Saeimas 2010.gada 16.decembra ārkārtas sēdes turpinājuma 20.decembrī stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas!

Mēs turpināsim 16.decembrī iesākto Saeimas ārkārtas sēdi, kurā mēs skatījām 2011.gada valsts budžeta likumu un to pavadošo likumu paketi.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti! Godātie ministri!

Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”. Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu un lūdz atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 5, atturas – 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.85/Lp10. Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 1, atturas – 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.86/Lp10. Komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 1, atturas – 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.150/Lp10. Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Komisija lūdz atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 4. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.160/Lp10 – likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Komisija ir saņēmusi 29 priekšlikumus.

1. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 2.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Zalāna kungs, lūdzu, laikus piesakieties...

J.Vucāns. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 4. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 6. – tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts Ministru kabineta priekšlikumā – 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 8. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 10. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 11. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labdien! Es tikai gribu vērst uzmanību uz to, ka būtiski tiek palielinātas nodevas. Jāteic, ka šis mūsu priekšlikums, tāpat kā jau neatbalstītais iepriekšējais priekšlikums – 1.priekšlikums –, ir vērsts pret to, ka valdībai ir iecere nozīmīgi palielināt nodevas visās civillietās. Visiem ir zināms, ka kasācijas kārtībā var pārsūdzēt apelācijas instances tiesas spriedumu, bet... Līdz šim tāda nodeva – protams, nodeva jāmaksā vienmēr! – bija saprotama, taču šobrīd šajā jaunajā... pēc jaunās kārtības likums paredz to palielināt četras reizes. Nu katrs jūs varat izvērtēt, vai tiem cilvēkiem, kas kasācijas kārtībā gribēs pārsūdzēt, četrkārša nodevas palielināšana palīdzēs to darīt vai nepalīdzēs.

Mūsuprāt, mūsu priekšlikums atbilst kopējai situācijai valstī, atbilst arī cilvēktiesībām – tiesībām uz taisnīgu tiesu. Tas, ka četras reizes palielinās šis maksājums, vienkārši ir nepieņemami, tāpēc mēs aicinām atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Turpiniet, Vucāna kungs!

J.Vucāns. Tā, turpinām.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 13. – tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 19. – tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 22. – tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 23. – tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums. Komisija daļēji atbalstījusi, priekšlikums iekļauts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 25. – Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 26. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 27. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 28. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to daļēji atbalstījusi un iekļāvusi 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 29. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisija lūdz apstiprināt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 31, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Būvniecības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Strādāsim ar dokumentu Nr.162/Lp10 – likumprojektu „Grozījums Būvniecības likumā”.

Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu – deputāta Pimenova priekšlikumu. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Likumprojekts ievieš jaunu valsts nodevu, proti, nodevu par reģistrācijas darbībām Būvkomersantu reģistrā. Līdz šim šī nodeva likumā nepastāvēja. Manā skatījumā, tas ir nopietns solis uz to, lai vienkārši apgrūtinātu uzņēmēju darbību, turklāt tieši tajā nozarē, kur ekonomisko aktivitāšu kritums ir viszemākais, – būvniecībā.

Šī nodeva nozīmē: ja tu nesamaksāsi šo nodevu, tu nebūsi reģistrēts Būvkomersantu reģistrā; ja nebūsi reģistrēts šajā reģistrā, tu neiegūsi Ekonomikas ministrijas atļauju objekta būvniecības sākšanai. Līdz ar to tas nozīmē vienu papildu soli birokrātiskajā ķēdītē, kas tikai apgrūtinās būvnieku darbību.

Paskaidrojumā, kuru mēs saņēmām no ministrijas, bija rakstīts, ka šī nodeva ne pēdējā kārtā ir ieviesta tādēļ, lai, nu, kaut kā piespiestu tos būvniekus, kas neatbild uz pieprasījumu atjaunot informāciju par sevi reģistrā, būt uzmanīgākiem, un tas notiek ar tādiem draudiem, ka, ja šī informācija tomēr nebūs atjaunota, ja būvnieks nebūs nominēts, viņš tiks izslēgts no šā reģistra, un līdz ar to viņam, lai atkal iestātos šajā reģistrā, būs jāmaksā šī nodeva no jauna.

Es domāju, ka šis paskaidrojums liecina tikai par to, ka ministrija tā vietā, lai vienkārši veiktu pavisam citu grūtu darbību – patiešām strādātu ar tiem būvniekiem, kas labi neuztur savu informāciju reģistrā, vienkārši uzliek šo nodevu visiem būvniekiem un līdz ar to apgrūtina viņu darbību. Manuprāt, tas ir klajš birokrātisma piemērs, un es domāju, ka šāds piemērs ir noraidāms.

Un vēl dīvaini ir tas, ka šis likumprojekts atrodas tieši budžeta paketē. Ja mēs vēlamies palielināt ienākumu daļu budžetā uz šādu nodevu rēķina, tad tas ir tiešām nepareizs ceļš, kurš ir noraidāms.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un līdz ar to nepieņemt šo nodevu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Droši vien likumprojekts „Grozījums Būvniecības likumā” nav pats būtiskākais šā valsts budžeta likuma pieņemšanas sakarā un visā budžeta paketē. Tomēr es uzskatīju, ka ir nepieciešams par deputāta Pimenova priekšlikumu tomēr nedaudz padebatēt un izteikt jums savu viedokli.

Valdības deklarācijā, kura man ir priekšā, vienā no svarīgiem un visnotaļ atbalstāmiem punktiem ir rakstīts: „Maza un efektīva valsts pārvalde, e-pārvaldes un e-pakalpojumu plaša lietošana.”

Ko nozīmē valdības piedāvātais grozījums Būvniecības likumā un pirmajā lasījumā atbalstītais? Tas nozīmē ieviest pilnīgi jaunu nodevu, turklāt ieviest nodevu jomā, kuru visa Eiropas Savienība nodod nevalstiskajam sektoram. Tieši būvniecības organizāciju nevalstiskais sektors ir tas, kas Eiropā uztur dažādus reģistrus, atbild par šo reģistru kvalitāti, atbild par to biedru godprātīgu saistību pildīšanu un tā tālāk, un tā joprojām.

Valdība iet pilnīgi pretēju ceļu tam, kas ir rakstīts Valdības deklarācijā, un pilnīgi pretēju ceļu tam, kas ir iepriekš vienmēr sludināts, – ka mēs deleģēsim vairāk tiesību un varas nevalstiskajam sektoram. Tiek iedibināta jauna nodeva. Tiek iedibināta nodeva, kura būs tādēļ, lai atkal vairotu ierēdniecību. Tiek ieviesta nodeva, kuras jēga īstenībā saistās tikai ar... faktiski ar valsts pasūtījuma iegūšanu. Šai nodevai, kā mēs, debatējot par to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, sapratām no pārējiem pieaicinātajiem lietpratējiem un kolēģiem, īsti nekāda cita argumenta nav. Protams, kā viens no argumentiem tika minēts tas, ka būvnieki atbalstot šīs nodevas ieviešanu un uzturēšanu Ekonomikas ministrijā. Protams, jo būvniekiem šobrīd valsts pasūtījumi ir galvenā maize, galvenā cerība, lai viņi izdzīvotu. Bet mēs jau veidojam politiku. Mēs veidojam ilgtermiņa politiku. Un ilgtermiņa politika pieprasa šādas lietas deleģēt nevalstiskajam sektoram. Šis ir īstais brīdis, kad to var izdarīt.

Es aicinu neatbalstīt šo jaunas nodevas ieviešanu būvniecības sektorā. Es aicinu labāk izstrādāt piedāvājumu šīm organizācijām, kas strādā būvniecības jomā, lai tās varētu ātrāk – kā nevalstiskās organizācijas, kā nevalstisko organizāciju sektors – pārņemt šo funkciju, ja tā tiek atzīta par vajadzīgu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamais Ministru prezident! Ministri! Deputāti un deputātes!

Šodien, kad mēs debatējam par grozījumiem Būvniecības likumā, gribu jūs informēt, ka šobrīd ir izstrādāts un galīgajā redakcijā tiek apspriests jaunais Būvniecības likums. Jaunais Būvniecības likums paredz to, ka birokrātiskās procedūras mēs samazināsim trīskārt. Tas paredz to, ka būs nepieciešamība arī pēc Būvkomersantu reģistra un citām vajadzīgām lietām. Šodien mēs redzam to, ka Latvija atrodas tālā pagātnē tieši tik nozīmīgā jomā kā būvniecība. Šodien, salīdzinot ar citām valstīm, kur investori brauc un novērtē tās iespējas, kādas tiek dotas katrā konkrētā valstī, mēs redzam to, ka Latvija ir stiprā pagātnē.

Ko es gribu teikt? Mums ir nepieciešams pieņemt jauno Būvniecības likumu pēc iespējas ātrāk. Mums ir nepieciešams to virzīt daudz ātrāk caur Saeimu, caur Ministru kabinetu. Šodien šis grozījums jeb priekšlikums pēc būtības paredz vienu mazu detaļu: kas ir reģistrs un maksājums par to. Šī detaļa pēc būtības paredzēs jaunajā Būvniecības likumā kārtību, kuru regulēs tālāk Ministru kabineta noteikumi, kurā būs atrunāta daudz vienkāršāka būvnieku reģistrācija un daudz vienkāršāka būvkomersantu pārraudzība. Šis reģistrs tiks nodots nevalstiskajam sektoram.

Par šā reģistra nodošanu nevalstiskajam sektoram tiks debatēts, pieņemot jauno Būvniecības likumu, tā ka, es domāju, šobrīd nav pamata apšaubīt šā likuma nepieciešamo grozījumu. Strādāsim tālāk un strādāsim pie jaunā Būvniecības likuma, lai mēs būtiski uzlabotu būvniecības jomu, būtiski uzlabotu investoru gribu investēt Latvijā un būvēt jaunas ražotnes, rūpnīcas un citus infrastruktūras objektus! (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Pareizi!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. Līdz ar to visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti.

Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Būvniecības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 32, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums likumā „Par autoceļiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Strādāsim ar dokumentu Nr.163/Lp10 – likumprojektu „Grozījums likumā „Par autoceļiem””. Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par autoceļiem”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 29, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.81/Lp10. Komisija saņēmusi 15 priekšlikumus.

1. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 2. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 3. – deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Laika ekonomijas pēc es nerunāšu par katru savu iesniegto priekšlikumu, bet gan tikai par 3., 8., 10. un 15.priekšlikumu, jo tā ir viena tēma, kuru, kā es uzskatu, ir nepieciešams aktualizēt.

Šie priekšlikumi neskar nākamā gada budžetu, tie neietekmē nekādā ziņā slaveno konsolidāciju, tiem nav nekādas fiskālās ietekmes. Tajā pašā laikā gribas pievērst uzmanību faktam, ka esošajā, šobrīd esošajā, pensiju sistēmā ir ierēķināta samaksa arī par stāžu līdz 1996.gadam, un tas viss beidzas 2011.gadā. Vai ne, Bērziņa kungs?

Tātad 2012.gadā tie cilvēki, kas ir strādājuši arī līdz 1996.gadam un vēl pēc tam, šādas piemaksas vairs nesaņems. Ir vesels gads, lai skatītos sociālā budžeta varbūt uzlabojumus, varbūt pilnveidojumus, un šī ir tāda lieta, kas ir jāietver turpmākajās diskusijās.

Cienījamie kolēģi! Visur braukājot un tiekoties ar pensionāriem, lai kā to mēdz kritizēt, es atceros vēl diskusijas vasarā par to, ka šādas piemaksas par stāžu nebūtu nepieciešamas, taču man šķiet, tas ir pats labākais, ko Saeima kādreiz ir iebalsojusi attiecībā uz tiem, kuri ir strādājuši, pretstatā tiem, kas pensijas saņem arī ar ārkārtīgi niecīgu darba stāžu vai vispār ir bez darba pieredzes.

Es aicinu uz turpmākām diskusijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Māra Kučinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 11, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 4. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SC frakcija).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Kaut kā garlaicīgi mums šodien iet, neskatoties uz to, ka par šo tēmu visi kandidāti, kas kandidēja uz deputāta vietu, runāja un visi solīja, ka pensijas netiks samazinātas.

Jā, izlasot šo priekšlikumu, kļūst skaidrs, ka es piedāvāju ieviest indeksāciju. Šodien reālā inflācija ir 2 procenti. Nākamgad sakarā ar lielajiem fiskālajiem palielinājumiem un nodokļu palielinājumiem tā pieaugs. Tas nozīmē, ka nākamgad pensionāriem, ja mēs neindeksēsim pensijas, būs nogriezts... būs samazinājums par šo inflācijas procentu. Tas nozīmē, ka katrs pensionārs labākajā gadījumā zaudēs 2 procentus no savas pensijas, sliktākajā – līdz 5 procentiem.

Es saprotu, ka mēs šodien nevaram atļauties indeksēt visas pensijas, tāpēc mans priekšlikums ir indeksēt pensijas, kuras nav lielākas par 135 latiem.

Kas ir 135 lati šodien pensionāriem, ja iztikas minimums ir gandrīz 200 latu!? Ja mēs salīdzinām ar iepriekšējo gadu, tad skaidrs, ka nākamgad pensionāriem nebūs vieglāk. Mēs ieviešam jaunus nodokļus gan elektrībai, gan pārtikai, un tā tālāk. Tas nozīmē, ka mums obligāti jāveic šis pasākums, lai glābtu mūsu vēlētājus – pensionārus, kuriem visiem solījām, ka nesamazināsim pensijas.

Ko tas nozīmē valsts budžetam? Konkrēti no 1.janvāra neko nenozīmē. Es zinu, ka pēc trijiem mēnešiem mēs grozīsim atkal valsts budžetu un varēsim atrast to pusmiljonu, lai, tā teikt, izietu uz to indeksācijas indeksu, kuru mums sagatavos Labklājības ministrija. Cik mēs zinām no Labklājības ministrijas, tad aptuveni lats būs katram pensionāram vēl klāt... nu, 70 santīmu, kā jau Barča, kas ir profesionāle, saka. Bet tik un tā, ja reāli indeksācija notiks, tad pielikums būs.

Es domāju, ka mēs varam atļauties šodien to izdarīt, tāpēc ka mēs atšķirībā no jums arī sociālo nodokli palielinām uz 2 procentiem; tas dos budžetam papildus aptuveni 70 miljonus: 68 miljoni būs klāt. Mēs varam atļauties pusmiljonu novirzīt indeksācijai.

Tas ir ļoti godīgi pret mūsu pensionāriem, tas ir ļoti godīgi pret mūsu solījumiem, kurus devām pirms vēlēšanām. Katrs trešais pensionārs gaida to indeksāciju nākamgad.

Es saprotu, ka Sociālo un darba lietu komisija šo jautājumu atliks un mēģinās atrisināt nākamgad, bet labāk ieliksim budžetā šodien, ieliksim likumā „Par valsts pensijām” šodien, lai pēc tam nebūtu, kur atkāpties! Pēdējā cerība: mēs šodien Saeimas sēdē varam šo jautājumu atrisināt.

Lūdzu deputātus atbalstīt manu priekšlikumu, atbalstīt indeksāciju, lai izpildītu visus solījumus, kas tika doti vēlētājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā...?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 2, atturas – 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 5. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 6. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs 7. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 8. – deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. Arī 9. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 10. – deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 11. – deputātes Čepānes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 12. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 13. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 14. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. Un 15. – deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 39, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.82/Lp10.

Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 2. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. Arī 3. – deputāta Klementjeva priekšlikumu – komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikumu – komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 29, atturas – 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Komisija otrajam lasījumam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu un lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 31, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.84/Lp10. Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 2. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 3. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 4. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 7. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 31, atturas – 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.80/Lp10. Komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Nedaudz informācijas par mūsu priekšlikuma būtību.

Frakcija „Par Labu Latviju” piedāvā neatbalstīt pirmajā lasījumā nobalsoto redakciju un aicina to pārveidot ar sekojošu domu. Mēs vēlamies, lai šie ilgtermiņa uzkrājumi, ko maksā šobrīd pārsvarā gados jauni cilvēki, kas ir ar likumu noteikta maksājama lieta un šobrīd ir 2 procentu apmērā iemaksas veicamas... Mēs vēlamies, lai šie līdzekļi pirmām kārtām strādātu Latvijas labā – cilvēku un Latvijas labā. Tā būtība ir garantēt gan šo veikto iemaksu saglabājamību, gan vienlaicīgi šos līdzekļus novirzīt tādiem projektiem, kas Latvijas valstij, Latvijas tautsaimniecībai nestu labumu.

Šobrīd, ja mēs atskatāmies vēsturē, ko mēs redzam? Pensiju fondi, pensiju fondu pārvaldnieki, kas pārsvarā ir bankas vai ar bankām saistītas institūcijas, izaugsmes gados spēja uzrādīt augstus tempus banku peļņas rādītājos: +50 procenti, +80 procenti pret iepriekšējo gadu, un tie bija galvu reibinoši rādītāji. Savukārt, kad mēs gada beigās paskatījāmies, kas tad tiek deklarēts attiecībā uz iemaksātajām naudām valsts fondētajās pensijās, tad redzējām, ka gandrīz visi, visi fondi uzrādīja summu vai nu ar mīnusa zīmi, vai tuvu nullei. Pat visstraujākajos izaugsmes gados attieksme pret šiem ilgtermiņa ieguldījumiem, pret šo ilgtermiņa ieguldījumu pelnītspēju bija vairāk nekā ciniska. Vairāk nekā ciniska!

Mūsu priekšlikums ir tiešām vērsts uz to, lai mēs atrastu tādus instrumentus, kas nerunā pretī Eiropas Savienības nostādnēm par brīvu kapitālu. Mēs esam par to, lai attiecībā uz ilgtermiņa ieguldījumiem mēs atrastu tādus piedāvājumus, kas garantē gan vieglu saglabājamību, gan stabilu ienesīgumu. Piemēra labad var minēt to, ka šodien 2.pensiju līmeņa fondu pārvaldnieki nevar ieguldīt naudu Latvijas mežos. Nevar, jo to neparedz likums! Tas ir aizliegts, un to nedrīkst darīt, kaut gan, no otras puses, mēs skaidri zinām, ka tā nauda strādātu Latvijā, tā nauda nodrošinātu stabilu izaugsmi, jo Latvijas valsts mežu vērtība pieaug par apmēram astoņiem, desmit procentiem gadā, un mēs esam pārliecināti, ka cilvēki, kuri veikuši šīs iemaksas, justos krietni gandarītāki, ja viņu nākotnes pensija strādātu tepat Latvijā. Un tādus piemērus es varētu minēt vēl un vēl – vienu, otru un trešo.

Es aicinu neatbalstīt valdības šobrīd piedāvāto redakciju, kas ir spēkā 12.pantā, un aicinu atbalstīt apvienības „Par Labu Latviju” piedāvāto, jo Latvijas cilvēku naudai ir jāstrādā Latvijā, Latvijas cilvēku naudai ir jāvairo Latvijas cilvēku labklājība, Latvijas cilvēku naudas ienesīgumam ir jābūt garantētam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es domāju, ka šajā gadījumā var piekrist tam priekšlikumam, ko ir iesniegusi apvienība „Par Labu Latviju”, un tai motivācijai. Arī nacionālā apvienība ir iesniegusi līdzīgus priekšlikumus, taču es domāju, ka arī tā redakcija, ko ir iesniegusi apvienība „Par Labu Latviju”, ir visnotaļ atbalstāma un mēs to atbalstīsim.

Šķēles kungs jau šeit pieminēja tos argumentus, kuru dēļ tas nepieciešams. Ir bijuši arī pretargumenti, proti, ka Latvijā nav pietiekami labu tirgus instrumentu, kur tad ieguldīt šo naudu. Papildus jau šeit pieminētajiem mežiem, kas ir, protams, ļoti labs ieguldījumu objekts, šī nauda varētu tikt ieguldīta publiskās un privātās partnerības projektos, piemēram, ēku energoefektivitātes jomā, kur energoservisa kompānijām tādējādi veidotos ļoti plašs darbalauks. Un šādā gadījumā mēs iegūtu vairākkārtēju labumu, proti, šī nauda tad paliek Latvijā un strādā Latvijā, mēs attīstām Latvijas būvniecības sektoru un, protams, palīdzam iedzīvotājiem šādā veidā tikt pie energoefektīvākiem mājokļiem.

Savukārt, ja šī nauda nedarbojas Latvijā, tad ir diezgan liels risks, ka šādā veidā mēs finansējam, pieņemsim, Īrijas valsts parādu vai kādu citu valsti, teiksim, Grieķiju, caur to vērtspapīriem. Un droši vien tas nav tas, ko mums vajadzētu darīt. Un tāpēc es arī aicinu atbalstīt 1.priekšlikumu. Gadījumā, ja tas negūst atbalstu, aicinu balsot arī par nacionālās apvienības priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētajam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Es varētu piekrist tam priekšlikumam, ko iesniedza un par ko mēs diskutējam. Tas ir tiešām ļoti nopietns jautājums. Un par šo jautājumu mēs esam ļoti nopietni runājuši Sociālo un darba lietu komisijā. Taču es domāju, ka nākamais gads mums būtu nepieciešams tam, lai mēs šo jautājumu ļoti pamatīgi izvērtētu. Es esmu par to... es tomēr aicinu atbalstīt to, ko šodien piedāvā valdība, lai gan pēc būtības mums ir ļoti nopietni šis jautājums jāizskata, jo 63 procenti, ja es nemaldos... pēc tām ziņām, ko mums sniedza komercbankas, sastāda.... Nu it kā atrodas mums Latvijas apritē šī nauda un ieiet iekšā... Viena daļa no šīs naudas summas ir vērtspapīros, bet otra puse mums ir depozītos nolikta, un, ja mēs tā paskatāmies, tad, godīgi sakot, redzam, ka kaut kādas lielas ietekmes uz ekonomiku tai nav. Lielākā daļa visas šīs naudas, kas ir fondēta... 2.pensiju līmeņa fondētā nauda atrodas trijās zviedru bankās – tas ir, SWED, SEB... Nu, trešā nav zviedru banka, teiksim, „Citadele”. Tātad vislielākais kapitāls atrodas šajās bankās iekšā.

Tā ka, es domāju, tā tēma, par ko opozīcija šodien, teiksim, runā, tā ir tā vērta, lai mēs to ļoti nopietni un pamatīgi izdiskutētu, jo tās ir pietiekami nopietnas un lielas naudas summas, kuras, ja mēs kopīgi un prātīgi visu izdomātu, varētu palīdzēt Latvijas ekonomikai.

Es aicinu atbalstīt šodien Ministru kabineta piedāvāto priekšlikumu, bet par šo tēmu mēs noteikti diskutēsim vēl arī Sociālo un darba lietu komisijā. Es ļoti ceru, ka mans vārda un uzvārda brālis ļoti nopietni diskutēs arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā... Acīmredzot mums ir jānonāk pie kaut kāda kopīga lēmuma, bet es šodien vairs negribu tālāk par to diskutēt.

Te notiek tādas cīņas banku sektorā... notiek cīņas par to, ko nu kurš dabūs, bet tad, kad mēs banku cilvēkiem, kuri atnāca un runāja par šo tēmu, uzdevām jautājumu: „Kas tad jums vairāk rūp: vai tas, lai šī nauda, šis 2.pensiju līmenis, saglabātos, vai arī lai šī nauda nonāktu apritē, teiksim, bankās?” Ļoti grūti viņiem bija atbildēt tā patiesi un godīgi uz šo jautājumu. Bet bankām patiesi vairāk interesē tas, lai šī nauda atrastos bankas apritē. Turpretī mums vairāk interesē tas, lai šī nauda darbotos Latvijas ekonomikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais premjera kungs! Godājamie deputāti! Krīzes laikā Latvija ir centusies aizņemties naudu starptautiskajos tirgos. Mēs esam piesaistījuši līdzekļus, lai valstij būtu iespējams pildīt savas saistības pret pensionāriem, skolotājiem, mediķiem, policistiem un citiem valsts sektorā strādājošajiem. Bet šajā gadījumā mēs runājam par 2.pensiju līmeni – par to, vai ļaut šos līdzekļus izvietot ārvalstu tirgos.

No vienas puses, tā ir starptautiski pieņemta prakse. Tā tas notiek. Bet šajā gadījumā, laikā, kad Latvijai pašai ir nepieciešami, pat ārkārtīgi nepieciešami, līdzekļi, lai investētu tautsaimniecībā, man šķiet, būtu ārkārtīgi svarīgi padomāt, kur tad mēs šos līdzekļus varam ieguldīt. Vai tiešām ieguldīšana Amerikas Savienoto Valstu vērtspapīros, kur ļoti daudz naudas tādā veidā ir pazudis, un citu valstu vērtspapīros... Vai tas ir tas labākais? Pēc būtības bankām tas noteikti ir izdevīgi, jo tās var diversificēt savus riskus. Jautājums ir tāds: kas ir izdevīgi Latvijas tautsaimniecībai?

Un vēl ir tāds jautājums: vai Latvijai ir projekti, kuros ir iespējams ieguldīt šos līdzekļus? Tāpēc man gribētos aicināt Ministru prezidentu un valdošo koalīciju padomāt par to, kuras tad ir tās nozares, kurās ir vērts ieguldīt šos līdzekļus.

Un ir jāsaka tā, ka viena no nozarēm, kas tika pieminēta, ir saistībā ar Latvijas mežiem... Jā, protams, tā ir nozare, kura attīstās, kura pelna naudu, un šajā nozarē var ieguldīt.

Bet vēl viena no šādām nozarēm ir Latvijas ostas. Tā ir nozare, kurā ieguldīti līdzekļi tiek atpelnīti 40–50 gadu laikā, un, man šķiet, ja Latvijas ostām – Rīgai, Ventspilij un Liepājai – būtu iespēja emitēt savas obligācijas, tad noteikti būtu iespējams attiecīgi šādu naudu ieguldīt. Un, man šķiet, tad būtu Latvijai dubultizdevīgs tieši šāds biznesa, tā teikt, virziens, jo, no vienas puses, attiecīgi ieguldītā 2.līmeņa pensiju nauda tiktu atpelnīta ar uzviju; otrs aspekts ir tas, ka arī ostas varētu attīstīties, ostās būtu iespējams radīt jaunas darba vietas, jo tieši krīzes laikā tranzīta sektors bija viens no retajiem, kuri turpināja strādāt bez zaudējumiem, pat ar zināmu pieaugumu. Un man šķiet, ka šodien ir jāizdara tā būtiskā izšķiršanās – vai mēs ar vienu roku gribam to naudu atkal aizdot citiem tirgiem vai tomēr stiprināt Latvijas nacionālās intereses, atbalstot tos biznesa sektorus, kuri patiesībā Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīgi. Šodien varbūt kāds uzskata, ka Latvijas ostās nav šādu projektu, taču es domāju, ka gan Rīgas, gan Ventspils, gan Liepājas ostas vadība skaidri definēs, kāda veida projekti var tikt attīstīti. Man šķiet, ka tā būtu unikāla iespēja: tādā veidā mēs varētu stiprināt ekonomiku, radīt jaunas darba vietas un vienlaicīgi arī dot ļoti labu signālu mūsu pensionāriem par to, ka tā nauda, kura tiek uzkrāta 2.līmeņa fondā, attiecīgi strādā Latvijas tautsaimniecībā, nevis vienkārši ir veiksmīgi ieguldīta citos tirgos.

Tā ka, godājamā valdošā koalīcija, es aicinu jūs šajā gadījumā atbalstīt tieši to, lai šī nauda strādātu Latvijas tautsaimniecībā un Latvijas iedzīvotāju interesēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Valdības locekļi! Deputāti! Šeit kolēģi teica ļoti pareizus vārdus par Latvijas interesēm, par Latvijas tautsaimniecību, un tam visam varētu piekrist. Mēs tiešām esam ieinteresēti investīciju piesaistē. Bet, godātie kolēģi, izlasīsim šā likuma 12.panta pirmo daļu – gan spēkā esošo redakciju, gan apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas ierosinājumu, kur šī norma netiek mainīta! Proti, pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs kā godīgs un rūpīgs saimnieks rīkojas vienīgi ieguldītāja interesēs. Un, kolēģi, šeit nevajag jaukt jēdzienus! Ja persona iegulda naudu pensiju shēmā, tad, protams, pastarpināti šai personai var būt vēlme brīvprātīgi atbalstīt Latvijas ekonomiku. Savukārt līdzekļu pārvaldītājam ir viens vienīgs uzdevums – diversificēt un mazināt riskus, izvietot vērtspapīrus tā, lai visdrošāk rīkotos tikai un vienīgi ieguldītāju interesēs. Šī nav šobrīd tā vieta, kur mēs varētu apelēt pie valsts interesēm un piesaukt kaut kādas kopējas intereses jautājumā ar ostu attīstību, un tā joprojām. Ja mēs uzliksim papildu ierobežojumus, ka šie vērtspapīri var tikt... šī nauda var tikt ieguldīta tikai Latvijas emitētos vērtspapīros, tad, protams, mēs palielinām riskus, jo risku diversifikācija šajā gadījumā ir pārvaldītāja vienīgais uzdevums, kā to nosaka likums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezident! Ministri! Deputāti! Jau ilgāku laiku ir notikušas debates par 100 procentu fondēto pensiju līdzekļu ieguldīšanu Latvijā. Ir izskanējuši dažādi viedokļi gan no Latvijas Bankas prezidenta, gan arī no Komercbanku asociācijas un komercbanku vadītājiem.

Reālā situācija šodien, vērtējot šo priekšlikumu, ir tāda, ka pašreiz, pēc kopējiem datiem, ir redzams, ka Latvijā no kopējā apjoma tiek ieguldīti 63,5 procenti, Igaunijā – 27 procenti un Lietuvā – 20 procenti. Ja mēs runājam par to, ka uz šāda veida ieguldījumiem varētu uzlikt kaut kāda veida teritoriālo ierobežojumu, tad, manuprāt, tas varētu būt pretrunā ar kādām Eiropas Savienības direktīvām un normām.

Es fundamentāli piekrītu tam, ka ir jāveicina šāda veida diskusija, lai līdzīgi kā Skandināvijas valstis – Zviedrija, Somija – varētu savus pensiju fondus izvietot citu valstu īpašumos, piemēram, iegādājoties citu valstu īpašumus un mežus. Gribu norādīt, ka šobrīd tā situācija Latvijā nemaz nav tik traģiska, un domāju, ka šīs debates par to, kādā veidā un kur ieguldīt, ir jāturpina, nevis jāsasteidz šobrīd, pieņemot budžetu.

Tāpēc aicinu pie šīs diskusijas atgriezties vēlāk, kad nobriedīsim tam, lai veiktu tādas kardinālas reformas un lai šeit minētās normas būtu pamatotas un nebūtu pret Latviju uzsākamas pārkāpuma procedūras.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es neapšaubu kolēģa Olšteina minētos skaitļus, jo komercbankas, tos iesniedzot, protams, atrod veidu, kā parādīt sevi maksimāli labvēlīgā izskatā. Bet es vairāk gribētu pievērst uzmanību tam, ka, debatējot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, mēs tiešām padziļināti spriedām par šiem jautājumiem, un tas, ko minēja Šlesera kungs, mums pagāja garām. Īstenībā tā ir ļoti nopietna ideja un ļoti nopietns piedāvājums.

Latvijas brīvostas, ja tām tiek atļauts emitēt ilgtermiņa obligācijas kā finanšu instrumentu – 40–45gadīgu vai varbūt vēl ilgāku –, tad šādā finanšu instrumentā ar pietiekami augstu ienesību ieguldot 2.pensiju līmeņa naudu... Ir pilnīgi skaidrs, ka cilvēku ienesīgums, ko viņi gūs no sava ieguldījuma, būs augsts, un ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas ostas (ja vien visur netiks uzlikti Irbes šauruma liegumi) strādās, pelnīs. Ir pilnīgi skaidrs, ka tā infrastruktūra, kas tiek izbūvēta par šo ilgtermiņa ieguldījumu naudu, tā arī ilgus gadus – desmitus gadu, simtus gadu – paliks Latvijas teritorijā. Un vienīgais, kur ir pilnīga taisnība, protams, arī Šadurska kungam, ir tas, ka risks vienmēr būs samērojams ar Latvijas risku: šis ieguldījums Latvijā vienmēr būs tik liels, cik liels ir Latvijas kā valsts risks.

Bet te nu jautājums ir par to, vai mēs Latvijas cilvēkiem sakām: „Mēs zinām, ko darām! Mēs esam pārliecināti par Latvijas nākotni, mēs esam gatavi uzņemties šo Latvijas nākotnes risku!” vai arī mēs dodam netiešus signālus: ‘Guldiet naudu un celiet to projām! Guldiet Amerikā, Ķīnā un citās valstīs!”

Šeit jautājums īstenībā ir arī par patriotismu, un tas Latvijai šobrīd arī ir nepieciešams šajā krīzes laikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Mēs tiešām komisijā ļoti nopietni debatējām par šo jautājumu, un debates ir nepieciešamas arī turpmāk. Bet šajā piedāvājumā, kas ir partiju apvienības „Par Labu Latviju” piedāvājums, ir dažas lietas.

Piemēram, izslēdzot 12.panta četrpadsmito daļu, tiek noņemti aizliegumi veikt riskantus... ieguldīt riskantos aktīvos un ar tiem saistītos uzņēmumos, kā arī piešķirt plāna līdzekļus aizdevumos vai ņemt aizņēmumus uz plāna rēķina. Šis priekšlikums tādā veidā, kā tas ir, ir arī pretrunā ar Eiropas Savienības prasību par brīvu kapitāla tirgus kustību.

Un visbeidzot. Prasība pēc rentabilitātes nav savienojama ar tirgus darbības principiem. Nav saprotams, kas šo prasību izpildi nodrošinās – valsts, piemēram, vai kāds cits –, un kādas sekas iestāsies, ja šī rentabilitātes prasība netiks nodrošināta.

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet atbalstīt priekšlikumu, kāds tas ir izskanējis... pieņemts pirmajā lasījumā un likumā esošajā redakcijā... tātad neatbalstīt 1.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 2, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 2. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 1, atturas – 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 3. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 4. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 5. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Šā priekšlikuma būtība, lai arī šis priekšlikums uzrakstīts ļoti īsi, ir ļoti svarīga. Runa ir par tiem mūsu visu solījumiem... Es neatceros nevienu politisko spēku, kurš, piedaloties vēlēšanās, būtu kaut ko teicis citādāk... Ir runa par visu mūsu doto apsolījumu, ka iemaksas 2.pensiju līmenī tiks atgrieztas atpakaļ vismaz 4 procentu apmērā. Visi to solīja. Ja kāds nesolīja, lai paceļ roku! Viens cilvēks nav solījis... (No zāles: „Ir, ir daudz!”) Vairāki solīja. Nu skaidrs! Ļoti labi to zināt.

Ko es gribēju šeit teikt? Valdība vienreiz jau pārkāpa Satversmi, samazinot visiem pensionāriem pensijas par 10 procentiem un strādājošajiem pensionāriem – par 70 procentiem. Veidojot 2011.gada budžetu, valdība, man liekas, grib to darīt vēlreiz. Man šķiet, ka to nevajadzētu pieļaut. Par šo priekšlikumu mums bija ļoti padziļinātas debates Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Reira kungs, kā jau Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, droši vien atceras to ļoti precīzi, – tika uzklausīti argumenti „par” un „pret”, un mēs ļoti ieklausījāmies arī juristu teiktajā.

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana uz 2 procentiem vai atstāšana uz... jā, samazināšana uz 2 procentiem nākamgad – tas būs, pēc mūsu pārliecības, pretrunā ar Satversmi un ar tiesiskās paļāvības principu.

Es gribētu citēt Satversmes tiesas sprieduma daļu. Citēju: „Likumdevējs ir noteicis, ka ar 2011.gada 1.janvāri iemaksu likme fondēto pensiju shēmā būs ne mazāka par 4 procentiem. Iemaksu likmes samazināšana fondēto pensiju shēmā nav pretrunā ar Satversmi vien tad, ja turpmākajos gados tiek ievērots pakāpeniskais iemaksu likmju palielinājums.” Un tas ir tas, uz ko norādīja visi klātesošie juristi. Tas ir tas, par ko runāja opozīcijas deputāti un par ko šaubījās arī daļa pozīcijas deputātu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā notiekošo debašu laikā.

Pensiju 2.līmenis nav kaut kāda virtualitāte, tā nav kaut kāda netverama realitāte, bet tās ir mūsu bērnu un mūsu mazbērnu nākotnes pensijas. Tas ir mūsu bērniem un mazbērniem piederošs kapitāls. Tas ir viņu īpašums! Samazinot iemaksas pensiju 2.līmenī, valsts atņem iespēju uz lielāku pensiju nākotnē. Un tas, dzīvojot kapitālistiskā sabiedrībā, ir viens no kardinālākajiem grēkiem.

Es aicinu atbalstīt apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Es gribētu labot Šķēles kunga teikto. Mēs dzīvojam nevis kapitālistiskā, bet sociāli atbildīgā sabiedrībā (No zāles: „O! Oooo!”), un tieši tādēļ ir šis priekšlikums, jo 2 procentu iemaksu likmes saglabāšana vēl uz brīdi ir tieši šāds sociāli atbildīgs solis. Mēs neapzogam, Šķēles kungs, ne savus mazbērnus, ne savus bērnus, mēs neapzogam arī sevi, jo arī daļu no mums skar šī iemaksu likmju pagaidu iesaldēšana.

Un mēs nepārkāpjam arī Satversmes tiesas spriedumā teikto, proti, šim iesaldējumam ir jābūt prognozējamam, un tāds tas arī ir. Jo pirmām kārtām ir jāpatur prātā, ka tas tiek darīts sociālā budžeta sabalansēšanas labad. Un ir veikta virkne lietu, kas šo budžetu ilgtermiņā sabalansē. Mēs zinām, ka no 2014.gada ir paredzēts atslogot sociālo budžetu no sociālo iemaksu likmē neparedzētiem izdevumiem, proti, piemaksām par darba stāžu līdz 1996.gadam. Mēs zinām, ka paralēli ir palielināta sociālo iemaksu likme tādēļ, lai būtu segums tā saukto māmiņu algu izmaksai.

Un vēl papildus tam. Valdība un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija arī ir atbalstījusi tādu punktu Fondēto pensiju likumā, kas paredz atbilstīgi valsts tautsaimniecības izaugsmei un ekonomiskajai atveseļošanai šo pagaidu pasākumu pārskatīt un iespēju robežās arī runāt par tā kompensāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Mums, protams, bija tā iespēja, ka daļā debašu, kas noritēja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, piedalījās arī Viņķeles kundze, un viņa dzirdēja debašu būtību. Un pēc šīm debatēm viņa nāca man klāt un teica: „Labi, ka jūs tur esat! Citādi vispār tur neviens neko neizskatītu un neieklausītos.” Es šos vārdus gribēju vienkārši pateikt.

Es ko gribētu teikt? To, ka atbildīga tirgus sabiedrība ir tad, kad cilvēkiem neatņem nākotnes cerības. Atbildīga tirgus sabiedrība ir tad, Viņķeles kundze, kad cilvēkiem neņem nost īpašumu. Atbildīga tirgus sabiedrība ir tad, kad var paļauties uz valdības ilgtermiņa solījumiem. Un valdības solījums iepriekšējā reizē, labojot šo likumu un samazinot iemaksu līmeņa noteikto normu, bija tāds, ka no 2011.gada 1,janvāra tie būs 4 procenti. Tas ir tas pats Ministru prezidents, tā ir faktiski tā pati valdība, tikai nedaudz modificēta, tie ir tie paši godprātīgie cilvēki, kas skaidri un gaiši to teica: „Mēs to spēsim izdarīt!”

Vai mūsu priekšlikums ir kaut kā nepareizs arī no budžeta veidošanas viedokļa? Nē! Mūsu priekšlikumu par pareizu atzīst arī starptautiskie donori – Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka, jo valdības rīcība, nepildot savus solījumus un mēģinot tādā veidā konsolidēt budžetu, ir atzīta par zemas kvalitātes un zemas raudzes rīcību. Un tas, ko mēs vēlamies... Mēs vēlamies, lai Dombrovska kungs, kamēr viņam ir tiešām augsta sabiedrības uzticība, nedeldētu to ar zemas kvalitātes un zemas raudzes priekšlikumiem un pildītu tos solījumus, kas tika doti sabiedrībai pirms vēlēšanām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es domāju, ir pilnīgi skaidrs, ka nepaies nemaz ilgs laiks, kad arī pozīcija būs spiesta iesniegt šo pašu priekšlikumu jau nākamā gada sākumā. Tāpēc šobrīd vienkārši nav nekādas jēgas to noraidīt tikai tamdēļ, ka to ir iesniegusi opozīcija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Reirs. Kolēģi! Šis bija viens no visrūpīgāk diskutētajiem priekšlikumiem. Tātad mēs diskutējām ne vienu dienu vien un līdz ar Kārtības ruļļa izmaiņām no šā gada 1.novembra ir iespējams iepazīties ar visiem audioierakstiem likumdošanas komisijās, kā arī katram deputātam ir dota iespēja iepazīties ar šiem audioierakstiem, tieši debašu ierakstiem, kas bija komisijā, un deputāti, tikai gūstot pilnu pārliecību par to, ka šis punkts... šis te priekšlikums ir jānoraida, tad arī balsoja. Bet diskutējām mēs tiešām pamatoti.

Līdz ar to es lūdzu balsot arī Saeimu un atbalstīt komisijas viedokli, neatbalstot šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 3, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 38, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.87/Lp10 – „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.

Komisija ir saņēmusi 13 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Arī visi turpmākie priekšlikumi ir Juridiskā biroja priekšlikumi.

2.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 3.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 4.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 5.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 6.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 7.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 8.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 9.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 10.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 11.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 12.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Un arī 13.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 28, atturas – 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.145/Lp10 – „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””.

Komisija ir saņēmusi 6 priekšlikumus.

1. – deputāta Eināra Cilinska priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Pašlaik likumā „Par akcīzes nodokli” akcīzes nodoklis ir paredzēts dabasgāzei, kuru izmanto siltuma ražošanai, bet vienlaikus ir izņēmums, ko es aicinu izslēgt, – proti, ka šis nodoklis netiek uzlikts dabasgāzei, kuru „izmanto elektroenerģijas ražošanai, tajā skaitā kombinētās iekārtās, kas ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju”. Protams, šis mūsu priekšlikums ir skatāms kompleksi, saistībā arī ar citu mūsu priekšlikumu – samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi... tātad nepaaugstināt vis līdz pamatlikmei, bet tikai līdz 12 procentiem elektrībai. Un līdz ar to, ja pieņem šo priekšlikumu, tad būtu šis nodoklis nedaudz elektrībai, ko ražo no dabasgāzes, savukārt nodoklis elektrībai, ko ražo no atjaunojamiem energoresursiem, samazinātos. Līdz ar to tas būtu, pirmkārt, stimulējošs priekšlikums – uzlikt nodokli fosilajiem resursiem, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu attīstību. Un, no otras puses, tas būtu tikai taisnīgi, jo lielajās koģenerācijas iekārtās, kas ir, piemēram, Rīgas pilsētā, kur siltumu ražo vienlaikus ar elektroenerģiju, šā nodokļa nebūtu. Savukārt mazākajās pilsētās, kur nav koģenerācijas, kur šo gāzi izmanto tikai siltuma ražošanai, būtu šis nodoklis, bet tas sadārdzinātu procesu.

Tāpēc arī ir šāds priekšlikums, kuru es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Tad lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Eināra Cilinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 51, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 2. – deputāta Parādnieka priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamais Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Šis mans priekšlikums ir cieši saistīts ar tālāk darba kārtībā skatāmo jautājumu – ar likumprojektu „Transportlīdzekļu nodokļu likums”.

Tātad šā priekšlikuma būtība ir sekojoša. Tas ir saistīts ar to, ka arī Lietuvā un citās tuvākajās kaimiņvalstīs šīs transportlīdzekļu nodevas ne tuvu nav tik lielas... ne tikai tādas, kādas tās ir šobrīd, bet ir arī plānots palielināt. Līdz ar to tas nebūtu pieļaujams. Tāpēc būtu nepieciešams atbilstoši tam, kā tas ir arī citur, iekļaut šos ieņēmumus degvielas akcīzes nodoklī.

Gribu vēl pieminēt, ka Transportlīdzekļu nodokļu likums būs stipri grūtāk administrējams nekā līdz šim, tāpēc ka tur iekļauta ne tikai sarežģītā robežšķirtne – 2005.gads –, bet arī vairāki parametri, pēc kuriem tiks aprēķināts nodoklis. Kā alternatīva tiek piedāvāts risinājums pacelt akcīzes nodokli par 4 latiem uz 1000 litriem. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē 0,4 santīmus par vienu litru jeb kopā ar PVN – nepilnu pussantīmu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika teikti apmēram šādi argumenti: „Nu, mēs nevaram celt akcīzes nodokli vairāk! Kur vēl vairāk celt? Tas nozīmē, ka būs vairāk kontrabandas. Un kā mēs konkurēsim ar kaimiņvalstīm? Mūsu degviela kļūs dārgāka!”

Nu, šis arguments neiztur nekādu kritiku! Es gribu nosaukt konkrētus faktus. Šobrīd Viļņā 95.markas degviela ir par 12,6 eirocentiem dārgāka nekā Rīgā, Tallinā – par 5,8 centiem. Dīzeļdegvielas cena Tallinā ir par 4,51 eirocentu augstāka, bet Viļņā – par 0,1 eirocentu augstāka, tātad šis priekšlikums – palielināt degvielas cenu kopā ar PVN par 0,69 eirocentiem... Pat tajā gadījumā, ja šis priekšlikums tiek pieņemts kā alternatīva transportlīdzekļu nodevas likmes palielināšanai, mūsu degviela jebkurā veidā būs lētāka – un diezgan būtiski lētāka! – nekā kaimiņvalstīs.

Un noslēgumā es vēl gribu teikt tā, ka sākotnēji tas, protams, tika piedāvāts kā alternatīva transportlīdzekļu nodevai, bet, tā kā jebkurā gadījumā valdībai nāksies meklēt līdzekļus – un tas jau ir zināms – nākamā gada budžeta konsolidācijai vēl papildus, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tie varētu būt papildu 5 miljoni budžetā, bet Transportlīdzekļu nodokļu likuma grozījumus vai šos priekšlikumus mēs debatēsim šā projekta izskatīšanas laikā.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Arī par šo priekšlikumu bija vienas no pašām nopietnākajām debatēm Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Kādēļ es aicinu atbalstīt Parādnieka kunga priekšlikumu? Tie argumenti daļēji šeit izskanēja jau no viņa paša. Bet ir vēl daži argumenti, kuri varbūt būtu papildus jāmin, un varbūt daži akcenti ir jāuzliek precīzāk vēl.

Tātad vispirmām kārtām Eiropas apmēram lielākajā daļā, es gribētu teikt, dalās tuvu uz pusi – nav tādas automobiļu nodevas vai automobiļu transporta nodokļa. Nav! Tur mēģina regulēt vai nu ar CO₂ izmešu aplikšanu, vai vispār nepiemēro. Kur to vispār nepiemēro mūsu tuvākajā apkārtnē – to Parādnieka kungs minēja pilnīgi precīzi. Tā ir Lietuva un Igaunija. Tur tāda nodokļa nav. Mēs esam vienas ekonomiskās telpas dalībnieki. Visas pārējās Eiropas Savienības valstis ir krietni tālāk nekā Lietuva un Igaunija. Tādēļ tikai saprātīgi būtu, ja valdība neiedibinātu jaunus nodokļus, tādus, kādus nelieto abas divas kaimiņvalstis. Bet šoreiz un šodien mums būs par to jābalso. Mēs balsosim par jaunu nodokli, ko valdība ieviesīs, – par transportlīdzekļa nodokli (vai varbūt nedaudz citādāks tas nosaukums būs droši vien). Skaidrs, ka tiks par to nobalsots.

Es aicinu iet šo racionālo ceļu, ko piedāvā Parādnieka kungs, kura priekšlikuma būtība ir sekojoša: nevairosim ierēdniecību! Nemēģināsim rakstīt sarežģītas tabulas, kā izsekot līdzi, – cik iekasēt, no kā iekasēt, kādā veidā iekasēt... trīsasu piekabe, divasu piekabe... Mēs smējāmies, un izraisījās smīns daudziem – velkošais tilts, priekšējais, aizmugurējais, stumjošais... No tā mainās nodokļa likme – un tā tālāk, un tā tālāk.

Šā priekšlikuma būtība ir pavisam vienkārša – katrs, kas ielej legālu degvielu, samaksā šo, ja tā var teikt, nosacīto transportlīdzekļa nodevu. Līdz ar to valstij nav jāvairo dažādi uzskaitveži, vairākas dažādas tādu ierēdņu kategorijas, kuri nodarbosies ar to, ka sekos līdzi, kā nu iekasēt šo bēdīgi slaveno transportlīdzekļa nodevu vai nodokli, kas tagad būs. Valdība var vairāk koncentrēties uz to, lai pastiprinātu varbūt cilvēkresursus Valsts ieņēmumu dienestā un Finanšu policijā, kam ir jātiek galā ar degvielas kontrabandu. Šis priekšlikums ir racionāls. Tas ļautu mums nepieņemt vēl vienu jaunu nodokli šodien... ir viegli administrējams. Tur ir precīzs sadalījums valdības mērķiem, precīzi arī iespējams ir dot mērķatlaides. Ja ir nepieciešams dot atlaidi daudzbērnu ģimenei, tad pilnīgi precīzi to var arī paredzēt. Ja šādai ģimenei būs reģistrēts transportlīdzeklis, kuru tā lieto savām vajadzībām, tik un tik liela, precīza mērķdotācija piešķirama. Tas sakrīt ar Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas ieteikumiem palīdzēt mērķtiecīgi tiem, kam to visvairāk vajag.

Es aicinu jūs visus ļoti rūpīgi vēlreiz, vēlreiz apdomāt to. Šī ir iespēja neieviest Latvijā jaunu nodokli. Šī ir iespēja izlīdzināt daudzmaz likmes, vienādot likmes degvielas tirgū, lai tās būtu tādas, kādas ir pārējās Baltijas valstīs, un viegli administrējamas.

Tas ir saprātīgs priekšlikums. Es par to balsošu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Šeit tiešām ir diskusija par izvēli starp divām koncepcijām. Viena koncepcija ir – regulēt ar akcīzes nodokļa palielinājumu, un otra koncepcija ir – ar transportlīdzekļa nodokli. Es vienīgi nevaru Šķēles kungam piekrist nekādā ziņā... Formāli Šķēles kungam ir taisnība: šis nodoklis ir jauns. Bet šis nodoklis aizstāj iepriekšējo nodevu, kura tika administrēta tieši tādā pašā veidā, kā tiks administrēts šobrīd jaunieviešamais nodoklis. Līdz ar to šeit nekādas birokrātijas palielināšanas nebūs. Tas būs precīzi tas pats birokrātiskais aparāts.

Otra lieta. Ja mēs runājam par atvieglojumiem daudzbērnu ģimenēm, tad jāteic, ka tieši caur akcīzes nodokļa palielinājumu, ko piedāvā Parādnieka kungs, šīs atlaides ir ļoti grūti realizēt. Daudz vieglāk šīs atlaides ir realizēt, ja... Tādā gadījumā tā nebūtu atlaide, bet mērķdotācija! Bet tieši kā atlaidi to var realizēt tikai un vienīgi transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa veidā.

Trešā lieta. Parādnieka kungs runāja par degvielas cenām Baltijā. Jā, šobrīd nu tas ir tāds „momentfoto”. Mēs zinām, ka šīs cenas svārstās atkarībā no iepirktās degvielas apjomiem un cenām, un līdz ar to mums nav nākotnē nekādas garantijas, ka šis tirgus nevarētu izskatīties tieši otrādi attiecībā uz Latvijas degvielas cenām.

Un trešā lieta, kas arī ir vērā ņemama, ir šā nodokļa iekasējamība. Mums ir bijis daudz diskusiju par to, cik liels ir kontrabandas degvielas procentuālais daudzums Latvijas tirgū, un tajā jautājumā domas dalās, bet, kā mēs zinām, tas apjoms ir ievērojams. Protams, visi tie, kas iepērk kontrabandas degvielu šobrīd, nemaksās šo paaugstināto akcīzes nodokli, turpretī transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli maksās visi, kuri ir reģistrējuši transportlīdzekli un izgājuši tehnisko apskati šeit. Tā ka iekasējamība noteikti būs lielāka šajā valdības piedāvātajā variantā, un manu personīgo balsojumu arī lielā mērā ir izšķīris šis arguments, un es vēlos vadīties pēc šīs – valdības ierosinātās – koncepcijas. Aicinu to darīt arī jūs!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais premjer! Godājamie deputāti!

Mēs atkal runājam par to, kādā veidā tiek ieviesti jauni nodokļi, nodevas. Kāpēc šodien neviens nevēlas runāt par būtību? Kur tad paliek degvielas akcīzes nodoklis? Kāpēc valdība plāno neievērot likumu?

Mēs visi zinām, ka 80 procenti no degvielas akcīzes nodokļa ir jānovirza autoceļu uzturēšanai. Šodien, skatot budžetu, mēs redzam pavisam citu ciparu. Mēs redzam to, ka 80 miljoni ir tie, kas tiek novirzīti autoceļu uzturēšanai. Kur paliek tie 160 miljoni papildu naudas, kas tiek iekasēta no degvielas akcīzes nodokļa? Likums skaidri definē, ka 80 procenti ir jānovirza autoceļu uzturēšanai. Kāpēc šī nauda ir kaut kur citur novirzīta? Un man šķiet, ka, pirms mēs lemjam par jauna nodokļa ieviešanu, ir jātiek skaidrībā, kur ir pazudusi šī nauda. Un ir jautājums: kāpēc, skatot 2011.gada budžetu, valdība plāno jau tagad neievērot likumu?

Godājamie kolēģi! Godājamais premjera kungs! Degvielas akcīzes nodoklis ir jānovirza autoceļu uzturēšanai. Tāpēc šodien ne Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs, ne arī jūs personīgi neesat gatavi pateikt, ka mēs plānojam likvidēt Autoceļu fondu. Bet tad likvidējiet arī likumu, kas to paredz! Bet jūs, likumu nelikvidējot, naudu esat paņēmuši kādiem citiem mērķiem, un man šķiet, ka tā ir viena no problēmām.

Tā ka es aicinu šodien, pirms mēs lemjam par jauniem likumiem, par nodokļiem, kas ir saistīti ar autotransportu, atgriezt atpakaļ to naudu, kas principā ir nozagta no autoceļu uzturēšanas fonda. Šodien šī nauda diemžēl ir aizvirzīta citiem mērķiem, varbūt arī cēliem...

Bet likums skaidri nosaka! Jo šis ir vienīgais iezīmētais budžets, kas paredz, ka 80 procenti no degvielas akcīzes ir jānovirza autoceļu uzturēšanai – gan valsts galvenajiem ceļiem, gan pašvaldību ceļiem. Te ir arī godājamie pašvaldībnieki, kuri šeit ir ievēlēti no pašvaldībām. Arī jums būtu jāuzdod jautājums valdībai: kur tad ir palikusi nauda, kāpēc ir slikti ceļi? Vienkārši šī nauda ir paņemta prom no tā mērķa, kuram tā bija paredzēta. Tad varbūt, pirms mēs neesam atraduši un atgriezuši atpakaļ šo naudu, neieviesīsim jaunus nodokļus, uzliekot tos uz autovadītāju pleciem un meklējot jaunu formulu, kā tad mēs šo naudu no viņiem iekasēsim? Atgriezīsim atpakaļ vispirms degvielas akcīzes nodokli autoceļu uzturēšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam, otro reizi.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Iespējams, ka kāds nepierakstīja skaitļus, līdz ar to varētu būt problemātiski saprast, par ko es īsti runāšu.

Tātad mēs runājam par pussantīmu. Es uzsveru – par pussantīmu! Tāpēc dzirdēt no koalīciju pārstāvošās partijas pārstāvja to, ka arguments varētu būt kontrabandas palielinājums, ir visnotaļ dīvaini. Nezin kāpēc šie paši argumenti neizskanēs noteikti pie PVN celšanas un pie visu pārējo nodokļu palielināšanas... Katrā ziņā šādus argumentus gan es aicinu tomēr neizmantot. Manuprāt, mēs jau esam runājuši par ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, kurš ir visnotaļ cerīgs, un līdz ar to tas nekādi nevar būt kā arguments.

Vēlreiz. Tātad mēs runājam par pusssantīma pacelšanu degvielai. Un, kas attiecas uz kaimiņvalstīs esošajām cenām degvielai, kas ir augstākas, tad es uzsvēršu – tur ir nevis pussantīms, nevis divi vai daži santīmi, bet 10 un 5 santīmi. Tā ir milzīga starpība!

Tātad es vēlreiz aicinu pārdomāt šo priekšlikumu un pat tad, ja Transportlīdzekļu nodokļu likums ies cauri, pēc tam vēlāk debatēt. Jebkurā gadījumā būs nepieciešama papildu nauda. Pacelsim, 5 miljoni budžetā mums vēl papildus ienāks, un tad skatīsimies tālāk!

Joprojām aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andim Caunītim.

A.Caunītis (frakcija „Vienotība”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi! Es tomēr aicinu izvērtēt diezgan nopietni un atbildīgi šīs divas lietas. Viena lieta ir autotransporta nodoklis, un otrā – akcīzes nodoklis. Jebkurā gadījumā autotransporta nodoklis tiešā veidā mums neietekmēs inflāciju, bet, ja akcīzes nodoklim kaut mazākajā mērā būs palielinājums, tas ietekmēs inflāciju. Akcīzes nodoklis par degvielu jebkurā gadījumā uzliks papildu nastu patērētājiem, jo ražotājs lielākoties ir iemācījies savus izdevumus novelt uz patērētāju pleciem. Tātad – vai jūs varat iedomāties, kā bentlija īpašnieks var ietekmēt, maksājot autotransporta nodokli, inflāciju vai savus, teiksim, izdevumus pārnest uz patērētāju? Bet, pārliekot akcīzes nodokli uz ražošanu, mēs ietekmēsim inflāciju un pārējās problēmas.

Līdz ar to es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, kas paredz paaugstināt akcīzes nodokli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Godātais Parādnieka kungs! Tā kā man radās iespaids, ka jūsu teiktais bija refleksija par manis teikto, es aicinu klausīties uzmanīgāk. Es neteicu neviena vārda par kontrabandas palielinājumu dēļ šā pussantīma, bet es teicu to, ka tie, kas šobrīd pērk kontrabandas degvielu, nemaksās arī šo paaugstināto akcīzi. Tur ir zināma atšķirība.

Un otrs. Parādnieka kungs, ja jūs paskatīsieties apkopotajā statistikā par iepriekšējiem periodiem, jūs atradīsiet diezgan ilgus laika periodus, kad degviela Igaunijā un Lietuvā ir bijusi lētāka nekā Latvijā.

Līdz ar to manis teiktais, ka nav nekādas garantijas, ka pašreizējais cenu samērs paliks mūžīgi, manuprāt, arī ir ar zināmu pamatu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinu nestrīdēties, kurš kā un ko pateica. Galu galā tomēr ir debates par principiālu priekšlikumu, principiāli atšķirīgu priekšlikumu attiecībā pret valdības piedāvāto, un par to būtu jādebatē.

Kolēģis Caunītis šeit pieskārās inflācijai, bentlijiem un citām tādām lietām, kuras, šķiet, laikam ir viņam zināmas labi. Ko es šeit varētu komentēt? Nu, bentliju īpašnieki noteikti samaksās savu artavu, jo, cik es saprotu, tie ir lieli dzinēji, tie ir degvielu daudz tērējoši dzinēji. Viņi noteikti samaksās valstij vairāk nekā tad, ja maksātu automobiļa nodevu. Pilnīgi droši! Pilnīgi droši! Un savukārt tie cilvēki, kuri brauc ar daudz pieticīgākiem motoriem un kuru mašīnas sauc, piemēram, „Volkswagen”, samaksās noteikti mazāk, bet samaksās proporcionāli tam, cik lielā mērā viņu automašīna, viņu automobilis būs ņēmis dalību transporta satiksmē. Šā priekšlikuma būtība ir ar dziļu loģiku, ka maksās tie, kas piedalās automobiļu satiksmē, transporta satiksmē. Tā ir tā būtība. Tā ir tā būtība! Un tādēļ vēlreiz un vēlreiz es aicinu nepalaist garām iespēju neiedibināt jaunu nodokļu likumu, bet izveidot alternatīvu, kuru piedāvā šobrīd deputāts Parādnieks. Un tam nav sakara ar inflāciju tiešā veidā, tā, kā jūs, kolēģi Caunīt, to teicāt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Ar divām minūtēm jums pietiks?

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Pietiks, jā, paldies.

Labdien, kolēģi! Nu, daži mīti tomēr jāizkliedē.

Nu, nav šis jauns nodoklis! Katru gadu, izejot automobiļa tehnisko apskati, mēs maksājam nodokli par autotransportu. Šobrīd ir doma uzlikt daudz dārgākiem un krietni greznākiem, un ar lielākiem motoriem aprīkotiem automobiļiem lielāku nodokli, un acīmredzot tas ir galvenais iemesls, kas izsauc šo diskusiju, kāpēc vajadzētu kaut ko mainīt.

Tālāk. Labus ceļus mums vajag neatkarīgi no tā, vai pa tiem brauc vai nebrauc. Ja būtu tā, ka tikai no akcīzes nodokļa iekasē un ka tikai tas ir vienīgais, kas nodrošina investīcijas ceļiem... Zin, arī tur īsti nav loģikas, jo visiem tiem, kas pērk mašīnas, arī zināmā mērā ir jābūt līdzatbildīgiem par to, ka tie ceļi ir kārtībā. Tātad arī no mašīnas pirkšanas un uzturēšanas fakta vien ir jāiekasē kaut kāda daļa nodokļa un daļa, protams, no akcīzes.

Lai nodokļu sistēma valstī būtu ilgtspējīga, īstenībā nodokļu sistēmai ir jābūt ar pēc iespējas plašāku nodokļu bāzi un arī ar pēc iespējas zemākiem un izkliedētākiem... ar izkliedētākām un zemākām likmēm. Tā ir ļoti dzelžaina loģika, kuru realizē visur Eiropā, visās valstīs.

Tā ka es aicinu šoreiz šo priekšlikumu, kas paredz pēc būtības safokusēt visu nodokļu slogu uz akcīzes nodokli degvielai, neatbalstīt, un aicinu arī valdībai nākamajā gadā ļoti cītīgi strādāt pie tā, lai degvielas kontrabanda šinī valstī samazinātos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Imanta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 50, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tā, cienījamie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies seši deputāti: Jānis Ādamsons, Ilma Čepāne, Aleksejs Holostovs, Nikolajs Kabanovs, Igors Meļņikovs un Inese Šlesere.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Tātad turpināsim 16.decembrī iesākto sēdi.

Lūdzu, Vucāna kungs! Mēs palikām pie 3.priekšlikuma!

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Turpināsim skatīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””.

3. – deputāta Ņikiforova priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 4. – deputātu Dronkas un Zemmera priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt... (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 4.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātu Dronkas un Zemmera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 1, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 6. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Par ko tad ir mūsu priekšlikums?

Pašreizējā redakcija saka, ka no nākamā gada vasaras par 1000 kubikmetru gāzes izmantošanu būs jāmaksā 15,6 latu liels akcīzes nodoklis. Mēs šo jautājumu uzdevām agrāk, toreiz nesaņēmām atbildi un neesam saņēmuši arī tagad. Kāpēc 2011.gadā ir jāsāk maksāt tāda likme, kādu būtu jāsāk maksāt 2014.gadā?

Mēs, protams, saprotam, ka ir valdības prognoze par nelieliem ieņēmumiem, bet tomēr sakām, ka šajā prognozē netiek ietverts jeb ierēķināts tas, kas patiesībā šobrīd notiek ar tiem cilvēkiem, tām pašvaldībām un tām struktūrām, kas gāzi lieto. No šā nodokļa īsti nav iespējams izvairīties, bet tam galapatērētājam ir iespēja izvairīties tādā veidā, ka viņš vienkārši nemaksā par siltumu. Nu, protams, līdz ar to viņš nav iesaistīts šā nodokļa maksāšanā. Tajā pašā laikā visi uzņēmumi, kuri nodarbojas ar siltuma piegādi, slīkst parādos, bilances pasliktinās. To, kā būs pagājusi šī sezona, mēs droši vien redzēsim maijā, kad uzņēmumi nodos gada pārskatus, bet pirms šīs sezonas sākšanās Latvijas Pašvaldību savienības apkopotā informācija liecināja, ka tur, kur lieto gāzi siltuma ražošanai, iedzīvotāju parāds par gāzi ir uzkrājies 20 miljonu latu apmērā.

Ko tas nozīmē? Tā nauda jau nekur nepazudīs. Es tikai atgādināšu, ka 90.gados uzkrātie parādi daudzas pašvaldības turēja parādu nastā vēl līdz 2003., 2004.gadam. Tie pašvaldību vadītāji, kas sēž šajā zālē, to ļoti labi zina. Mūsuprāt, esošā likuma norma ir nesaprātīga. Nesaprātīga ilgtermiņā! Ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam: 3 latus – no nākamā gada 1.jūlija, no 2012.gada jūlija – 5 latus par 1000 kubikmetriem, no 2013.gada 1.jūlija – 10 latus par 1000 kubikmetriem, un tikai 2014.gadā varētu ieviest to likmi, kas nu jau izskatās neizbēgama. Mēs, protams, gribētu, lai valdība reaģē ar diskusiju (protams, publiskajā telpā) par to. Mēs domājam, ka, neatbalstot mūsu priekšlikumu, ļoti daudzus iedzīvotājus un ļoti lielu daļu Latvijas pašvaldību vienkārši nostādām neapskaužamā situācijā, vienkārši par viņiem nedomājam. Jo viņi ir tālu, viņi nav mums blakus, mēs viņus neredzam, un liekas, ka šo problēmu tur nav. Bet problēmas uzkrājas, un problēmas būs! Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu, kas ir daudz saprātīgāks.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Kā viss, kas saistīts ar budžetu, arī šis priekšlikums tika debatēts ļoti padziļināti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Un mūsu priekšlikumam par pakāpeniskumu ir arī pozitīvi motivējoša loma. Mēs debatējām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā par to, cik svarīgi ir samazināt fosilo energonesēju importu Latvijā, ka tam būtu jādod kaut kāda ievirze, lai cilvēki pamazām spētu to saprast un pārkārtot savu saimniecību. Tādēļ mums tas šķita ļoti racionāli – noteikt pakāpeniskumu, noteikt tādu pakāpenisku pieaugumu šim nodoklim, lai cilvēks no 1.janvāra zina: „Jā, valsts ir noteikusi jaunu nodokli. Tas nav liels – 3 lati par 1000 kubikmetriem, bet tālāk ir dota iespēja arī man. Ja es pārkārtošu savu saimniekošanu tādā veidā, ka mazāk patērēšu dabasgāzi, bet vairāk patērēšu atjaunojamos resursus – varbūt pāriešu uz koksni, biomasu vai šķeldu kā izejmateriālu energonesējiem –, tad nākotnē es izvairīšos no šā piedāvātā ļoti jūtamā akcīzes nodokļa lieluma.” Šāds pakāpeniskums cilvēkam ļauj, ja tā var teikt, arī ietaupīt. Proti, ļauj arī ietaupīt, jo to naudu, ko valdība tagad grib viņam atņemt, uzliekot šo nodokli no 1.janvāra, viņš varētu ieguldīt, pārkārtojot savu saimniekošanu un izvairoties 2013., 2014.gadā no lielākas likmes. Šis ir racionāls, saprātīgs priekšlikums, kura fiskālais efekts kopumā, es domāju, noteikti būtu pozitīvs.

Kāpēc? Tāpēc, ka, lai pārkārtotu savu saimniecību, tātad izveidotu alternatīvu gāzes patēriņam, šiem cilvēkiem vajadzēs pasūtīt projektu, viņiem vajadzēs pārbūvēt savu katlumāju, viņiem vajadzēs veikt daudzas, daudzas darbības. Tās visas ir apliktas ar pievienotās vērtības nodokli, un šīs visas saimniecības pārkārtošanas lietas prasīs jaunas piegādes, jaunas darba vietas un jaunas iespējas Latvijas cilvēkiem, kas šos pakalpojumus sniedz.

Līdz ar to es aicinu virzīties pakāpeniski, un tādā veidā mēs panāksim pozitīvu cilvēku motivāciju attiecībā uz fosilo energonesēju samazināšanu un atjaunojamo energoresursu lielāku lietošanu Latvijas tautsaimniecībā.

Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezident! Ministri! Saeimas deputāti!

Par šo jautājumu un par šo priekšlikumu ir bijušas lielas debates jau iepriekšējā pusgadā, kur daudz un dažādi tika cilāts jautājums par to, kādā veidā atrunāt nodokļu likmi saistībā ar dabasgāzi. Ja runājam par to, kādā veidā Latvija grib būt no zaļās enerģijas saražotās enerģijas lielvalsts, tad skaidri jāsaprot tas, ka atjaunojamie resursi plašāk var tikt izmantoti, tikai un vienīgi kaut kādā veidā ierobežojot fosilos resursus. Šajās debatēs, kas bija jau iepriekšējā pusgadā, spraigi tika runāts par to, ka šā nodokļa likme palielinās parādu slogu pašvaldībām. Tas piedāvājums, kas šobrīd ir ietverts likumā, paredz, ka pašvaldībām šis nodokļa slogs un parādu slogs būs nedaudz mazāks.

Es gribu pieskarties šim jautājumam tajā ziņā, ka šobrīd likumā ir ielikta virkne ierobežojumu, kuros gadījumos mēs neuzliekam... nepiemērojam akcīzes nodokli no dabasgāzes saražotai enerģijai. Drīzāk šajā virzienā vajadzētu debatēt nākotnē par to, kā atcelt šāda veida ierobežojumus, lai mēs varētu runāt par mazākas likmes uzlikšanu tieši akcīzes nodokļa jautājumā, lai mēs varētu runāt par to, kādā veidā panākt lielāku atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, kas maksātu mazāk iedzīvotājiem, gan maksājot elektrības rēķinus, gan maksājot siltuma rēķinus. Šobrīd, kā zināms, tas netiek piemērots ne elektrībai, ne citiem veidiem.

Iepriekš jau arī kolēģis no frakcijas „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” pauda savu priekšlikumu. Tā ka šeit, es domāju, ir jāatver daudz lielākas un plašākas debates.

Bet, ja mēs gribam izmantot zaļo enerģiju un gribam būt zaļa valsts, tad ir jāsaprot tas, ka bez akcīzes nodokļa iztikt mēs nevaram. Un akcīzes nodoklis ir jāpiemēro.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Nacionālā apvienība atbalstīs šādu pašreizējo piedāvājumu saistībā ar akcīzes nodokli, bet es tomēr gribu vērst uzmanību uz to, ka īsti taisnīga šī sistēma nav, proti, ka mēs uzliekam šo nodokli mazajiem patērētājiem, kuri izmanto šo elektrību tikai siltumam, bet faktiski lielajiem ražotājiem mēs šo nodokli neuzliekam, un līdz ar to iedzīvotāji nonāk nevienlīdzīgā situācijā.

Tā ka es ceru, ka Olšteina kungs turēs vārdu un ka Ekonomikas ministrija šo jautājumu turpinās risināt visdrīzākajā laikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 58, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. Līdz ar to visi priekšlikumi likumprojektam „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 29, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Strādāsim ar likumprojektu Nr.147/Lp10 – „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

Komisija ir saņēmusi 13 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 3. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 6. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 7. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 8. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 9. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 12. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Un 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 7. Likums pieņemts.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu – Zaķa, Brigmaņa, Zalāna, Smiltēna, Klementjeva, Bendrātes un citu – iesniegumu ar lūgumu izslēgt likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” no 2011.gada valsts budžeta likumprojektu paketes un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu izdarīt grozījumus 2010.gada 20.decembra sēdes darba kārtībā, izslēdzot no tās likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanu otrajā lasījumā, un skatīt šo likumprojektu nākamajā kārtējā Saeimas sēdē.

Viens var runāt „par”, viens – „pret”.

Deputāts Raivis Dzintars ir pieteicies runāt „pret”.

R.Dzintars (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Un godātie kolēģi! Latviešu valodas kā valsts valodas aizstāvība – tā bija tā lieta, ko pirmsvēlēšanu periodā (es domāju, mūsu organizācija lielākoties arī tapšanas laikā) solījusi ir katra šajā Saeimā ievēlētā partija, katra šajā Saeimā ievēlētā apvienība.

Ļoti konkrēts ir priekšlikums, ko ir atbalstījusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Ir iespējams šodien apstiprināt un izdarīt vienu konkrētu lietu. Ja šis jautājums tiek atcelts, tad, loģiski, rodas citi jautājumi: kāda ir argumentācija, kāpēc tas būtu jāatliek un kāpēc vēlāk, nevis tieši tagad?

Es varu iedomāties tikai divas iespējamos argumentus. Pirmais ir tāds neliels šantāžas elements attiecībā uz opozīcijas partijām par balsojumu budžeta sakarā, un otrais, kas man šķiet daudz ticamāks, ir Valda Zatlera vizīte Krievijā. Daži laikam jau ļoti sapriecājušies par jaunu ēru Krievijas un Latvijas attiecībās, taču jāuzdod jautājums: vai tiešām tam ir pamats un par kādu cenu? Šobrīd mēs plašsaziņas līdzekļos un internetā lasām: Valdis Zatlers Maskavā sola iestāties par Eiropas Savienības un Krievijas bezvīzu režīmu. Bet fons jau kopumā ir pavisam cits! Un mēs lasām vēl ko. Krievijas mediju pārstāvji laikrakstam „Telegraf” pauduši ļoti cinisku un aizvainojošu viedokli gan par Zatleru, gan par Latviju kopumā. Viņi izteikušies, ka Baltijas valstīm šodien neesot ne politiskās, ne ekonomiskās nozīmes. Savukārt citi sacījuši, ka īstenībā nesaprotot, kāpēc Krievijas prezidentam vispār jātiekas ar Zatleru. Viņi izteikušies: „Ja kādam ko vajadzēs no Baltijas republikas, tad šis piezvanīs uz Vašingtonu un nokārtos šo jautājumu ar konkrētā Austrumeiropas apgabala pārvaldnieku.”

Mēs esam daudz domājuši un daudz runājuši par sabiedrības uzticību Saeimai un valsts varai. Taču, ja mēs arī turpmāk demonstrēsim tik zemu pašcieņu, tad „uzticība Saeimai” kļūs par diviem visgrūtāk savienojamiem vārdiem latviešu leksikā.

Tāpēc es aicinu priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad iesniegums satur divus priekšlikumus – izslēgt no budžeta paketes un svītrot no šodienas darba kārtības. Vai deputāti piekrīt, ka mēs balsojam par abiem šiem priekšlikumiem vienlaikus? Tad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izslēgtu no budžeta paketes likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un izslēgtu no šīsdienas darba kārtības, pārnesot uz nākamo kārtējo Saeimas sēdi likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 9, atturas – 1. Darba kārtība grozīta, un likumprojekts ir izslēgts no budžeta paketes, ir izslēgts no šīsdienas darba kārtības un tiks skatīts nākamajā kārtējā sēdē.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.151/Lp10. Komisija ir saņēmusi 17 priekšlikumus.

1. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es runāšu gan par 1, gan par 2.priekšlikumu, jo man šķita, ka šī ir tā īstā vieta, kur varbūt precizēt kolēģa Zaķa izteikumus, ka valdība neiedibina nekādu jaunu nodokli.

Atveriet un izlasiet gan 1., gan precizēto 2.priekšlikumu! Turklāt, ja mēs atbalstīsim (un droši vien Saeima atbalstīs) 2.priekšlikumu, tad šis jaunais nodoklis parastās... tās viegli saprotamās automobiļu ikgadējās nodevas vietā sauksies „Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums”. Izsmeļoši skaidri! Es skatos, Kursītes kundze tur groza galvu un smaida kā valodniece. Tātad – nav jauna likuma elegantā, labā, skaidrā un saprotamā valodā.

Tā ka ir jauns likums, tad šā likuma pielietojums būs vairāk nekā neskaidrs, ierēdniecību vairojošs un kopumā nedos cerētos ienākumus, ko valdība cer saņemt valsts budžetā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams? Šķēles kungs, vai jūs uzstājat uz balsojumu par 1. un par 2.priekšlikumu vai tikai par 2.? Šķēles kungs, vai mums ir jābalso par abiem priekšlikumiem vai tikai par 2.? Par 2.priekšlikumu. Tātad pret 1.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu. Par 2.priekšlikumu.

J.Reirs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 37, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J.Reirs. 3. – deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 5. – Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 7. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 8. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 10. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 11. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 12. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 13. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 14. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 15. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 17. – deputāta Cilinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 30, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Finanšu stabilitātes nodevas likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.154/Lp10.

Komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 5. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL–TB/LNNK frakcija).

Sveicināti, godātie kolēģi! Pirms krīzes ārvalstu bankas radīja šķietamību, ka ikviens valsts iedzīvotājs varēs mūžīgi aizņemties, nebrīdināja par sekām, kādas var rasties, ja cilvēki nespēs atmaksāt kredītus. Šodien par finanšu ķīlniekiem ir kļuvušas daudzas mājsaimniecības, kuras nespēj segt kredītus. Tajā pašā laikā bankas ir ierobežojušas kreditēšanu Latvijā. Tās uzglabā finanšu līdzekļus un nelaiž tos apgrozībā, un no tā cieš tautsaimniecība kopumā. Ministru kabinets ir ierosinājis aplikt bankas ar šo ļoti zemo (0,036 procenti) nodevu – finanšu stabilitātes nodevu. Nacionālā apvienība ierosina šo likmi palielināt četras reizes – līdz 0,15 procentiem, kas ir ASV finanšu stabilitātes nodevas līmenis. Pastāvot 0,15 procentu lielai nodevai, valsts varētu gūt papildus aptuveni 10 miljonus latu ieņēmumu gadā. Pastāvot 0,07 procentu likmei, – papildus aptuveni 3 miljonus latu gadā. Tas ļautu atrast daļu no Starptautiskā Valūtas fonda pieprasītā budžeta samazinājuma par 50 miljoniem latu. Taču šajā gadījumā nauda netiktu atņemta pensionāriem, bet gan bankām par to saistību kopsummu. Ja jums tomēr ir žēl ārvalstu banku sektora un jums šķiet, ka tās nespēs nomaksāt šos 0,15 procentus – finanšu stabilitātes nodevu –, tad jums būs iespēja nākamajā balsojumā atbalstīt finanšu stabilitātes nodevas palielināšanu līdz 0,07 procentiem.

Atgādinu, ka identiska likme ir Lielbritānijā, kur arī ar šo ļoti augsto likmi bankas spēj veiksmīgi funkcionēt.

Aicinu jūs beidzot sākt domāt pašiem, neskatīties uz kartiņām vai īkšķiem. Pārstāsim turēt siltumnīcas apstākļos ārvalstu bankas! Lūdzu, atbalstiet nacionālās apvienības priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Reirs. Nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 46, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 6. – deputāta Dombravas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs!

Dombravas kungs ļoti precīzi iezīmēja šā jaunā likuma mērķi, kas, protams, kopumā ir pozitīvi vērtējams, bet, manuprāt, tas ir nepietiekams. Un es gribu pateikt vēl dažas lietas, ko nepieminēja Dombravas kungs; proti, kāpēc nacionālā apvienība nāca klajā ar šādu priekšlikumu – palielināt šīs nodevas likmi.

Vienkāršu iemeslu dēļ! Proti, mēs zinām, ka tālākajā darba kārtībā ir arī jautājums par izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa likmē. Arī attiecībā uz likmes palielināšanu elektroenerģijai. Mēs zinām to, ka Latvijā, es ceru, visiem ir elektrība. Tātad jebkuram iedzīvotājam šīs likmes palielināšana pēc būtības būs saistīta ar papildu izdevumiem. Mēs ļoti rūpīgi izvērtējām šo Finanšu stabilitātes nodevas likumu un sapratām, ka tas ir veids, kā kompensēt šo pievienotās vērtības nodokļa pacelšanu attiecībā uz elektroenerģiju. Vismaz daļēji! Vismaz daļēji...

Līdz ar to es aicinu atbalstīt vismaz šo deputāta Dombravas priekšlikumu, tādā veidā kaut nedaudz nākot pretī visām tām mājsaimniecībām, kurām var rasties problēmas ar elektroenerģijas rēķinu apmaksu, jo principā mēs šobrīd skatāmies varbūt uz diviem svaru kausiem: vienā svaru kausā mums ir kredītiestādes, bankas, kuras daļēji ir vainīgas arī pie finanšu krīzes valstī, bet otrā kausā ir mūsu iedzīvotāji.

Es aicinu izšķirties par labu mūsu iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 46, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 7. – finanšu ministra Vilka priekšlikums, kurā ir ietverta norma līdz 2011.gada 1.jūlijam izvērtēt iespējas arī citiem Finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un citiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un, ja nepieciešams, sagatavot attiecīgos grozījumus šajā likumā. Tas praktiski varbūt likvidēs tās bažas, ko izsaka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija par to finansēšanu... par patēriņa finansēšanas problēmām, kas ir mazām firmām un kas netiek reglamentēts.

Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. Un 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Finanšu stabilitātes nodevas likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 7. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 2. – deputātu Zaķa, Brigmaņa, Agešina, Cilinska un Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 3. – deputātu Zaķa, Brigmaņa, Agešina, Cilinska un Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 4. – deputātu Zaķa, Brigmaņa, Agešina, Cilinska un Zalāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu Saeimu apstiprināt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.158/Lp10 – „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Komisija ir saņēmusi 12 priekšlikumus.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 2. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šā priekšlikuma būtība ir visai vienkārša.

Mēs zinām to, ka ienākumi no kapitāla pieauguma tiek aplikti ar nodokli, un tas kopumā ir pamatoti un saprotami, jo Eiropā daudzviet ir šāds nodoklis. Tomēr, mūsuprāt, ir visai netaisnīgi, ja, piemēram, pensionāram, kuram pensija tiek ieskaitīta bankas norēķinu rēķinā, par kuru banka maksā nelielus procentus, par šā konta atlikumu papildus ir jāmaksā šis nodoklis. Mēs uzskatām, ka šis piemērs faktiski pēc būtības parāda to, ka būtu jābūt neapliekamam minimumam. Varētu diskutēt, protams, par šā minimuma apmēru – vai tie ir 100 lati vai 500 lati. Mūsuprāt, tie varētu būt 100 lati, kas pēc būtības neradītu negatīvu fiskālo ietekmi. Drīzāk tas būtu atbalsts maznodrošinātajiem, kuri izmanto bankas pakalpojumus.

Tā ka lūgums atbalstīt nacionālās apvienības priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 43, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 3. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Kā jau par katru mūsu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu, arī par šo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs ļoti padziļināti debatējām.

Vairāki jautājumi, kas radās kolēģiem, bija apmēram tādi: „Nu kā tad tā? Kāpēc apvienība „Par Labu Latviju”, kurai ir tik daudz atbalsta no uzņēmējiem, un arī pats Andris Šķēle, kas ir uzņēmējs, uztur spēkā normu, kas faktiski vērsta par labu arodbiedrībām?” Un atbilde bija pilnīgi skaidra un saprotama: mēs ar šo normu vēlamies palīdzēt valdībai apkarot ēnu ekonomiku. Mēs esam šo priekšlikumu padziļināti izdebatējuši ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, ar tās vadītāju Krīgera kungu, un matemātika ir pilnīgi skaidra, un fakti ir pilnīgi skaidri. Tajos uzņēmumos, kuros darbojas arodbiedrības, cilvēki mazāk vai faktiski nemaz nesaņem algu aploksnēs. Tātad uzņēmumos, kuros ir spēcīga arodbiedrība, uzņēmumos, kuros cilvēki ir pašorganizējušies šādā nevalstiskas organizācijas formā, viņi ir ieinteresēti sekot līdzi, lai uzņēmumā visas algas tiktu maksātas legāli. Un mums tas šķita ļoti svarīgi. Mums tas šķita ļoti svarīgi, jo uzņēmēji visvairāk cieš no negodīgas konkurences. Uzņēmēji visvairāk saduras ar lielām pretrunām arī dažādos valsts iepirkumos, kad parādās nesaprotami zemi piedāvājumi no uzņēmumiem, kuros, tos izanalizējot, kļūst pilnīgi skaidrs, ka acīmredzot tiek ekonomēts uz cilvēku algām vai, pareizāk sakot, cilvēkiem algas tiek izmaksātas bez nomaksātiem nodokļiem, tātad aploksnēs.

Mūsu piedāvājuma būtība ir tāda, ka to arodbiedrības niecīgo maksas daļu, ko cilvēki iemaksā savām arodbiedrībām, lai tās uzturētu, lai pašorganizētos... ka to atļauj atskaitīt no apliekamā ienākuma. Ne par ko citu nav runa! Tie 50 santīmi vai lats, ko viņi nomaksā, tā ir tā summa, ko var atskaitīt no apliekamā ienākuma. Fiskālais efekts šim priekšlikumam, pat ja nenoorganizētos nevienā uzņēmumā jauna arodbiedrība un papildus neapkarotu nevienu nelegālo aplokšņu maksātāju, būtu absolūti niecīgs. Bet es esmu pārliecināts, ka šis nelielais stimuls – jā, par labu darba ņēmējiem, jā, par labu arodbiedrībām! – galu galā būs par labu uzņēmējiem, jo galu galā būs par labu veselīgai konkurencei. Un tādēļ mēs šo priekšlikumu aizstāvējām un aizstāvēsim arī šodien.

Interesantas bija debates... Acīmredzot tas būs kolēģis Kārlis Šadurskis, kurš ir pieteicies un nāks debatēt, kurš izvirzīja tādu viltus premisu, ka, iespējams, caur arodbiedrībām izmaksās... pareizāk sakot, maksās milzīgi lielas arodbiedrību iemaksas, tādā veidā apejot nodokļus un faktiski apkrāpjot valsts budžetu. Es kaut kā pat apmulsu no tā, cik ļoti kolēģis bija pārliecināts, ka Latvijas arodbiedrības un Krīgera kungs būs tās personas, kas organizēs Latvijas valsts budžeta apkrāpšanu, maksājot ļoti milzīgas iemaksas... organizējot milzīgas iemaksas savās arodbiedrībās, lai mazāk maksātu valsts nodokļus.

Es domāju, ka tas ir apzināti izvirzīts viltus pieņēmums. Tas neiztur nekādu kritiku attiecībā uz valdības sociālo partneri – arodbiedrībām –, un, manā uztverē, vienkārši ir ar mērķi mēģināt torpedēt saprātīgu, godprātīgu priekšlikumu, kurš ļautu valdībai daudz efektīvāk darbināt to instrumentu, kas saucas „ēnu ekonomikas apkarošanas plāns”.

Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Protams, ja 50 santīmu liela arodbiedrības biedra maksa netiks aplikta ar nodokli, tas neradīs nekādus nopietnus zaudējumus valsts budžetā.

Otra lieta, ko Šķēles kungs sacīja, pieminot visnotaļ cienījamo Krīgera kungu... Kā Šķēles kungs droši vien labi zina, ne visas arodbiedrības ir dalībnieces Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā, ko vada Krīgera kungs.

Kad es izlasīju šo partiju apvienības „Par Labu Latviju” priekšlikumu, es biju mazliet izbrīnīts par tā revolucionāro garu, jo tiešām man ienāca prātā diezgan amizants kontrpiemērs, proti, izveidot arodbiedrību, kuras darbības mērķis būtu tikai biedru naudās saņemto līdzekļu pārdale, proti, šajā arodbiedrībā darbinieki iemaksātu visu savu algu un pēc tam proporcionāli iemaksātajam no arodbiedrības saņemtu atpakaļ. Protams, šī arodbiedrība neiestātos Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā, bet tomēr tas būtu legāls veids, kādā veidā darbiniekam pilnībā izvairīties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas; proti, samaksāt sociālās iemaksas, bet visu pārējo naudiņu ieskaitīt arodbiedrības kontā un saņemt no tā atpakaļ.

Ar šo piemēru es gribēju norādīt tikai to, ka diemžēl šis priekšlikums nav izsvērts un nekādā ziņā nav atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis priekšlikums ir ļoti labs, un mani neizbrīna valdošās koalīcijas attieksme. Kā zināms, Latvijā arodbiedrības ir ļoti vājas, un esošo valdību tas acīmredzot pilnīgi apmierina. Bet kopumā valstij tas ir ļoti kaitīgi, jo mēs runājam visus pareizos vārdus par sociālo dialogu, bet būtībā mums izveidojas diezgan dīvaina situācija, kad valdība pati izvēlas, kas būs tās partneris tajā sociālajā dialogā. Jā, Šadurska kungs pilnīgi pareizi atzīmēja, ka ne visas arodbiedrības ietilpt LBAS, ko vada Krīgera kungs, un ir vesela virkne arodbiedrību, kuras nemaz nav vājākas par LBAS un kurām ir atsevišķa pozīcija daudzos jautājumos, bet valdība vienkārši negrib uzskatīt šīs arodbiedrības par savu sociālo partneri. Man negribas kritizēt Krīgera kunga pozīciju, bet ļoti bieži tā ir nekonsekventa. Acīmredzot valdībai ir ļoti izdevīgi strādāt ar tām arodbiedrībām, kuras var ietekmēt, un dažreiz patiešām rodas nopietnas bažas, vai tie vārdi, ka arodbiedrības ir brīvas, patiešām atbilst saturam.

Es domāju, ka no demokrātijas viedokļa, no valsts attīstības viedokļa būtu daudz pareizāk, ja valdība godīgi iesaistītos dialogā ar visām esošajām nopietnajām arodbiedrībām. Kādi kritēriji būtu izmantojami, lai noteiktu, kas ir sociālais partneris un kas ne, – tas ir cits jautājums. Bet acīmredzot ļoti slikta ir esošā prakse, ka valdība nevis iesaistās sociālajā dialogā, bet faktiski no šā sociālā dialoga izvairās, izvēlēdamās sev izdevīgus sociālos partnerus.

Tāpēc es domāju, ka šis priekšlikums ir ļoti pareizs. Tas būtu atbalstāms. Balsojums šajā gadījumā ļoti uzskatāmi parādīs, ko īsti domā valdošā koalīcija, kas diezgan bieži plātās ar savu vēlmi ieviest Latvijā demokrātiskas tradīcijas un ievērot visu darba ņēmēju tiesības. Šis balsojums parādīs, ko īsti valdošās koalīcijas partijas par to domā un kā tās uztver un saprot to sociālā dialoga jēdzienu, kas ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem.

Es aicinu jūs balsot „par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 58, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 4.priekšlikums. To veidojusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 5. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Es nekādi nevaru atbalstīt šo apvienības „Par Labu Latviju” priekšlikumu, jo saglabāt neapliekamo minimumu iepretī valdības centieniem to pacelt par 10 latiem – tas nu nekādā ziņā mūs netuvinās labai Latvijai. Aicinu kategoriski noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ritai Strodei.

R.Strode (PLL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsu apvienības priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Pats svarīgākais ir tas, ka uz 2011.gada valsts budžetu tas neatstāj nekādu ietekmi. Mēs ierosinām 2011.gadā neapliekamo minimumu atstāt tajā pašā apmērā, kas ir šobrīd – 35 lati –, taču nodokļu atvieglojumus par katru apgādībā esošu personu palielināt līdz 91 latam. Ko tas nozīmē? Reālajā dzīvē tas nozīmē to, ka tās personas, kuras ir nodarbinātas un saņem nodokļu atvieglojumus, nākamajā gadā nesaņems savā makā 2,5 latus... 2 latus un 50 santīmus. Arī es nesaņemšu, jo man nav apgādībā esošu personu. bet vecākiem, kuri audzina bērnus, šis nodokļu atvieglojums naudas izteiksmē par katru bērnu dos 22 latus 75 santīmus makā vairāk nekā personai, kurai nav apgādājamo.

Tā ir summa, par kuru vecāks var nodrošināt bērna ēdināšanu bērnudārzā, skolā, bet laukos ģimene var nopirkt veselai ziemai... visai ziemai malku.

Atbilstoši ģimenes, kuras audzina divus bērnus, gadā var makā saņemt 546 latus, bet ar trim bērniem – 819 latus.

Cienījamie kolēģi! Laikā, kad valdība no nākamā gada plāno atņemt vienīgo universālo valsts pabalstu – ģimenes valsts pabalstu –, tādā veidā uz bērnu rēķina aizlāpot kārtējo budžeta caurumu, vai tiešām mēs nevaram novērst šo valdības tuvredzību un atbalstīt apvienības „Par Labu Latviju” alternatīvo priekšlikumu, kas, atkārtojos, neprasa nākamā gada budžetam nevienu santīmu?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Laizānei.

I.Laizāne (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” atbalstīs šo „Par Labu Latviju” priekšlikumu, jo patiešām, skatoties budžeta skaitļu rindas, šis ir priekšlikums, zem kura patiesi reāli ir paslēpts mūsu atbalsts demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.

Mēs jau esam sagatavojuši daudzas ragaviņas veciem ļaudīm, jo mēs neatbalstām priekšlikumus, kā uzlabot viņu dzīvi, bet šis ir reāls priekšlikums, lai dotu signālu tām ģimenēm, kurām ir bērni, kuras domā par bērniem, un tiem Latvijas cilvēkiem, kuri ir aizbraukuši vai vēl domā braukt prom no Latvijas, kā to nedarīt, kā palikt Latvijā.

Ziniet, 1919.gadā Rainis poēmā „Daugava” rakstīja:

„Krauklis krauklim aci saudz,

Vilks vilkam nekož rīkli,

Kādi zvēri esam mēs?

Kožam paši savu tautu.”

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es pieņemu, ka es drīz jums būšu apnicis, bet tāds ir pienākums deputātam, kurš strādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, – nākt un stāstīt, par ko bija debates un cik nopietni tika ņemts vērā viens vai otrs arguments.

Un šis jautājums par cilvēku skaitu Latvijā, par bērniem ir absolūti pats svarīgākais. Tas ir svarīgāks pat par to, vai mēs atdosim vai neatdosim laikā Starptautiskajam Valūtas fondam aizņēmumu. Tas ir svarīgāks par to, kāda un cik liela būs valdība, kāda būs valdība, kas būs Ministru prezidents un tā tālāk.

Kāda ir šobrīd matemātika? Kāda šobrīd ir matemātika... Matemātika ir tāda, ka 2010.gadā Latvija būs uzstādījusi savas pastāvēšanas vēsturē sliktāko rekordu – būs zem 19 tūkstošiem piedzimuši bērni. Nevienos kara gados... Gan Otrā pasaules kara gados, gan okupācijas laikā tik slikts rezultāts nav bijis. Šis ir pats sliktākais! Tas iepretim izaugsmes gadiem Kalvīša kunga vadītās valdības laikā, kad bija sasniegts atjaunotās Latvijas pats augstākais bērnu dzimšanas skaits, protams, ir nožēlojami. Protams, ir nožēlojami...

Un par ko tad ir izšķiršanās? Izšķiršanās ir par to, ka tām personām, kurām nav apgādībā neviena apgādājamā – ar to mēs saprotam faktiski bērnus... tātad tās ir personas, kurām nav jāuztur bērni, mēs aicinām atstāt vēl kādu gadu, nākamo... varbūt vēl vienu gadu spēkā šo zemo neapliekamā minimuma slieksni. Mēs arī esam pret to, ka tas ir tik zems. Mēs arī esam par to, ka tas būtu jāpaceļ. Bet, ja mums jādod ir kāds pozitīvs vektors... ja mums kaut kādā ziņā cilvēkiem jādod kāds pozitīvs gaismas stariņš: „Nebrauciet projām, varbūt sadūšojieties, apspriedieties ģimenēs! Var būt, ka tomēr esam gatavi papildināt Latviju ar mūsu bērniem, ar mūsu cilvēkiem?” Mēs dodam pilnīgi pretēju signālu. Mēs dodam pilnīgi pretēju signālu: „Brauciet uz tām valstīm, kurās par katra bērna piedzimšanu ir īpaši atvieglojumi, kurās par katra bērna piedzimšanu jums būs īpaša pretimnākšana!” Un nav Latvija diemžēl šāda zeme.

Kādas, liekas, šārīta avīzes intervijā finanšu ministrs ir teicis, ka šā budžeta sakarā esot vērojami zināmi strukturālo reformu iedīgļi. Jāsecina, ka – nu, tas, protams, man tā šķita – faktiski viņš rezumēja paša sniegumu un valdības sniegumu. Par kādām strukturālām reformām te kolēģis Zaķis varēs nākt runāt, kuras dedzīgi visu laiku ir aizstāvējis? Nav tādu! Ir tikai iedīgļi, bet es domāju, ka mums pats svarīgākais iedīglis šobrīd būtu bērni. Par to mums ir jādomā! Par to mums ir jādomā, un tādēļ es aicinu: šim priekšlikumam nav nekāda sakara ar budžeta izdevumu palielināšanu vai samazināšanu. Šis priekšlikums kontekstā ar nākamo partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu ir fiskāli neitrāls, bet atdod atpakaļ kaut kādu cerības staru. Jūs jau zināt, ka šā budžeta sakarā tiks nobalsots un no pusgada vispār bērnu pabalstu nebūs, tie būs pilnīgi citādāk organizēti, un es neesmu pārliecināts, ka tas būs daudz taisnīgāk un labāk, nekā tas ir darbojies līdz šim.

Šis priekšlikums, vēlreiz atkārtoju, ir fiskāli neitrāls. Tas, ja tā var teikt un kā padomju laikā daudz cilvēku teica, satur zināmas vecpuiša vai bezbērnu nodokļa pazīmes un atļauj to pašu naudas mazumiņu, kas ir šobrīd Ministru prezidenta Dombrovska kunga rīcībā, pārdalīt skaidri, izteikti par labu ģimenēm ar bērniem.

Tā ir prioritāte frakcijai „Par Labu Latviju”, tā paliks mūsu prioritāte. Tā ir bijusi vienmēr Tautas partijas prioritāte, un mēs spējām Kalvīša vadītās valdības laikā sasniegt pēc kara atjaunotās Latvijas laikā augstāko bērnu dzimstību. Šogad valdošās koalīcijas ietvarā tiek sasniegts simts gados pats zemākais iedzīvotāju pieaugums Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Dāmas un kungi! Šķēles kunga dedzīgo uzstāšanos es varētu raksturot ar vārdiem „labāk vēlāk, nekā nekad”.

Es neesmu vēsturnieks, īsti neatceros, kurā gadā Tautas partija radās, bet ļoti labi atceros to nozīmīti, to logo, kur bija attēloti tie trīs bērni un abi divi vecāki. Es neesmu vēsturnieks, neatceros, cik valdības ir vadījusi Tautas partija un cik valdībās Tautas partija ir piedalījusies, bet nekā no tā, ko šobrīd Šķēles kungs, būdams opozīcijā, intensīvi aizstāv, mēs neredzējām tad, kad viņi bija valdības vadītāji un valdības dalībnieki. Mēs to ieraugām tikai tagad, kad Tautas partija nonākusi opozīcijā. Nu, protams, labāk vēlāk, nekā nekad.

Par šo priekšlikumu konkrēti. Manuprāt, nav taisnīgi, ka šo problēmu risina uz mazturīgo rēķina. Ja būtu priekšlikums, piemēram, nepiemērot neapliekamo minimumu tiem, kam ir lielas algas (piemēram, summa, kas piecreiz lielāka par neapliekamo minimumu, būtu slieksnis, no kura neapliekamo minimumu nepiemēro), un tad šo ietaupīto summu attiecināt uz... vai nu uz neapliekamo minimumu, vai, kā to piedāvā nacionālā apvienība, uz bērnu pabalstiem (vienalga, kurš no scenārijiem)... Ja tiktu paredzēts, ka šo ietaupījumu rod no turīgajiem, nevis no mazturīgajiem, kuriem tas neapliekamais minimums jau ir ārkārtīgi būtisks jeb sastāda ārkārtīgi būtisku ietekmi uz tiem ienākumiem, ko viņi saņem kabatās, tad šādi priekšlikumi būtu analizējami un, visticamāk, arī pieņemami (visticamāk, ka nākamā gada laikā kaut ko līdzīgu arī izdosies pieņemt), bet tas, ko šobrīd kolēģi piedāvā, īstenībā, manuprāt, ir populisms, nevis reāls mēģinājums panākt kaut kādu mērķi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Droši vien, ja saskaitīs visas tās dienas, cik ir valdībās bijis „Jaunais laiks” un cik bijusi Tautas partija, var gadīties, ka būs stipri vienāds rezultāts. Jūs esat bijuši gan Kalvīša valdībā, gan vadījuši vieni paši, un Tautas partijai iepriekšējos parlamentos ir bijis tas gods būt jums arī opozīcijā. Tāpat kā mums tas gods ir būt šobrīd opozīcijā, un mēs ar to īstenībā pat varbūt arī lepojamies.

Es gribu vienkārši, Zaķa kungs, jums pilnīgi precīzi tomēr vēlreiz atgādināt, ka Kalvīša kunga vadītās valdības laikā tika iedibināta speciāla bērnu politika, bija speciāls ministrs – jā, ar nelielu aparātu, ar ļoti... (No zāles dep. I.Rībena: „Tas bija Repšes valdībā!”) ne pārāk daudz piesaistītiem ierēdņiem. To vadīja... šo ministriju... Šā ministra amatā bija ievēlēts deputāts, un tas bija ministrs Ainars Baštiks. Un tika sasniegts – un tika sasniegts! – labākais rezultāts, kāds jebkad Latvijā ir redzēts atjaunotās Latvijas laikā, – gandrīz 24 tūkstoši piedzimušu bērnu. Šogad būs zem 19 tūkstošiem. Ja es gadījumā kļūdos, kurš iedibināja šo ministriju, tad mani atvainojiet! Bet šāda ministrija un šāda mērķtiecīga bērnu politika deva šo rezultātu. Šie pabalsti, māmiņu algas – tas ļāva jaunajām ģimenēm cerēt uz to, ka tas būs noturīgi, un, ja tā var teikt, paļaujoties uz valsti, savas ģimenes kuplināt.

Mēs aicinām domāt par kuplām ģimenēm. Nepārmetīsim, kurš un cik dienas ir strādājis! Šeit bija iespēja izveidot, Zaķa kungs, arī jūsu alternatīvu priekšlikumu, jo te jau nav fiskālu zaudējumu. Bet, redziet, tad, kad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir jāizveido kāds varbūt labāks komisijas priekšlikums, tad sakarā ar to, ka tiek noraidīts pamatpriekšlikums, alternatīvais vairs izveidots netiek, un Saeimas sēdē alternatīvas nav. Kārtības rullis un komisijas vadības stils, protams, ļauj šādu procedūru izdarīt, un Reira kungs tiek ar to galā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andim Caunītim.

A.Caunītis (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Es negribu jūs aicināt nedomāt par bērniem vai kaut kā citādāk skatīties uz ģimenēm, kurām ir bērni. Bet šeit ir jāmēģina saprast vienu lietu vai varbūt viedokli, kuru mēs šajā brīdī kaislīgās sarunās aizmirstam, – izlīdzinājumu. Ja gadījumā tiem, kuriem apgādībā ir bērni, mēs varētu palielināt neapliekamo minimumu, bet tiem, kuriem tajā brīdī apgādībā bērnu nav, mēs samazinātu, tad ko tas dotu? Ja, teiksim, ģimenē ir viens bērns un tēvam, kurš skaitās apgādātājs, mēs palielināsim, bet mātei... tajā brīdī viņa paralēli apgādātāja nevar būt, jo divi vecāki vienlaikus nevar būt... ja viņai samazināsim, tad kāda tam ir nozīme? Un kā nekā bērni vecākiem ir bērni visu mūžu. Un tad tam no vecākiem, kuram bērni tajā brīdī vairs nav apgādībā, mēs samazināsim neapliekamo minimumu, lai arī viņš mazbērniem nevar palīdzēt...

Nu, šis priekšlikums, kā es saprotu, ir it kā fiskāli neitrāls, bet nevajag varbūt sodīt tos, kuriem nav bērnu, bet tajā brīdī, ja ģimenē ir viens bērns, un, loģiski, apgādībā viņš būs vienam vecākam, bet otram tad ņemsim nost... Nu kas tad no tā mainīsies? Mēs vienkārši tērējam laiku un aizraujamies ar demagoģiskiem priekšlikumiem. Atvainojos, ka es tā saku!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (frakcija „Vienotība”).

Labdien, kolēģi! Šķēles kungs, es gribēju atgādināt vecu patiesību, ka ir meli, lieli meli un ir statistika. Jūs ļoti veiksmīgi izmantojāt šo paņēmienu, ar statistiku spēlējoties vienkārši.

Es arī, tāpat kā Zaķa kungs, neesmu vēsturnieks, bet man ir dators līdzi. Es paskatījos jūsu premjerēšanas laikus un gribu jums atgādināt... Vispirms neliels precizējums. Jūs teicāt, ka bērnu palicis mazāk par 19 tūkstošiem. Nu būsim precīzi! Runa ir par iedzīvotāju skaita samazinājumu – 19 tūkstoši ir iedzīvotāju skaita samazinājums, gan ņemot vērā, ka mirstība pārsniedz dzimstību, gan ievērojot migrāciju. Un, kad jūs bijāt premjers, 1996.gadā iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājās vairāk nekā par 24,5 tūkstošiem cilvēku. Nevis 19, bet 24,5 tūkstošiem! 1997.gadā – 24 tūkstoši cilvēku, tagad 19... Kā lūdzu?

Sēdes vadītāja. Nedebatējiet ar zāli, lūdzu!

A.Loskutovs. Runa nav par bērniem, bet par iedzīvotāju skaita samazinājumu.

Tāpēc es domāju, ka, nu, nespēlēsimies ar statistiku un runāsim par šodienas aktualitātēm.

Paldies.

Mazāk, mazāk piedzimst...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Trīs gadus es strādāju Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, un tajā laikā nacionāli politiskos jautājumos es bieži diezgan skarbi un asi uzstājos pret toreiz opozīcijā esošo un šajā komisijā esošo deputātu Kastēnu un deputātu Cileviču. Bet es vienmēr piekritu tam un aizstāvēju līdz pašam beidzamajam brīdim Baštika vadīto mazo, bet ārkārtīgi nepieciešamo Bērnu un ģimenes lietu ministriju. Un savās toreiz komisijā teiktajās runās es... man šie fakti pašreiz, protams, nav galvā... Salīdzinot šos faktus, es vienmēr pieminēju tos skaitļus, kas tiešām parādīja to lielo darbu un tos lielos panākumus, ko dzimstības paaugstināšanā un vispārējā likumdošanā par bērniem, par viņu labklājību guva ministrs Baštiks. To vajadzētu atcerēties tagad, kad es klausos, ka šeit partijas cita citai pārmet vai arī, ja nepārmet, tad cenšas palielināt savu ieguldījumu attiecībā uz bērniem.

Līdzīgus kā deputātam Baštikam panākumus bērnu aizsardzībā, bērnu veselības veicināšanā veselā rindā likumdošanas iniciatīvu, kas veicināja dzimstību, manā skatījumā, trīs gadu laikā nav guvis neviens.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Godātie deputāti! Mēneša neapliekamais minimums ir 35 lati. Tas ir tāds „skābekļa spilvens”, kurš var kaut kā ietekmēt un iedvesmot, viest Latvijas iedzīvotājos cerības, ka šeit, Latvijā, par viņiem atcerēsies... ne tikai atceras. Jā, tiešām, Ministru kabinets var noteikt arī citu skaitli, arī citu summu, bet šeit Saeimas vārdā, parlamenta vārdā, Latvijas likumdevēja vārdā, ir jāsaka konkrēta pozīcija, kas būs atbalstāma noteikti mūsu tautā. Galvenais uzdevums, kas, manuprāt, stāv priekšā katrai partijai, kas pārstāvēta šeit, mūsu Saeimā, ir novērst esošās emigrācijas turpmāku attīstību. Novērst emigrāciju – tas ir galvenais uzdevums! Mums, Latvijai, ir tik maz cilvēku, kas prot strādāt, bet visi rēķina un skaita naudu! Un varbūt arī šis konkrētais priekšlikums darīs lielāku labumu, dos labumu mūsu valstij un dos labas cerības tiem cilvēkiem, kas tagad domā, vai ir klāt laiks tomēr kravāt koferus, lai brauktu prom no Latvijas. Man liekas, ka šis priekšlikums ir ļoti labs, un es domāju, ka visi tie, kas pirms vēlēšanām solīja saviem vēlētājiem tomēr risināt valsts problēmas... Ir jāsāk no kaut kā konkrēti un nopietni. Es domāju, ka šis priekšlikums, ko izvirzīja partiju apvienība „Par Labu Latviju”, ir labs un tas pilnīgi sakrīt ar apvienības „Saskaņas Centrs” pozīcijām. Mēs atbalstām un atbalstīsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Deputāts Caunītis, manuprāt, ļoti precīzi pateica, kāpēc šis priekšlikums neder. Tomēr es par šo priekšlikumu tik un tā balsošu, tāpēc ka deputāts Caunītis nepateica, ko viņš liek vietā.

Es jau vienā no iepriekšējām sēdēm teicu, ko es piedāvāju, un es to tagad atkārtošu tikai tāpēc, ka ar savu ierašanos mums cieņu ir izrādījusi labklājības ministre. Es aicinu viņu ļoti vērīgi ieklausīties. Man šķiet, ka neapliekamā minimuma palielināšana par katru bērnu nav pats pareizākais risinājums konceptuāli. Šajā gadījumā tas ir risinājums uz noteiktu laiku. Taču, ja mēs runājam par koncepciju nākotnē, kā vajadzētu risināt šīs demogrāfiskās problēmas, tad ar Labklājības ministrijas ierēdņiem mēs par to jau runājām. Es ieminējos mūsu Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā... runa ir pirmām kārtām par to, ka „apgādājamais” un „bērns” ne vienmēr ir sinonīmi. Un šī sistēma, kur neapliekamais minimums ir pie apgādājamā pieregulēts, gluži nerisina demogrāfiskās problēmas. Demogrāfiskās problēmas mēs varam risināt tikai tādā gadījumā, ja mēs to, ko tautā sauc par sociālo nodokli, bet juridiski – par sociālās apdrošināšanas iemaksu, darba devējam un darba ņēmējam nosakām pietiekami augstā līmenī personai, kurai nav nedz apgādājamo, nedz bērnu. Tātad, ja mēs nosakām ļoti augstu nodokļa likmi šādām personām un nosakām regresīvo likmi personām, kurām ir vai nu apgādājamie, vai bērni, vai pilngadīgi bērni... respektīvi, šeit var būt vairākas šīs likmes... regresīvās likmes... Un tad gan mēs tiešām darām kaut ko mūsu demogrāfiskās nākotnes labā.

Šis, ko piedāvā frakcija „Par Labu Latviju”, ir pagaidu risinājums. Es uzskatu, ka labāk ir tāds, nekā nekāds, bet aicinu Labklājības ministriju tomēr konceptuāli strādāt pie šā jautājuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Es tikai pavisam īsi gribu atgādināt vēsturi.

Tā dēvētās māmiņu algas nav Tautas partijas nopelns. Tā ir Repšes valdības iniciatīva, un tāda tā droši vien arī ir vēsturē palikusi. Māmiņu algas gan sākotnēji bija domātas kā mērķmaksājums par bērna kopšanu tam no vecākiem, kurš sēž mājās un reāli kopj bērnu. Pēc tam gan, jāsaka, mums valstī labāk klājās un mēs jau atļāvām šo naudiņu saņemt arī tad, ja šis vecāks strādā. Un tas nebija tas sākotnējais mērķis. To es vienkārši atgādinu.

Otrs, ar ko nevajadzētu lielīties šobrīd, ir progresivitātes princips attiecībā uz neapliekamo minimumu. Es 2006.gadā Kalvīša valdības laikā centos pierādīt, ka tieši tādā veidā vajadzētu organizēt atbalstu ģimenei. Man neizdevās. Realitātē bija pavisam citādāka situācija. Neapliekamais minimums par strādājošu personu atrāvās ar ģeometrisku, jāsaka, pievienoto vērtību attiecībā pret neapliekamo minimumu par apgādībā esošu personu. Un tikai pagājušajā gadā Valda Dombrovska valdības laikā šis princips nostājās īstajā izskatā, tas ir, ka par apgādībā esošu personu šis neapliekamais minimums pieauga straujāk, bet par strādājošo personu – lēnāk. Šis princips ir nostiprināts arī nākamā gada budžetā. Protams, neapliekamais minimums arī par strādājošo ir jāceļ, un tas ir ļoti mazs – 35 lati. Tāpēc es uzskatu, ka valdība ir atradusi ļoti saprātīgu risinājumu, saglabājot šo progresivitātes loģisko principu, atbalstot ģimeni, vairāk pieliekot... tātad atstājot lielāku šo neapliekamo minimumu tieši par apgādājamo personu, kas galvenokārt ir bērni, bet mazāks tas ir par strādājošo.

Vēl es gribu teikt, ka sociālajā jomā nav absolūti neapspriežamu tabu vai kādas dogmas, jo faktiski pēc laika ir atkal jāpārskata, vai mēs pietiekami pareizi un precīzi tērējam to naudu, kas ir mūsu rīcībā. Krīze ir parādījusi to, ka tiešām tā būtu jārīkojas, un tieši tāpēc, manuprāt, ir loģiski diskutēt arī par ģimenes valsts pabalstu. Tas nav, kā saka, bērna pabalsts tīri tādā izpratnē, bet tas ir atbalsts ģimenei. Ģimenes valsts pabalsts! Tāpēc droši vien mēs varētu debatēt par to, vai nevarētu šo naudiņu mērķēt precīzāk tieši tām ģimenēm, kurām tā ir visvairāk vajadzīga, nevis ar plašu, skaistu žestu piešķirt ikvienam. Un tad mūsu bagātās ģimenes bieži vien, kā saka, brīnās un sūta uz Sociālo un darba lietu komisiju vēstules, kāpēc gan šī nauda arī viņām tiek tā ar vienu žestu ieskaitīta.

Tieši tāpat var sacīt arī par to, lai mums pavisam drošā... nu, teiksim, kādā vietā atrastos tātad vecāku pabalstu finansējuma avots... tātad sociālās iemaksas tiek palielinātas, tajās tiek iezīmēta šī vecāku pabalsta daļa, kas līdz tam nebija, līdz ar to šī nauda neuzkrājās un visi pārējie sociālo iemaksu apakšbudžeti solidāri kompensēja šo iztrūkumu. Tagad tur būs šī vieta iezīmēta. Arī tās ir mūsu sabiedrības kopējas, solidāras rūpes par mūsu ģimenēm.

Un visbeidzot es gribu pateikt to, ka Labklājības ministrija nesen Sociālo un darba lietu komisijā prezentēja savu skatījumu par koncepciju par atbalstu ģimenei. Manuprāt, tā ir ļoti laba koncepcija, tikai vajadzētu šo rīcības plānu vēl īstenot, un tad mums ir jāskatās, ko mēs varam savos apstākļos tur paveikt. Tā ir ļoti laba koncepcija, tikai tā būtu jāpopularizē, lai mēs jau varam ķerties klāt un skatīties pa soļiem... Tur patiešām būtu reāls pabalsts ģimenei, nevis... Tagad mums nākas te karot ap septiņiem vai desmit latiem neapliekamajā minimumā, kas nav tas galvenais atbalsts ģimenei; ir vēl daudz visa kā cita, kas ir ģimenes labā jāizdara.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam, otro reizi.

A.Loskutovs (frakcija „Vienotība”).

Man tikai neliels precizējums. Mēs ar Šķēles kungu paskaitījām ciparus, un cipari ir nepielūdzami: tiešām, mums patlaban ir vismazākā dzimstība visā neatkarīgās Latvijas vēsturē. Taču arī iedzīvotāju kopējā skaita samazināšanās ir gandrīz divkārt mazāka, nekā tā bijusi pirms desmit gadiem. Mazs sasniegums, bet te mums ir ko darīt visiem kopā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Premjera kungs! Ministri! Cienījamie kolēģi! Saprotu, ka faktiski šis neapliekamais minimums... tā summa – 35 lati – jau nav tā lielākā. Bet, kā jūs zināt, ar nākamo gadu šī summa tiek palielināta par desmit latiem un tagad būs 45 lati. Es piekrītu visiem kolēģiem, kas runā, ka tomēr šis ir instruments, kā mūsu demogrāfisko situāciju uzlabot. Un piedāvātie priekšlikumi ir skatāmi kopā – piektais kopā ar sesto. Un es domāju, ka jautājums, ka... izskan arī tā doma, ka bērni no trūcīgām, maznodrošinātām ģimenēm... skaidrs, ka tas ir jautājums, ka bērni... Nav svarīgi, kādā ģimenē viņi dzīvo, tāpēc nebūtu pareizi bērnus šķirot turīgos un neturīgos pilsoņos, iedzīvotājos.

Šodien mēs vērojam tādu tendenci jeb tādu sociālās politikas ievirzi, kas motivē uz maznodrošināto un trūcīgo iedzīvotāju statusa jeb kategorijas biežāku saņemšanu. Bet ar ko atšķiras bērni no tām ģimenēm, kurās ienākums uz vienu ģimenes locekli pārsniedz šo statusa slieksni? Es, tiekoties ar iedzīvotājiem, bieži dzirdu sakām to: ja šis slieksnis jeb ienākums to pārsniedz, teiksim, kaut vai vienu santīmu, tad šie bērni, šīs ģimenes vispār nesaņem šos atbalsta mehānismus. Tāpēc varbūt šis priekšlikums kopumā – atvieglinājumi apgādniekiem par katru bērnu – ir būtisks. Kā jūs zināt, šis slieksnis tiek pacelts: nākamajā gadā tas sastādīs 70 latus. Es domāju, ka to slieksni varētu pieregulēt pie šīm normām tā, lai tas tomēr veicinātu ģimenē stabilitāti, veicinātu, lai tomēr nākotnē mums dzimtu vairāk bērnu. Un tas ir arī viens no instrumentiem... Es varu piekrist tam, ka tas neapliekamais minimums tomēr ir zemāks, nekā tas varētu būt, un tas tomēr kopumā, es domāju, daudzām ģimenēm liktu izvēlēties par labu tam, lai mums dzimtu vairāk bērnu.

Es saprotu šā budžeta situāciju. Pie šiem jautājumiem jāstrādā, un šīs normas ir jāpilnveido. Gan iztikas minimumu, neapliekamo minimumu nosaka Ministru kabinets, gan arī atvieglinājumus nosaka Ministru kabinets. Es domāju, ka nākotnē pie šīs lietas jāpiestrādā, lai tiešām bērns nebūtu tas, kas nosaka, turīgs vai neturīgs ir iedzīvotājs jeb cilvēks, bet – tieši otrādi! – lai domātu par bērnu, kurš var normāli dzīvot un attīstīties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mēs dzirdam dažādus argumentus, mēs dzirdam dažādus ciparus, cik tad ir augsta bērnu dzimstība. Tikko Loskutova kungs, vēlreiz uzstājoties no šīs tribīnes, konstatēja, ka tomēr dzimstība Latvijā ir tiešām viszemākā, kāda jebkad ir bijusi Latvijas neatkarības pastāvēšanas laikā.

Jautājums ir tāds: vai nepieciešams kāds papildu pabalsts ģimenēm vai kāds papildu atbalsts, lai dzimtu bērni? Un noteikti daudzi teiks, ka kara laikā arī dzima bērni, pēckara laikā – tad, kad Latvijā situācija bija ļoti smaga, – bērni dzima. Bet vai šodien tiešām šis bērnu pabalsts jeb atbalsts ir tas, kas ir vajadzīgs visvairāk?

Ziniet, kas mani uztrauc visvairāk? Tas, ka šajā jautājumā tāda īsti konstruktīva dialoga nemaz nav bijis. Es saprotu, ka balsojamā mašīna Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pieņēma lēmumu ar balsu vairākumu un tagad atsevišķi pozīcijas deputāti mēģina šīs debates kaut kādā veidā attīstīt. Tikai jāizsaka nožēla, ka šajās debatēs nenāk un neuzstājas Ministru prezidents vai Saeimas priekšsēdētāja, kura vēl pavisam nesen teica, ka Saeimā pietrūkst tādu profesionālu, pilnvērtīgu debašu par lietām. Izskatās, ka valdošajam vairākumam ir pietiekami balsu, un neatkarīgi no tā, ko dara un saka opozīcija, „mēs jau tāpat nobalsosim”. Bet vai gadījumā tas nebija tieši tas, par ko jūs bijāt uztraukušies visvairāk iepriekš, jo, redziet, opozīcijā neieklausās? Un jums šodien, atrodoties valdošajā koalīcijā, valdībā, būtu iespēja kaut ko mainīt. Tikai diemžēl arī Saeimas priekšsēdētājas izteikumi, ka ir nepieciešamas profesionālas debates, ka ir jāpaskaidro no Saeimas tribīnes pozīcija visiem deputātiem... kaut kādā veidā tas nenotiek. Man šķiet, ka šis ir jautājums, kurš tiešā veidā fiskāli zaudējumus budžetam nerada. Runa ir par formu, kā mēs atbalstīsim, – vai mēs gribam, lai Latvijā būtu daudzbērnu ģimenes, vai mēs gribam atbalstīt tās ģimenes, kurās vecāki nav bezdarbnieki, bet kuri turpina strādāt arī šajā grūtajā laikā?

Protams, nekad nebūs iespējams atbalstīt pilnībā visus. Mums ir konkrētas programmas, kā atbalstīt sociāli neaizsargātos. Bet, man šķiet, ir jādomā arī par tām ģimenēm, kurās vecāki strādā, un progresivitāte, izejot no bērnu skaita, man šķiet, viennozīmīgi būtu atbalstāma, jo tomēr vidējais bērnu skaits Latvijas ģimenēs nav pietiekams. Man šķiet, ka šodien šis varētu būt tas jautājums, par kuru tiešām varētu šeit, no šīs tribīnes, nākt un debatēt gan premjers, gan Saeimas priekšsēdētāja. Varbūt šis jautājums, kurš fiskāli tiešām nerada šodien zaudējumus nākamā gada budžetā, varētu būt kaut vai viens jautājums, kurā mēs varētu pēc būtības atrast labāko risinājumu? Ja mēs dzīvojam pēc principa „neuztraucieties, pēc mēneša mēs jau tik un tā to budžetu grozīsim”, jo starptautiskie aizdevēji ir uzskatījuši, ka šis budžets nav gana labs, jo jākonsolidē 50 miljoni... Daudzi saka, ka budžetu vajadzēs vērt vaļā daudzreiz nākamā gada laikā...

Bet, godājamie kolēģi, es saprotu, ka ir daudzi jautājumi, uz kuriem atbildes mums šodien pilnībā nav. Mēs tiešām nezinām, kā daudz kas notiks pasaules globālajā ekonomikā, bet ir viena lieta, kura ir ārkārtīgi svarīga un par kuru vajadzētu šodien debatēt un vienoties no šīs tribīnes, – kāda būs Latvijā politika saistībā ar demogrāfiju. Vai mēs atbalstīsim bērnu dzimstību, vai mēs atbalstīsim daudzbērnu ģimenes vai tās ģimenes, kuras tiešām vēlas, tā teikt, lai Latvijā būtu vairāk bērnu? Vai tās gūs arī kādu reālu atbalstu? Jo tas ir ārkārtīgi svarīgi – pateikt, ka Latvijai ir stratēģija un Latvijas valdība tiešām grib, lai Latvija būtu valsts, kurā ir daudz daudzbērnu ģimeņu, un ka mēs to atbalstīsim. Te ir arī tādi, kas teica, ka māmiņu algas to īsti nestimulēšot, jo bērni dzimst ne jau tāpēc, ka valsts par tiem maksā. Tomēr mēs zinām, ka reāls rezultāts ir bijis. Ar reālu valsts atbalstu Latvijā bērnu bija vairāk!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! 5. un 6.priekšlikuma aizstāvji acīmredzot iedomājas, ka, ja tiešām par 28 latiem tiks palielināti atvieglojumi par apgādājamiem, tad nu Latvijā saradīšoties milzum daudz bērnu – un turklāt ļoti strauji, ļoti īsā laikā. Nu laikam jau tā nenotiks! Protams, šai normai ir zināma stimulējoša ietekme, bet es gribu teikt, ka ir stimulējoša ietekme arī atvieglojumu palielinājumam valdības piedāvātajā variantā.

Ja mēs apskatīsim, nu, piemēram, ģimeni, kurā ir abi divi vecāki un viens bērns, tad redzēsim, ka valdības piedāvātajā variantā neapliekamā summa palielinās par 27 latiem (10 plus 10, plus 7), opozīcijas piedāvātajā variantā – par 28 latiem. Jā, tiešām, viens lats vairāk! Ja ar diviem un trim bērniem, tad, protams, vairāk.

Bet, godātie kolēģi, mums tomēr ir jāskatās ne tikai uz to, kā šīs normas stimulē mūsu demogrāfijas tālāko attīstību, bet mazliet jāpaskatās, piemēram, arī uz tādu ģimeni: divi pirmspensijas vecuma cilvēki, kas ir izaudzinājuši trīs vai vairāk nekā trīs bērnus, kuri visi nu ir pilngadīgi. Attiecīgajā vecumposmā ir ļoti liels bezdarba risks, tāpēc vecāki spiesti strādāt ļoti slikti apmaksātu darbu, samierināties ar zemu algu. Viņiem šie 20 lati papildus... šis neapliekamais minimums ir ļoti būtisks. Šie divi cilvēki, kas ir sasnieguši apmēram 50 gadu vecumu... ticiet man, viņiem bērni vairs nedzims (No zāles: „Nu! Nu gan!”), viņi savu pienākumu pret valsti ir izpildījuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Jā, godātie kolēģi! Tas ir labi, ka tiek rēķināti lati – viens, divi, trīs –, kā to dara Šadurska kungs. Prieks bija dzirdēt arī Silvas Bendrātes priekšlikumus. Bet par ko tad ir mūsu priekšlikums? Mūsu priekšlikuma būtība ir kopumā ne tikai skaitļos, bet arī fundamentālā attieksmes maiņā, un tas ir jāsaprot! Mēs runājam par pagātni. Kādam te patīk tie, kas ir valdījuši, un kādam nepatīk... Visādi te ir gājis! Šodien mēs runājam par šodienu, par to, ko mēs varam konkrēti izdarīt šodien tai iedzīvotāju daļai, kuri vēl ir Latvijā, kuri nav aizbraukuši un kurus mēs varam mēģināt šeit kaut kādā veidā ar pareiziem, pozitīviem signāliem noturēt, nekādā veidā nebojājot budžetu. Mēs zinām, ka kopumā šajā budžetā nav nevienas citas prioritātes kā vien tā prioritāte, kas ir nosaukta tajā gudrajā vārdā – „konsolidācija”. Nu tad mēs, netraucējot konsolidācijai, ar šo priekšlikumu vienkārši iedodam virzienu, kādā, protams, gan šī valdība, gan arī turpmākās valdības strādās. Mēs te neredzam nekādu problēmu. Te problēma ir tikai gribēšanā vai negribēšanā. Mēs aicinām noticēt sev, gribēt un Latvijas valstij un sabiedrībai izdarīt to, ko šī sabiedrība ir pelnījusi. Un te nav nekādu problēmu, izņemot vien to – gribēt vai negribēt. Mēs lūgsim arī nolasīt... mums ir priekšlikums nolasīt balsojumu, lai tad arī Latvijas sabiedrība redz, kā jūs katrs esat balsojis. Es joprojām domāju, ka tā sauktajā koalīcijā, kuru daži apsaukā par balsošanas mašīnu, tomēr ir atsevišķi cilvēki, kuri var izlemt šoreiz šo jautājumu citādāk, nekā ir lemts attiecīgajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim, otro reizi.

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Zalāna kungs! Problēma ir. Un problēma ir nopietna. Un šī nav fundamentāla maiņa attieksmē. Fundamentāla maiņa attieksmē būtu tad, ja jūs piedāvātu no turīgākiem pārdalīt par labu mazturīgākiem. Tagad jūs piedāvājat no mazturīgiem pārdalīt par labu vecākiem ar bērniem. Fundamentāla maiņa būtu tad, ja jūs piedāvātu to, ko es nupat kā no tribīnes teicu, – piemēram, nepiemērot neapliekamo minimumu algām, kas ir lielākas par 500 latiem, un to, ko ietaupāt, tad arī atdot par labu, piemēram, bērniem vai tiem mazturīgajiem. Tā būtu fundamentāla maiņa! Bet šī nav fundamentāla maiņa, ka jūs no mazturīgajiem paņemat par labu citiem mazāk turīgajiem.

Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt un virzīties tālāk.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Zalāna, Ulmaņa, Kučinska, Strodes, Šlesera, Bekeša, Šķēles, Sakovska, Rodionova un Burunova – priekšlikumu: „Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.panta otro daļu lūdzam nolasīt katra deputāta balsojumu par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” 5. un 6.priekšlikumu.”

Tā kā arī par šo priekšlikumu viens var runāt „par” un viens – „pret”, tad vārds deputātam Gundaram Daudzem.

G.Daudze (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas kārtības ruļļa 140.panta otrās daļas regulējums, uz ko atsaucas desmit mūsu kolēģi, ir radīts jau Latvijas pirmās neatkarības laikos, kad faktiski šī publiskā katra deputāta balsojuma nolasīšana no Saeimas tribīnes bija vienīgā iespēja, kā operatīvi informēt gan vēlētājus, gan sabiedrību par to, kā tad kurš no mums ir balsojis. Tajā pašā laikā šobrīd mēs laimīgā kārtā dzīvojam 21.gadsimtā, kad ir, pirmkārt, displeji trijās vietās zālē, kur mēs redzam, kā kurš ir balsojis; otrkārt, ir iespējams iegūt balsojumu izdruku; treškārt, apmēram minūtes laikā tiešsaistes režīmā balsojums parādās arī internetā.

Es aicinu vienkārši cienīt citam cita laiku un informēt sabiedrību tā, kā to dara mūsdienās, un varbūt netērēt laiku tam, lai tiktu nolasīts šis balsojums.

Līdz ar to es aicinu balsot „pret” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. „Par” pieteicies runāt deputāts Andris Šķēle.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Nu jau esam aizdzīvojušies tik tālu, ka pat mūsu Kārtības ruļļa normas, kas ir bijušas pirms kara un bijušas spēkā arī atjaunotās Latvijas laikā, nav vairs labas... Tādēļ, ka izskanēs tie uzvārdi, kuri šodien nobalsojuši būs citādāk... būs nobalsojuši pret bērniem. (Troksnis zālē.)

Es uzskatu, ka... es uzskatu, ka tas ir jāzina. Es domāju, ka tas ir jāzina! Opozīcijai nav pārāk daudz instrumentu, opozīcija savā instrumentārijā, protams, ir ierobežota, un tādēļ mēs atsevišķos gadījumos, kad uzskatīsim, ka tas ir ļoti svarīgi, lai izskanētu Latvijas sabiedrībai tie cilvēki, kas ir nostājušies pret Latvijas bērniem šoreiz... lai tas būtu zināms.

Tādēļ es aicinu turpmāk arī atsevišķos gadījumos šo Kārtības ruļļa normu piemērot un visnotaļ noteikt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā mums ir dažādi viedokļi, tad lēmums ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim, vai saskaņā ar Kārtības ruļļa 140.panta otro daļu nolasīt katra deputāta balsojumu par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””... par 5. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 48, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts. Tātad rezultāti netiks nolasīti.

Mums saskaņā ar Kārtības rulli... mums ir pienācis laiks kārtējam pārtraukumam.

Tā kā saskaņā ar Kārtības rulli vienā sēdē var reģistrēties trīs reizes un acīmredzot sēde mums šodien ilgs ilgāk, tad šoreiz mēs nereģistrēsimies, bet, pirms mēs ejam pārtraukumā, vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija pulcējas pulksten 12.45 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 80. laidienā