Jēkabpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.35

Jēkabpilī 2010.gada 11.novembrī
(11.11.2010. domes sēdes lēmums Nr.543, prot. Nr.23, 2.§)

Jēkabpils pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas Sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības likuma 3.panta trešo daļu, likuma “Par pašvaldībām”
12., 43.panta trešo daļu, Ministru kabineta 27.05.2003. noteikumu Nr.275
“Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība
un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta” 6.punktu

1. Noteikumos lietotais termins

1.1. krīzes situācija – finanšu līdzekļu trūkums pamatvajadzību apmierināšanai.

2. Vispārīgie jautājumi

2. Saistošie noteikumi nosaka Jēkabpils pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību un pakalpojumu apmaksas kārtību Jēkabpils pilsētā.

3. Jēkabpils sociālais dienests (turpmāk – Dienests) sniedz sociālos pakalpojumus vai organizē to sniegšanu dzīvesvietā, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas vai sociālās rehabilitācijas institūcijās.

4. Dienests sniedz šādus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā:

4.1. sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija:

4.1.1. Dienesta ģimenes atbalsta centra pakalpojumi;

4.1.2. Dienesta dienas aprūpes centra pakalpojumi;

4.2. sociālā aprūpe – aprūpes mājās pakalpojumi;

4.3. sociālā rehabilitācija:

4.3.1. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi atkarīgajām personām, kurus sniedz Dienesta Sociālo pakalpojumu nodaļa;

4.3.2. Dienesta naktspatversmes pakalpojumi;

4.4. transporta pakalpojumi;

4.5. mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojumi.

5. Dienests nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

5.1. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām vai bērniem;

5.2. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām vai bērniem.

6. Tiesības saņemt sociālos pakalpojumus ir personai, kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Jēkabpils pilsētā.

7. Ja personas dzīvesvieta nav konstatējama, nepieciešamības gadījumos Dienests nodrošina minēto personu ar naktspatversmi, sniedz šai personai attiecīgu informāciju un konsultē par iespējām un kārtību, kādā var saņemt viņai nepieciešamos pakalpojumus.

8. Klients un/vai apgādnieks veic samaksu par saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, ja šajos noteikumos nav noteikta cita samaksas kārtība.

3. Sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtība

9. Lai saņemtu Dienesta Sociālo pakalpojumu nodaļas sniegtos sociālos pakalpojumus atkarīgajām personām, naktspatversmes, Dienas aprūpes centra un Ģimenes atbalsta centra (turpmāk – pakalpojumu sniedzējs) sniegtos sociālos pakalpojumus, persona, kurai nepieciešams sociālais pakalpojums (turpmāk – klients), vai viņas likumiskais pārstāvis vēršas tieši pie pakalpojumu sniedzēja.

10. Pieprasot citus pašvaldības nodrošinātos vai valsts finansētos sociālos pakalpojumus, persona vai viņas likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz rakstisku iesniegumu, norādot problēmu un tās risināšanai vēlamo pakalpojuma veidu, un citus normatīvajos aktos noteiktos dokumentus sociālo pakalpojumu saņemšanai.

11. Dienests 10 darbdienu laikā no šo noteikumu 10.punktā minēto visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas veic šādas darbības:

11.1. novērtē personas pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību funkcionālo traucējumu smaguma pakāpi atbilstoši Bartela indeksam, ja pilngadīga persona pieprasījusi aprūpes mājās, dienas aprūpes centra personām ar garīga rakstura traucējumiem pakalpojumus vai pašvaldības finansētus aprūpes pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (1.pielikums);

11.2. novērtē personas vajadzības pēc pieprasītā pakalpojuma, aizpildot Personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karti (2.pielikums), kurā izvērtē vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem, un norāda datus par personu un tās ģimeni, dzīves apstākļiem, personas resursu un pašaprūpes novērtējumu, kā arī nepieciešamo sociālā pakalpojuma veidu un pakalpojuma saņemšanas ilgumu, ja persona pieprasījusi šo noteikumu 5.punktā neminētu pašvaldības nodrošinātu sociālo pakalpojumu;

11.3. nepieciešamības gadījumos apmeklē personu mājās un sastāda personas dzīvesvietas pārbaudes aktu, ko paraksta abas puses (3.pielikums);

11.4. nepieciešamības gadījumā izvērtē personas sociālo situāciju un vienojas ar viņu par turpmāk sniedzamajiem sociālajiem pakalpojumiem, ja tie būtu vajadzīgi (4.pielikums);

11.5. sadarbībā ar personu sastāda individuālu sociālās rehabilitācijas plānu (4.pielikums), vienojoties par pakalpojuma veidiem un samaksas kārtību;

11.6. pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu (vai par atteikumu to piešķirt) un par savu lēmumu rakstiski paziņo personai. Ja pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt pakalpojumu, norāda tā pamatojumu un lēmuma apstrīdēšanas kārtību.

12. Dienests pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu sniegšanu, ja konstatē vismaz vienu no šādiem apstākļiem:

12.1. persona/klients slimo ar tuberkulozi aktīvajā stadijā;

12.2. persona/klients slimo ar akūtām infekcijas slimībām;

12.3. persona/klients slimo ar seksuāli transmisīvajām slimībām.

13. Dienests var pieņemt lēmumu izbeigt sociālā pakalpojuma sniegšanu, ja konstatē vismaz vienu no šādiem apstākļiem:

13.1. persona/klients slimo ar tuberkulozi aktīvajā stadijā;

13.2. persona/klients slimo ar akūtām infekcijas slimībām;

13.3. persona/klients slimo ar seksuāli transmisīvajām slimībām;

13.4. klients sociālo pakalpojumu saņemšanas brīdī atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē;

13.5. klients un/vai tā apgādnieks līgumā noteiktajā termiņā un apmērā neveic samaksu par saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem.

14. Dienests pieņem lēmumu izbeigt sociālā pakalpojuma sniegšanu, ja konstatē vismaz vienu no šādiem apstākļiem:

14.1. klients rakstiski lūdz izbeigt sociālā pakalpojuma sniegšanu;

14.2. iestājies līgumā noteiktais sociālā pakalpojuma sniegšanas beigu termiņš un klients nav izteicis vēlmi līgumu pagarināt;

14.3. klientam pēc sociālās rehabilitācijas vairs nav nepieciešami ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā un tos var aizstāt ar pakalpojumiem dzīvesvietā;

14.4. sasniegts sociālās rehabilitācijas mērķis;

14.5. klients ir atguvis sociālās funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas un sociālie pakalpojumi vairs nav nepieciešami;

14.6. klientam, kurš iepriekš saņēma sociālo pakalpojumu dzīvesvietā, tiek nodrošināts sociālais pakalpojums institūcijā;

14.7. klients apdraud un/vai izsaka draudus pakalpojuma sniedzējas institūcijas darbiniekiem un/vai klientiem;

14.8. klients ļaunprātīgi pārkāpj vai nepilda līgumā par sociālā pakalpojuma sniegšanu noteiktās saistības;

14.9. klients maina deklarēto dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju.

4. Sociālie pakalpojumi dzīvesvietā

4.1. Sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija

4.1.1. Dienesta Ģimenes atbalsta centra pakalpojumi

15. Dienesta Ģimenes atbalsta centrs (turpmāk tekstā – Ģimenes atbalsta centrs) nodrošina profesionālu sociālo pakalpojumu sniegšanu un psihosociālu atbalstu, īslaicīgu patvērumu bērniem no 2 – 18 gadu vecumam un mātēm ar bērnu (-iem).

16. Tiesības saņemt Ģimenes atbalsta centra pakalpojumus ir:

16.1. bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz bāriņtiesas nolēmuma pieņemšanai par aprūpes tiesību atjaunošanu un bērna atgriešanu ģimenē vai ārpusģimenes aprūpi, bet ne ilgāk kā uz trīs mēnešiem;

16.2. bērniem pēc vecāku lūguma, ja:

16.2.1. vecāks (-i) nespēj aprūpēt bērnu (-us) sakarā ar ārstēšanos līdz sešiem mēnešiem;

16.2.2. jaundzimušā bērna mātei nav iztikas līdzekļu vai pajumtes, kamēr viņa baro bērnu ar krūti, bet ne ilgāk kā līdz bērna pusgada vecumam;

16.3. bērniem un mātēm ar bērnu (-iem), kuras nonākušas krīzes situācijā līdz sešiem mēnešiem;

16.4. nepilngadīgajām grūtniecēm līdz bērna piedzimšanai, bet ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem;

16.5. pašvaldības teritorijā pamestiem bērniem, kuru pēdējā dzīvesvieta nav pierādāma, līdz bāriņtiesas nolēmuma pieņemšanai par ārpusģimenes aprūpi, bet ne ilgāk kā uz trīs mēnešiem.

17. Dienesta vadītājs pieņem lēmumu izbeigt pakalpojuma sniegšanu Ģimenes atbalsta centrā, ja:

17.1. sasniegts izvirzītais mērķis darbā ar klientu;

17.2. saņemts pilngadīgā Klienta, nepilngadīgā Klienta likumiskā aizbildņa vai kompetentas iestādes rakstisks iesniegums par Klienta izrakstīšanu vai bāriņtiesas lēmums par Klienta ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes iestādē, audžuģimenē, atgriešanu ģimenē vai adopciju;

17.3. Klienta uzvedība apdraud citu Klientu un/vai Ģimenes atbalsta centra personāla drošību, veselību un sabiedrisko kārtību.

18. Ja Ģimenes atbalsta centrā tiek uzņemts bērns, vecākiem ir pienākums vienas nedēļas laikā no bērna ievietošanas dienas Ģimenes atbalsta centrā noslēgt ar Ģimenes atbalsta centra sociālo darbinieku darbam ar ģimeni un bērniem sadarbības līgumu par plānotajiem pasākumiem sociālā gadījuma risināšanai un pildīt līdzdarbības pasākumus.

19. Jēkabpils pilsētas pašvaldība pilnā apmērā apmaksā Ģimenes atbalsta centra pakalpojumus Jēkabpils pilsētā deklarētajām personām, neizvērtējot personas (ģimenes) ienākumus un materiālo stāvokli, kas noteiktas noteikumu 16.punktā.

4.1.2. Dienesta Dienas aprūpes centra pakalpojumi

20. Dienesta Dienas aprūpes centrs (turpmāk tekstā – Dienas aprūpes centrs) nodrošina personu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, rehabilitācijas procesa pēctecību, sociālo prasmju attīstīšanu, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, psihosociālo palīdzību klientu tuviniekiem, klientu un viņu tuvinieku līdzdalību konkrētu sociālo problēmu risināšanā, atbalsta un organizē pašpalīdzības grupu darbību un sociālo resursu sistēmu piesaisti sociālo grupu un sabiedrības sociālo problēmu risināšanai.

21. Tiesības saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumus ir personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu un neapmeklē speciālās izglītības iestādes vai profesionālās rehabilitācijas centrus un nav nodarbinātas.

22. Dienas aprūpes centra pakalpojumi tiek nodrošināti darba dienās.

23. Jēkabpils pilsētas pašvaldība pilnā apmērā apmaksā Dienas aprūpes centra pakalpojumus (izņemot ēdināšanas pakalpojumu) Jēkabpils pilsētā deklarētajām personām, neizvērtējot personas (ģimenes) ienākumus un materiālo stāvokli, kas noteiktas noteikumu 21.punktā.

4.2. Sociālā aprūpe – aprūpes mājās pakalpojumi

24. Aprūpes mājās pakalpojumi nodrošina personas pamatvajadzību apmierināšanu, palīdzību mājas darbu veikšanā un personiskajā aprūpē.

25. Tiesības saņemt aprūpes mājās pakalpojumus ir pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti, kurām ir objektīvas grūtības sevi aprūpēt vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ.

26. Aprūpes mājās pakalpojumi tiek nodrošināti četros aprūpes līmeņos, atbilstoši personas pašaprūpes spējām un ietver sekojošus darba uzdevumus:

26.1. pirmā līmeņa aprūpe līdz 4 stundām nedēļā:

26.1.1. ārsta un citu medicīnas darbinieku izsaukšana uz klienta dzīvesvietu;

26.1.2. produktu, medikamentu un saimniecības preču piegāde klientam dzīvesvietā (kopējais svars līdz 5 kg);

26.1.3. klienta dzīvesvietas dzīvojamo telpu (kopplatībā līdz 30 m² vienai personai) uzkopšana 1 reizi nedēļā;

26.1.4. logu siltināšana (aizlīmēšana);

26.1.5. dzīvojamo telpu logu mazgāšana 2 reizes gadā;

26.1.6. klienta veļas mazgāšana klienta veļas mazgājamajā mašīnā vai veļas nodošana un saņemšana no veļas mazgātavas;

26.1.7. īres/apsaimniekošanas maksas un ar dzīvojamās platības lietošanu saistīto komunālo maksājumu veikšana;

26.1.8. informācijas sniegšana par sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību un nosacījumiem, kā arī palīdzība dokumentu noformēšanā sociālās palīdzības, sociālo pakalpojumu saņemšanai;

26.1.9. klienta apmeklēšana Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā esošajās ārstniecības iestādēs 1 reizi nedēļā;

26.1.10. sadzīves atkritumu iznešana no klienta dzīvesvietas;

26.2. otrā līmeņa aprūpe līdz 6 stundām nedēļā. Ietver pirmā līmeņa aprūpes pakalpojumus un pēc vajadzības šādus pakalpojumus:

26.2.1. kurināmā, ūdens ienešana klienta dzīvesvietā;

26.2.2. izlietotā (netīrā) ūdens iznešana;

26.2.3. palīdzības sniegšana klientam personīgajā aprūpē (mazgāšanas vannā, dušā, pirtī, nagu griešana, skūšanās);

26.2.4. palīdzības sniegšana klientam ēdiena pagatavošanā;

26.3. trešā līmeņa aprūpe līdz 8 stundām nedēļā. Ietver pirmā un otrā līmeņa aprūpes pakalpojumus un pēc vajadzības šādus pakalpojumus:

26.3.1. krāsns, plīts kurināšana;

26.3.2. ēdiena pagatavošana klientam un nozīmētās diētas novērošana;

26.3.3. trauku mazgāšana;

26.3.4. palīdzības sniegšana klientam gultas klāšanā;

26.3.5. klienta pavadīšana uz un no ārstniecības iestādes Jēkabpils pilsētas administratīvās teritorijas robežās;

26.4. ceturtā līmeņa aprūpe katru darba dienu, līdz 15 stundām nedēļā. Ietver pirmā, otrā, trešā līmeņa aprūpes pakalpojumus un pēc vajadzības šādus pakalpojumus:

26.4.1. palīdzības sniegšana klientam iekļūšanā un izkļūšanā no gultas, tualetes apmeklēšanā, mutes dobuma higiēnas nodrošināšanā, apģērbjoties un izģērbjoties un pārvietošanā klientam vēlamā stāvoklī;

26.4.2. veļas nomaiņa klientam.

27. Dienests pieņem lēmumu par aprūpes mājās pakalpojumu nepiešķiršanu, ja:

27.1. persona atbilst šo noteikumu 12.1.–12.3.apakšpunktam;

27.2. personai nepieciešama diennakts aprūpe un pastāvīga uzraudzība;

27.3. personai ir smagi garīga rakstura traucējumi;

27.4. persona dzīvo kopā ar aprūpēt spējīgiem apgādniekiem.

28. Dienests pieņem lēmumu par aprūpes mājās pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu, ja klients:

28.1. rakstiski pieprasījis pārtraukt Pakalpojuma sniegšanu;

28.2. tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē;

28.3. nepilda līgumā par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu noteiktās saistības;

28.4. pakalpojuma saņemšanas laikā ir noslēdzis Uztura līgumu vai atsavinājis sev piederošu nekustamo īpašumu.

29. Aprūpes mājās pakalpojumi tiek sniegti par maksu, kuru nosaka procentuāli attiecībā pret valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, to noapaļojot latos.

30. Aprūpes mājās pakalpojumu līmeņu maksas procentuālais apmērs:

30.1. 1.līmenis – 5%;

30.2. 2.līmenis – 7%;

30.3. 3.līmenis – 9%;

30.4. 4.līmenis – 11%.

31. Aprūpes mājās pakalpojumus bez maksas ir tiesības saņemt:

31.1. vientuļiem klientiem, kuri ir vecāki par 85 gadiem;

31.2. klientiem, kuri normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atzīti par trūcīgiem un kuriem nav apgādnieku vai kuru apgādnieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atzīti par trūcīgiem.

32. Aprūpes mājās pakalpojumi tiek nodrošināti tikai darba dienās, ievērojot pakalpojumu sniedzēja noteikto darba laiku.

4.3. Sociālā rehabilitācija

4.3.1. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi atkarīgajām personām

33. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus atkarīgajām personām sniedz Dienesta Sociālo pakalpojumu nodaļa, nodrošinot personām ar atkarības problēmām:

33.1. psihosociālu palīdzību;

33.2. HIV eksprestesta veikšanu;

33.3. informācijas par ārstēšanās un rehabilitācijas iespējām sniegšanu;

33.4. pirmo medicīnisko palīdzību;

33.5. šļirču un adatu maiņu;

33.6. motivēšanu dzīvei bez atkarību izraisošām vielām;

33.7. sociālās rehabilitācijas plāna izveidošanu un realizēšanu sadarbībā ar sociālā darba speciālistiem.

34. Sociālo pakalpojumu nodaļa organizē sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu no psihoaktīvajām vielām atkarīgām personām.

35. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi atkarīgajām personām tiek sniegti bez maksas, neizvērtējot personas (ģimenes) ienākumus un materiālo stāvokli un garantējot anonimitāti.

36. Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai atkarīgajai personai jāvēršas Sociālo pakalpojumu nodaļā.

4.3.2. Naktspatversmes pakalpojumi

37. Tiesības saņemt naktspatversmes pakalpojumus ir pilngadīgām personām bez noteiktas dzīvesvietas vai personām, kuras nonākušas krīzes situācijā.

38. Naktspatversmes pakalpojumus līdz 2 mēnešiem gadā var saņemt trūcīgas personas bez maksas un pārējām personām nosakot maksu 0,7% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas par nakti.

39. Personām, kuras aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, naktspatversmes pakalpojumu saņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz 6 mēnešiem gadā, izņemot šo noteikumu 40.punktā noteiktās personas, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, nosakot maksu 1% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas par nakti.

40. Personas, kuru pamata dzīvesvieta deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, naktspatversmē var uzturēties ne ilgāk par 3 dienām 6 mēnešu laikā, nosakot maksu 7,5% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas par nakti.

41. Personas, kuras saņem naktspatversmes pakalpojumus, tiek nodrošinātas ar vakariņām bez maksas. Maksa par brokastīm tiek noteikta 0,36% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas par porciju.

42. Personām, kuras saņem nakstpatversmes pakalpojumus, ir tiesības saņemt veļas mazgāšanas pakalpojumu, kura maksa tiek noteikta 0,7% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas par vienu veļas mazgāšanas reizi.

4.4. Transporta pakalpojumi

43. Tiesības saņemt transporta pakalpojumus ir personām ar kustību traucējumiem, kuras nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu un kuru pamata dzīvesvieta deklarēta Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā.

44. Transporta pakalpojumu sniegšanas prioritārā kārtība:

44.1. ārstniecības iestāde;

44.2. izglītības iestāde Jēkapbils pilsētas administratīvajā teritorijā;

44.3. sociālo pakalpojumu un/vai sociālās palīdzības sniedzēja institūcija Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā;

44.4. citi brauciena mērķi Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā.

45. Šo noteikumu 44.4.apakšpunktā minētajos gadījumos, transporta pakalpojumi tiek nodrošināti transporta brīvajā laikā.

46. Lai saņemtu transporta pakalpojumus, persona, kura atbilst 43.punktā noteiktajām prasībām, kopā ar iesniegumu Dienestā iesniedz primārās veselības aprūpes ārsta vai ārstējošā ārsta izsniegtu izrakstu no ambulatorās vai stacionārās slimnieka medicīniskās kartes (veidlapa 027/u) par personas nespēju pārvietoties ar sabiedrisko transportu un izziņu par medicīnisku kontrindikāciju esību speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un to, ka nesaņem valsts sociālo pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās.

47. Transporta pakalpojumus bez maksas Dienests nodrošina trūcīgajām un maznodrošinātajām personām līdz piecām stundām kalendārajā gadā Jēkabpils pilsētas administratīvās teritorijas robežās.

4.5. Mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojumi

48. Tiesības saņemt mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojumus ir personām ar kustību traucējumiem, kuras pārvietojas ratiņkrēslos un kuru dzīvesvieta nav aprīkota ar speciāli pielāgotām nobrauktuvēm.

49. Maksa par mobilā kāpurķēžu pacēlāja izmantošanu ir Ls 3,00 stundā.

50. Mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojumus bez maksas Dienests nodrošina trūcīgām un maznodrošinātām personām līdz piecām stundām kalendārajā gadā.

4.6. Pašvaldības nodrošinātie sociālie pakalpojumi

4.6.1. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām vai bērniem

51. Dienests izvērtē un pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma saņemšanas nepieciešamību.

52. Dienesta nodrošināto īslaicīgu sociālo aprūpi un rehabilitāciju institūcijā pilngadīgajām personām ir tiesības saņemt Jēkabpils pilsētā deklarētajām pilngadīgajām personām:

52.1. pensijas vecuma personām, kurām nepieciešama pastāvīga uzraudzība un sociālā aprūpe;

52.2. personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama pastāvīga uzraudzība un sociālā aprūpe.

53. Dienesta nodrošināto īslaicīgu sociālo aprūpi ārstniecības iestādē ir tiesības saņemt Jēkabpils pilsētā deklarētajām pilngadīgajām personām, kuras nonākušas ārkārtas situācijā bīstamā veselības stāvokļa dēļ, trūcīgām un maznodrošinātām personām, kā arī personām bez noteiktas dzīvesvietas, ja pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija Jēkabpils pilsētā.

54. Dienesta nodrošināto īslaicīgu sociālo aprūpi un rehabilitāciju institūcijā bērniem (izņemot šo noteikumu 4.1.1.apakšpunktā minētajā institūcijā) ir tiesības saņemt Jēkabpils pilsētā deklarētajiem bērniem:

54.1. bērniem ar invaliditāti;

54.2. bērniem, kuru vecāki sociālu apstākļu dēļ nespēj uzņemties viņu aprūpi.

55. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija tiek nodrošināta:

55.1. līdz 3 mēnešiem īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pieaugušajām personām (52.punktā minētajām personām);

55.2. līdz vienam mēnesim – ārstniecības iestādē (53.punktā minētajām personām);

55.3. līdz 30 dienām gadā īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā bērniem (54.1.apakšpunktā minētajām personām);

55.4. līdz 3 mēnešiem īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā bērniem (54.2.apakšpunktā minētajām personām).

56. Lai saņemtu īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumus institūcijā vai ārstniecības iestādē, personai nepieciešams iesniegt sociālo pakalpojumu sniedzējam vai ārstniecības iestādei primārās veselības ārsta izsniegtu izrakstu no medicīniskās ambulatorās kartes vai izrakstu no ārstniecības iestādes (izraksts derīgs 6 mēnešus no tā izsniegšanas dienas), kurā norādīta pakalpojuma nepieciešamība.

57. Īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumus institūcijā vai ārstniecības iestādē personai ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina, pamatojoties uz Dienesta lēmumu.

58. Lai bērns saņemtu īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumu institūcijā, bērna likumiskajam pārstāvim Dienestā jāiesniedz primārās veselības aprūpes ārsta izsniegts izraksts no bērna medicīniskās ambulatorās kartes vai izraksts no ārstniecības iestādes par bērna veselības stāvokli (izraksts derīgums 6 mēnešus no tā izsniegšanas dienas).

4.6.2. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām vai bērniem

59. Dienests izvērtē un pieņem lēmumu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nepieciešamību.

60. Tiesības saņemt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā ir:

60.1. pilngadīgām personām ar invaliditāti (izņemot personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, kurām nepieciešama atrašanās specializētā ārstniecības iestādē), pensijas vecuma personām un bērniem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, ja nepieciešamais pakalpojumu apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjomu;

60.2. bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, ja aprūpi un audzināšanu nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa.

5. Noslēguma jautājumi

61. Sociālos pakalpojumus Dienests apmaksā Jēkabpils pilsētas pašvaldības budžetā paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.

62. Atzīt par spēku zaudējušiem Jēkabpils pilsētas domes 05.03.2009. saistošos noteikumus Nr.10 (sēdes protokols Nr.6; 11.§) “Jēkabpils pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība”.

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs L.Salcevičs

 

1.pielikums
Jēkabpils pilsētas domes
2010.gada 11.novembra
saistošajiem noteikumiem Nr.35

BARTELA INDEKSS

Nr.p.k.	Pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistītās darbības atbilstoši Bartela indeksam	Punkti
1.	Ēšana:
1.1.	nespēj pats veikt šo darbību	0
1.2.	nepieciešama palīdzība (piemēram, sagriezt, uzziest sviestu)	1
1.3.	neatkarīgs	2
2.	Pārvietošanās (no gultas uz krēslu un atpakaļ):
2.1.	sēžot nespēj saglabāt līdzsvaru	0
2.2.	pārvietojoties nepieciešama liela fiziska palīdzība, var sēdēt	1
2.3.	pārvietojoties nepieciešama neliela fiziska vai vārdiska palīdzība	2
2.4.	neatkarīgs	3
3.	Kustīgums:
3.1.	nekustīgs	0
3.2.	riteņkrēslā neatkarīgs (veic arī pagriezienus ar riteņkrēslu)	1
3.3.	staigājot nepieciešama fiziska vai vārdiska palīdzība	2
3.4.	neatkarīgs, neatkarības saglabāšanai var lietot jebkuru staigāšanas palīgierīci (piemēram, spieķi)	3
4.	Kāpnes:
4.1.	nespēj pārvietoties pa kāpnēm	0
4.2.	pārvietojoties pa kāpnēm, nepieciešama fiziska vai vārdiska palīdzība (piemēram, palīgierīces atbalstam)	1
4.3.	neatkarīgs	2
5.	Ģērbšanās:
5.1.	atkarīgs	0
5.2.	nepieciešama palīdzība, bet apmēram pusi no darbībām var veikt pats	1
5.3.	neatkarīgs (ieskaitot darbības ar pogām, rāvējslēdzējiem, kurpju saitēm)	2
6.	Rūpes par izskatu:
6.1.	nepieciešama palīdzība personīgajā higiēnā	0
6.2.	patstāvīgi skujas un apkopj seju (matus, zobus)	1
7.	Vannošanās:
7.1.	atkarīgs	0
7.2.	neatkarīgs	1
8.	Vēdera izeja:
8.1.	nespēj kontrolēt izvadi (vai nepieciešama klizma)	0
8.2.	spontāna defekācija	1
8.3.	kontrolē izvadi (paškontrole)	2
9.	Urinācija:
9.1.	nespēj kontrolēt izvadi (nepieciešama katerizācija)	0
9.2.	reti nesaturēšanas gadījumi	1
9.3.	kontrolē izvadi	2
10.	Tualetes lietošana:
10.1.	atkarīgs	0
10.2.	nepieciešama neliela palīdzība	1
10.3.	neatkarīgs	2

 

2.pielikums
Jēkabpils pilsētas domes
2010.gada 11.novembra
saistošajiem noteikumiem Nr.35

 

3.pielikums
Jēkabpils pilsētas domes
2010.gada 11.novembra
saistošajiem noteikumiem Nr.35

 

4.pielikums
Jēkabpils pilsētas domes
2010.gada 11.novembra
saistošajiem noteikumiem Nr.35

 

Saistošo noteikumu projekta
“Jēkabpils pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība” paskaidrojuma raksts

I. Normatīvā akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.	Pamatojums	Saistošo noteikumu “Jēkabpils pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība” projekts izstrādāts, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.panta trešo daļu un likuma “Par pašvaldībām” 43.panta trešo daļu.
2.	Pašreizējā situācija un problēmas	Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.panta trešajā daļā noteikto pašvaldība nosaka kārtību, kādā saņemami pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi. Spēkā esošie Jēkabpils pilsētas domes 05.03.2009. saistošie noteikumi Nr.10 “Jēkabpils pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība” paredz, ka Jēkabpils Sociālā dienesta Ģimenes atbalsta centrā (turpmāk – ĢAC) ievietotajiem nepilngadīgajiem bērniem sociālo pakalpojumu sniegšanu var pārtraukt uz likumiskā aizbildņa, iestādes, kura lūdza uzņemt bērnu, rakstiska iesnieguma pamata vai pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu par bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes iestādē. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 59.pants paredz gadījumus, kad bērns ir nogādājams policijā, t.sk., ja bērns nav sasniedzis 16 gadu vecumu un atrodas sabiedriskā vietā bez vecāku, aizbildņa, audžuģimenes vai viņu pilnvarotas pilngadīgas personas uzraudzības nakts laikā, apmaldījies vai pamests, patvaļīgi aizgājis no ģimenes, aizbildņa, audžuģimenes vai bērnu aprūpes iestādes. Iepriekš minētā panta otrā daļa paredz, ka šajos gadījumos bērna nogādāšana policijā pieļaujama, ja nav iespējams sniegt palīdzību citādā veidā. Līdz ar to praksē rodas situācijas, kad bērnu uzņemt ĢAC lūdz kaimiņi, policija vai pats bērns. Tāpat ĢAC tiek uzņemti arī bērni, kuru dzīvesvieta deklarēta citā pašvaldībā, un šādos gadījumos, atbilstoši Ministru kabineta 13.07.1999. noteikumiem Nr.250 “Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem” par pakalpojuma saņēmēju tiek atzīta tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā deklarēta bērna dzīvesvieta. Līdz ar to konkrētās pašvaldības sociālais dienests ir tiesīgs izvēlēties citu sociālo pakalpojumu sniedzēju atbilstoši iestāžu piedāvātajiem izcenojumiem vai ņemot vērā iestādes ģeogrāfisko izvietojumu. Ņemot vērā minēto, saistošo noteikumu regulējums ir papildināms ar normu, ka ar lūgumu pārtraukt sociālo pakalpojumu sniegšanu var vērsties kompetenta iestāde, nevis tikai tā, kura ir lūgusi bērnu uzņemt ĢAC. Saistošie noteikumi paredz, ka, sniedzot sociālā pakalpojuma – aprūpe mājās 1.līmeņa aprūpi, klientam dzīvesvietā piegādājami produkti, medikamenti un saimniecības preces, neparedzot maksimālo smaguma normu. Fiziskas pārslodzes, kas spēj izraisīt balsta un kustību aparāta pārslodzes, var attīstīties visiem nodarbinātajiem, kas veic smaguma pārvietošanu, bet it īpaši nodarbinātajiem ar samazinātām fiziskām spējām, vecākiem cilvēkiem (virs 40 gadiem), jauniešiem (zem 21 gada), kā arī lielākam riskam ir pakļautas sievietes. Normatīvajos aktos nav noteiktas pieļaujamās smagumu pārvietošanas normas, tāpat netiek nodalīts atsevišķas smagumu pārvietošanas normas sievietēm un vīriešiem. Ministru kabineta noteikumi Nr.219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” nosaka tikai, kādos gadījumos jāveic obligātā veselības pārbaude (periodiska smaguma noturēšana ar abām rokām (ar vienu roku): 1) vīriešiem – vairāk par 10 kg (5 kg); 2) sievietēm – vairāk par 7 kg (3 kg)). Atbilstoši veicamo darbu specifikai smagumu (cilvēku, priekšmetu) celšana, pārvietošana ir neatņemama aprūpētāju ikdienas darba sastāvdaļa. Ilgstoši strādājot šādos apstākļos, var attīstīties arī neatgriezeniski veselības traucējumi un pat zaudētas darbspējas. Līdz ar to, lai samazinātu aprūpes mājās pakalpojumu sniegšanā iesaistīto darbinieku darba vides risku, ko var izraisīt nenormētu smagumu pārvietošana, saistošie noteikumi būtu papildināmi ar nosacījumu, ka kopējais klientam piegādājamo produktu, medikamentu un saimniecības preču svars vienā reizē nevar pārsniegt 5 kg. Saistošajos noteikumos noteiktā 4.līmeņa aprūpe mājās ietver 1.–3.līmeņa aprūpes pakalpojumus un pēc vajadzības arī klienta ēdināšanu, pamperu nomaiņu un klienta uzraudzību. Minētā līmeņa aprūpe tiek nodrošināta katru darba dienu, līdz 15 stundām nedēļā, faktiski trīs stundas dienā. Saskaņā ar saistošo noteikumu 27.2. un 27.4.apakšpunktu sociālais dienests pieņem lēmumu par aprūpes mājās pakalpojumu nepiešķiršanu, ja personai ir nepieciešama diennakts aprūpe un pastāvīga uzraudzība; ja persona dzīvo kopā ar aprūpēt spējīgiem apgādniekiem. Līdz ar to no saistošajiem noteikumiem ir svītrojamas normas, kas sociālajam dienestam uzliek par pienākumu sniegt šādus pakalpojumus: klienta ēdināšana, pamperu nomaiņa un klienta uzraudzība, jo šie ir īpaši aprūpes pakalpojumi, kuri ir nodrošināmi nepārtraukti. Saistošie noteikumi paredz, ka aprūpes mājās pakalpojumus bez maksas ir tiesības saņemt Jēkabpils pilsētā deklarētajiem klientiem, kuri: 1) vecāki par 85 gadiem (neizvērtējot personas (ģimenes) ienākumus un materiālo stāvokli); 2) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atzīti par trūcīgiem vai maznodrošinātiem un kuriem nav apgādnieku vai kuru apgādnieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atzīti par trūcīgiem. Civillikuma 188.pants uzliek bērniem un arī mazbērniem par pienākumu apgādāt savus vecākus un nepieciešamības gadījumā arī vecvecākus. Arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums un Ministru kabineta 27.05.2003. noteikumi Nr.275 “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta” nosaka, ka klientam vai viņa apgādniekam ir pienākums samaksāt par saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem. Ja klients normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par trūcīgu, par pakalpojumu maksā viņa apgādnieks/ (-i) un ja arī apgādnieks/ (-i) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par trūcīgu, tad pakalpojumu izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta. Līdz ar to, lai nodrošinātu racionālu pašvaldības budžeta izlietojumu, nosakāmi ierobežojumi, sašaurinot personu loku, kurām būtu tiesības saņemt aprūpes mājās pakalpojumus bez maksas. Saistošie noteikumi papildināmi ar jaunu līdz šim neparedzētu pakalpojuma veidu – mobilā kāpurķēžu pacēlāja izmantošana. Minētais pakalpojums atvieglotu personām ar kustību traucējumiem, kuras pārvietojas ratiņkrēslos un kuru dzīvesvieta nav aprīkota ar speciāli pielāgotām nobrauktuvēm, integrēties sabiedrībā.
3.	Normatīvā akta projekta būtība	Saistošajos noteikumos tiek paredzēts: 1. noteikt, ka lēmumu izbeigt pakalpojumu sniegšanu Ģimenes atbalsta centrā ievietotajam nepilngadīgajam bērnam var arī uz kompetentas iestādes rakstiska iesnieguma pamata. 2. Noteikt, ka piešķirtā aprūpes mājās 1.aprūpes līmeņa pakalpojuma ietvaros klientam dzīvesvietā piegādājamo produktu, medikamentu un saimniecības preču kopējais svars vienā reizē nevar pārsniegt piecus kilogramus. 3. Izslēgt no aprūpes mājās 4.aprūpes līmeņa uzdevumiem klienta ēdināšanu, pamperu nomaiņu un klienta uzraudzību. 4. Noteikt, ka tiesības saņemt aprūpes mājās pakalpojumus bez maksas ir: 1. vientuļiem klientiem, kuri ir vecāki par 85 gadiem; 2. klientiem, kuri normatīvajos aktos noteiktajā kārtība ir atzīti par trūcīgiem un kuriem nav apgādnieku vai kuru apgādnieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atzīti par trūcīgiem. 5. Papildināt saistošos noteikumus ar jaunu apakšnodaļu “Mobilā kāpurķēžu pacēlāji pakalpojumi”, nosakot maksu Ls 3,01 par stundu un paredzot, ka šis pakalpojums bez maksas tiks nodrošināts trūcīgām un maznodrošinātām personām līdz piecām stundām kalendārajā gadā.

 

II. Normatīvā akta projekta ietekme uz sabiedrību
1.	Sabiedrības mērķgrupa	Jēkabpils pilsētas pašvaldībā pamata dzīvesvietu deklarējušas fiziskas personas.
2.	Ietekme uz uzņēmējsabiedrības vidi pašvaldības teritorijā	Nav attiecināms
3.	Administratīvās procedūras raksturojums	Administratīvās procedūras netiek mainītas.

 

III. Normatīvā akta projekta iespējamā ietekme uz pašvaldības budžetu
1.	Finansiālā ietekme	Budžeta ietaupījums vai palielinājums nav precīzi prognozējams.
2.	Cita informācija	Nav

 

IV. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1.	Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no pašvaldības puses – vai tiek radītas jaunas institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas institūcijas netiks radītas un esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.
2.	Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mājas lapā internetā un pašvaldības mājas lapā internetā.

 

V. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1.	Ar kādiem sabiedrības pārstāvjiem konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas.
2.	Kāds konsultāciju veids ir izmantots	Nav
3.	Cita informācija	Nav

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs L.Salcevičs