Par Latvijas Valsts prezidenta triju dienu oficiālo vizīti Krievijas Federācijā

Vakar, 22.decembrī, ar Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera, Sanktpēterburgas gubernatores Valentīnas Matvijenko un vicegubernatora Mihaila Osejevska tikšanos (augšējā attēlu rindā, pa kreisi), piedalīšanos biznesa forumā “Jaunas iespējas Krievijas un Latvijas ekonomiskajām attiecībām”, kur vicegubernators un uzņēmēji tika iepazīstināti ar Latvijas ražojumiem (augšējā attēlu rindā, pa labi), no kuriem daļa jau pieejama veikalu ķēdes “Lend” veikalā Vladimira prospektā, kur Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs vakar atklāja Latvijā ražotu pārtikas preču stendu, un pilsētas kultūras pieminekļu apmeklējumu noslēdzās Valsts prezidenta oficiālā vizīte Krievijas Federācijā; Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera un Lilitas Zatleres pavadīšanas ceremonija Maskavas lidostā un sagaidīšanas ceremonija Sanktpēterburgas lidostā 21.decembrī (apakšējos attēlos) Foto: Toms Kalniņš, VPK

Tiekoties ar Krievijas Federālās sapulces padomes priekšsēdētāju

21.decembrī ar Valsts prezidenta Valda Zatlera un Krievijas Federālās sapulces padomes priekšsēdētāja Sergeja Mironova tikšanos noslēdzās valstsvizītes otrā diena Krievijas Federācijā, un pēcpusdienā Valsts prezidents no Maskavas devās uz Sanktpēterburgu.

Tikšanās laikā Valsts prezidents pozitīvi novērtēja oficiālās vizītes sākumu, kā rezultātā ir izdevies izveidot veiksmīgu Latvijas un Krievijas amatpersonu politisko dialogu. Viņš arī aicināja Federālo sapulci pēc iespējas ātrāk ratificēt 20.decembrī Kremlī, Maskavā, noslēgtos starpvalstu līgumus.

Abas amatpersonas izteica gatavību stiprināt kaimiņvalstu sadarbību parlamentārajā līmenī. Turklāt Federālās sapulces padomes priekšsēdētājs piedāvāja Latvijai sadarbību ar senatoriem, lai veicinātu kontaktus ar Krievijas Federācijas reģioniem.

Tiekoties ar Sanktpēterburgas gubernatori

22.decembrī Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar Sanktpēterburgas gubernatori Valentīnu Matvijenko. Sarunas laikā gubernatore sveica Valsts prezidentu ar ļoti labo vizīti Krievijā un pateicās par to, ka Valsts prezidents ir atbraucis uz Sanktpēterburgu. V.Zatlers uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi attīstīt reģionālo sadarbību: “Sanktpēterburga un Rīga atrodas pie Baltijas jūras, līdz ar to mums ir vienota kultūras izpratne un šobrīd arī ļoti laba ekonomiskā sadarbība.” Vienlaikus viņš aicināja attīstīt Sanktpēterburgas un arī citu Latvijas reģionu sadarbību.

Savukārt V.Matvijenko interesējās, kā jūtas latviešu diasporas pārstāvji Sanktpēterburgā, kā arī kā iespējams viņiem palīdzēt. Valsts prezidents informēja, ka 21.decembrī ticies ar tautiešiem, un aicināja gubernatori palīdzēt rast risinājumu latviešu svētdienas skolas telpu nodrošināšanai. Sanktpēterburgas gubernatore solīja atbalstīt šo lūgumu.

V.Matvijenko pauda gandarījumu, ka Sanktpēterburgā ir ļoti daudz Latvijas studentu, kā arī atzīmēja līdzšinējo labo sadarbību ar Rīgu.

Valsts prezidents 22.decembra rītā Sanktpēterburgā piedalījās biznesa forumā, kur teica uzrunu. Vēlāk viņš apmeklēja valsts mākslas muzeju “Ermitāža”, Petrapavlovskas klosteri un Īzaka katedrāli.

Valsts prezidenta preses diensts

Valsts prezidents Valdis Zatlers Latvijas un Krievijas biznesa forumā Sanktpēterburgā 22.decembrī:

Ekselences, godājamie ministri,

Krievijas un Latvijas uzņēmēji,

dāmas un kungi!

Esmu iepriecināts par iespēju uzrunāt Latvijas–Krievijas biznesa foruma dalībniekus. Vēlos pateikties pasākuma organizētājiem, kuri ir ieguldījuši lielas pūles, lai šī tikšanās notiktu: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai un Sanktpēterburgas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai.

Šī ir jau otrā Latvijas un Krievijas uzņēmēju tikšanās manas vizītes laikā.

Aizvakar sarunās ar Krievijas Federācijas prezidentu Dmitriju Medvedevu un premjerministru Vladimiru Putinu tika panākta savstarpēja saprašanās par nepieciešamību attīstīt mūsu ekonomiskās attiecības kvalitatīvākā līmenī.

Esmu priecīgs, ka līgumi un vienošanās, kuras mēs parakstījām Maskavā, kalpos mūsu valstu uzņēmēju sakaru stiprināšanai.

Kopējo sarunu un manu personīgo kontaktu atmosfēru ar Krievijas Federācijas vadītājiem uzskatu par labu garantiju labu kaimiņattiecību attīstībai mūsu valstu starpā. Vēlos jums apliecināt, ka tas ir tikai sākums, mēs esam uz labvēlīgas, veiksmīgas sadarbības sliekšņa.

Es aicinu valdību, ierēdņus, kā arī Krievijas un Latvijas biznesa aprindas attīstīt un stiprināt šo noskaņojumu, piepildīt to ar konkrētiem darbiem mūsu tautu labā.

Latvijas ekonomikā šobrīd ir notikusi stabilizācija. Šodien mēs izejam no krīzes, īstenotā ekonomikas atveseļošanas programma ir nesusi gaidītos rezultātus. Un pat vairāk. Pārvarot krīzi, mūsu ekonomika kļūst produktīvāka, elastīgāka, gudrāka un spējīgāka nākotnes izaicinājumu pārvarēšanai.

Visstraujāko izaugsmi uzrāda mūsu eksporta apjoms. Tas apliecina uzņēmumu un rūpniecības nozaru veiksmīgi veikto pārstrukturizāciju un ievērojamu produktivitātes kāpumu.

Labi attīstās arī Latvijas un Krievijas tirdzniecības attiecības. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas un Krievijas tirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 27%, salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn.

Svarīgs Latvijas un Krievijas sadarbības elements ir aizvien ciešākas reģionālās saites dažādās jomās. Mēs novērojam abpusējās intereses pieaugumu, kam apliecinājums ir gan darījuma vizīšu pieaugošais skaits, gan jauni kopīgi projekti.

Īpaši esmu priecīgs par aktīvo divpusējo Rīgas un Sanktpēterburgas dialogu abu pilsētu politiskās vadības līmenī. Jau 2011.gada oktobrī notiks Rīgas dienas Sanktpēterburgā, kas būs piepildītas ar plašu kultūras programmu, kā arī biznesa aprindu tikšanās reizēm.

Mūs vieno sadarbība Baltijas jūras reģionā un mūsu kopīgā piederība vienam no visattīstītākajiem Eiropas reģioniem. Piederību Baltijas reģionam vienmēr ir raksturojusi atvērtība, centieni sadarboties, radošu un inovatīvu risinājumu meklējumi.

Pagājušajā gadā pieņemtā Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam vēlreiz uzsver šīs sadarbības nozīmi. Stratēģija dod jaunu impulsu reģiona optimālas un noturīgas sociāli ekonomiskas attīstības nodrošināšanai.

Latvija ir ieinteresēta sadarboties ar Krieviju konkrētos projektos Baltijas jūras valstu padomes prioritārajās jomās. Šis sadarbības formāts kļūst aizvien aktuālāks, ņemot vērā 2012.gadā gaidāmo Krievijas kļūšanu par šīs organizācijas prezidējošo valsti.

Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību ietvaros darbojas Starpvaldību komisija, kas risina starpvalstu darba kārtībā esošus praktiskus jautājumus.

Godājamie uzņēmēji!

Vēlos apliecināt, ka Latvija ir ieinteresēta ekonomiskās sadarbības padziļināšanā ar Krieviju, attīstot kopējus projektus, īpaši inovāciju nozarē, ķīmijas un farmācijas rūpniecībā, IT un mašīnbūves nozarē. Tradicionāli veiksmīga abu valstu sadarbība pastāvējusi pārtikas rūpniecības nozarē, tūrismā, kā arī transporta, tranzīta un loģistikas nozarē.

Latvijas uzņēmēju interesēs ir piesaistīt Krievijas investīcijas arī reģionālas nozīmes projektos. Tāpat arī Latvijas uzņēmēji ir ieinteresēti veikt investīcijas savstarpēji izdevīgu projektu attīstībā Krievijā.

Dāmas un kungi!

Esmu pārliecināts, ka šodienas biznesa forums ir laba iespēja padziļināt mūsu valstu uzņēmēju kontaktus. Vēlreiz izsaku visdziļāko pateicību Sanktpēterburgas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai par ieguldījumu šā foruma rīkošanā.

Sadarbība, drosme un iniciatīva – tās ir stabilas attīstības un veiksmīgas sadarbības atslēga. Esmu pārliecināts, ka šī vizīte sniegs jaunu impulsu mūsu abu valstu ekonomisko attiecību attīstībai.

Mūsu valsts būs patiesi priecīga par jūsu uzņēmēju panākumiem un pieliks visas pūles uzņēmējiem un investīcijām aizvien labvēlīgākas vides attīstībai.

Veiksmi jums visiem! Novēlu rast jaunas iespējas biznesa attīstībai!

Paldies par uzmanību!

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers:

Valsts prezidents Valdis Zatlers: Labdien, godātie žurnālisti! Jūs droši vien gribat tādu kopsavilkumu, kādu var izdarīt uzreiz pēc pirmajām dienām, kamēr emocijas un gūtie iespaidi ir pavisam svaigi.

Protams, ir liels gandarījums par to, ka ir notikusi oficiālā Valsts prezidenta vizīte Krievijā. Kā to vairākkārt uzsvēra Krievijas puse, šī tiešām faktiski ir pirmā oficiālā vizīte Krievijā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sākšu arī ar šiem politiskajiem kontaktiem. Ir ļoti būtiski runāt visaugstākajā līmenī, tātad prezidentu līmenī, valdības vadītāju un arī ministru līmenī par mūsu abu valstu sadarbību Eiropas Savienības–Krievijas un NATO–Krievijas kontekstā. Noteikti ir jārunā arī par divpusējām problēmām, jāsaskaņo viedokļi, jātuvina viedokļi tur, kur tie ir atšķirīgi, un jānoskaidro, kāda ir katras valsts pozīcija augstākajā politiskajā līmenī.

Šīm sarunām bija raksturīgs, ka tās bija tiešas, atklātas un par visu jautājumu spektru, kas, manuprāt, ir tā atmosfēra, kādā šīm sarunām ir jānotiek. Mēs arī vienojāmies, ka šādi dialogi tiks turpināti. Un, kā es jau minēju, jūs zināt, jo preses konferencē tas tika minēts, es ielūdzu prezidentu Medvedevu apmeklēt Latviju.

Protams, politiskajā līmenī mēs skatījāmies uz zināmu vīziju, un viens no tiem jautājumiem, kā jūs paši dzirdējāt, ir bezvīzu režīms starp Eiropas Savienību un Krieviju. Tas ir jautājums, ko apspriež daudzu Eiropas valstu galvaspilsētās, un tas ir jautājums, kas ļoti interesē Krieviju. Mūsu valsts nostāja ir pilnīgi skaidra – mēs esam paši gājuši cauri šim procesam no pilnīgas izolācijas līdz vīzu režīmam, līdz bezvīzu režīmiem, beidzot ar dalību Šengenas zonā. Mēs ļoti labi izprotam, kādus uzdevumus tas uzliek valstīm, kā tie ir izpildāmi un cik laika tas prasa. Tāda ir arī mūsu valsts attieksme, kas ir apspriesta Ministru kabinetā, un Ministru kabinetā šis viedoklis ir guvis atbalstu. Tāpat šis viedoklis atbalstu guva arī Saeimas Eiropas lietu komisijā un ir apspriests Ārlietu komisijā. Latvija atbalsta šā procesa sākšanos tūlīt, ļoti labi apzinoties, cik daudz mājasdarbu ir jāizdara abām pusēm, lai bezvīzu režīms starp Eiropas Savienību un Krieviju kļūtu par realitāti. Tas ir atkarīgs no tā, cik veiksmīgi sadarbosies abas puses tieši praktisko jautājumu risināšanā. Bezvīzu režīmu nevar ieviest ar vienu dekrētu, kā mums dažreiz šķiet – parakstīsim lēmumu un rīt tas viss sāksies. Mums pašiem, Latvijai, ir ļoti personīga pieredze, cik daudz darba un laika tas prasa. Viedoklis Latvijas valstij ir – tas ir jāsāk šobrīd.

Protams, mūs ļoti interesēja, kāda būs turpmākā NATO un Krievijas sadarbība. Un mūsu sarunas ar prezidentu Medvedevu bija tieši kā turpinājums gaisotnei, kas valdīja Lisabonā NATO–Krievijas Padomes laikā. Mēs runājām arī par tranzītu uz Afganistānu, kas notiek jau šobrīd, un liela daļa no šā tranzīta iet caur Latviju. Krievija vēlreiz apstiprināja, ka tā atbalstīs tranzītu arī atpakaļ no Afganistānas uz NATO valsti, no kura atkal liela daļa ies caur Latviju.

Bet pats būtiskākais bija, ka mēs apņēmāmies turpināt šo politisko dialogu visaugstākajā līmenī regulāri, lai labi izprastu cits cita pozīciju, lai saprastu, kur mūsu viedokļi var tuvināties, un to, kur mūsu viedokļi ir atšķirīgi. Lai ik pa brīdim censtos saskatīt to vīziju, kurp iet Krievija, Eiropa un faktiski visa pasaule. Mēs, Latvija, tikām uztverti kā daļa no Eiropas, kā Eiropas Savienības dalībvalsts ar savu pozīciju Eiropas Savienībā, kā NATO dalībvalsts ar savu pozīciju NATO aliansē.

Otrs lielākais bloks, ko gribu uzsvērt, ir ekonomiskās sadarbības attīstīšana. Paskatoties uz skaitļiem, visi min šo skaitli, ka Latvijas un Krievijas tirdzniecības apjoms pēdējos deviņos desmit mēnešos ir pieaudzis par 27%, bet būsim ļoti korekti un pateiksim, ka tas vēl nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni. Šeit faktiski ir tikai veiksmīga un adekvāta rīcība krīzes pārvarēšanai. Nav runa par vēl lielāku ekonomisko attīstību, kas ietu vēl tālāk uz priekšu sadarbībā turpmākajos gados. Abas puses atzina, ka šeit vēl ir daudz darāmā. Vizīti ļoti labi papildina biznesa cilvēku delegācijas. Tā ir lielākā biznesa delegācija visā Latvijas pastāvēšanas vēsturē, kas devusies ārpus valsts kopā ar Valsts prezidentu. Un abi biznesa forumi gan Maskavā, gan šeit, Sanktpēterburgā, parāda arī Krievijas puses interesi. Īpaši gribu uzsvērt, ka šeit, Sanktpēterburgā, pilsētas un apgabala vadība ir ļoti ieinteresēta tiešā ekonomiskajā sadarbībā ar Latviju. Arī Maskavā mēs runājām, ka nepietiek tikai ar lieliem projektiem, kādus neko daudz mēs Latvijā nevaram piedāvāt. Ļoti svarīga ir reģionālā sadarbība un pārrobežu sadarbība, lai attīstītos gan tie novadi Latvijā, kas ir tuvāk Krievijas robežai, gan lai attīstītos tie apgabali, kas ir tuvāk Latvijai Krievijas pusē. Man tiešām ir gandarījums, ka šeit, Sanktpēterburgā, mēs redzam šo ļoti lielo Sanktpēterburgas uzņēmēju interesi.

Vēl viens skaidrs vēstījums, kas tika dots, gan Maskavā tiekoties ar Maskavas mēru, gan šeit tiekoties biznesa forumā ar Sanktpēterburgas vicegubernatoru: nav protekcionisma no Krievijas puses. Skaidrs vēstījums mūsu biznesmeņiem bija tas, ka Krievija ir brīva tirgus valsts, ka protekcionisms vismaz šajās divās pilsētās šajā līmenī, kas ir reģionu ekonomiskā sadarbība, faktiski nebūs šķērslis. Visu noteiks konkurence, kvalitāte, cena.

Vēl viens jautājums, ko droši vien visi gaida. Tika panākta vienošanās, ka tiks izveidota kopīga vēsturnieku komisija, kas pētīs 20.gadsimta Latvijas un Krievijas vēstures traģiskākās lappuses. Es šo jautājumu jau apspriedu ar vēsturniekiem pirms došanās uz Maskavu. Vēsturnieki diezgan vienprātīgi izvirzīja akadēmiķi Feldmani kā komisijas vadītāju no mūsu puses. Lai šī komisija varētu veiksmīgi darboties, prezidents Medvedevs skaidri norādīja, ka viņš pats personīgi rūpēsies par to, lai arhīvi kļūtu arvien atvērtāki. Arī šis darbs ir tikai sākums. Jo vairāk būs atvērtu arhīvu, jo biežāk satiksies šī komisija un strādās tieši grūto jautājumu risināšanā un atbilžu atrašanā, jo mūsu kopīgā vēsture Krievijā un Latvijā varētu būt abām pusēm daudz labāk izprotama.

Jautājums: Šobrīd zināms punkts Latvijas un Krievijas attiecībās ir sasniegts. Kas jādara, lai pēc šā momenta nesekotu kritums? Kas jums rada pārliecību, ka nebūs atslābuma? Ja jums būs kāds jautājums jāsaskaņo ar Krievijas pusi, vai nebūs tādu šķēršļu, kādi bijuši līdz šim?

V.Zatlers: Es gribu uzsvērt, ka sadarbībai jābūt pilnīgi visos līmeņos, sākot ar prezidentiem, parlamentiem. Gribētu vēl pateikt, ka, tiekoties ar Mironova kungu Krievijas Valsts domē, viņš teica, ka visi šie līgumi tiks ratificēti pēc iespējas ātrāk. Tāpat bija interese par parlamentāro sadarbību, tātad lai parlamentārieši apmeklētu cits citu. Tas pats bija jūtams šeit no Sanktpēterburgas vadības, tas pats bija jūtams no Maskavas vadības. Ar vizītes starpniecību visi grib sajust pozitīvo politisko fonu. Tātad mums ir zaļā gaisma kontaktu dibināšanai visos līmeņos. Protams, katram līmenim pašam ir jāskatās pakaļ, jānāk ar savām idejām un arī jārīkojas, lai šī sadarbība būtu produktīva, lai mums būtu konkrēti rezultāti. Es esmu uzņēmies atbalstīt vēsturnieku komisiju, es rīkošos un uzreiz pēc jaunā gada runāšu ar mūsu vēsturniekiem. Svarīgi ir kontakti arī administrācijas līmenī, lai nekas no tā, kas ir sasniegts šobrīd un par ko esam vienojušies, nepaliktu tikai uz papīra, bet lai tam būtu turpinājums darbos. Tas ir tas, ko mēs gribam, lai sajustu stabilitāti un drošību, teikšu vēl vairāk, pašpārliecinātību pašā Latvijā. Mums ir jāceļ sava kompetence, mums ir jāceļ savas iniciatīvas un ambīcijas. Tātad mēs esam gatavi darboties, pelnīt, sadarboties, lai mūsu valsts dzīvotu labāk, lai mūsu cilvēki dzīvotu labāk. Bet ir pilnīgi naivi domāt, ka vizīte ir tā, kas visu to izdara. Vizīte ir tā, kurā tiek panākta vienošanās, ka šis kurss ir ilglaicīgs, vērsts uz sadarbību un ka nebūs politisku zigzagu vai sitienu zem jostasvietas.

Jautājums: Partija “Visu Latvijai!” asi kritizēja jūsu sasniegumus un izteikumus Maskavā un Sanktpēterburgā, apgalvojot, ka jūsu rīcība ir pretrunā ar Latvijas ārpolitiku. Es gribētu, lai jūs viešat skaidrību, kam ticēt – viņiem vai jums?

V.Zatlers: Es ceru, ka jūs pats esat lasījis savu “Regnum” saitu un to, ko raksta “Regnum” par šo vizīti. Es domāju, ka tas ir pilnīgā balansā ar to, ko saka “Visu Latvijai!”.

Jautājums: Es saprotu, ka Latvija ir uzņēmusies zināmu ledlauža lomu bezvīzu režīma jautājumā. Cik lielā mērā tas ir saskaņots ar pārējām Baltijas valstīm?

V.Zatlers: Gribu uzsvērt vienu – tā ir Eiropas Savienības kopīga politika, tas ir nolemts. Atgādināšu jums, ka tāpat Latvijā šādi svarīgi ārpolitiski lēmumi tiek pieņemti gan valdībā, gan parlamentā. Tā ir kopēja ārpolitika. Tā ir balstīta kopīgās interesēs. Protams, Eiropas Savienībā tas pats ir konsensus. Šeit ir konsensus, kā mēs pieņemam lēmumus. Treškārt, ko gribu uzsvērt, protams, ka Eiropas Savienību interesē, kāda ir robežvalsts pozīcija, jo mēs esam robeža. Tātad no mūsu nostājas, spējas nodrošināt šo bezvīzu režīmu tīri tehniski – lai nebūtu nekāda narkotiku plūsma, nelegāla imigrācija, lai darbotos visas readmisijas iespējas un pasākumi. Tātad mums ir ļoti daudz uzdevumu. Uz mums skatīsies – ja mēs esam gatavi, tad, protams, arī citām valstīm…

Jautājums: Vai šis jautājums ir saskaņots ar Lietuvu un Igauniju?

V.Zatlers: Šis jautājums tiek saskaņots Eiropas Savienības līmenī. Šeit ne Lietuvai, ne Igaunijai nav svarīgāka loma kā Latvijai. Visas valstis Eiropas Savienībā ir līdzvērtīgas.

Jautājums: Šoreiz bija ļoti redzamas izmaiņas krievu politiķu retorikā par nepilsoņu problēmu. Tomēr tā arī izskanēja, kaut arī Medvedeva kungs teica, ka tā ir Latvijas problēma un ka varbūt Latvijas interesēs ir to risināt. Vai jūs pats kā prezidents redzat nepieciešamību kādā veidā virzīt šo problēmu? Un otrs jautājums, vai jūs domājat, vai politiskā elite ir gatava Latvijā apspriest to?

V.Zatlers: Es gribētu teikt divas lietas. Tā pirmā ir: mums tiešām ir laba izpratne, ka mums pašiem Latvijā ir jāsaskata problēma, ja tā eksistē, un arī jārisina. Neviens mūsu vietā ne tās saskatīs, ne risinās. Tā kā tas ir Latvijas ne tikai politiskās elites, bet arī Latvijas sabiedrības un Latvijas politiķu jautājums, kādas problēmas viņi saskata un kādā formā nolemj tās risināt.

Jautājums: Vai jūs domājat, ka vajadzētu debatēt par iespēju piedāvāt nepilsoņiem vismaz vēlēšanu tiesības pašvaldību vēlēšanās?

V.Zatlers: Es domāju, ka atstāsim tādas iespējas debatēm. Vienmēr ir iespējas debatēt. Bet šobrīd šīs debates nenotiek un ir diezgan skaidra Latvijas pozīcija, ka mēs gribam vairot pilsoņu skaitu, tātad pilsoņu, kam ir pilnīgi visas tiesības – no augstākajām politiskajām un beidzot ar vienkāršām tiesībām, kuras mēs jau tagad garantējam. Šeit pamatā ir pilsoņu pašu vēlēšanās. Līdz šim nav bijis nekādu šķēršļu, lai kāds cilvēks, kas vēlas iegūt Latvijas pilsonību, nevarētu to iegūt. Ir ļoti, ļoti brīva izvēle – es vēlos, es kļūstu, valsts to akceptē. Ja es nevēlos, arī valsts to respektē.

Jautājums: Šīs vizītes laikā Latvija saņēmusi arī ekonomiskā ziņā dāvanu – 15% atlaidi no gāzes cenas. Bet tajā pašā laikā mēs zinām, ka, pirmkārt, Krievija vismaz līdzšinējā praksē, lai arī viņa pati to noliedz, dažādas ekonomiskas dāvanas pasniedza – tomēr tikai apmaiņā pret politiskiem reveransiem. No otras puses, arī mums tomēr saglabājas ļoti daudz problēmu tīri ekonomiskās attiecībās ar Krieviju – šis pats apietais gāzesvads, Latvijas ostas. Vai mēs varam cerēt, ka šis ir bijis tāds pirmais solis par šiem 15%? Jautājums ir divās daļās. Viens – vai apmaiņai ir politisks reveranss, jūsuprāt? No otras puses – vai mums ir cerības, ka arī citos ļoti būtiskos projektos, kur Krievija ir ieguldījusi ļoti lielus līdzekļus, varētu kā mainīties situācija un Latvija varētu izkarot labākas pozīcijas?

V.Zatlers: Es sākšu ar to, ar ko jūs beidzāt. Ja Latvija grib izkarot labākas pozīcijas, tad tai jākļūst spējīgākai, stiprākai, kompetentākai un konkurētspējīgākai. Šīs vizītes gaisotnes ieguvums ir tas, ka netika likti kopā jautājumi, kas pēc būtības ir atsevišķi, tas ir, politiskie jautājumi un ekonomiskie jautājumi. Mēs tos risinājām katru par sevi, un līdz ar to rodas konstruktīvā gaisotne ar labiem rezultātiem. Attiecībā uz konkrētiem jautājumiem par gāzi, es domāju, jums vislabāk to pastāstīs ekonomikas ministrs, kas veda tiešas sarunas ar “Gazprom”. Bet es vēlreiz uzsvēršu, netika jaukti kopā vai pakārtoti cits citam neviens jautājums. Pat tā sauktie grūtie jautājumi, kā šeit tika minēts, jautājums par nepilsoņiem un jautājums par vēsturi, netika likti kopā kā viens otram pakārtots. Katru jautājumu mēs izskatījām atsevišķi. Tas ir tas, par ko mēs varam būt gandarīti. Tas ir pavērsiens mūsu divpusējās attiecībās.

Jautājums: Es vēlētos jūsu vērtējumu. Rinkēviča kungs pastāstīja par jūsu tikšanos ar Krievijas premjeru Putinu, bet varbūt jūs varētu komentēt? Kāpēc jūs uzdāvinājāt tieši “Dinamo Rīga” kreklu? Un otrs jautājums būtu, kas izriet no jūsu iepriekšējās atbildes – jūs teicāt, ka politiskie un ekonomiskie jautājumi ir pilnīgi atsevišķi, bet, cik man zināms, Krievijā ne vienmēr līdz šim tas tā ir bijis, un Putina kungs, iespējams, kaut kad atkal varētu būt Krievijas politiskais līderis, nevis tikai valdības vadītājs? Un vai tad atkal nemainīsies Latvijas attiecības ar Krieviju?

V.Zatlers: Es domāju, pirmkārt, ļausim Krievijai attīstīties tā, kā Krievija pati to vēlas, un neko neprognozēsim un nedomāsim viņu vietā. Tas ir pirmais. Attiecībā uz “Dinamo” krekliņu, redziet, vizīte jau arī nenotiek tā – vienā brīdī zvaigznes sastājas un mēs tiekamies, un mums ir veiksmīga vizīte. Ar prezidentu Medvedevu, ko viņš pats uzsvēra preses konferencē, mēs esam tikušies vairākkārt. Es jau vairs neskaitu. Mēs tiekamies katru reizi ikvienā forumā, kurā abi divi piedalāmies, un pārrunājam lietas, un arī vizītes gatavošanu mēs pārrunājām. Tas, ka šī ir oficiālā vizīte, tiešām ir ar Medvedeva kunga atbalstu.

Tieši tāpat ir ar valdības priekšsēdētāju Putina kungu. Hokeja kreklam ir sava vēsture. Ļoti nozīmīga bija mūsu tikšanās ar Putina kungu Helsinkos šā gada pavasarī, kas bija pavērsiens gan mūsu personiskajās attiecībās, gan arī labvēlībā pret mūsu valsti. Šajā sarunā mēs runājām arī par hokeju, un Kontinentālā hokeja līga zināmā mērā ir arī Putina kunga lolots sapnis un ideja. Šoreiz es viņam to vienkārši atgādināju. Protams, viņš atkal teica, ka tā ir viņa ideja un ka viņam ļoti patīk šis projekts. Es viņam teicu, ka nāksies uzspēlēt Rīgas “Dinamo” komandā. Skaitlis septiņi ir Putina kunga dzimšanas dienas datums.

Jautājums: Jūs teicāt, ka runājāt arī par NATO un Krievijas attiecībām. Vai no Krievijas kolēģu puses tika skarts arī īsi pirms vizītes izskanējušais jautājums par NATO un ASV plānu Baltijas valstu aizsardzībai no Krievijas?

V.Zatlers: To apspriež tikai žurnālisti. Tātad uz šādu žurnālistu jautājumu esmu atbildējis vairākkārt tieši to, ko gribējāt zināt. Mūsu sarunās tomēr dominēja tālākā NATO un Krievijas sadarbība. Diezgan daudz tika runāts un ļoti precīzi prezidents Medvedevs skaidroja Krievijas attieksmi pret pretraķešu aizsardzības sistēmu, kādu viņš redz šo vīziju, kā viņš domā, kā mēs varētu izvairīties no jauna bruņošanās sacensības cikla. Tas bija vēstījums, ko viņš gribēja man nodot un kuru mēs arī saprotam. Un katrā ziņā viņu interesēja mūsu kā NATO dalībvalsts nostāja attiecībā uz šiem jautājumiem.

Valsts prezidenta preses dienesta sagatavots Valsts prezidenta Valda Zatlera preses konferences Latvijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem 22.decembrī transkripts