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (komisija), tāpat kā līdz šim, izsniegs invalīda apliecinošu dokumentu – invalīda apliecību. Invalīda apliecību cilvēki varēs saņemt bez maksas.

Lai saņemtu invalīda apliecību, personai ar invaliditāti vai tā likumiskajam pārstāvim jebkurā Komisijas struktūrvienībā būs jāiesniedz iesniegums. Iesniegumā jānorāda personas vārds, uzvārds, faktiskās dzīvesvietas adrese, ja tā atšķiras no deklarētās, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese. To varēs izdarīt arī mutiski. Tāpat iesniegumu būs tiesības iesniegt arī elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai nosūtīt iesniegumu pa pastu. Iesniegumam jāpievieno arī fotogrāfija (3x4 cm). Fotogrāfija nebūs jāpievieno, ja invaliditāte noteikta bērnam, kas jaunāks par trīs gadiem.

Tāpat paredzēts invalīda apliecību izsniegt dienā, kad pieņemts lēmums par invaliditātes noteikšanu. Ja tas nav iespējams, piecu darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas to nosūtīs ierakstītā pasta sūtījumā. Gadījumos, kad, iesniedzot iesniegumu, personas fotogrāfija nebūs pievienota, komisija invalīda apliecību izsniegs vai nosūtīs piecu darba dienu laikā pēc tās saņemšanas.

Tā kā apliecība ir numurēts stingrās uzskaites dokuments, par tās saņemšanu saņēmējam būs jāparakstās invalīda apliecību uzskaites žurnālā.

Vienlaikus noteikumi paredz kārtību, kādā atkārtoti tiek izsniegta invalīda apliecība, ja tā nozaudēta, bojāta, iznīcināta, prettiesiski atsavināta, mainījušies personas dati vai beidzies apliecības derīguma termiņš.

Saņemot pakalpojumu, kura saņemšanai cilvēkiem ar invaliditāti paredzēti atvieglojumi, invalīda apliecība apliecina cilvēka ar invaliditāti tiesisko stāvokli, proti, ka cilvēkam ir noteikta invaliditāte un viņš ir tiesīgs saņemt attiecīgo pakalpojumu ar normatīvajos aktos noteiktajiem atvieglojumiem. Piemēram, uzrādot invalīda apliecību, cilvēkiem ar I grupas un II grupas invaliditāti, bērniem ar invaliditāti, kā arī cilvēka ar I grupas invaliditāti vai bērnu ar invaliditāti pavadonim ir tiesības bez maksas izmantot visu veidu sabiedrisko transportu, izņemot taksometrus.

Pēc LM rīcībā esošās informācijas 2010.gada 1.jūlijā Latvijā bija 138 482 personas ar invaliditāti.

LM: Par atbalstu mājokļa pielāgošanai cilvēkiem ar invaliditāti

Lai cilvēkiem ar smagu invaliditāti mazinātu invaliditātes izraisītās sekas, valdībā 21.decembrī apstiprināti noteikumi “Atbalsta mājokļa pielāgošanai personām ar invaliditāti saņemšanas nosacījumi un saņemšanas kārtība”.

Ar atbalstu plānots pilnībā vai daļēji atlīdzināt samaksātos kredīta procentus atbilstoši kredīta līgumam par cilvēka, viņa vecāku, bērnu vai likumiskā pārstāvja īpašumā vai lietošanā esoša mājokļa pielāgošanu cilvēka ar invaliditāti vajadzībām. Tas būs iespējams šādos gadījumos: ja īpašumu vai mājokli lietos cilvēks ar 1.grupas invaliditāti, ar 2.grupas redzes vai dzirdes invaliditāti un cilvēks līdz 18 gadu vecumam, kuram nepieciešama īpaša kopšana.

Atbalstu sniegs, piešķirot no valsts budžeta līdzekļiem finansējumu, lai cilvēkam atlīdzinātu samaksātos kredīta procentus atbilstoši kredīta līgumam, kurš noslēgts ar Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestādi ar mērķi pielāgot mājokli.

Lai saņemtu atbalstu, cilvēkam Labklājības ministrijā (LM) būs jāiesniedz iesniegums un dokumenti, kuri pierāda atbalsta objektīvu pamatotību. Būs jāiesniedz tikai tāda informācija (dokumentu veidā), kuru LM pati nevarēs iegūt no citām institūcijām.

Visus dokumentus būs iespējams nosūtīt arī elektroniski (atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu) vai pa pastu.

Atšķirībā no līdzšinējām prasībām papildus būs jāiesniedz arī īres līguma kopija, ja mājoklis, kuru paredzēts pielāgot, tiek īrēts (jo viens no atbalsta saņemšanas nosacījumiem ir īres līgums vismaz uz pieciem gadiem no atbalsta pieprasīšanas dienas), un mājokļa īpašnieka rakstiska piekrišana mājokļa pielāgošanai, ja atbalsta pieprasītājs pats nav mājokļa īpašnieks.

Kopiju notariāla apliecināšana nebūs obligāta. Tādējādi kopijas varēs apliecināt organizācija, kura izdevusi dokumenta oriģinālu. Iesniegumu reģistrēšana LM notiks vispārējā kārtībā. Proti, LM nav paredzēts uzturēt atsevišķu, speciālu reģistru.

Par atbalsta piešķiršanu lems labklājības ministra izveidota komisija, kuras sastāvā būs LM un Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Ja LM attiecīgajā gadā nebūs piešķirts valsts budžeta finansējums atbalsta piešķiršanai, tad atbalsta saņemšanai cilvēku uzņems rindā.

Saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas sniegto informāciju līdz 2010.gada 1.septembrim reģistrēti 9070 cilvēki ar 1.invaliditātes grupu, 230 cilvēki ar 2.grupas dzirdes invaliditāti, 3293 cilvēki ar 2.grupas redzes invaliditāti un 1684 cilvēki līdz 18 gadu vecumam, kuriem nepieciešama īpaša kopšana.

LM: Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu

21.decembrī valdībā apstiprinātas izmaiņas Labklājības ministrijas izstrādātajos “Noteikumos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”.

Saskaņā ar noteikumiem ģimene (personas) ir atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 90 latus.

Tāpat sociālajam dienestam būs iespēja no jauna izvērtēt ģimenes (personas) materiālo situāciju, ja būtiski mainīsies ģimenes (personas) materiālā un sociālā situācija.

Savukārt nosakot atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam, netiks vērtēts, cik ilgi ģimenes (personas) īpašumā atrodas vienīgais automobilis. Vienlaikus sociālā darba speciālistiem būs jāprecizē, kādi un cik transportlīdzekļi ir ģimenes un ģimenes locekļu īpašumā, piemēram, viens automobilis vai motocikls ģimenei, viens velosipēds, mopēds vai motorollers katram ģimenes loceklim.

Minētie noteikumi būs spēkā no 2011.gada 1.janvāra.

No 2010.gada janvāra līdz novembrim vidēji trūcīgā statuss bija spēkā 153 005 personām mēnesī jeb 6,83% no iedzīvotāju skaita.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par kārtību, kādā piešķir un izlieto vienreizēju dotāciju pašvaldības infrastruktūras attīstībai

Ņemot vērā pašvaldību lūgumu pagarināt termiņu neizlietotās dotācijas infrastruktūras attīstībai izmantošanai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir sagatavojusi grozījumus tiesiskajā regulējumā, lai 16 novadu pašvaldībām, kuras mērķdotāciju saņēma 2008.gadā, būtu iespēja attīstīt infrastruktūras objektus līdz nākamā gada beigām.

Saskaņā ar patlaban spēkā esošajiem noteikumiem pašvaldībām piešķirtā 200 000 latu dotācija par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību jāizlieto 24 mēnešu laikā no piešķiršanas dienas. Neiekļaujoties noteiktajā termiņā, dotācija vai tās daļa novadu pašvaldībām jāatmaksā valsts budžetā.

RAPLM izstrādātie grozījumi noteikumos veikti, ņemot vērā šābrīža ekonomisko situāciju valstī, nelabvēlīgo pašvaldību budžeta stāvokli, kā arī sarežģīto iepirkuma sistēmu, kas atbilstoši pašvaldību sniegtajai informācijai kavējis dotācijas izlietošanu noteiktajā termiņā. Tāpat iepirkuma konkursu rezultātu apstrīdēšanas dēļ lielākā daļa pašvaldību nepaguva apgūt dotāciju noteiktajā laikā.

Šābrīža situācijā, kad pašvaldību ieņēmumi ir mazāki, nekā iepriekš tika plānoti, neizlietoto naudas līdzekļu atmaksa būtu papildu slogs pašvaldību budžetiem, kā arī tā atstās negatīvu ietekmi uz pašvaldību infrastruktūras attīstību, kas nepieciešams pašvaldību iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai, akcentē RAPLM.

Ministrija uzskata, ka ieguldījumi infrastruktūrā ir labākais veids, kā sekmēt uzņēmējdarbības aktivitāti reģionos un iedzīvotājiem nodrošināt gan tik nepieciešamās darba vietas, gan mūsdienīgu pašvaldības pakalpojumu pieejamību.

Dotācijas infrastruktūras attīstībai tika piešķirtas pašvaldības īpašumā esošu infrastruktūras objektu projektēšanai, būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai, kā arī līdzfinansējumam Eiropas Savienības struktūrfondu finansētu pašvaldības infrastruktūras objektu projektēšanai, būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai. Kopumā no 2005.gada novadu pašvaldībām infrastruktūras attīstībai tika piešķirti 95,95 miljoni latu.

2009.gadā, izveidojot 109 novadus un deviņas republikas pilsētas, noslēdzās vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma. Turpinot atbalstu jaunizveidotajiem novadiem, ministrija dažādu pašvaldībām nozīmīgu infrastruktūras objektu sakārtošanai, kā arī autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai piešķīra kopumā 4,11 miljonus latu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātos grozījumus noteikumos “Kārtība, kādā piešķir un izlieto vienreizēju dotāciju pašvaldības infrastruktūras attīstībai” 21.decembrī atbalstīja Ministru kabinets.

RAPLM: Par finansējuma piešķiršanu Liepājas pilsētas un Mālpils novada pašvaldībai

Ministru kabinets 21.decembrī atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavoto priekšlikumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Liepājas pilsētai un Mālpils novada pašvaldībai 187 646 latu finansējumu.

Noteikumi par kārtību, kādā pieprasa un izlieto budžeta līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, paredz, ka pašvaldībām jānodrošina līdzfinansējums attiecīgajam objektam radīto zaudējumu novēršanā ne mazāk kā 30 procentu apmērā.

Izņēmums līdzfinansējuma nodrošināšanai ir sociālās aprūpes centrs, dienas aprūpes centrs, sociālā māja vai internātskola. Ja objekts ir apdrošināts, pašvaldības līdzfinansējumā ietilpst objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam.

Liepājas pilsētai Ministru kabineta piešķirtais 130 646 latu finansējums nepieciešams, lai likvidētu ugunsgrēka sekas un novērstu avārijas situāciju Liepājas pilsētas pašvaldības īpašumā esošajās ēkās, tās nojaucot, kā arī lai novērstu sniega radītos bojājumus, veicot Liepājas pilsētas pašvaldībai piederošās ēkas jumta rekonstrukciju un seguma atjaunošanu.

Liepājas pilsētas pašvaldība ar piešķirto finansējumu plāno pašvaldību objektus nojaukt, tādējādi novēršot nelaimes gadījumu riska faktorus, kas apdraud iedzīvotāju drošību un dzīvību.

Savukārt Mālpils novada pašvaldībai piešķirtie 57 000 lati nepieciešami, lai nodrošinātu profesionālās izglītības iestādes “Mālpils profesionālā vidusskola” uzturēšanas izdevumu finansēšanu par 2010.gadu, tādējādi nodrošinot skolas sekmīgu darbību un attīstību. Kopējais izglītojamo skaits minētajā pašvaldības izglītības iestādē šogad ir 258 skolēni.

Finansējums nepieciešams, lai nodrošinātu normējamās izmaksas, stipendijas, dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas, izdevumus kultūrizglītībai un sportam, kā arī darba samaksu darbiniekiem.

Mālpils profesionālā vidusskola ir novada pašvaldības izglītības iestāde, kura īsteno trīs profesionālās izglītības programmas: siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija – ar kvalifikāciju ēku inženiertīklu tehniķis; ēdināšanas pakalpojumi – ar kvalifikāciju ēdināšanas pakalpojumu speciālists; kokizstrādājumu izgatavošana – ar kvalifikāciju mēbeļu galdnieks.

Mālpils profesionālajā vidusskolā ir izveidota mūsdienu prasībām atbilstoša materiāli tehniskā bāze, ieguldot tās attīstībā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus, arī turpmāk tiek plānota materiāli tehniskās bāzes pilnveidošana no ERAF finansējuma laika posmā līdz 2013.gadam.

Noteikumi paredz pašvaldībām sagatavot aktu, kas apliecina notikušo faktu un ar to saistītos zaudējumus, pieprasīto līdzekļu aprēķinu, kurā norāda veicamo darbu, pakalpojumu vai pasākumu aprakstu, nepieciešamo materiālu daudzumu, apliecinājumu no būvvaldes, ka aprēķinā iekļautās cenas atbilst vidējām tirgus cenām.

Pašvaldībām RAPLM bija jāiesniedz pieprasīto līdzekļu plānoto izdevumu tāme, apliecinājums, ka infrastruktūras objekts ir pašvaldības īpašumā vai valdījumā un ka par objektu pašvaldībai pienākas vai nepienākas apdrošināšanas atlīdzība, kas jāizvērtē.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par grozījumiem noteikumos par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem

Lai nodrošinātu pārskatāmu informāciju kases čeku izdrukās par taksometru pakalpojumiem, braukšanas maksas aprēķinā no nākamā gada 1.februāra vienlaikus izmantos gan attāluma, gan laika tarifu.

To nosaka Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotie un 21.decembrī valdībā atbalstītie grozījumi “Noteikumos par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem”.

Šobrīd braukšanas maksas aprēķinā par taksometru pakalpojumiem galvenokārt tiek izmantots t.s. vienkāršais tarifs, tas nozīmē, ka taksometru skaitītājos ir ieprogrammēts noteikts minimālais ātrums, kuru pārsniedzot turpmākajā ceļā tiek aprēķināts tikai nobrauktais attālums, savukārt braucot lēnāk, rēķina tikai ceļā pavadīto laiku, nobraukto attālumu neņemot vērā. Līdz ar to čekā atspoguļotā informācija nav objektīva, jo neuzrāda reālo kilometru nobraukumu.

Tāpēc turpmāk iecerēts brauciena maksu aprēķināt, summējot kopā gan nobrauktos kilometrus, gan braucienā pavadīto laiku neatkarīgi no tā, ar kādu ātrumu taksometrs ir braucis. Summējoties abiem parametriem, braukšanas maksa taksometros teorētiski palielinātos, taču prognozējams, ka taksometru pārvadājumu tirgus nepieļaus cenu celšanos un tiks noteikti zemāki tarifi par katru nobraukto kilometru, kā arī ceļā pavadīto laiku. Gan laika, gan attāluma maksimālos tarifus nosaka katra pašvaldība.

Ņemot vērā, ka no nākamā gada 1.janvāra visos taksometros būs jāizsniedz kases čeks, jāveic arī citi precizējumi spēkā esošajos noteikumos. Saskaņā ar šābrīža regulējumu taksometra vadītājs var pieprasīt pasažierim maksāt avansu par braucienu. Saņemot avansu, vadītājs izsniedz kvīti.

Tā kā ne visu taksometru skaitītāju tehniskās iespējas spēj nodrošināt kases čeka izsniegšanu par iemaksāto avansu, kas pēc tam jāiekļauj kopējā apmaksājamā summā, no spēkā esošā regulējuma tiek svītrotas normas, kas regulē avansa izmantošanu braukšanas maksas norēķinos. Jaunā braukšanas maksas aprēķina kārtība ir saskaņota ar taksometru nozares pārstāvjiem. Saskaņā ar VID informāciju patlaban Latvijā ir reģistrēti 2385 taksometru skaitītāji.

Līdz šim gadījumos, ja tehnisku bojājumu dēļ vadītājs bija spiests pārtraukt pasažiera pārvadājumu ar taksometru, pasažierim bija jāmaksā par nobraukto attālumu, izņemot taksometra nolīgšanas maksu. Taču turpmāk šādos gadījumos pasažierim būs jāmaksā gan par nobraukto attālumu, gan ceļā pavadīto laiku, gan arī taksometra nolīgšanu, kas saistīts ar vienotā aprēķina režīma ieviešanas rezultātā mainītajām skaitītāju tehniskajām iespējām.

Normas par jaunajiem tarifu apzīmējumiem un vienotā aprēķina režīma piemērošanu būs spēkā no 2011.gada 1.februāra, turpretī pārējās stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī.

SM: Par jaunu ostas valsts kontroles kārtību

Lai uzlabotu kuģošanas drošību, vides aizsardzību, kā arī padarītu efektīvākas ārzemju kuģu pārbaudes, valdība 21.decembrī atbalstīja Satiksmes ministrijas izstrādāto ostas valsts kontroles kārtību.

Šī kārtība stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī, un tā būs vienāda visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Noteikumi attiecas uz ārvalstu kuģiem, kas ienāk Latvijas ostās vai enkurvietās, kā arī uz iestādēm, kas kontrolē šo kuģu atbilstību kuģošanas drošības un vides aizsardzības prasībām – VAS “Latvijas Jūras administrācija” Kuģošanas drošības inspekciju.

Noteikumi paredz ārvalstu kuģu inspekciju sistēmu, aizturēšanas kārtību, uzraudzību pēc inspekcijām un aizturēšanas, kā tiek noteikts ienākšanas aizliegums, prasības ostas valsts kontroles inspektoru kvalifikācijai, kā arī sadarbību starp kompetentajām amatpersonām.

Paredzēts, ka kontrole tiks veikta saskaņā ar šajos noteikumos ietverto kuģu atlases sistēmu. Proti, visiem kuģiem, kas ienāks Latvijas ostā vai enkurvietā, inspekciju datubāzē tiks piešķirts riska profils. Tas norādīs uz attiecīgā kuģa inspekcijas veikšanas prioritāti, laika periodu starp inspekcijām un pārbaudes apjomu.

Inspekciju datubāzi uztur un atjaunina Eiropas Komisija. Datubāzē vienkopus ir informācija par Eiropas Savienībā un Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā veiktajām inspekcijām, kas tādējādi palīdz ieviest ostas valsts kontroles sistēmu.

SM: Par Latvijas ūdeņu izmantošanu un kuģošanas režīmu tajos

Turpmāk automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) būs obligāti jāuzstāda arī zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 15 metrus.

Tā lēmusi valdība 21.decembrī, atbalstot Satiksmes ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) “Noteikumos par jūras zvejas kuģu drošību”. Tādējādi AIS uzstādīšana attieksies uz 113 Latvijā reģistrētu zvejas kuģu īpašniekiem, kam iepriekš šīs sistēmas nebija jāuzstāda.

Līdz šim AIS bija jāuzstāda tikai kuģiem, kas ir garāki par 75 metriem un būvēti pēc 2004.gada 1.janvāra, taču Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2009/17/EK satur tiesību normas attiecībā uz AIS ieviešanu visiem zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 15 metrus. Noteikumu projekta saskaņošanas procesā notika konsultācijas ar Latvijas Zivsaimnieku asociāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

Jaunais regulējums uzlabos kuģu uzraudzības iespējas, kā arī palielinās drošību situācijās, kad kuģi atrodas tuvu cits citam, kas ir jo īpaši bīstami maziem zvejas kuģiem, jo tie ne vienmēr ir pamanāmi no tirdzniecības kuģiem.

Vienam kuģim AIS uzstādīšanas aptuvenās izmaksas ir 2000 eiro. Ņemot vērā Latvijas kuģu reģistrā reģistrēto kuģu skaitu, kopējās izmaksas AIS uzstādīšanai uz visiem zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 15 metrus, būs aptuveni 226 tūkstoši eiro.

Lai papildinātu un precizētu šobrīd spēkā esošo MK “Noteikumu par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos” normas atbilstoši iepriekš minētās direktīvas prasībām, kā arī nodrošinātu to nepārklāšanos ar citiem normatīvajiem aktiem, ir izstrādāti jauni noteikumi ar šādu pašu nosaukumu, kurus 21.decembrī pieņēma valdībā. Jaunu noteikumu izstrāde bija nepieciešama, jo grozāmo tiesību normu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo normu apjoma. Ar jauno noteikumu pieņemšanu iepriekšējie zaudē spēku.

Minētie noteikumi nosaka arī sniedzamo informāciju, lai saņemtu Latvijas ūdeņos nogrimušas mantas izcelšanas saskaņojumu. Noteikumu projekts uzliek par pienākumu nogrimušās mantas īpašniekam vai citai personai, kurai ir tiesības rīkoties ar šo mantu, mantas izcelšanas saskaņojuma saņemšanai iesniegt informāciju par nogrimušā īpašuma atrašanās vietu un izpētes vai izcelšanas darbu veikšanas veidu un iesaistītajiem palīglīdzekļiem vai kuģiem.

Satiksmes ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par obligātajām prasībām medicīnas laboratorijām

21.decembrī Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos, kas nosaka obligātās prasības ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām, papildinot tos ar prasībām medicīnas laboratorijām.

Noteikumos ietvertas obligātās prasības medicīnas laboratorijām un noteikts nepieciešamais aprīkojums un darba organizācijas pamatprincipi, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvu laboratorisko pakalpojumu sniegšanu.

Veselības aprūpes sistēmas izmaksu efektivitātes paaugstināšanai nākamajā gadā tiks ieviesta jauna ambulatoro laboratorisko izmeklējumu finansēšanas kārtība jeb princips “nauda seko pacientam”. Tas veicinās konkurenci pakalpojumu sniedzēju vidū, jo valsts apmaksātos laboratoriskos izmeklējumus varēs nodrošināt ikviena medicīnas laboratorija, kas noslēgusi līgumu ar Veselības norēķinu centru un atbilst obligātajām prasībām. Plānots, ka šāda kārtība arī samazinās no ārstniecības viedokļa nepamatoto nosūtījumu skaitu un mazinās birokrātiskās procedūras nozares pārvaldē.

Atgādinām, ka jau 2009.gadā, mazinot birokrātiskos šķēršļus veselības aprūpes sistēmā, Ministru kabineta noteikumos tika noteikts, ka visas ārstniecības iestādes, kurām piešķirti atbilstības apliecinājumi – sertifikāti, netiek atkārtoti kontrolētas. Savukārt ārstniecības iestādēs, kuras izveidotas pēc jaunās kārtības spēkā stāšanās brīža, tās vadītājs ir atbildīgs par uzņēmuma atbilstību obligātajām prasībām. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos bija nepieciešami, jo līdz šim nebija detalizēti izstrādātas prasības medicīnas laboratorijām.

Veselības ministrijas
Komunikācijas nodaļa

 

VidM: Par grozījumiem vēsturiski piesārņoto vietu sanācijā

21.decembrī Ministru kabineta sēdē apstiprināja Vides ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumos Nr.817 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.4.aktivitāti “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija”””.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai precizētu projektu iesniegumu atlases kārtas uzaicinājumu termiņu un nodrošinātu MK noteikumu atbilstību 1.novembrī (lēmums Nr.L-2010/40) Uzraudzības komitejā rakstiskajā procedūrā apstiprinātajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.

Grozījumi MK noteikumos paredz svītrot piegāžu līgumu izmaksas, jo konstatēts, ka uz doto brīdi neviens piegāžu līgums īstenošanas stadijā esošajiem projektiem nav noslēgts un šāda veida līgumu noslēgšana sagatavošanas stadijā esošajiem projektiem nav paredzēta.

Vides ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa

 

ZM: Par dabīgā minerālūdens izplatīšanas atļaujas izsniegšanu

21.decembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām un kārtību, kādā izsniedz atļaujas dabīgā minerālūdens izplatīšanai un sedz izsniegšanas izmaksas”.

Noteikumu projekta mērķis ir pārņemt prasības, kuras paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 15.jūlija direktīva 2009/54/EK par dabīgo minerālūdeņu ieguvi un tirdzniecību (pārstrādāta versija) un Komisijas 2003.gada 16.maija direktīva 2003/40/EEK. Direktīvas nosaka dabīgo minerālūdeņu un avotu ūdeņu ieguves sākšanas kārtību, dabīgo minerālūdeņu sastāvdaļu sarakstu, to koncentrācijas robežas, kā arī dabīgā minerālūdens un avota ūdens definīciju, marķēšanas prasības un atļautās apstrādes metodes.

Šīs Direktīvas nosaka dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātās nekaitīguma prasības un kārtību, kādā izsniedz atļaujas dabīgā minerālūdens izplatīšanai Eiropas Savienībā (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs. Noteikumu projektā noteiktas arī prasības par dabīgā minerālūdens un avota ūdens apstrādē iesaistīto pušu pienākumiem un atbildību saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) 2010.gada 9.februāra regulu (ES) Nr.115/2010, ar ko nosaka aktivēta alumīnija oksīda lietošanas noteikumus dabīgā minerālūdens un avota ūdens attīrīšanai no fluorīdiem.

Noteikumu projektā ir noteikts valsts nodevas apmērs par dabīgā minerālūdens izplatīšanas atļaujas izsniegšanu un valsts nodevas samaksas kārtība, kā arī precizēti kompetento institūciju pienākumi un atbildība. Par Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atļaujas izsniegšanu dabīgā minerālūdens izplatīšanai tirgū maksājama 100 latu valsts nodeva, savukārt par atļaujas atkārtotu izsniegšanu dabīgā minerālūdens izplatīšanai tirgū – 30 lati. Šobrīd atļaujas izsniegšana ir maksas pakalpojums.

Noteikumu projektā ietvertas papildu prasības attiecībā uz dabīgā minerālūdens būtiskajām sastāvdaļām.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Līdz ar to spēku zaudēs pašreizējie MK 2005.gada 23.augusta noteikumi Nr.634 “Noteikumi par dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām un kārtību, kādā izsniedz atļaujas dabīgā minerālūdens izplatīšanai un sedz izsniegšanas izmaksas”.

ZM: Par veterināro zāļu reklamēšanas uzraudzību Pārtikas un veterinārajā dienestā

21.decembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2007.gada 6.marta noteikumos Nr.169 “Veterināro zāļu reklamēšanas kārtība”.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka turpmāk veterināro zāļu reklāmas uzraudzību veiks tikai Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Šobrīd šīs funkcijas veic Veselības inspekcija un PVD.

Precizējumi noteikumos izstrādāti saskaņā ar valdībā apstiprināto koncepciju “Vienota valsts uzraudzība veterināro zāļu apritē”. Zemkopības ministrijas izstrādātās koncepcijas mērķis ir nodrošināt augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni, vienotu valsts uzraudzību veterināro zāļu apritē, kā arī optimizēt veterināro zāļu apriti kontrolējošo iestāžu funkcijas.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī.

ZM: Par savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietu reģistrāciju

21.decembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietu reģistrācijas kārtība”, kas paredz kārtību, kādā savvaļas sugas dzīvnieku īpašnieks piesaka Pārtikas veterinārajam dienestam (PVD) reģistrēšanai savvaļas sugas dzīvnieku turēšanas vietas.

Noteikumos paredzētais regulējums attiecināms uz tiem dzīvnieku īpašniekiem, kuru īpašumā atrodas dzīvnieki, kas pieder plēsēju kārtai, primātiem, jūras zīdītājiem, krokodilu kārtai vai čūskveidīgajiem.

Šobrīd savvaļas dzīvnieku kolekcijas izveidošanai un uzturēšanai nepieciešama gan Dabas aizsardzības pārvaldes, gan PVD atļauja.

Noteikumu projekts atvieglos dzīvnieku turēšanas vietu reģistrācijas kārtību, nosakot, ka reģistrācija būs tikai PVD kompetencē, tādējādi samazināsies iesniedzamo dokumentu skaits.

Jaunā kārtība stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī.

ZM: Par kārtību, kādā veicamas darbības ar izmēģinājumu dzīvniekiem

21.decembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju reģistrāciju un kārtība, kādā veicamas darbības ar izmēģinājumu dzīvniekiem, un izmēģinājumu dzīvniekiem nodrošināmās labturības prasības”.

Ar normatīvo aktu tiek precizētas un ieviestas prasības, kas noteiktas Eiropas Konvencijā par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību un Padomes direktīvā par izmēģinājumos un citiem zinātniskiem nolūkiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību.

Noteikts, ka izmēģinājumiem ar dzīvniekiem atļauju izsniegs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pamatojoties uz Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes atzinumu.

Noteikumos arī noteikta izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju reģistrācijas kārtība, izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju pienākumi, kā arī noteikti tās personas pienākumi, kura veic izmēģinājumus, un tās personas pienākumi, kura ir atbildīga par izmēģinājumu dzīvnieku aprūpi. Tāpat noteikta informācijas par veiktajiem izmēģinājumiem reģistrēšanas, uzglabāšanas un apkopošanas kārtība, kā arī izmēģinājumu dzīvniekiem nodrošināmās labturības prasības.

Noteikumi attiecas uz izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem, kā arī uz izmēģinājumu atbildīgo personu, kas izmēģinājumā veiks procedūras.

Ar šiem noteikumiem zaudē spēku Ministru kabineta 2001.gada 23.oktobra noteikumi Nr.450 “Eksperimentos un zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku turēšanas, izmantošanas, tirdzniecības un nogalināšanas kārtība”.

Noteikumi stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī.

ZM: Par zivju resursu mākslīgās atražošanas valsts programmas pamatnostādnēm

21.decembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto pamatnostādņu projektu “Zivju resursu mākslīgās atražošanas valsts programmas pamatnostādnes 2011.–2016.gadam”.

Pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt vērtīgo zivju resursu ilgtspējību un daudzveidību publiski izmantojamajos ūdeņos, lai mazinātu cilvēka darbības negatīvās ietekmes un vides faktoru radītos zaudējumus un sekmētu ilgtspējīgas zvejas un makšķerēšanas attīstības iespējas Latvijā.

Pamatnostādnēs ir paredzēts, ka tiks īstenota Gaujas, Ventas un mazo upju baseinu ceļotājzivju dabisko resursu papildināšana, publisko ūdenstilpju ihtiofaunas struktūras pilnveidošana, Daugavas baseina zivju resursu pavairošana to zaudējumu kompensācijai, kā arī zivju resursu mākslīgās atražošanas zinātniskā novērtējuma nodrošināšana.

Paredzams, ka no 2011.gada līdz 2016.gadam Gaujas, Ventas un mazo upju baseinos tiks papildināti zivju resursi, ik gadu ielaižot tajos 5,76 miljonus zivju kāpuru, mazuļu un smoltu. Plānots pilnveidot publisko ūdenstilpju ihtiofaunas struktūru un palielināt iekšējo ūdeņu zivsaimniecisko produktivitāti, katru gadu ielaižot no 10 līdz 46 miljoniem zivju kāpuru un mazuļu.

Tāpat tiks nodrošināta Daugavas baseina zivju resursu pavairošana, kompensējot Daugavas HES kaskādes darbības izraisītos zaudējumus un papildinot zivju krājumus par 6,37 miljoniem kāpuru, mazuļu un smoltu gadā.

Pamatnostādņu izpilde 2011.–2016.gadā būs atkarīga no finanšu līdzekļu pieejamības un to apmēra, kas ikgadēji tiks noteikts valsts budžeta veidošanas procesā.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa